Citas ziņas

Pirks Glaskek ražošanas līniju Igaunijā

,19.03.2009

Jaunākais izdevums

Kāda Krievijas kompānija nolēmusi iegādāties ražošanas līniju Igaunijas a/s Glaskek Tallin, un tāpēc kompānija ir spiesta sūtīt daļu strādājošo piespiedu atvaļinājumā, dv.ee pastāstīja Glaskek valdes priekšsēdētājs Indreks Pajuri.

Piespiedu atvaļinājumā paredzēts sūtīt apmēram 10 darbiniekus. A/s Glaskek Tallin plāno pārdot vienu no trīs ražošanas līnijām. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ir rēķinājušies ar ražošanas apjomu kritumu, tomēr tas bijis 50 % apmērā, līdz ar to uzņēmumam ir pamats prognozēt, ka līdzšinējie ražošanas apjomi vairs neatgirezīsies nekad.

Pēc I. Pajuri teiktā, piespiedu atvaļinājumā aizsūtītie darbinieki varētu atgriezties darbā pēc trīs mēnešiem, ja vien uzlabosies situācija tirgū.

Citas ziņas

Logu ražotājs Glaskek Igaunijā konsolidējas

Katrīna Iļjinska, Db,06.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais logu ražotājs Igaunijā Glaskek AS ir sācis konsolidēt savus meitasuzņēmumus vienā holdingā, ziņo dv.ee.

Glaskek AS valdes loceklis Indreks Pajuri teicis, ka uzņēmuma konsolidācija ir loģisks solis pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, un tas tiek darīts, lai paaugstinātu darba un uzņēmuma vadības efektivitāti un samazinātu administratīvās izmaksas. Uzņēmuma restrukturizācija, pēc I. Pajuri teiktā, varētu noslēgties aptuveni trīs mēnešu laikā.

I. Pajuri teicis, ka visa ražošana tiek saglabāta, tomēr ražotnes nebūs vairs kā atsevišķas juridiskas personas, bet viena uzņēmuma filiāles. Konsolidācijas rezultātā tiks apvienoti pieci uzņēmumi – Glaskek-Narva AS, Glaskek Tartu AS, Glaskek Tallin AS, Glaskek Alumiinium AS un Glaskek Trading OU.

Pasaulē

Daudzi uzņēmuma Glaskek klienti nokļuvuši strupceļā

Elīna Pankovska,11.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma AO Glaskek klienti, kuri apmaksājuši pasūtījumu, ir nokļuvuši strupceļā. Nauda viņiem netiek atdota, taču arī logi un durvis nav uzstādīti, raksta novosti.err.ee.

Jau vairākas nedēļas klienti, kuri apmaksājuši daļu pasūtījuma, gaida, kāds būs Glaskek liktenis un vai tiks atdota nauda jeb uzstādīti logi.

«Aptuveni 30.jūnijā es uzzināju, ka Glaskek ir lielas finansiālas grūtības, un tūlīt pat devos pie viņiem uz biroju, lai noskaidrotu situāciju. Naudu tobrīd uzņēmums jau vairs neatgrieza, bet apsolīja pasūtījumu izpildīt,» stāsta viens no klientiem.

Taču šādi solījumi nav mierinājums klientiem, kuri, saskaņā ar līgumu, ir samaksājuši pusi pasūtījuma vērtības. Savukārt skaidras informācijas trūkums par uzņēmuma nākotni neļaujot Patērētāju aizsardzības departamentam uzsākt iesniegumu un sūdzību vākšanu.

Pasaulē

Glaskek draud bankrots

Elīna Pankovska,28.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank lūgusi atzīt AO Glaskek bankrotu, jo uzņēmuma turpmākā sanācija neesot iespējama, ziņo novosti.err.ee.

Bankrota procedūras laikā uzņēmuma darbību centīsies uzturēt tādā līmenī, lai to varētu pārdot jaunajiem īpašniekiem «sveiku un veselu». Tas nenozīmējot, ka Glaskek īpašumi tiks pārdoti atsevišķi, bet procesam esot jānorit tā, lai kreditori varētu dabūt atpakaļ daļu no savas naudas.

Glaskek ir vairāk nekā 300 kredītu, bet uzņēmuma parādi sasnieguši simtiem miljonus kronu. Kompānijā, kas dibināta 1992.gadā, patlaban strādā vairāk nekā 800 cilvēku.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī Igaunijas uzņēmējs Kaido Peikers bija gatavs pieteikt badastreiku, jo Glaskek bija palicis parādā viņa firmām naudu. K. Peikers devies pie Glaskek un bija nolēmis nepamest biroju līdz nebūs saņēmis parādu, vai rakstisku vienošanos par pārskaitījuma veikšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmējs Kaido Peikers, kura firmām parādā ir kompānijas Baltika un Glaskek, ir gatavs pieteikt pat bada streiku, ja vien tas palīdzēs atgūt parādu, ziņo BBN.

