Uzņēmuma AO Glaskek klienti, kuri apmaksājuši pasūtījumu, ir nokļuvuši strupceļā. Nauda viņiem netiek atdota, taču arī logi un durvis nav uzstādīti, raksta novosti.err.ee.

Jau vairākas nedēļas klienti, kuri apmaksājuši daļu pasūtījuma, gaida, kāds būs Glaskek liktenis un vai tiks atdota nauda jeb uzstādīti logi.

«Aptuveni 30.jūnijā es uzzināju, ka Glaskek ir lielas finansiālas grūtības, un tūlīt pat devos pie viņiem uz biroju, lai noskaidrotu situāciju. Naudu tobrīd uzņēmums jau vairs neatgrieza, bet apsolīja pasūtījumu izpildīt,» stāsta viens no klientiem.

Taču šādi solījumi nav mierinājums klientiem, kuri, saskaņā ar līgumu, ir samaksājuši pusi pasūtījuma vērtības. Savukārt skaidras informācijas trūkums par uzņēmuma nākotni neļaujot Patērētāju aizsardzības departamentam uzsākt iesniegumu un sūdzību vākšanu.

Swedbank lūgusi atzīt AO Glaskek bankrotu, jo uzņēmuma turpmākā sanācija neesot iespējama, ziņo novosti.err.ee.

Bankrota procedūras laikā uzņēmuma darbību centīsies uzturēt tādā līmenī, lai to varētu pārdot jaunajiem īpašniekiem «sveiku un veselu». Tas nenozīmējot, ka Glaskek īpašumi tiks pārdoti atsevišķi, bet procesam esot jānorit tā, lai kreditori varētu dabūt atpakaļ daļu no savas naudas.

Glaskek ir vairāk nekā 300 kredītu, bet uzņēmuma parādi sasnieguši simtiem miljonus kronu. Kompānijā, kas dibināta 1992.gadā, patlaban strādā vairāk nekā 800 cilvēku.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī Igaunijas uzņēmējs Kaido Peikers bija gatavs pieteikt badastreiku, jo Glaskek bija palicis parādā viņa firmām naudu. K. Peikers devies pie Glaskek un bija nolēmis nepamest biroju līdz nebūs saņēmis parādu, vai rakstisku vienošanos par pārskaitījuma veikšanu.

Igaunijas uzņēmējs Kaido Peikers, kura firmām parādā ir kompānijas Baltika un Glaskek, ir gatavs pieteikt pat bada streiku, ja vien tas palīdzēs atgūt parādu, ziņo BBN.

Tā kā parādnieki nav atbildējuši uz telefona zvaniem K. Peikers, kuram pieder apģērbu dizaina uzņēmums Fashion Designers, kurā strādā 35 darbinieki, un neliels sauszemes pārvadājumu bizness Baltic Cargoline Pro, nolēma doties pie saviem saistības neizpildījušajiem partneriem personīgi.

Sākumā K. Peikers devās pie Igaunijas lielākās apģērbu kompānijas Baltika. «Mans mērķis ir gūt apstiprinājumu tam, ka viņi izdarīs maksājumu, par kuru mēs šonedēļ vienojāmies,» norāda uzņēmējs, piebilstot, ka Baltika pildījusi savas saistības, pārskaitot naudu tajā pat dienā.

Baltika finanšu direktors Ūle Jārvs gan norādījis, ka šāda prakse, ka uzņēmuma īpašnieki personiskās vizītēs ierodas, lai atprasītu parādu, ir patiešām neierasta.

Durvju, logu un fasāžu ražotāja Glaskek nosaukuma maiņa un pieaugošais meitasuzņēmuma nodokļu parāds kļuva par iemeslu aizdomām, ka Glaskek neapmaksā meitasuzņēmuma nodokļu parādus tādēļ, lai cits meitasuzņēmums iegūtu valsts pasūtījumus, raksta dv.ee.

Pēdējā pusgada laikā Glaskek Tallin nodokļu parāds ir pieaudzis līdz 6.8 miljoniem kronu (305 tūkstoši latu).

Glaskek kopumā ir 4 meitasuzņēmumi un uzņēmuma konkurentiem ir aizdomas, ka vienam Glaskek maitasuzņēmumam nemaksājot nodokļus, koncerns var ietaupīt naudu, samazināt cenas un piedāvāt valsts pasūtījumos zemākas cenas.

