Mārtiņš Kaija pirms diviem gadiem, pārveidojot un papildinot sava vecvectēva Anša Kundziņa piecdesmitajos gados izgudroto spēli «Domātājs», radīja divas atjautības un prāta asināšanas spēles - «Domātāju», kas ir paredzēts jauniešiem un pieaugušajiem un «Domātāju Mazajiem» - attīstošo spēli bērniem vecumā no trīs līdz deviņiem gadiem. Spēli tirgo tirdziņos, grāmatu un spēļu veikalu tīklos, taču biznesa idejas autoram padomā ir uzsākt Latvijā radītās spēles eksportu uz Eiropas valstīm. Šobrīd pārdotas jau aptuveni 600 spēles bērniem un ap 2000 spēļu pieaugušajiem.

Biznesa ideja ir saņēmusi grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, par ko uzņēmums plāno uzlabot un paātrināt ražošanu.

Iedzīvina piecdesmitajos gados izgudrotu prāta spēli from db.lv on Vimeo.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Jo esam izolētāki, jo vairāk pazaudējam no savas konkurētspējas un no savu cilvēku mentālās piemērošanās spējām apkārtējās pasaules ritmam un tempam

To intervijā DB saka UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, iezīmējot vizionāru skatījumu uz šī brīža pasaules un Latvijas aktualitātēm. Šoruden viņš saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas piešķirto Gada tautsaimnieka balvu kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka viņa veikums Latvijas ekonomikā vērtējams ar visaugstāko kvalitātes zīmi.

Vērtējot pēdējā laika pārmaiņas gan Eiropā, gan pasaulē, gan Latvijā, uz ko tās, jūsuprāt, pašlaik ir vērstas un kāda varētu būt Latvijas vieta, cenšoties pielāgoties situācijai?

Pirms dažiem gadiem iepazinos ar līdzsvara teoriju. Tā nav jauna – jau XIX gadsimtā tika matemātiski izskaitļots, ka sabiedrība nevar būt taisnīga, bet tā var būt līdzsvarā. Tas, ko mēs šobrīd redzam, – šis ārkārtīgi smalkais balanss starp sociālo, kulturālo, dažādām cilvēku iespējām un izglītību sāk noārdīties. Noārdoties tas rada kustības un pārbīdes, iespējams, pat ļoti dramatiskas. Šī līdzsvara rašana sabiedrībā prasa lielas prāta spējas, apdomību un plašu nākotnes redzējumu. No šī viedokļa labāks pārdomu materiāls vai ceļazīme kā Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga šī gada 18. novembra runa ekumēniskajā dievkalpojumā, manuprāt, neeksistē, jo līdzsvaru ir svarīgi veidot, nepazaudējot arī sevi un nekrītot panikā. Nākamie ir instrumentālā līmeņa jautājumi, kā mēs varam nonākt pie sev vēlamā scenārija. Tas, kā mums visvairāk šobrīd šajā dinamiskajā pasaulē pietrūkst, manuprāt, ir paļāvība uz saviem spēkiem. Mēs it kā esam šūpolēs, bet ar milzīgu baiļu sajūtu. Taču bailes nav labākais padomnieks līdzsvara noturēšanai, vienalga, no kā šīs bailes arī nebūtu – no augstuma, ūdens vai svešiniekiem, vai par mūsu konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka garīgās pasaules autoritātes kā Jānis Vanags, Juris Rubenis vai Zbigņevs Stankēvičs ir pārņēmuši iniciatīvu, jo īstenībā jau tieši emocionālajā līmenī slēpjas atslēga tam, lai cilvēks spētu sevi nomierināt un reāli paskatītos uz šodienas vajadzībām, apzinātos pašreizējo attīstības punktu un tad uzstādītu sev nākotnes uzdevumus. Mēs Latvijā to darām ļoti fragmentāri. Diemžēl atkal jākritizē valdība, bet tas, ko sabiedrība redz caur medijiem, kādi šajā visnotaļ sarežģītajā laikā ir mūsu valdības lēmumi, kādas ir tās prioritātes un kā lietas tiek darītas, rada tādu sajūta, ka valsts amatpersonas spēles laukumu īsti nepārzina.

Kurā bankā lielāka alga?

Bankas 2009. gadā veikušas būtiskas izmaiņas strādājošo atalgojumos, tomēr pelnošāko banku darbinieku tops līdzīgs. Arī liela daļa banku valdes un padomes pērn atteikušās no brangām algām.

Lasiet vēl...

Jāstartē ar Eiropas zīmolu

Latvijas ražotājiem jāizmanto tiesības startēt globālajā tirgū ar Eiropas zīmolu, uzskata starptautiskā mārketinga eksperts Džons Brānčs.

Vai Exigen tiks pārdots?

Exigen neapstiprina, bet arī nenoliedz, ka uzņēmumam ir pārrunas ar Tieto par uzņēmuma pārdošanu.

