«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Lai gan pieprasījums vairs nebūs tāds, kāds tas bija iepriekš, pasaules ekonomikai atkopjoties, energoresursu cenas tomēr ies uz augšu – par to liecina visas prognozes, laikrakstam Diena norāda Eiropas Komisijas (EK) komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs.

«Varbūt ne tik dramatiski, kā iepriekš, bet ar zināmu augšupeju ir jārēķinās. Visas prognozes liecina, ka [energoresursu] cenas nepalieks pašreizējā līmenī, ka tās kāps,» tā A. Piebalgs.

Viņš uzskata, ka Latvijā vajadzīga lielāka konkurence enerģijas apgādes sfērā. « Tas vienmēr ir reāli. Visās valstīs situācija ir ļoti līdzīga. Piemēram, Vācijā bija četri lielie spēlētāji energotirgū, bet tagad ir arī vairākas mazās kompānijas. Te runa ir tikai par politisko vēlmi. Nav tā, ka Latvija būtu par mazu, lai to izdarītu,» tā A. Piebalgs.

«Uzskatu, ka Krievija ir uzticams partneris. Protams, rodas dažādas problēmas, taču ar izaicinājumiem vienmēr ir jārēķinās. Turklāt visi kontrakti vienmēr ir tikuši realizēti. Tādējadi domāju, ka ar Krieviju mēs turpināsim sadarboties energobiznesa jomā un tas nav nepareizi,» tā A. Piebalgs.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Imigrantu pūļi Latvijai nedraud, viesstrādnieki varētu ienākt no Vidusāzijas un Kaukāza, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Runājot par to, vai un no kurienes mums var nākties uzņemt viesstrādniekus nozarēs, kurās trūkst darbinieku, A. Piebalgs sacījis: «Teikt, ka mums trūkst darbaspēka, vismaz pagaidām, ir ļoti drosmīgi – līdz šādai problēmai mēs vēl neesam tikuši. Tādēļ es nesaskatu vajadzību pēc darbaspēka no kādām citām valstīm, jo pagaidām Latvijā vēl ir 11% bezdarbs.

Mums ir jāizmanto ES fondi, lai apmācītu savus cilvēkus un dotu tiem darba tirgū nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Turklāt mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tas nozīmē, ka cilvēki strādās ilgāk.»

«Ja no tā visa abstrahējamies un domājam, no kurienes varētu nākt imigranti, visdrīzāk, tā būtu Vidusāzija un Kaukāza valstis,» viņš norādījis.

«Ja Eiropā veido vienoto banku un fondu biržu uzraudzības institūciju, tad Baltijā vajadzētu sākt ar to, ka izveidot vienotu Konkurences padomi».

ToBaltijas ekonomikas forumā uzsvēra ES komisārs attīstības sadarbības jautājumos Andris Piebalgs. Viņaprāt, tas ļautu veiksmīgāk pārraudzīt konkurenci visā Baltijas reģionā nevis tikai atsevišķās valstīs. Tostarp Piebalgs minēja arī to, ka, iespējams, ir jādomā par jaunu pieeju ES fondu izmantošanā, veicinot pārrobežu sadarbību. Viņa ideja ir tāda, ka jāveido valstu konkurence par struktūrfondiem tā, lai vienas valsts fondus var izmantot arī cita kaimiņvalsts.«Latvijas investīcijas Igaunijā ir tikpat labas kā Igaunijas investīcijas Latvijā,» sacīja Piebalgs, uzsverot, ka līdzšinējā pieredze Baltijas valstīs ir labs piemērs reģionālai integrācijai, taču esot vēl daudz iespēju, kur virzīties tālāk.

Mozambikā un Tanzānijā tuvākajā laikā Eiropas Savienība (ES) ieguldīs 163,5 miljonus eiro - šādu vienošanos vizītē šajās Āfrikas valstīs panācis ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. Šī nauda būs no tā dēvētās ES ārējās sadarbības programmas, vēsta laikraksts Diena.

Patlaban tā paņem 8% no kopējā budžeta, taču lauvas tiesa naudas tiek piešķirta Turcijai, kas ir ES kandidātvalsts. Āfrikai paliek aptuveni trīs miljardi eiro gadā, pārējām 150 valstīm aiziet tas, kas paliek pāri, Āfrikas valstu apmeklējuma laikā pastāstījis A. Piebalgs.

Runājot par to, cik lielu naudu šādas palīdzības programmas izmaksā Latvijas iedzīvotājiem, komisārs atzinis, ka vidēji gadā tie ir 10 eiro no katra mūsu valsts pilsoņa.