Uzņēmums strādā arī Latvijā.

Igaunijas vadošais logu ražotājs Glaskek saņēma atļauju no Igaunijas Darba inspekcijas sūtīt piespiedu atvaļinājumā 50 cilvēkus līdz nākamā gada martam, ziņo dv.ee.

Pēc Glaskek AS valdes locekļa Indreka Pajuri teiktā, uzņēmums neslēdz rūpnīcu Tallinā, bet aptur koka logu ražošanu uz laiku līdz martam, taču notiek pārrunas par iespējamu pasūtījumu no Skandināvijas valstīm janvārī, tādā gadījumā cilvēki tiks pasaukti no atvaļinājuma ātrāk. Tallinā saglabājas alumīnija logu un stikla pakešu ražošana. Kopumā Tallinas ražotnē strādā 150 cilvēku.

Ziemā turpinās strādāt arī uzņēmuma ražotnes Tartu un Narvā. Tartu rūpnīcā strādā 150 cillvēki, bet Narvā – 60 cilvēku. I. Pajuri norādījis, ka februārī tiks lemts, vai slēgt vēl kādu no abām rūpnīcām, vai arī, iespējams, tiks slēgtas abas – gan rūpnīca Tartu, gan Narvā. Pēc uzņēmuma vērtējuma, Igaunijā logu ražošanas apjomi samazinājušies par apmēram 30 %.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2019. gadā uzsāka pastiprinātu logu tirgus uzraudzību, lai pārliecinātos par to atbilstību normatīvo aktu prasībām, t.sk. ar logu paraugu testēšanu, secinot, ka situācija ir ļoti satraucoša.

Praktiski nevienā gadījumā netika sniegta pilnīga un atbilstoša informācija par logu īpašībām, tie nebija identificējami, nodrošināti ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām, piegādātie logi faktiski atšķīrās no pasūtītajiem.

PTAC secina, ka patērētājiem ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju par logu tehniskajām īpašībām, un izvēlēties kvalitatīvus, savām vajadzībām atbilstošus logus, turklāt parasti tiek pieprasīta vismaz 50% priekšapmaksa.2021.gada pirmajos mēnešos PTAC ir veicis klātienes pārbaudes pie 15 komersantiem un pie vēl vairākiem mēģinājis veikt logu pasūtījumu.

Logu iegāde notika, izmantojot tos pašus saziņas līdzekļus, ko parasti izmanto patērētāji ikdienā - ražotāju un izplatītāju mājaslapu pasūtījuma formas, rakstot uz norādītajiem e-pastiem, kā arī veicot pasūtījumus telefoniski. Kontrolpasūtījumu - pārbaužu veikšanai PTAC izvēlējās standarta izmēra logu modeli, kāds pieejams vienā no Latvijas apbūvei raksturīgajiem daudzīvokļu māju projektiem.

2008.gada laikā SIA Glaskek Latgale darbu pēc pašu vēlēšanās pametuši 30 darbinieki, un šī gada pirmajā ceturksnī darbinieku skaitu uzņēmumā plānots samazināt par 30.

Pašreiz uzņēmumā nodarbināti 144 strādājošie. SIA Glaskek Latgale šogad paredz arī ražošanas apjomu kritumu par 30%. „Pēc pirmā ceturkšņa skatīsimies, ko darīt tālāk – vai atkal pieņemt jaunus darbiniekus, vai nē,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Viktors Lukjančiks. 2008.gadā uzņēmums nav veicis speciālu darbinieku skaita samazināšanu, bet pēc paša vēlēšanās uzņēmumā darbu atstājuši 30 cilvēki. Savukārt ražošanas apjomi 2008.gadā sarukuši par 15%, salīdzinot ar 2007.gadu. „Ražošanas apjomi ir kritušies visās kategorijās, taču pozitīvais aspekts pašreiz meklējams alumīnija stikloto konstrukciju ražošanā, kur pasūtījumi ir gan no valsts, gan komercstruktūrām,” atklāj V.Lukjančiks.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Glaskek meitas uzņēmumam Igaunijā Delooralt izsludināts bankrots, jo tā parādsaistības pārsniegušas 7 milj. kronu (314 tūkst. Ls), raksta dv.ee

No šīm parādsaistībām 3.2 miljonus veido PVN parāds, 1.9 milj. — sociālais nodoklis un 1 milj.— ienākumu nodoklis. Šie nodokļu parādi vedinājuši citus logu un durvju ražotājus domāt, ka Glaskek un citi tā meitas uzņēmumi uzvar valsts rīkotos konkursos tāpēc, ka nemaksā nodokļus, lai gan citiem Glaskek uzņēmumiem nav tādu problēmu kā Delooralt.

