Savrupmāju cenas Rīgā un Rīgas rajonā, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ir kritušas vidēji par 40 – 60%, raksturojot situāciju savrupmāju tirgū, atzīmē Latio.

Straujākais cenu kritums ir novērots ēkām ar samērā lielu platību, kas pārsniedz 300 m2. Ļoti maza ineterse ir nepabeigtu jaunbūvju un rindu māju segmentā. Priekšroka šobrīd tiek dota vidējas platības, kvalitatīvām un pilnībā pabeigtām savrupmājām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Savrupmājas — uz pusi lētākas

Ņemot vērā straujo cenu kritumu un lielo savrupmāju piedāvājumu, šobrīd gatavu savrupmāju piedāvājumu cenas ir zemākas nekā līdzvērtīgas ēkas būvizmaksas. Tādēļ šobrīd izdevīgāk ir iegātāties jau gatavu ēku, nekā būvēt to no jauna.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Ja vēl pirms pāris gadiem starptautiskā arhitektu plenērā uzvarēja ideja par augstbūvēm Jūraslīča teritorijā, tagad tiek piedāvāts pilnīgi atšķirīgs risinājums - savrupmājas un viesu nami, ko citu no cita atdala nevis sētas, bet dažādas formas zemes vaļņi, vēsta laikraksts Diena.

Projekta attīstītājs ir SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderim, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Vai jaunais, Krievijā tapušais arhitektu priekšlikums gūs jūrmalnieku atbalstu, noskaidros detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana, kas notiks no 2. līdz 30. jūnijam.

Jaunajā risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais - savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 037 m2 lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei. Starp zemesgabaliem iecerēti vaļņi, kas organiski iekļaušoties ainavā un tikšot apaudzēti ar zāli. Tos izveidos no būvgružiem, kas radušies pēc Jūraslīča ēku nojaukšanas. Teritorijai pa vidu ies tikai viens galvenais ceļš, kurš turklāt tiks iegremdēts zemē, tādējādi, cik var saprast no paskaidrojuma raksta, no šā ceļa mājas nebūs redzamas.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Uzņēmuma Latio pēc skaita sestajā nekustamā īpašuma interneta izsolē, kas sākas piektdien, 27. jūnijā, plkst. 15, solīšanai tiek piedāvāti 14 objekti. Tas ir lielākais līdz šim vienā Latio izsolē iekļauto īpašumu skaits.

Piedāvātie objekti ir jaunajos projektos, renovētā ēkā un sērijveida namos, kā arī pirmo reizi tiek izsolīts lauku īpašums Vidzemē. Visi objekti ir gatavi dzīvošanai. Izsole turpināsies vienu nedēļu un noslēgsies 4. jūlijā, Db.lv informē Aija Ševele, Latio sabiedrisko attiecību speciāliste.

No jaunajiem projektiem tiek piedāvāti divu un trīs istabu dzīvokļi projektā Vītiņu ielas nams Mārupē (36 un 64 kv.m platībā), divas savrupmājas Rīgas rajonā Garkalnē (256.70 kv.m ar zemi 1217 kv.m) un Līčos (190 kv.m ar zemi 2400 kv.m) un divas dvīņu mājas Garkalnē (kopā četri dzīvokļi, no kuriem katra puse – 185.40 kv.m ar zemi 608 kv.m).

Būtiska tendence savrupmāju segmentā ir pirkuma darījumu skaita samazināšanās Jūrmalā pēdējos mēnešos, ko apliecina Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, - uzsver Latio speciālisti. Neraugoties uz šo faktu, Jūrmalā šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies ekskluzīvu savrupmāju piedāvājums, kuru cena mērāma vairākos miljonos eiro. Pagājušajā gadā kopumā tās piedāvājumā bija gandrīz divas reizes mazāk nekā šobrīd. Kopumā Jūrmalā savrupmāju piedāvājums ir plašs, taču ļoti atšķirīgs. Pieprasītas ir savrupmājas cenu robežās no 500 000 EUR līdz 800 000 EUR posmā no Lielupes līdz Asariem jūras pusē. Potenciālajiem pircējiem, kuri par savrupmājas iegādi būtu gatavi maksāt šādu cenu, ir svarīgi, lai ēkā būtu veikts kapitālais remonts un nebūtu nepieciešami papildus finansu ieguldījumi. Aktīva jaunu savrupmāju būvniecība risinās arī teritorijās otrpus dzelzceļam, piemēram, Valteros, Krastaciemā, kur savulaik piedāvājumā bija zemes gabali, tie tika sadalīti un sākās aktīva privātmāju būvniecība. Potenciālajiem pircējiem tiek piedāvātas jaunuzceltas savrupmājas, kā arī rindu mājas cenu robežas no 170 000 EUR līdz 230 000 EUR.