Mozambiku un Tanzāniju A. Piebalgs apmeklējis kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Tanzānijā panācis vienošanos par sešu jaunu attīstības programmu sākšanu nolūkā uzlabot piekļuvi ūdensapgādei, stiprināt autotransporta nozari un lauku ceļu infrastruktūru, kā arī labu pārvaldību un sociālo atbildību. Kopumā Tanzānija tuvākajos gados saņems 126,5 miljonus eiro, un šī nauda palīdzēs atjaunot ceļus vairāk nekā 200 kilometru garumā, 500 000 iedzīvotājiem sniegt piekļuvi dzeramajam ūdenim un 140 000 iedzīvotāju - labākai sanitārajai infrastruktūrai un pakalpojumiem.

Simtlatnieku pasākums sekmīgi sasniedza visnabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, veselības aizsardzību un īpašuma saglabāšanu, liecina Pasaules Bankas (PB) veiktais pasākuma ietekmes izvērtējums.

«Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā saucamā simtlatnieku programma ir bijusi ļoti nepieciešams atbalsts, kas ļāvis pārdzīvot grūtos brīžus, kuros nonāca daudzas Latvijas ģimenes pasaules finanšu krīzes rezultātā,»ir pārliecināta labklājības ministre Ilze Viņķele.

Simtlatnieku programmā varēja iesaistīties zemu kvalificēti bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu. Administratīvie dati rāda labu sniegumu ar 110 000 bezdarbniekiem izveidotām darba vietām, kopš 2009.gada iesaistot aptuveni 70% no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties, norāda Labklājības ministrija.

«Visi lēnām sāk saprast, ka viena no pamatproblēmām Eiropas Savienībā (ES) ir tāda, ka mēs visi kopā pārāk ilgi esam dzīvojuši uz parāda,» saka ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, runājot par situāciju Ungārijā, kas palikusi bez kohēzijas fonda līdzekļiem infrastruktūras un attīstības projektiem.

«Beigu beigās parāds kaut kad ir jāatdot. Diemžēl tas ir šis laiks, un tas nozīmē, ka taisīt jaunus parādus vairāk nevar,» saka Piebalgs.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc iepriekšējiem brīdinājumiem Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi bezprecedenta lēmumu – iesaldēt dalībvaltsij paredzētos kohēzijas fonda līdzekļus Ungārijas infrastruktūras un attīstības projektiem. Naudas izteiksmē tas ir gandrīz pusmiljards eiro, kas iecirstu jūtamu robu valsts ekonomikā.

Brīdinājumi no EK puses Ungārijai izteikti jau gadiem. To atzīst arī Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs, DB sakot, ka «Ungārija kopš iestāšanās ES 2004. gadā nespēja izpildīt ES prasību – samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu zem 3% no IKP». «Tāpēc pret Ungāriju gadiem ilgi rit pārmērīga budžeta deficīta procedūra,» vēstnieks polemiski piebilst.

«Esmu dzirdējis Somālijā, ka aparatūra, ko izmanto telekomunikācijās, - un Somālijā, starp citu, par spīti nedrošībai, telefonsakari ir ļoti labi - ir latviešu iekārtas, neprasīju, no kuriem uzņēmējiem iepirktas, Āfrikā ir arī Latvijas hardware,» vaicāts par Latvijas uzņēmējiem Āfrikas kontinetā, intervijā laikrakstam Diena sacījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Zinu, ka ir vairāki latviešu uzņēmēji, kuri strādā vairākās valstīs dažādos sektoros, taču viņi nekad nav nākuši pie manis un prasījuši jebkādu palīdzību,» atklājis Piebalgs

«Ar palīdzības sniedzējiem vismazāk esmu saskāries, daudzi latvieši strādā starptautiskās institūcijās, humanitārās organizācijās, bet es nevaru atcerēties nevienu gadījumu, kad dzīve būtu savedusi kopā ar kādu latvieti Āfrikas kontinentā, taču esmu daudz laba dzirdējis,» stāstījis komisārs.