Tā kā parādnieki nav atbildējuši uz telefona zvaniem K. Peikers, kuram pieder apģērbu dizaina uzņēmums Fashion Designers, kurā strādā 35 darbinieki, un neliels sauszemes pārvadājumu bizness Baltic Cargoline Pro, nolēma doties pie saviem saistības neizpildījušajiem partneriem personīgi.

Sākumā K. Peikers devās pie Igaunijas lielākās apģērbu kompānijas Baltika. «Mans mērķis ir gūt apstiprinājumu tam, ka viņi izdarīs maksājumu, par kuru mēs šonedēļ vienojāmies,» norāda uzņēmējs, piebilstot, ka Baltika pildījusi savas saistības, pārskaitot naudu tajā pat dienā.

Baltika finanšu direktors Ūle Jārvs gan norādījis, ka šāda prakse, ka uzņēmuma īpašnieki personiskās vizītēs ierodas, lai atprasītu parādu, ir patiešām neierasta.

Nekustamais īpašums

Glaskek noliedz aizdomas par nodokļu nemaksāšanu

,15.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvju, logu un fasāžu ražotāja Glaskek nosaukuma maiņa un pieaugošais meitasuzņēmuma nodokļu parāds kļuva par iemeslu aizdomām, ka Glaskek neapmaksā meitasuzņēmuma nodokļu parādus tādēļ, lai cits meitasuzņēmums iegūtu valsts pasūtījumus, raksta dv.ee.

Pēdējā pusgada laikā Glaskek Tallin nodokļu parāds ir pieaudzis līdz 6.8 miljoniem kronu (305 tūkstoši latu).

Glaskek kopumā ir 4 meitasuzņēmumi un uzņēmuma konkurentiem ir aizdomas, ka vienam Glaskek maitasuzņēmumam nemaksājot nodokļus, koncerns var ietaupīt naudu, samazināt cenas un piedāvāt valsts pasūtījumos zemākas cenas.

Uzņēmums strādā arī Latvijā.

Citas ziņas

30 darbinieki pēc pašu vēlēšanās aiziet no darba

Daiga Ozola, Db,06.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gada laikā SIA Glaskek Latgale darbu pēc pašu vēlēšanās pametuši 30 darbinieki, un šī gada pirmajā ceturksnī darbinieku skaitu uzņēmumā plānots samazināt par 30.

Pašreiz uzņēmumā nodarbināti 144 strādājošie. SIA Glaskek Latgale šogad paredz arī ražošanas apjomu kritumu par 30%. „Pēc pirmā ceturkšņa skatīsimies, ko darīt tālāk – vai atkal pieņemt jaunus darbiniekus, vai nē,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Viktors Lukjančiks. 2008.gadā uzņēmums nav veicis speciālu darbinieku skaita samazināšanu, bet pēc paša vēlēšanās uzņēmumā darbu atstājuši 30 cilvēki. Savukārt ražošanas apjomi 2008.gadā sarukuši par 15%, salīdzinot ar 2007.gadu. „Ražošanas apjomi ir kritušies visās kategorijās, taču pozitīvais aspekts pašreiz meklējams alumīnija stikloto konstrukciju ražošanā, kur pasūtījumi ir gan no valsts, gan komercstruktūrām,” atklāj V.Lukjančiks.

Nekustamais īpašums

Glaskek meitas uzņēmumam - bankrots

,14.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glaskek meitas uzņēmumam Igaunijā Delooralt izsludināts bankrots, jo tā parādsaistības pārsniegušas 7 milj. kronu (314 tūkst. Ls), raksta dv.ee

No šīm parādsaistībām 3.2 miljonus veido PVN parāds, 1.9 milj. — sociālais nodoklis un 1 milj.— ienākumu nodoklis. Šie nodokļu parādi vedinājuši citus logu un durvju ražotājus domāt, ka Glaskek un citi tā meitas uzņēmumi uzvar valsts rīkotos konkursos tāpēc, ka nemaksā nodokļus, lai gan citiem Glaskek uzņēmumiem nav tādu problēmu kā Delooralt.

Tomēr Delooralt vadība norāda, ka faktiski uzņēmuma darbība apstājusies jau šī gada sākumā, līdz ar to nevar būt runa par uzvarām kaut kādos konkursos. Parādi Delooralt radušies pagājušā gada beigās, kad pieņemts lēmums uzņēmumu pārnest no Tallinas un Tartu un samazināt darbinieku skaitu. Uzņēmuma vadība uzsver, ka līdz pēdējam brīdim cerējusi vienoties ar nodokļus iekasējošo iestādi par parādu atmaksu, tomēr tiek arī uzskatīts, ka nodokļu parāds ir mazākais ļaunums, salīdzinājumā ar palikšanu parādā piegādātājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Enerģētika

Latvenergo: Nav pamata apšaubīt Sadales tīkla darbinieku godaprātu

Līva Melbārzde,12.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika apstākļi, kādi bija 2010./2011.gadu mijā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija vairākos desmitos Latvijas novadu, ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tādēļ AS Sadales tīkls uzskata, ka nav pamata apšaubīt uzņēmuma vadības un darbinieku godprātību pienākumu veikšanā.