Tomēr Delooralt vadība norāda, ka faktiski uzņēmuma darbība apstājusies jau šī gada sākumā, līdz ar to nevar būt runa par uzvarām kaut kādos konkursos. Parādi Delooralt radušies pagājušā gada beigās, kad pieņemts lēmums uzņēmumu pārnest no Tallinas un Tartu un samazināt darbinieku skaitu. Uzņēmuma vadība uzsver, ka līdz pēdējam brīdim cerējusi vienoties ar nodokļus iekasējošo iestādi par parādu atmaksu, tomēr tiek arī uzskatīts, ka nodokļu parāds ir mazākais ļaunums, salīdzinājumā ar palikšanu parādā piegādātājiem.

Kāda Krievijas kompānija nolēmusi iegādāties ražošanas līniju Igaunijas a/s Glaskek Tallin, un tāpēc kompānija ir spiesta sūtīt daļu strādājošo piespiedu atvaļinājumā, dv.ee pastāstīja Glaskek valdes priekšsēdētājs Indreks Pajuri.

Piespiedu atvaļinājumā paredzēts sūtīt apmēram 10 darbiniekus. A/s Glaskek Tallin plāno pārdot vienu no trīs ražošanas līnijām. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ir rēķinājušies ar ražošanas apjomu kritumu, tomēr tas bijis 50 % apmērā, līdz ar to uzņēmumam ir pamats prognozēt, ka līdzšinējie ražošanas apjomi vairs neatgirezīsies nekad.

Pēc I. Pajuri teiktā, piespiedu atvaļinājumā aizsūtītie darbinieki varētu atgriezties darbā pēc trīs mēnešiem, ja vien uzlabosies situācija tirgū.

«Ja ir vajadzīgi logi, kas palīdzēs samazināt apkures izmaksas un ilgi kalpos, drošāk ir pirkt Latvijā ražotos. Tad ir daudz lielāka garantija, ka tie tiešām ir tik kvalitatīvi un energoefektīvi, kā apgalvo to ražotājs,» skaidro uzņēmuma «Windows Factory» www.windowsfactory.lv direktors ZEMGUS LIEPA

Kādas priekšrocības pircējs iegūst, iegādājoties Latvijā ražotus logus?

Pircējam tad ir daudz lielāka garantija, ka uzņēmums, no kā logus iegādājies, tik drīz nepazudīs. Ja arī logiem kas notiks, tas nodrošinās solīto garantijas remontu. Tas tāpēc, ka uzņēmums, kas logus ražo Latvijā, visticamāk ir investējis savā attīstībā, iegādājies ražošanas iekārtas, darba galdus, galu galā tam rūp sava reputācija.

Ar uzņēmumiem, kas importē logus, mēdz būt visādi. Piemēram, ļoti bieži ir tā, ka uzņēmējs nodibina nelielu firmiņu, noīrē telpas tirdzniecībai. Pēc gada vai diviem no šī uzņēmuma vairs nav ne vēsts. Cilvēki, aptvēruši, ka iegādātie logi nav lietojami, izmisumā zvana mums un vaicā: «Kur vērsties? Kam prasīt garantijas remontu?»

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Valmierā ielikts pamatakmens kokapstrādes uzņēmuma Bitus Latvia jaunās ražotnes projektam, informē uzņēmums.

Projekts ar kopējām investīcijām vairāk nekā 2,6 miljonu eiro apmērā iezīmē uzņēmuma stratēģisko attīstību vienā no tā straujāk augošajiem segmentiem – koka logu un durvju ražošanā gan Latvijas, gan starptautiskajos tirgos.

Daudznozaru kokapstrādes uzņēmums, kurš darbojas kopš 1993. gada, ir labi pazīstams kā eksportētājs. Vairāk nekā 90% no tā produkcijas – koka logi, durvis, moduļu mājas, dārza mēbeles, konstrukciju kokmateriāli un individuāli pielāgoti risinājumi – tiek eksportēti uz tādiem tirgiem kā Apvienotā Karaliste, Islande un Zviedrija. Šobrīd Bitus Latvia gadā ražo vairāk nekā 30 tūkstošus logu un durvju vienību.

