Aina valdību parādu tirgū kļūst arvien neierastāka. Šonedēļ pirmo reizi vēsturē Vācijai izdevās pārdot savu 30 gadu parādu ar negatīvu ienesīgumu.
Pieejamā informācija liecina, ka Vācija minētajā izsolē aizņēmusies 824 miljonus eiro, kur 2050. gadā tai būs jāatmaksā vien 795 miljoni eiro. Šīs obligācijas investoriem nenodrošinās procentu ienākumus, un tās tika pārdotas nedaudz dārgāk par pamatsummu, kas Vācijai būs jāatdod tad, kad 2050. gadā beigsies šo obligāciju termiņš.
Investoru pieprasījums pēc augstas kvalitātes valdību un uzņēmumu obligācijām šogad bijis milzīgs. Tas nācis komplektā ar gaidām par grūtākiem laikiem pasaules ekonomikai, ko attiecīgi pavadījuši pieņēmumi par papildu centrālo banku rosīšanos monetāro stimulu ziņā. Piemēram, Eiropā milzīgs obligāciju uzpircējs ir centrālā banka, un, šķiet, jau kādu laiku tiek izdarīta likme uz to, ka rudenī iestāde atsāks savu kvantitatīvo mīkstināšanu.
Ja iegādājas šādas obligācijas, tad tas nebūt nenozīmē, ka ar tām nevar pelnīt otrreizējā tirgū. Proti, obligāciju ienesīgumam sarūkot vēl tālāk, pieaug to cena. Tādējādi ir cerība šos vērtspapīrus vienmēr kādam pārdot vēl dārgāk. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki, visticamāk, negrib palaist garām tālāku obligāciju cenu buļļu tirgu (cenām ir tendence palielināties). Šajā pašā laikā nebūt nav izslēgts, ka tirgus pašreizējā stadijā ir radījis obligāciju cenu burbuli, kurš potenciāli aug arvien lielāks, likmēm sarūkot vēl vairāk zem nulles atzīmes – turklāt ļoti gara termiņa parādam. Pastāv risks, ka tad, kad sāks celties procentlikmes, obligāciju cenas strauji saruks. Straujāk tās šādā gadījumā saruks garāka termiņa obligācijām. Jau ziņots - šādi investori ir pakļauti arvien lielākam cenu izmaiņu riskam, ja ir vajadzība nopirkto vērtspapīru pārdot agrāk (pirms obligācijas dzēšanas termiņa beigām). Jāņem vērā – jo garāka termiņa obligācijas, jo straujāks būs to cenu kritums gadījumā, ja ienesīgums sāks palielināties. Tas pats darbojas arī pretējā virzienā, un tas ir iemesls, kādēļ pat pie zemām procentu likmēm, tām kļūstot vēl zemākām, pat negatīvām, obligāciju tirgi spējuši sniegt labu atdevi.
Šobrīd tiek rēķināts, ka pasaulē obligācijas ar negatīvu ienesīgumu tiek tirgotas jau 16 triljonu ASV dolāru vērtībā (liela daļa no tām ir Eiropas valdību obligācijas).
Visu rakstu lasiet 23. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!