Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi izskatīšanai valdībā priekšlikumus grozījumiem Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

Likumprojekti paredz pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju – īpaši fizisko personu – izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Par pamatu šīm izmaiņām bija 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz tiesību aktu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā.

“Pēc smagajiem plūdiem, kas skāra vairākus Latvijas reģionus, sabiedrība sagaida, ka līdzīgās situācijās apdrošinātāji rīkosies atbildīgi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka fiziska persona, kas cietusi nelaimē, vēl tiek spiesta pierādīt, vai ir saņēmusi dokumentu, ko apdrošinātājam ir pienākums izsniegt. Ar šiem grozījumiem mēs stiprinām patērētāju tiesisko aizsardzību. Tā sākas ar skaidriem un saprotamiem nosacījumiem, kurus abas līgumslēdzēju puses uztver vienādi,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

GrECo Group stratēģiski iegādājās IIZI Group un MAI, lai stiprinātu savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Šodien, pēc pilnīgas zīmola maiņas, šos uzņēmumus atpazīst zem vienota nosaukuma GrECo Latvia.

Mums bija iespēja runāt ar Ilzi Pāni - Brodsgardu, GrECo Latvia ģenerāldirektori, lai apspriestu kā apvienošanās uzlabo viņu spēju nodrošināt visaptverošus riska pārvaldības risinājumus un priekšrocības, ko sniedz sadarbība ar starptautisku riska pārvaldības brokeri salīdzinājumā ar vietējiem brokeriem.

Stratēģiskā iegāde un zīmola maiņa

Vai jūs varētu izskaidrot GrECo grupas stratēģiskos iemeslus IIZI un MAI iegādēm?

I.Pāne-Brodsgarda: 2018. gadā GrECo International Holding iegādājās lielāko daļu IIZI grupas, vadošo riska apdrošināšanas brokeri Baltijā. Šī iegāde iezīmēja nozīmīgu transformāciju, IIZI kļūstot par GrECo meitasuzņēmumu un darbojoties korporatīvās apdrošināšanas un risku brokeru jomā zem GrECo nosaukuma. Nesen GrECo International Holding arī iegādājās 100% SIA MAI Insurance brokers - riska apdrošināšanas un darbinieku labumu konsultantu Centrālā un Austrumeiropā, vēl vairāk stiprinot savu klātbūtni reģionā.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Lauksaimniecības nozarē katru gadu pieaug gan apdrošināšanas veidi, gan sektori, tomēr vienlaikus joprojām ir neaptvertas zonas, piemēram, augļu un dārzeņu stādījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka lauksaimniecība ir īpatnēja nozare tādēļ, ka tā ir vienīgā, kur apdrošināšanu daļēji subsidē valsts.

Šobrīd no labības un rapša sējumiem Zemgalē ir apdrošināti aptuveni 70%, Kurzemē un Vidzemē - aptuveni 50%, bet Latgalē - aptuveni viena trešdaļa. Apdrošināto sējumu īpatsvars pamazām, bet ar katru gadu pieaug.

Kā stāstīja Abāšins, vienlaikus katru reizi, kad ir kādas nelaimes, pamainās arī apdrošināšanas segums jeb tas, pret kādiem riskiem lauksaimnieki apdrošinās un ko piedāvā apdrošinātāji.

"Piemēram, kad pirms dažiem gadiem bija lielais sausums, tad reti kuram apdrošināšanas polisē tas bija paredzēts. Tagad apdrošināšanu pret sausuma risku pērk jau diezgan regulāri," teica asociācijas vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus ir arī redzams, ka zemnieki katru gadu teju mēģina uzminēt, pret kādiem riskiem apdrošināties. Piemēram, pamatā visi apdrošinās pret sējumu izsalšanu un veldri un domā, pret ko vēl katru gadu apdrošināties. Tomēr gadu no gada apdrošināšanas segumi pieaug.

Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti.

Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.

RIX Rīgas lidostas valde 4.jūnijā tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidentu Mateo Patroni (Matteo Patrone), lai pārrunātu bankas iesaisti Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekta finansēšanā.