«Latgalē 2010./2011.gadu mijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi – sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Dažviet elektrolīnijas bija pilnīgi sapostītas un tās nācās būvēt praktiski no jauna. AS Sadales tīkls darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti,» DB sacīja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Ekonomika

Aptauja: Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju

Db.lv,20.03.2025

"PwC Latvija" valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Enerģētika

Jaunajā 330 kV elektropārvades līnijā Valmiera-Tsirgulina uzstādīti putnu novirzītāji

Db.lv,15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv,11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki SIA Adugs Production izsludinātie iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā iepirkumu vērtība ir 2,3 miljoni eiro.

Uzņēmums par 628 tūkstošiem pirks automatizēto sistēmu sīrupu pagatavošanai, par 221 tūkstoti eiro – vertikālo pakošanas līniju trauslo konditorejas izstrādājumu fasēšanai un pakošanai.

Par 100 tūkstošiem iecerēts pirks metāldetektorus konditorejas izstrādājumu līnijām, bet par 612 tūkstošiem – formēšanas iekārtas cepumu ražošanas līnijai.

30 tūkstošus eiro uzņēmums ieguldīs formēšanas ruļļu iegādei konditorejas izstrādājumu līnijai, bet par 2876 eiro tas pirks planetārā tipa mikserus džema maisīšanai.

Savukārt 758 tūkstošus eiro kompānija investēs vafeļu ražošanas līnijas iegādē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija strādās kopā, lai Eiropas Savienības (ES) līmenī iestātos par papildu nepieciešamo finansējumu "Rail Baltica", piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa norādīja, ka Igaunijai un Latvijai gan aizsardzībā, gan ekonomikā ir savi izaicinājumi, tāpēc abām valstīm ir jāmeklē iespējas, kā uzbūvēt "Rail Baltica" līniju, vienlaikus arī samazinot tēriņus.

Mihails norādīja, ka skaidrība par to, kā nodrošināt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas darbaspēju līdz 2030.gadam, ir ļoti svarīga, lai atrastu tālāku finansējumu no dažādiem ES un citiem finanšu avotiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijai nav bažu, ka pat, ja tā līdz 2030.gadam pagūs veiksmīgi izbūvēt visu "Rail Baltica" sliežu infrastruktūru līdz Latvijai, ka Latvijas pusē tas nebūs izdarīts, Mihails norādīja, ka sarunā ar Siliņu saņēmis apliecinājumu, ka Latvija darīs visu, lai līdz 2030.gadam izbūvētu "Rail Baltica" pamata trasi.

Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv,16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Satiksmes ministrija par kopumā 182 383 eiro atpirks divus īpašumus Zolitūdē netālu no lidostas "Rīga", Kārklu ielā.

Atbilstoši otrdien valdības pieņemtajam lēmumam Satiksmes ministrija pirks trīs nekustamā īpašuma daļas - zemes vienības 0,1522, 0,6442 un 0,0047 hektāru platībā Kārklu ielā 7, Rīgā. Noteiktā atlīdzība ir 122 011 eiro.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka Satiksmes ministrija pirks nekustamā īpašuma Kārklu ielā 17, Priedaines ielā 102 un Gramzdas ielā sastāvā esošo zemes vienību 0,4529 hektāru platībā ar adresi Priedaines iela 102 atbilstoši noteiktajai atlīdzībai 60 372 eiro apmērā.

Savukārt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Dzelzceļa likumam bez atlīdzības valsts īpašumā tiks pārņemtas vairākas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu daļas.

Ražošana

Ieguldot 40 miljonus eiro, AmberBirch plāno dubultot finiera ražošanas jaudas

Db.lv,22.02.2024

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no kreisās) un "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas, uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.

Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Investīcijas AmberBirch, SIA ražotnē plānots segt gan no uzņēmuma pašu līdzekļiem, gan piesaistot ārējo finansējumu.

Uzsākot ieguldījumu projektu, šā gada 20. februārī AmberBirch parakstīja 20 miljonu eiro vērtu līgumu ar Somijas uzņēmumu Raute Corporation par tehnoloģijas piegādi ar īpaši augstu ražošanas cikla automatizāciju. Raute Corporation tehnoloģiju pasūtījums ietver visas galvenās finiera ražošanas procesu līnijas: apaļkoku padeves līniju, finiera lobīšanas līniju un finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, vizuālo defektu un mitruma satura analizatorus un MillSIGHTS MIS-programmatūru.

Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness,18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.