Lielākais logu ražotājs Igaunijā Glaskek AS ir sācis konsolidēt savus meitasuzņēmumus vienā holdingā, ziņo dv.ee.

Glaskek AS valdes loceklis Indreks Pajuri teicis, ka uzņēmuma konsolidācija ir loģisks solis pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, un tas tiek darīts, lai paaugstinātu darba un uzņēmuma vadības efektivitāti un samazinātu administratīvās izmaksas. Uzņēmuma restrukturizācija, pēc I. Pajuri teiktā, varētu noslēgties aptuveni trīs mēnešu laikā.

I. Pajuri teicis, ka visa ražošana tiek saglabāta, tomēr ražotnes nebūs vairs kā atsevišķas juridiskas personas, bet viena uzņēmuma filiāles. Konsolidācijas rezultātā tiks apvienoti pieci uzņēmumi – Glaskek-Narva AS, Glaskek Tartu AS, Glaskek Tallin AS, Glaskek Alumiinium AS un Glaskek Trading OU.

Uzņēmuma AO Glaskek klienti, kuri apmaksājuši pasūtījumu, ir nokļuvuši strupceļā. Nauda viņiem netiek atdota, taču arī logi un durvis nav uzstādīti, raksta novosti.err.ee.

Jau vairākas nedēļas klienti, kuri apmaksājuši daļu pasūtījuma, gaida, kāds būs Glaskek liktenis un vai tiks atdota nauda jeb uzstādīti logi.

«Aptuveni 30.jūnijā es uzzināju, ka Glaskek ir lielas finansiālas grūtības, un tūlīt pat devos pie viņiem uz biroju, lai noskaidrotu situāciju. Naudu tobrīd uzņēmums jau vairs neatgrieza, bet apsolīja pasūtījumu izpildīt,» stāsta viens no klientiem.

Taču šādi solījumi nav mierinājums klientiem, kuri, saskaņā ar līgumu, ir samaksājuši pusi pasūtījuma vērtības. Savukārt skaidras informācijas trūkums par uzņēmuma nākotni neļaujot Patērētāju aizsardzības departamentam uzsākt iesniegumu un sūdzību vākšanu.

Swedbank lūgusi atzīt AO Glaskek bankrotu, jo uzņēmuma turpmākā sanācija neesot iespējama, ziņo novosti.err.ee.

Bankrota procedūras laikā uzņēmuma darbību centīsies uzturēt tādā līmenī, lai to varētu pārdot jaunajiem īpašniekiem «sveiku un veselu». Tas nenozīmējot, ka Glaskek īpašumi tiks pārdoti atsevišķi, bet procesam esot jānorit tā, lai kreditori varētu dabūt atpakaļ daļu no savas naudas.

Glaskek ir vairāk nekā 300 kredītu, bet uzņēmuma parādi sasnieguši simtiem miljonus kronu. Kompānijā, kas dibināta 1992.gadā, patlaban strādā vairāk nekā 800 cilvēku.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī Igaunijas uzņēmējs Kaido Peikers bija gatavs pieteikt badastreiku, jo Glaskek bija palicis parādā viņa firmām naudu. K. Peikers devies pie Glaskek un bija nolēmis nepamest biroju līdz nebūs saņēmis parādu, vai rakstisku vienošanos par pārskaitījuma veikšanu.

Igaunijas uzņēmējs Kaido Peikers, kura firmām parādā ir kompānijas Baltika un Glaskek, ir gatavs pieteikt pat bada streiku, ja vien tas palīdzēs atgūt parādu, ziņo BBN.

Tā kā parādnieki nav atbildējuši uz telefona zvaniem K. Peikers, kuram pieder apģērbu dizaina uzņēmums Fashion Designers, kurā strādā 35 darbinieki, un neliels sauszemes pārvadājumu bizness Baltic Cargoline Pro, nolēma doties pie saviem saistības neizpildījušajiem partneriem personīgi.

Sākumā K. Peikers devās pie Igaunijas lielākās apģērbu kompānijas Baltika. «Mans mērķis ir gūt apstiprinājumu tam, ka viņi izdarīs maksājumu, par kuru mēs šonedēļ vienojāmies,» norāda uzņēmējs, piebilstot, ka Baltika pildījusi savas saistības, pārskaitot naudu tajā pat dienā.