ERAB Direktoru padome ir apstiprinājusi līdz 75 miljoniem eiro šī projekta īstenošanai, un šodienas sanāksmē tika pārrunāta projekta gaita un nākamie soļi līdz finansēšanas līguma parakstīšanai. Tiek prognozēts, ka aizdevuma līgums ar ERAB tiks parakstīts tuvākajā laikā.

Rīgas lidostas valde ERAB viceprezidentu iepazīstināja arī ar lidostas ilgtspējas stratēģiju, un abas puses pauda pārliecību, ka virzība uz zaļajiem mērķiem, ilgtspēju un energoefektivitāti ir būtiska un neatņemama lidostas darbības daļa, kas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības vispārējiem klimata mērķiem, turklāt nosaka jaunus standartus videi draudzīgai infrastruktūrai transporta jomā.

Telefonkrāpnieku izdarības cilvēkus nokaitinājušas tik ļoti, ka gandrīz puse Latvijas pieaugušo apsvērtu iespēju iegādāties apdrošināšanas polisi, kas palīdzētu atgūt izkrāpto naudu.

Tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmums Norstat Latvija noskaidrojis, ka desmitā daļa no visiem respondentiem ir gatavi noformēt šādu polisi bez priekšnosacījumiem, un vēl 34 % piekristu apdrošināties, ja polises cena nebūtu pārāk augsta. Neliela sabiedrības daļa jau spērusi nepieciešamos soļus sevis un ģimenes pasargāšanai – 1 % aptaujāto jau esot apdrošinājušies pret naudas izkrāpējiem.

Par vairākus gadus sabiedrību tiranizējošajiem telefonkrāpniekiem nu jau zina gandrīz visi mūsu valsts pieaugušie. Noziedznieki, uzdodoties par banku, tiesībsargājošo un citu iestāžu darbiniekiem, uzrunājuši vismaz 85% no visiem iedzīvotājiem un vairākiem desmitiem vai pat simtiem izmānījuši naudu. Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka aptuveni 1% no visiem respondentiem krituši par upuri neģēļiem, un teju katrs piektais bažījas, ka kādā brīdī tiks apkrāpts. Tieši tādēļ cilvēki ir gatavi rīkoties. 1% jau iegādājies polisi un vēl 44% nopietni apsver šādu iespēju.11% no visiem aptaujātajiem atzīst, ka viņiem vairs nav nepieciešama papildu motivācija, lai apdrošinātos pret krāpniekiem. 34% meklētu apdrošinātāju palīdzību brīdī, kad uzzinātu, ka no noziedzniekiem cietis kāds viņiem personīgi pazīstams cilvēks, un vēl trešdaļu uz rīcību pamudinātu vien paša negatīvā pieredze – 21% iegādātos polisi pēc pirmās apkrāpšanas un vēl 15% par to domātu pēc vairākām pieļautajām kļūdām. Kategoriski no apdrošināšanās atsakās vien 19% no visiem aptaujātajiem.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Turpinot pieaugt noziedzīgai krāpšanai digitālajā vidē, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sākusi piedāvāt unikālu produktu - Kiberrisku apdrošināšanu, kas ir pirmais tāda veida apdrošināšanas produkts Baltijā.

Privātpersonām paredzētais pakalpojums sniedz finansiālu aizsardzību pret dažāda veida incidentiem digitālajā vidē, tādējādi samazinot klientam radušos zaudējumus krāpšanas rezultātā.

Apdrošināšanas polise pasargā pret vairāku veidu riskiem. BTA atlīdzinās zaudējumus, ja apdrošinātais būs ievadījis maksājumu kartes datus viltus mājaslapā un tādējādi zaudējis naudu, ja viltus interneta veikals nebūs piegādājis solīto preci, ja krāpnieki telefonsarunā būs izvilinājuši piekļuves paroles internetbankai vai ja būs izmānījuši naudu, piemēram, kāda uzņēmuma vārdā atsūtot SMS ar viltus hipersaiti. Palīdzību varēs saņemt arī par kibermobinga, jeb emocionālās pazemošanas digitālajā vidē radītajām sekām. Iegādājoties polisi, klients automātiski apdrošina arī savu laulāto vai kopdzīves partneri un nepilngadīgos bērnus.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Dabas katastrofas visā pasaulē šā gada pirmajā pusē radījušas ekonomiskos zaudējumus 135 miljardu ASV dolāru (117 miljardi eiro) apmērā, un lielu daļu zaudējumu veidoja postošie ugunsgrēki Losandželosā, trešdien paziņoja Šveices pārapdrošināšanas kompānija "Swiss Re".