Sākusies pieteikumu izvērtēšana konkursā Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 - 2007, ko organizē biedrība Zaļās mājas sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS Latvijas valsts meži, SIA Osmose un citiem atbalstītājiem. Līdz pēdējam pieteikšanās termiņam - 10. martam - konkursa izvērtēšanai kopumā iesniegti trīsdesmit četri objekti, liecina sniegtā informācija medijiem.

Žūrijas komisija otrajā kārtā iekļuvušo darbus paziņos 17. martā.

Latvijas koka arhitektūras Gada balvas 2006 - 2007 konkursā varēja iesniegt divos pēdējos gados izstrādātus un realizētus koka arhitektūras projektus, kas nodoti ekspluatācijā līdz 2007. gada 23. decembrim un kuri realizēti Latvijā. Pieteikumi konkursam tika pieņemti septiņās nominācijās: daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, sabiedriskās ēkas, ražošanas ēkas, savrupmājas, maza budžeta būves, koka ēku atjaunošana un koka izmantošana interjerā.

Kā liecina apkopotie dati par pieteikumu reģistrāciju, lielākais iesniegumu daudzums saņemts nominācijās sabiedriskās ēkas un savrupmājas.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar gada iepriekšējiem mēnešiem, pieaudzis pieprasījums pēc savrupmāju iegādes Jūrmalā. Tāpat arī augusi kopējā aktivitāte kūrortpilsētas nekustamā īpašuma tirgū, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio pārstāvji.

«Nozīmīga daļa no pircējiem ir ārzemnieki, tomēr pēdējā laikā palielinās arī vietējo iedzīvotāju interese par īpašumu iegādi Jūrmalā. Ārvalstu pircēju pieplūdums jūlijā saistīts gan ar atvaļinājumu laiku un atpūtu pie mums, gan arī ar dažādiem Jūrmalā notiekošajiem pasākumiem,» norāda Latio Jūrmalas nodaļas vadītājs Edgars Spuravs.

Jāatgādina, ka jūlijā Jūrmalā notiek dziedātāju konkurss Jaunais Vilnis, kas piesaista plašu apmeklētāju loku no Krievijas, kā arī citi koncerti un pasākumi.

Ārzemju pircēji lielākoties vēlas iegādāties līdz 300 kvadrātmetriem plašas savrupmājas, kuru pieguļošā teritorija ir līdz 2000 kvadrātmetriem liela, norāda E. Spuravs. Viņš stāsta, ka ārvalstnieki pārsvarā interesējas par tām savrupmājām, kuru cena ir līdz 300 tūkst. - 350 tūkst. eiro.

Izsolē nonākusi savrupmāja Floridā, kurā dzīvoja un deviņdesmito gadu beigās tika nošauts itāliešu modes dizainers Džovanni Versače (Gianni Versace) un kuras vērtība pērnā gada jūnijā bija 125 miljoni ASV dolāru, vēsta pasaules mediji.

Šā gada maijā nama cena samazinājās līdz 75 miljoniem ASV dolāru, un pašlaik savrupmājas izsoles sākumcena ir 25 miljoni ASV dolāru.

Šovasar, cenšoties atvairīt kreditorus, savrupmājas īpašniece - kompānija Casa Casaurina LLC lūdza uzsākt maksātnespējas procedūru, un tiesa lēma namu izsolīt.

Izsoli rīko Fisher Auction Company, un tā notiks šā gada 17. septembrī. Nodrošinājuma summa, kas iemaksājama depozīta kontā, lai iegādātos grezno mājokli, ir trīs miljoni ASV dolāru. Tāpat, lai piedalītos izsolē, tās dalībniekiem jāpierāda, ka viņiem ir līdzekļi vismaz 40 miljonu ASV dolāru apjomā.