Krīze maina attieksmi

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Latvijā radītā biznesa ideja - Pārdomu kauliņi (Reflection Cubes) - pagājušajā nedēļā uzsākusi kampaņu kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter, lai savāktu finansējumu ražošanai.

Pārdomu kauliņi ir piemēroti gan cilvēku individuālajai, gan komandu attīstībai, norāda to veidotāji. Ideja balstoties Aristoteļa, citu klasisko domātāju un Džozefa Pīpera filozofijā, ka ikviens cilvēks, līdzīgi kā savu fizisko ķermeni, var attīstīt arī raksturu un gribasspēku, bet tam nepieciešama sistemātiska vingrināšanās. 54 Pārdomu kauliņu jautājumi dažādās kombinācijās sniedz gandrīz 100 000 alternatīvu risinājumu un rosina aizdomāties par dzīves lielajiem mērķiem un veidiem, kā tos sasniegt.

Pārdomu kauliņu Kickstarter kampaņa atrodama šeit: https://www.kickstarter.com/projects/reflectioncubes/reflection-cubes

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Interese par savrupmājām ir augoša, taču darījumu skaits tirgū salīdzinoši mazs

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad augusi nebūtiski, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010. - 2011. gadā, norāda speciālisti. Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš norāda, ka šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir tā dēvētā standarta pakete – 1000-1200 kvadrātmetru zemes gabals ar 200-250 m2 lielu savrupmāju. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u.c. - ir vidēji 1000 EUR/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos –tās jau būs 800-900 EUR/m2, viņš skaidro.

Ar profesionālu darbinieku nepietiekamības problēmām saskaras gan attīstītajās, gan attīstības valstīs visā pasaulē; Latvijas loģistiķi izceļ specifiskas izglītības trūkumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Loģistikas nozare visā pasaulē piedzīvo kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) nesen publicētajā ziņojumā Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība.

Lai gan Latvija pētījumā atsevišķi nav apskatīta, tajā minētie secinājumi saskan ar nozares speciālistu teikto. Loģistikas kompānijas jau gadiem pašas apmāca savus darbiniekus, jo izglītības iestāžu programmu saturs uzņēmumu reālajām vajadzībām īsti neatbilst, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš. Mācību iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan ir sadarbojušās ar LLA atsevišķos mācību priekšmetos. Kā risinājumu viņš redz, ka uzņēmēju organizācijas novirzītu daļu līdzekļu atsevišķu kursu organizēšanai, lekcijām piesaistot loģistikas profesionāļus. Savukārt Rietumeiropā universitāšu pētniekus motivē iespēja piesaistīt ES fondus konkrētiem mērķiem, sadarbojoties biznesa un akadēmiskajai videi.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Lai arī ideju latviešiem ir gana, to realizācijai pietrūkst uz rezultātu orientētas domāšanas. Tādas, kur radošums savienojas ar funkcionalitāti, raksta Diena.

Pēc ekonomista Jāņa Ošleja domām, Latvijā ir maz biznesa veiksmes stāstu, jo bijis pārāk maz iespēju «izgāzties».Trakām idejām šodien pietrūkst gan finansējuma, gan arī uzdrīkstēšanās no jauno, topošo uzņēmēju puses.

Vājas komunikācijas prasmes, kūtrums un bailes no riska, pēc finanšu eksperta Mārtiņa Jaunarāja domām, liedz latviešiem realizēties biznesā. «Esam paslēpuši savu ego drošā kūniņā un nelienam no tās ārā, lai mūs kāds neaizskar, atraidot vai izsakot kritiku.»

J.Ošlejs kopā ar domubiedriem apņēmies šādai domāšanai veltītu mācību priekšmetu iesviest skolās. Pirmajās 69 skolās izmēģinājuma veidā šāds priekšmets tika mācīts kopš pagājušā gada septembra.

Par mērķiem un mērķtiecību.

Pēdējā gada- pusotra laikā uzņēmumos ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ir nomainījušies vadītāji dažādos vadības līmeņos, mainīti vadītāju darba pienākumi, funkcijas, samazināts darbinieku skaits, paplašināti vai mainīti darbinieku amata pienākumi, mainīts atalgojums un materiālās stimulēšanas sistēmas utt. Tāpat notikušas korekcijas uzņēmuma darbības virzienos, mārketingā, mainījies klientu loks un klientu prasības. Faktiski tikai salīdzinoši nesen ir beigušās būtiskākās no šīm izmaiņām daudzos uzņēmumos, tāpat arī valsts iestādēs. Neviens nevar garantēt, ka ekonomiskā situācija, politiskie lēmumi nodokļu un citās tautsaimniecības jomās neliks izdarīt vēl kādas būtiskas izmaiņas uzņēmējiem savā darbībā. Situācija ir mainījusies, taču darbs jāveic. Uzņēmums jāattīsta arī šajos apstākļos.

Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka šonedēļ prezentētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju paustais lielā mērā sakrīt ar to, kas jau šobrīd Latvijā tiek īstenots. "Rekomendācijas, kas nāk no OECD, ir arī mūsu dienaskārtības jautājumi," teica ministrs.