Kā liecina "Swiss Re" aplēses, 2024.gada pirmajā pusē dabas katastrofu radītie zaudējumi sasniedza 123 miljardus dolāru.

Apdrošināta bijusi puse dabas katastrofu radīto zaudējumu 80 miljardu dolāru vērtībā. Rēķinot 2025.gada cenās, apdrošināto zaudējumu summa ir gandrīz dubultojusies salīdzinājumā ar desmit gadu vidējo rādītāju, liecina "Swiss Re" dati.

Ugunsgrēki, kas janvārī plosījās Losandželosā, ir līdz šim visu laiku plašākie apdrošinātie savvaļas ugunsgrēku zaudējumi, sasniedzot 40 miljardus dolāru.

Kā paskaidroja pārapdrošinātājs, zaudējumi tik lieli ir saistībā ar to, ka vēja dēļ ugunsgrēki ieilga, nebija lietus un tie izcēlās "vienā no visblīvākajiem vērtīgu vienģimenes mājokļu rajoniem ASV".

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.

Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.

Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.

Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kļuvis par pirmo apdrošinātāju Latvijā, kas savā mobilajā lietotnē ieviesis ģeolokācijas funkciju.

ASV tehnoloģiju uzņēmuma BlueDot izstrādātais programmatūras rīks ir integrēts Balcia mobilajā lietotnē un nodrošina iespēju pielāgot apdrošināšanas piedāvājumus un atgādinājumus lietotāju vajadzībām, ņemot vērā viņu atrašanās vietu.

Turpmāk Balcia mobilās aplikācijas lietotāji visās Baltijas valstīs un Polijā saņems personalizētus ieteikumus un piedāvājumus atbilstoši viņu atrašanās vietai. Piemēram, atrodoties lidostā vai šķērsojot Latvijas robežu, varēs saņemt atgādinājumu par ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Šī funkcija ir pieejama tiem lietotājiem, kas devuši piekrišanu atrašanās vietas datu izmantošanai.

“Mēs ticam, ka apdrošināšanas aplikācijai jābūt vienkāršai un praktiskai – kā jebkurai citai lietotnei, kas padara ikdienu ērtāku. Vēlamies, lai klienti justos droši un varētu baudīt dzīvi, kamēr mēs parūpējamies par pārējo. Tāpēc mēs nepārtraukti meklējam veidus, kā izmantot tehnoloģijas gudrāk. Sadarbībā ar BlueDot izstrādātā jaunā ģeoloķācijas funkcija palīdzēs mums piedāvāt klientiem Baltijas valstīs un Polijā gudrākus un personalizētus risinājumus – tieši tur un tad, kad tie ir vajadzīgi,” stāsta Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Šobrīd, kad uzņēmējdarbības vide kļūst arvien neprognozējamāka, izdzīvo nevis stiprākie, bet gan tie, kas spēj ātrāk pielāgoties. Maksātnespējīgi klienti un pēkšņas parādsaistību problēmas var kļūt par šķērsli pat visambiciozākajiem biznesa plāniem. Vai jūsu uzņēmums ir gatavs šiem riskiem?

Jau rīt, ceturtdien, 15. maijā, no plkst. 10:00 līdz 10:45, vadošais tirdzniecības kredītu apdrošināšanas brokeris Baltijā Credeo sadarbībā ar starptautisko risku pārvaldības ekspertu Coface rīko bezmaksas vebināru: “Kā izvairīties no maksātnespējīgiem klientiem un kāda loma ir tirdzniecības kredītu apdrošināšanai?”

Reģistrācija šeit: https://attendee.gotowebinar.com/register/5256635797003576409

Vebinārā uzzināsiet:

• Cik dārgi patiesībā izmaksā klienta nenorēķināšanās?

• Kādas ir brīdinošās pazīmes, kas liecina par partnera riskiem?