Ķīnas galvaspilsētas Pekinas varasiestādes nolēmušas nojaukt uz 26 stāvu daudzdzīvokļu nama jumta uzceltu savrupmāju, norādot, ka tā uzbūvēta nelegāli.

Īpašniekam 15 dienu laikā gan ir tiesības pierādīt, ka viņa uzbūvētā celtne – kopā ar kokiem, krūmiem un mākslīgu klinšu gabaliem – ir uzcelta likumīgi, vai arī pašam to nojaukt, lai izvairītos no soda. Pekinas vietējie masu mediji tikmēr atklājuši, ka savrupmāja pieder kādam ietekmīgam tradicionālās medicīnas uzņēmējam.

Pekinas varasiestāžu uzmanību savdabīgā būve uz daudzdzīvokļu nama jumta pievērsusi pēc iedzīvotāju sūdzībām. Nama iedzīvotāji sūdzējušies, ka nelegālās celtnes izbūves laikā bojātas ūdens caurules, savrupmājas īpašnieki pa naktīm rīkojot skaļas ballītes, kurās piedalās Pekinas sabiedrībā pazīstami cilvēki un pastāvīgi konfliktē ar pārējiem iedzīvotājiem. Informācija par savrupmāju uz daudzdzīvokļu nama jumta guvusi plašu ievērību Ķīnas sociālajos medijos, saniknojot lietotājus, kuri to uzskata par kārtējo pierādījumu valsts bagātnieku nekaunībai un nerēķināšanos ar citiem.

Interese par savrupmājām ir augoša, taču darījumu skaits tirgū salīdzinoši mazs

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad augusi nebūtiski, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010. - 2011. gadā, norāda speciālisti. Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš norāda, ka šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir tā dēvētā standarta pakete – 1000-1200 kvadrātmetru zemes gabals ar 200-250 m2 lielu savrupmāju. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u.c. - ir vidēji 1000 EUR/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos –tās jau būs 800-900 EUR/m2, viņš skaidro.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas nelielas vērtības komerciālu preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izmaiņas paredz, ka ar PVN neapliek preču sūtījumu no trešajām valstīm, ja tajā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka līdz šim saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns «Pievienotās vērtības nodokļa likums», kas nosaka izmaiņas saistībā ar PVN piemērošanu nelielas vērtības komerciāliem preču sūtījumiem. Tādējādi no 2013. gada 1. janvāra nelielas vērtības preču sūtījumam no trešajām valstīm piemēro atbrīvojumu no PVN, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro. Savukārt atbrīvojums no muitas nodokļa tiek piemērots tāpat kā līdz šim – ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Gada beigās, tuvojoties svētku laikam, novērojams straujš uzņēmumu rīkoto banketu skaita pieaugums. Pēc uzņēmuma Lage Ko datiem decembrī, salīdzinot, piemēram, ar citiem mēnešiem banketu skaita pieaugums sasniedz pat 300%. Savukārt no visiem rīkotajiem banketiem lielākā daļā jeb 60-70% ir nelielas svinības - mājas svinības nelielam viesu skaitam , vai korporatīvās kafijas pauzes kādiem svētkiem par godu, informē uzņēmumā.

«Ja runājam par banketiem kopumā, tad tikai 30 - 40% varam pieskaitīt pie lielajiem banketiem. Tas nav atkarīgs no cilvēku skaita, bet gan no tā, cik liels ir pasūtījums, proti, vai ir nepieciešams arī karstais galds, vai ir nepieciešami trauki, galdi, galdauti, viesmīļu pakalpojumi pasākuma laikā utt. Pārējie pasākumi lielākoties ir furšeti - kopā ar pasūtītāju sastādam ēdienkarti un piegādājam attiecīgos ēdienus. Parasti tās ir dažāda veida uzkodas. Savukārt, ja runājam par uzkodām, tad Latvijā arī ir sava specifika. Eiropa nelielās uzkodas, kuras pasniedz pasākumos, tik tiešām ir nelielas, ļoti simboliskas. Latvijā, savukārt, pasūtītājs pieprasa, lai šīs uzkodas būtu pietiekami lielas, lai viesis varētu no šīm uzkodām arī paēst,» stāsta Lage Ko mārketinga direktore Antra Ozoliņa.

