Lauksaimniecība

Pieprasa Latvian Dairy maksātnespēju

Sandra Dieziņa, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltais ceļš prasa SIA Latvian Dairy maksātnespēju.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas tiesā 8. februārī.

Kā sarunā ar DB norādīja LPKS Baltais ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, SIA Latvian Dairy kooperatīvam palicis parādā ap 140 tūkstošiem eiro, «uz kontaktiem uzņēmums vairs neiziet», līdz ar to celta prasība tiesā. Iedevām vairākas piena kravas pagājušā gada novembrī un decembrī, kad piena iepirkuma cenas vēl nebija sarukušas, bet naudu joprojām neesam saņēmuši, sacīja Aizsilniece. Viņa norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki neatrodas Latvijā, te sastopami tikai juristi. Situācija nozarē pašlaik ir sarežģīta, iepirkuma cenas samazinās, daži kombināti pienu vairs neiepērk, piebilda Aizsilniece. Iepriekš arī LPKS Pienene KT valdes priekšsēdētāja Astrīda Pauliņa stāstīja, ka Latvian Dairy kooperatīvam nav samaksājis 150 tūkstošus eiro un cieš zemnieki. Pēc koopeartīvu aplēsēm, Latvian Dairy kopējais parāds zemniekiem esot sasniedzis jau 1,8 miljonus eiro.

DB jau ziņoja, ka Latvian Dairy gatavojas vērienīgai modernizācijai un izsludinājis vairākus iepirkumus par iekārtu iepirkšanu. Modernizācijā paredzēts ieguldīt aptuveni vienu miljonu eiro.

Kā liecina Lursoft informācija, Latvian Dairy lielākais īpašnieks ir Kiprā reģistrētā kompānija Goforth Limited 87,6 %, bet trīs Ukrainas privātpersonām katrai pieder pa 4,12 %. 2016. gadu uzņēmums pabeidza ar 3,58 miljonu eiro apgrozījumu un 49,8 tūkstošu eiro peļņu. Dati par 2017. gadu vēl nav publiskoti.

Piena ražotāji izmisumā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Latvian Dairy» plāno ieguldīt 1,1 miljonu eiro jaunās iekārtās, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tostarp «Latvian Dairy» plāno iegādāties iekārtas piena pārstrādes ražotnei par 500 000 eiro, kā arī siera ceha iekārtu kompleksu «Tilsiter» un «Gouda» tipa sieru ražošanai par 440 000 eiro un siera sālīšanas iekārtu kompleksu par 160 000 eiro.

Piena pārstrādes iekārtas plānots uzstādīt ražotnē Saldus novada Nīgrandes pagasta «Briežkalnos» līdz 2018.gada 14.decembrim, bet iekārtu kompleksus siera ražošanai un sālīšanai plānots uzstādīt «Latvian Dairy» pienotavā Sērenes pagastā, Jaunjelgavas novadā līdz 2020.gada 3.februārim.

Investīciju projektu realizācijai plānots piesaistīt finansējumu Eiropas Lauku fonda lauksaimniecības attīstībai (ELFLA) pasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvian Dairy par miljonu eiro modernizēs ražošanu

Sandra Dieziņa, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Latvian Dairy modernizēs ražošanu, investējot aptuveni vienu miljonu eiro.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija, Latvian Dairy iepirks dažādas ražošanas iekārtas kopsummā par 999 660 eiro (bez PVN).

Siera suliņu pārstrādes iekārtu sistēmu ar jaudu līdz 160t/diennaktī piegādās Itālijas kompānija REDA S.p.a., savukārt SIA AISIS piegādās skalošanas un mazgāšanas iekārtu un siera suliņu uzglabāšanas tvertnes.

Investīciju projektu realizācijai plānots piesaistīt finansējumu Eiropas Lauku fonda lauksaimniecības attīstībai (ELFLA) pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Jau vēstīts, ka 2016.gadā Latvian Dairy strādāja ar 3,58 miljonu eiro apgrozījumu un 49 686 eiro peļņu. Latvian Dairy reģistrēts 2015.gadā, un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 850 000 eiro. Uzņēmums pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Goforth Limited (87,65%) un trim Ukrainas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 06.11.2018

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Avots: CSP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāts piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens

Monta Glumane, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pastare atgriežas pie Māršavas stūres

Sandra Dieziņa, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par LPKS Māršava direktori atkal kļuvusi Dace Pastare

Pastare šajā amatā atgriezusies pēc pusotra gada prombūtnes, kura laikā viņa darbojās citā biznesā. Direktores mērķis ir restartēt kooperatīvu un tā darbību. Viņa neslēpj, ka kooperatīvā situācija ir sarežģīta.