Baltika finanšu direktors Ūle Jārvs gan norādījis, ka šāda prakse, ka uzņēmuma īpašnieki personiskās vizītēs ierodas, lai atprasītu parādu, ir patiešām neierasta.

Durvju, logu un fasāžu ražotāja Glaskek nosaukuma maiņa un pieaugošais meitasuzņēmuma nodokļu parāds kļuva par iemeslu aizdomām, ka Glaskek neapmaksā meitasuzņēmuma nodokļu parādus tādēļ, lai cits meitasuzņēmums iegūtu valsts pasūtījumus, raksta dv.ee.

Pēdējā pusgada laikā Glaskek Tallin nodokļu parāds ir pieaudzis līdz 6.8 miljoniem kronu (305 tūkstoši latu).

Glaskek kopumā ir 4 meitasuzņēmumi un uzņēmuma konkurentiem ir aizdomas, ka vienam Glaskek maitasuzņēmumam nemaksājot nodokļus, koncerns var ietaupīt naudu, samazināt cenas un piedāvāt valsts pasūtījumos zemākas cenas.

Uzņēmums strādā arī Latvijā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2019. gadā uzsāka pastiprinātu logu tirgus uzraudzību, lai pārliecinātos par to atbilstību normatīvo aktu prasībām, t.sk. ar logu paraugu testēšanu, secinot, ka situācija ir ļoti satraucoša.

Praktiski nevienā gadījumā netika sniegta pilnīga un atbilstoša informācija par logu īpašībām, tie nebija identificējami, nodrošināti ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām, piegādātie logi faktiski atšķīrās no pasūtītajiem.

PTAC secina, ka patērētājiem ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju par logu tehniskajām īpašībām, un izvēlēties kvalitatīvus, savām vajadzībām atbilstošus logus, turklāt parasti tiek pieprasīta vismaz 50% priekšapmaksa.2021.gada pirmajos mēnešos PTAC ir veicis klātienes pārbaudes pie 15 komersantiem un pie vēl vairākiem mēģinājis veikt logu pasūtījumu.

Logu iegāde notika, izmantojot tos pašus saziņas līdzekļus, ko parasti izmanto patērētāji ikdienā - ražotāju un izplatītāju mājaslapu pasūtījuma formas, rakstot uz norādītajiem e-pastiem, kā arī veicot pasūtījumus telefoniski. Kontrolpasūtījumu - pārbaužu veikšanai PTAC izvēlējās standarta izmēra logu modeli, kāds pieejams vienā no Latvijas apbūvei raksturīgajiem daudzīvokļu māju projektiem.

2008.gada laikā SIA Glaskek Latgale darbu pēc pašu vēlēšanās pametuši 30 darbinieki, un šī gada pirmajā ceturksnī darbinieku skaitu uzņēmumā plānots samazināt par 30.

Pašreiz uzņēmumā nodarbināti 144 strādājošie. SIA Glaskek Latgale šogad paredz arī ražošanas apjomu kritumu par 30%. „Pēc pirmā ceturkšņa skatīsimies, ko darīt tālāk – vai atkal pieņemt jaunus darbiniekus, vai nē,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Viktors Lukjančiks. 2008.gadā uzņēmums nav veicis speciālu darbinieku skaita samazināšanu, bet pēc paša vēlēšanās uzņēmumā darbu atstājuši 30 cilvēki. Savukārt ražošanas apjomi 2008.gadā sarukuši par 15%, salīdzinot ar 2007.gadu. „Ražošanas apjomi ir kritušies visās kategorijās, taču pozitīvais aspekts pašreiz meklējams alumīnija stikloto konstrukciju ražošanā, kur pasūtījumi ir gan no valsts, gan komercstruktūrām,” atklāj V.Lukjančiks.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Glaskek meitas uzņēmumam Igaunijā Delooralt izsludināts bankrots, jo tā parādsaistības pārsniegušas 7 milj. kronu (314 tūkst. Ls), raksta dv.ee

No šīm parādsaistībām 3.2 miljonus veido PVN parāds, 1.9 milj. — sociālais nodoklis un 1 milj.— ienākumu nodoklis. Šie nodokļu parādi vedinājuši citus logu un durvju ražotājus domāt, ka Glaskek un citi tā meitas uzņēmumi uzvar valsts rīkotos konkursos tāpēc, ka nemaksā nodokļus, lai gan citiem Glaskek uzņēmumiem nav tādu problēmu kā Delooralt.