Ražošanas paplašināšana ļaus kāpināt koka logu un durvju ražošanas jaudas par 20%, vienlaikus radot 30 jaunas darba vietas. Šobrīd šajā segmentā nodarbināti 170 darbinieki, bet uzņēmuma kopējais darbinieku skaits sasniedz 430 cilvēkus.

Lēto poļu logu apšaubāmo kvalitāti apstiprina testi pašā Polijā, latviešiem tīkama zemā cena, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijas logu tirgu pēdējā laikā pārplūdinājusi neadekvāti lēta produkcija no Polijas, radot vietējiem logu ražotājiem negodīgas konkurences apstākļus, bet patērētājiem - problēmas, kas agrāk vai vēlāk liks par sevi manīt. Kā DB informē Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) izpilddirektors Ivars Brants, šobrīd apmēram 60% privātā logu tirgus Latvijā veido tieši Polijā ražotie plastikāta (PVC) logi. Pircējus tie pievilina ar aizdomīgi zemu cenu, kas, pirmkārt, vieš pamatotas (un jau pārbaudītas) bažas par šo izstrādājumu tehnisko kvalitāti, un, otrkārt, arī rada tikpat pamatotas aizdomas par pelēko beznodokļu zonu šajā segmentā, norāda I. Brants.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48% par lielāko siltuma «zagli» savā mājoklī uzskata nesiltinātas un plānas sienas, bet trešdaļa (28%) - vecus vai nekvalitatīvus logus, liecina Snapshots sadarbībā ar Labo Logu Aģentūru veiktās aptaujas rezultāti.

Vislielākās problēmas veci logi sagādā galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo pirmskara laika mājās, kā arī padomju sērijveida namos un privātmājās, kas celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nesiltinātas sienas un nekvalitatīvu logu problēmas sagādājot arī ceturtajai daļai jauno privātmāju iemītnieku.

Trešais aptaujā visbiežāk pieminētais siltuma zudumu cēlonis iedzīvotāju skatījumā ir nepietiekami nosiltinātas ārdurvis. Par siltuma zuduma iemeslu to nosaukuši 25% aptaujāto.

Visbiežāk (89%) ar siltuma zudumiem saistītās problēmas izjūt laukos mītošie, kas izteikti biežāk norāda gan uz plānām ēku sienām, gan veciem logiem, kuri veicina siltuma zudumus viņu mājokļos. Vismazāk siltumu zudumu problēma skar jauno privātmāju iemītniekus (3%). Nekādas ar siltuma zudumu saistītas problēmas nenomāc 65% jauno projektu salīdzinoši nesen celto privātmāju iemītniekus.

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Cerības, ka produkcijas eksports uz Skandināvijas valstīm varētu mazināt ražošanas apjomu kritumu, kas Igaunijas PVC logu un durvju ražotāja a/s Galskek vadībai bijušas gada sākumā, nav attaisnojušās. Darbiniekus, kas gada sākumā tika sūtīti piespiedu atvaļinājumā, nācās atlaist, tā portālam dv.ee pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Indreks Pajuri.

«Pasūtījumi no Zviedrijas, Norvēģijas un Lielbritānijas, ar kuriem mēs ļoti rēķinājāmies, tā arī nepienāca, jo mūsu produkcija kļuva nekonkurētspējīga Skandināvijas valstu valūtas kursa krituma dēļ attiecībā pret Igaunijas kronu,» stāstījis I. Pajuri. Valūta Skandināvijas valstīs devalvēta vidēji par 15 %, britu mārciņa devalvēta par 20 %. Vienīgi Somijā nav bijusi valūtas devalvācija un a/s Glaskek parakstījuši līgumu vairāk nekā par miljonu kronu.

Pērn decembrī I. Pajuri teica, ka logu ražošana samazinājusies vidēji par 30 % un tādēļ uzņēmums bija spiests apturēt ražošanu Tallinā un sūtīt darbiniekus atvaļinājumā. Tagad daļa no šiem cilvēkiem ir atbrīvoti, bet pārējiem samazinātas algas vismaz par 30 %. I. Pajuri pastāstījis, ka agrāk Tallinā ražošanā strādājuši 150 cilvēki, bet tagad palikuši tikai 50.