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēs taksometru vadītāju “brīdinājuma braucienu” ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

8.septembrī Ministru Kabineta ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs norāda, ka iepriekš taksometru vadītāji «ar lielu nepacietību un ieinteresētību bija gaidījuši novārtā atstātās taksometru pārvadājumu nozares sakārtošanu, taču, iepazīstoties ar ministriju iniciatīvām, ir skaidrs, ka jaunie priekšlikumi radīs vēl lielāku haosu nozarē, un daudzos gadījumos vēl vairāk sarežģīs situāciju».

«“Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,»” stāsta Genādijs Aksjonovs.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos.

Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas.

ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām).

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pieprasa atmaksāt kopumā 346,5 miljonus eiro no piešķirtajiem līdzekļiem lauksaimniecības nozares attīstībai. Lielākā summa jāatmaksā Grieķijai, proti, 124 miljoni eiro, vēsta EurActive.

Līdzekļu atmaksu EK pieprasa gadījumos, kad nauda tērētā mērķiem, kas nav bijuši iemesli naudas piešķiršanai.

Grieķija, kurai jāatmaksā 124 miljoni eiro, tiek vainota nepietiekamā līdzekļu sadales kontrolē attiecībā uz kokvilnas ražošanas nozari. Valstī novērojami «smagi un pastāvīgi trūkumi» lauku reģionu attīstības atbalsta maksājumu kontrolē, norāda komisija.

Otra lielākā līdzekļu atmaksa pieprasīta no Polijas, proti, 92 miljonu eiro apmērā, ko EK pamato ar «trūkumiem» maksājumos laika posmā no 2006. līdz 2007. gadam.

Spānijai jāatmaksā 47,5 miljoni eiro saistībā ar neattiecinātu līdzekļu izdali augļu un dārzeņu ražotājiem.

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Teju puse (48%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta īpašumu restitūciju visām kopienām, kuras to pieprasa, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījuma 900 sekundes šā gada augustā veiktais pētījums.

29% aptaujāto uzskata, ka īpašumu restitūcija noteikti nebūtu jānodrošina visām kopienām, kuras to pieprasa, bet 19% - ka restitūcija visām kopienām, kas to pieprasa, drīzāk nebūtu jāatbalsta.

Savukārt trešā daļa (35%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka īpašuma restitūcija būtu jānodrošina visām kopienām, kuras to pieprasa (17% - noteikti jā; 18% - drīzāk jā).

Pētījums atklāj, ka 17% aptaujāto nav konkrēta viedokļa sājā jautājumā.

Aģentūra TNS veica pētījumu, veicot gadījuma atlasi, izslēdzot pašpieteikšanos.

Neskatoties uz vairākām alternatīvām, piemēram, bioloģiski ražotu medu un jēlu olu, vislabākais veids kā atbrīvoties no paģirām ir kafija un aspirīns, liecina Hārvardas Universitātes zinātnieku veiktā pētījuma rezultāti.

Pētījumā konstatēts, ka kofeīns kafijā un pretiekaisuma un pretsāpju vielas aspirīnā vislabāk reaģē uz ķīmiskajiem savienojumiem alkoholā, vēsta Telegraph.

Alkohola lietošana var izraisīt galvassāpes, jo etanols, kas ir stirpo alkoholisko dzērienu sastāva pamatā, spēj radīt ķīmisku acetātu, kas pat nelielās devās var radīt cilvēkiem galvassāpes. Tiesa, katrā gadījumā etanola ietekme uz cilvēku atšķiras.

Līdzīgu pētījumu veicis arī Maikls Ošinskis no Tomasa Džefersona universitātes Filadelfijā. Viņš radīja galvassāpes žurkām, izmantojot etanolu nelielās devās. Pēc tam viņš žurkām nelielās devās deva kofeīnu un pretsāpju vielas, kas dzīvniekiem atviegloja galvassāpes.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.