Tomēr Delooralt vadība norāda, ka faktiski uzņēmuma darbība apstājusies jau šī gada sākumā, līdz ar to nevar būt runa par uzvarām kaut kādos konkursos. Parādi Delooralt radušies pagājušā gada beigās, kad pieņemts lēmums uzņēmumu pārnest no Tallinas un Tartu un samazināt darbinieku skaitu. Uzņēmuma vadība uzsver, ka līdz pēdējam brīdim cerējusi vienoties ar nodokļus iekasējošo iestādi par parādu atmaksu, tomēr tiek arī uzskatīts, ka nodokļu parāds ir mazākais ļaunums, salīdzinājumā ar palikšanu parādā piegādātājiem.

Kāda Krievijas kompānija nolēmusi iegādāties ražošanas līniju Igaunijas a/s Glaskek Tallin, un tāpēc kompānija ir spiesta sūtīt daļu strādājošo piespiedu atvaļinājumā, dv.ee pastāstīja Glaskek valdes priekšsēdētājs Indreks Pajuri.

Piespiedu atvaļinājumā paredzēts sūtīt apmēram 10 darbiniekus. A/s Glaskek Tallin plāno pārdot vienu no trīs ražošanas līnijām. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ir rēķinājušies ar ražošanas apjomu kritumu, tomēr tas bijis 50 % apmērā, līdz ar to uzņēmumam ir pamats prognozēt, ka līdzšinējie ražošanas apjomi vairs neatgirezīsies nekad.

Pēc I. Pajuri teiktā, piespiedu atvaļinājumā aizsūtītie darbinieki varētu atgriezties darbā pēc trīs mēnešiem, ja vien uzlabosies situācija tirgū.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

«Ja ir vajadzīgi logi, kas palīdzēs samazināt apkures izmaksas un ilgi kalpos, drošāk ir pirkt Latvijā ražotos. Tad ir daudz lielāka garantija, ka tie tiešām ir tik kvalitatīvi un energoefektīvi, kā apgalvo to ražotājs,» skaidro uzņēmuma «Windows Factory» www.windowsfactory.lv direktors ZEMGUS LIEPA

Kādas priekšrocības pircējs iegūst, iegādājoties Latvijā ražotus logus?

Pircējam tad ir daudz lielāka garantija, ka uzņēmums, no kā logus iegādājies, tik drīz nepazudīs. Ja arī logiem kas notiks, tas nodrošinās solīto garantijas remontu. Tas tāpēc, ka uzņēmums, kas logus ražo Latvijā, visticamāk ir investējis savā attīstībā, iegādājies ražošanas iekārtas, darba galdus, galu galā tam rūp sava reputācija.

Ar uzņēmumiem, kas importē logus, mēdz būt visādi. Piemēram, ļoti bieži ir tā, ka uzņēmējs nodibina nelielu firmiņu, noīrē telpas tirdzniecībai. Pēc gada vai diviem no šī uzņēmuma vairs nav ne vēsts. Cilvēki, aptvēruši, ka iegādātie logi nav lietojami, izmisumā zvana mums un vaicā: «Kur vērsties? Kam prasīt garantijas remontu?»

Valmierā ielikts pamatakmens kokapstrādes uzņēmuma Bitus Latvia jaunās ražotnes projektam, informē uzņēmums.

Projekts ar kopējām investīcijām vairāk nekā 2,6 miljonu eiro apmērā iezīmē uzņēmuma stratēģisko attīstību vienā no tā straujāk augošajiem segmentiem – koka logu un durvju ražošanā gan Latvijas, gan starptautiskajos tirgos.

Daudznozaru kokapstrādes uzņēmums, kurš darbojas kopš 1993. gada, ir labi pazīstams kā eksportētājs. Vairāk nekā 90% no tā produkcijas – koka logi, durvis, moduļu mājas, dārza mēbeles, konstrukciju kokmateriāli un individuāli pielāgoti risinājumi – tiek eksportēti uz tādiem tirgiem kā Apvienotā Karaliste, Islande un Zviedrija. Šobrīd Bitus Latvia gadā ražo vairāk nekā 30 tūkstošus logu un durvju vienību.