No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Lai samazinātu izmaksas, trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējas vienā SIA Daiļrade koks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Apvienotais uzņēmums sāk strādāt 1. decembrī, tomēr nekādas pārmaiņas tādēļ nejutīs nedz mēbeļu pircēji, nedz ražošanai nepieciešamo izejmateriālu pārdevēji,» uzsver SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka juridiski ir veikta reorganizācija, kurā SIA Daiļrade koks ir pievienotas tās meitas kompānijas SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. «Darbinieku skaits paliek tāds pats, kāds tas bija, – 576,» tā uz jautājumu, vai apvienotajā uzņēmumā strādās tikpat cilvēku, cik visos trijos uzņēmumos kopā, atbild A. Jansons.

«Sasniedzot zināmu sadarbības līmeni, secinājām, ka esošā – vairāku uzņēmumu uzbūve sāk kavēt attīstību ar dažādām birokrātiskām lietām. Piemēram, Valmierā saražo detaļas, kuras SIA Daiļrade koks ražotnē tiek ieliktas mēbelēs, tad Daiļradei par šo piegādi ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis valstij, arī darījumam jābūt ar peļņu un jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas nozīmē, ka detaļas vairs nav par pašizmaksu, bet jau ar krietnu uzcenojumu. Turklāt mēbeļu ražošanai nepieciešamās preces un pakalpojumi tika iepirkti visiem grupas uzņēmumiem, bet, tos reāli nododot – pārdodot Valmierai vai Tukumam, ir jāievēro transfertcenu nosacījumi, jārēķina un jāmaksā valstij pievienotās vērtības nodoklis un peļņas nodoklis. Kopš 2014. gada uzņēmumu grupā vairs nevar pārnest peļņu un zaudējumus,» uzņēmumu konsolidācijas iemeslus izskaidro A. Jansons. Viņš min, ka pēdējais piliens triju uzņēmumu konsolidācijā bijis jaunas datorizētās uzskaites sistēmas ieviešana, kas izdevīgāk bijis vienam, nevis trijiem uzņēmumiem.

Pusgadu Aizkrauklē jau esošajiem diviem plastikāta logu izgatavotājiem un piegādātājiem pievienojies trešais — Kristapa Vorslava un Elvija Gulbinska uzņēmums Mūsu lodzinieks, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vai apstāklis — atvērt uzņēmumu dzimtajā pilsētā — nav traucējošs? Kristaps teic, ka tas drīzāk ir ieguvums un darbību veicinošs. Logu biznesā Kristaps ir gadu, Elvijs — aptuveni septiņus. Tāpēc par pieredzes trūkumu sūdzēties nevar. Pirms atvērt savu uzņēmumu, jaunieši veikuši tirgus izpēti, secinājuši, ka viņu piedāvājumam būs arī pieprasījums. Atzīts, ka Aizkrauklē šāda profila biznesam joprojām ir auglīga vide, jo tālāk Rīgas, kā arī Jēkabpils virzienā konkurence būtiski pieaug. Idejas realizācijai bijis nepieciešams aptuveni pusgads.

Rēķinājušies pārsvarā ar savu kapitālu, maksimāli cenšoties iztikt bez kredītiem. Atrastas piemērotas telpas — Aizkraukles Purvciema rajonā.

Koka un alumīnja logu ražošanas SIA Arbo eksporta apjoms 2011. gadā palielinājies divas reizes, salīdzinot ar 2010. gadu. Pērn jūtami pieaudzis pieprasījums pēc pasīvajiem logiem, kas nodrošina mājoklī iespējami labāko siltuma izolāciju un samazina mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Kopējais Ventspils uzņēmuma eksporta apjoms 2011. gadā veido 820,4 tūkstošus eiro, kamēr 2010. gadā eksporta apjoms bijis vien nedaudz vairāk par 406 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

Eksporta preču apjoma ievērojamais pieaugums galvenokārt veidojies, pateicoties iespējai piesaistīt jaunus klientus. Jau 2010. gadā SIA Arbo galvenie klienti bija Lielbritānijā, Norvēģijā un Zviedrijā. 2011. gadā šajās valstīs ievērojami pieaudzis jauno klientu skaits, īpaši vadošo būvniecības uzņēmumu vidū, kas ļāva dubultot eksportēto koka izstrādājumu apjomu. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Ukrainu, kur SIA Arbo piegādā ekskluzīvus priedes koka logus ar vēsturiskajām uzlikām iebūvēšanai pieczvaigžņu viesnīcā Kijevas centrā.