Biedri pamet

«Pagājušajā gadā piena cena samazinājās, pazaudējām naudu – tā palika Latvian Dairy ( 328 tūkstoši eiro), kas ir liela nauda. Tā ir daļa no desmit gadu laikā uzkrātās kooperatīva peļņas. Kooperatīvu sāka pamest tā biedri,» situāciju raksturo Dace Pastare. Viņa uzsver – Māršava bija, ir un būs, tādējādi mierinot satrauktos piena ražotājus.

Šobrīd galvenais uzdevums ir atjaunot zemnieku uzticību kooperatīvam un nodrošināt tā pilnvērtīgu darbu. Kooperatīvs nodarbojas ar piena iepirkšanu un realizāciju piena pārstrādes uzņēmumiem. Puse no iepirktā piena tiek realizēta Igaunijas uzņēmumam EPiim, pārējais tiek piegādāts Latvijas uzņēmumiem, vairāki līgumi vēl ir procesā. Paredzēts atjaunot kooperatīva biedru pašapgādi ar saimniekošanai nepieciešamo. Likvidēto piena pārstrādi kooperatīva direktore pagaidām gan nav plānojusi atjaunot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mūsu lielākā priekšrocība ir kvalitatīvi produkti, ko radām īpaši eksporta tirgum – akavi, kaškavals, msnara, nabulsi sieri. Tie top, izmantojot Austrumu un Āzijas tautu nacionālās receptes, augstvērtīgas Latvijas vietējās izejvielas un ļoti precīzus ražošanas procesus. Ne velti pasaulē lielākajā un populārākajā pārtikas izstādē “Gulfood” Dubaijā kāds no partneriem, nedaudz jokojot, vaicāja – kā Latvijā ir iespējams saražot labāku akavi sieru, nekā pie mums, Āzijā,” stāsta piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji 

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā...

“Sērenes piena” galvenā specializācija ir akavi tipa baltā siera ražošana eksporta tirgiem. Plānots, ka eksporta apjoms uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tādēļ arī piedalīšanās izstādē “Gulfood” un tajā iedibinātie kontakti bijis nozīmīgs pavērsiens šā eksporta virziena attīstīšanā.

Eģītis uzsver, ka uzņēmums lieti izmantojis aizvadītos divus gadus, kad Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nācās koriģēt plānotos attīstības tempus un virzienus. Proti, lielākoties tika strādāts tuvējās valstīs, tostarp Zviedrijā, Vācijā un Beļģijā, nevis Āzijā, kā bija iecerēts.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

Vienlaikus aizvadītie divi gadi izmantoti, lai pilnveidotu ražošanu un palielinātu tās jaudu.

2022. gadā “Sērenes piens” plāno saražot produktus vismaz divarpus miljonu eiro vērtībā, tā pieckāršojot pērnā gada apjomu. Esošās ražošanas jaudas ļauj gadā saražot produktus desmit miljonu eiro apmērā.

“Latvijā ir senas piena pārstrādes tradīcijas, kas ļauj ražot augsti kvalitatīvus produktus un reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Mūsu uzņēmēju nostiprināšanās šajos tirgos ir lielisks piemērs eksporta virzienu diversifikācijai. Latvijas pārtikas ražotāji spēj nodrošināt gan Latvijas patērētāju vajadzības, gan, mērķtiecīgi strādājot, iekarot arvien jaunus pasaules tirgus. To šogad apliecināja arī lielā apmeklētāju interese Latvijas kopstendā lielākajā pārtikas izstādē pasaulē “Gulfood” Dubaijā,” atzīst zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas novada Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ekskluzīvām tapetēm mērķē uz pasaules tirgiem

Monta Šķupele, 11.02.2021

Zīmols Wallonpaper maina izpratni par tapetēm, uzskata uzņēmuma dibinātāji Ivo Sietiņš (no kreisās), Armands Doķis un Edgars Puķītis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

Komentāri

Pievienot komentāru