Jautāts, kas ir galvenais, kas ES attīstības palīdzības ietvaros tiek darīts Āfrikā, Piebalgs atbildējis: «Pamatā nauda ir divām lietām - lai bērni varētu iet skolā, problēma gan ir kvalitātē. Otrs - lai cilvēki nemirtu no tā, ka viņiem nav pat elementāras medicīniskās palīdzības. Tas tiek sasniegts divējādi: vienā gadījumā cīnoties ar lielākajām galinātājslimībām, kā AIDS, malārija un tuberkuloze, bet ir arī atbalsts, lai sievietes nemirtu dzemdībās, lai bērni saņemtu pietiekamu uztura devu, lai viņiem neveidojas... Ir pat grūti to formulēt, viņi vienkārši neattīstās, jo nav saņēmuši pietiekamu uzturu, tas ir kaut kas... Es Latvijā neesmu redzējis neko tamlīdzīgu arī tajā laikā, kad biju skolas direktors un apmeklēju nelabvēlīgās ģimenes.

Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks esot tikai pajokojis, jautājot, vai simtlatnieku programmas dalībnieki saņemot 100 Ls nedēļā, raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Tas bija neveiksmīgs joks, protams, viņš zināja, ka 100 Ls tas ir mēnesī. Šajā situācijā viņš mēģināja pajokot, bet tanī mirklī es sapratu, ka tā ir katastrofa, jo uztveres un humora uzjūtas ir dažādas,» skaidroja A.Piebalgs.

Patiesībā R.Zēliks esot labi informēts par situāciju Latvijā, jo PB esot liela pieredze strādājot ar Latviju. A.Piebalgs arī piebilda, ka viens neveiksmīgs teikums medijos, un pazūd viss pozitīvais.

Jāatgādina, ka augusta sākumā PB prezidents Siguldas novadā, tiekoties ar simtlatnieku programmas dalībniekiem, interesējās, vai 100 Ls ir samaksa par darbu dienā.

R.Zēliks apmeklēja pilsētas tuvumā esošās latvāņu pļavas, kurās ar šo bīstamo augu iznīcināšanu nodarbojās vairāki īpaši pamācīti simtlatnieku programmas dalībnieki. Viņi īpašos spectērpos un ar īpašiem instrumentiem strādā no plkst. 6 rītā līdz pusdienlaikam un darbu turpina pēcpusdienā, kopumā dienā tam veltot astoņas stundas.

Patlaban nav ne kādu pazīmju, ka varētu sarukt eirozonas dalībnieku skaits vai, ka monetārā savienība varētu izjukt, norāda Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, piebilstot, ka Latvijas iestāšanas eirozonā ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas Latvijas.

Piebalgs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka ES šobrīd tiekot runāts vien par to, kā saglabāt un nostiprināt esošo valstus monetāro savienību, tāpēc Latvijas ienākšana eirozonā ir atkarīga no pašas Latvijas.

Vērtējot Latviju kā vienīgo valsti, kas šobrīd domā par pievienošanos eirozonai, ES komisārs norāda, ka tas neesot nekāds rādītājs, jo arī Igaunija, kad savulaik pievienojās eirozonai tobrīd bija vienīgā. Piebalgs uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams vairāk diskusiju par eiro ieviešanas.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Grieķijas gadījums Latviju ietekmē ļoti nelielā mērā. Latvija ir izdarījusi savus secinājumus no krīzes un neiet virzienā, lai palielinātu IKP, taisni otrādi Latvija samazina budžeta deficītu un parāds pret IKP tiek ierobežots. Tā, ka Grieķijas risks Latvijai neeksistē, intervijā 900 sekundēs norādīja Eiropas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Viņš skaidro, ka Grieķija ir īpašs un specifisks gadījums, jo iekšzemes parāds pret iekšzemes kopproduktu ir tik liels, ka to apkalpojot nekas nepaliek pāri. Tāpēc Grieķijas gadījumā tiek meklētas formas kā sabalansēt milzīgo parādu nastu ar to, ka valstij ir jāatgūstas un jāsniedz sociālie pakalpojumi.

«Es domāju, ka nepastāv iespēja, ka Grieķija varētu paziņot par savu bankrotu, jo tā ir eirozonas valsts, tātad tās ir eiro parādzīmes, kas lielā mērā ir garantētas arī ar citām Eiropas Savienības valstīm, kuras piedalās eirozonā. Grieķija izlaiž parādzīmes un tās tiek pirktas, tikai procenti, ko investori prasa ir pietiekami augsti, jo viņi mēģina uz šī te rēķina pelnīt. Es neredzu arī scenāriju, ka Grieķija varētu izstāties no Eiropas Savienības. Viņi var pieņemt jebkuru lēmumu, jo ir neatkarīga valsts, taču šobrīd nav neviena pazīme, kas liecinātu, ka Grieķijā šāds scenārijs tiktu nopietni apsvērts,» norāda eirokomisārs.

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.