Valainis arī minēja, ka Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, tādējādi primāri ir nepieciešams attīstīt kapitāla tirgu. "Investīciju apmērs, kas iztrūkst mūsu ekonomikai, nav pieci, desmit vai 100 miljoni eiro, tie ir 2-3 miljardi," viņš sacīja, piebilstot, ka šādu finanšu resursu ieplūdi ir iespējams panākt tikai nopietni pārskatot to, kā tiek finansēta Latvijas tautsaimniecība, un kapitāla tirgus attīstība ir viens no priekšnosacījumiem.

Ar savu jaunāko veikumu G3 korejiešu ražotājs LG nonācis mobilo telefonu olimpa spicē un cīnās ar vislabākajiem

Kūlās kaut kur pa vidu, tad uz mirkli pazuda un iznira visiem priekšā – aptuveni tādas domas raisījās par korejiešu «mūžīgo otro» elektrotehnikas ražotāju LG, maija beigās sēžot konferenču zālē Londonas Batersī rajonā un skatoties jaunākā «karognesēja» G3 prezentāciju. Patiešām, ar trešās paaudzes G sērijas telefonu LG beidzot ieguva īstu kompānijas seju, kas ļauj pilnvērtīgi konkurēt ar citu ražotāju labākajiem produktiem.

Slēpjoties aiz pieticīga saukļa, ka jaunais viedums ir vienkāršība, LG patiesībā uztaisījis tādu telefonu, kuram pēc tehniskās specifikācijas šobrīd grūti atrast līdzīgu, turklāt pamanoties to izgatavot par gana saprātīgu cenu un nieka 149 gramus smagu. Lai to izdarītu, korejieši likuši lietā dažas viltības. Viena no tām ir korpusa materiāls. Vizuāli šķiet, ka aizmugures vāciņš ir no metāla. Par to signalizē gan izskats, gan īpatnējais reljefs, kas apmāna tausti. Tikai noņemot vāciņu, var pārliecināties, ka tas izgatavots no parastas, ļoti plānas un vieglas plastmasas.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Eiropas fondu ietekme ir pārspīlēta, intervijā DB saka uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat nodokļu reformu, īpaši ēnu ekonomikas mazināšanas kontekstā?

Domāju, ka nodokļu reformai nebūs tiešas ietekmes uz ēnu ekonomikas mazināšanu, lai gan reformā ir elementi, kas varētu palīdzēt to iegrožot. Pagājušā gada 9. augustā valdība kopā ar sociālajiem partneriem parakstīja vienošanās protokolu par nepieciešamajām reformām tautsaimniecībā, tostarp nodokļu politikā. Jau tad skaidri iezīmējās, ka mēs visi – gan uzņēmēji, gan valdība – vēlamies daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Manuprāt, tieši šo straujo izaugsmi un ekonomikas izrāvienu nodokļu reforma nepiedāvā.

Kā pietrūkst?

Pietrūkst radikālisma un kalkulēta riska, kas ļautu attīstīties daudz straujāk.

Veselības aprūpes sistēma mūsu valstī ilgstoši ir viens no visvairāk apspriestajiem tematiem, un reti kurš par to nav izteicis viedokli – gan par nepietiekamo finansējumu, slimnīcu skaitu un uzņemamo pacientu limitu tajās, gan valsti pametušajiem nozares speciālistiem, gan garajām rindām un medicīnas pakalpojumu nepieejamību un nepārskatāmību. Diemžēl visbiežāk viss arī paliek sarunu līmenī.

Manuprāt, Latvijas veselības aprūpē prioritāri iztrūkst divas lietas. Pirmkārt, nepieciešama sistēma, kas darbojas ilgtermiņā. Otrkārt, nepieciešama biznesa principu ieviešana valsts sistēmā, pārveidojot to no neveiksmīga un nepārskatāma projekta uz līdzsvarotu - efektīvu un ekonomiski izdevīgu saimniecību. Veselības aprūpe ir attīstāma pēc līdzīga principa kā darbojas uzņēmējdarbība, no kuras ieguvēji būs iedzīvotāji un valsts, saņemot kvalitatīvu un pārdomātu pakalpojumu.

Pirmkārt, valstij kopumā līdz šim nav izdevies izveidot vienotu un pārskatāmu veselības aprūpes sistēmu, tā vietā ir daudz tieši un pastarpināti saistītu «ķēdes posmu», kur katrs funkcionē individuāli. Katrs atsevišķi atklātu vēstuļu, publisku diskusiju u.tml. veidā norāda uz konkrētiem trūkumiem un dramatisko situāciju, kas izveidosies, nesaņemot nepieciešamo finansējumu. Bez sistēmas nav iespējams noteikt prioritātes, objektīvi izvērtēt situāciju, kā arī prognozēt atdevi no piešķirtiem līdzekļiem. Visbeidzot, bez sistēmas nav iespējams sastādīt budžetu ar konkrētām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām, tāpēc arī netiek sasniegts līdzsvars.