Ražošanas paplašināšana ļaus kāpināt koka logu un durvju ražošanas jaudas par 20%, vienlaikus radot 30 jaunas darba vietas. Šobrīd šajā segmentā nodarbināti 170 darbinieki, bet uzņēmuma kopējais darbinieku skaits sasniedz 430 cilvēkus.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Lēto poļu logu apšaubāmo kvalitāti apstiprina testi pašā Polijā, latviešiem tīkama zemā cena, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijas logu tirgu pēdējā laikā pārplūdinājusi neadekvāti lēta produkcija no Polijas, radot vietējiem logu ražotājiem negodīgas konkurences apstākļus, bet patērētājiem - problēmas, kas agrāk vai vēlāk liks par sevi manīt. Kā DB informē Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) izpilddirektors Ivars Brants, šobrīd apmēram 60% privātā logu tirgus Latvijā veido tieši Polijā ražotie plastikāta (PVC) logi. Pircējus tie pievilina ar aizdomīgi zemu cenu, kas, pirmkārt, vieš pamatotas (un jau pārbaudītas) bažas par šo izstrādājumu tehnisko kvalitāti, un, otrkārt, arī rada tikpat pamatotas aizdomas par pelēko beznodokļu zonu šajā segmentā, norāda I. Brants.

Nelss grupas uzņēmums SIA Nelss logi no decembra slēgs logu ražotni, Db uzzināja uzņēmuma centrālajā birojā.

SIA Nelss finanšu direktore Evita Januškeviča Db nekomentēja, kādēļ tiek slēgta ražotne, taču pastāstīja, ka Nelss grupa jau tagad un arī turpmāk darbosies tikai divos pamatvirzienos – kokmateriālu ražošana un tirdzniecība, kā arī būvmateriālu tirdzniecība.

Viņa norādīja, ka uzņēmumā notiek reorganizācija, kuras rezultātā notiek dažādu biznesu atdalīšana. Turpmāk SIA Nelss pārstāvēs tieši kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību, bet līdzšinējo SIA Nelss būvmateriālu biznesu turpmāk pārņems SIA CMT, kas pieder SIA Nelss Holdings, kas savukārt pieder SIA Nelss dalībniekiem. "SIA CMT būs mātes sabiedrība deviņiem jaundibinātiem uzņēmumiem, no kuriem katrs turpinās veikt būvmateriālu tirdzniecību kādā no līdzšinējām SIA Nelss būvmateriālu tirdzniecības vietām, saglabājot Nelss zīmolu," vēstīja E.Januškeviča.

Cerības, ka produkcijas eksports uz Skandināvijas valstīm varētu mazināt ražošanas apjomu kritumu, kas Igaunijas PVC logu un durvju ražotāja a/s Galskek vadībai bijušas gada sākumā, nav attaisnojušās. Darbiniekus, kas gada sākumā tika sūtīti piespiedu atvaļinājumā, nācās atlaist, tā portālam dv.ee pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Indreks Pajuri.

«Pasūtījumi no Zviedrijas, Norvēģijas un Lielbritānijas, ar kuriem mēs ļoti rēķinājāmies, tā arī nepienāca, jo mūsu produkcija kļuva nekonkurētspējīga Skandināvijas valstu valūtas kursa krituma dēļ attiecībā pret Igaunijas kronu,» stāstījis I. Pajuri. Valūta Skandināvijas valstīs devalvēta vidēji par 15 %, britu mārciņa devalvēta par 20 %. Vienīgi Somijā nav bijusi valūtas devalvācija un a/s Glaskek parakstījuši līgumu vairāk nekā par miljonu kronu.

Pērn decembrī I. Pajuri teica, ka logu ražošana samazinājusies vidēji par 30 % un tādēļ uzņēmums bija spiests apturēt ražošanu Tallinā un sūtīt darbiniekus atvaļinājumā. Tagad daļa no šiem cilvēkiem ir atbrīvoti, bet pārējiem samazinātas algas vismaz par 30 %. I. Pajuri pastāstījis, ka agrāk Tallinā ražošanā strādājuši 150 cilvēki, bet tagad palikuši tikai 50.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics otrdien paziņojis, ka aptur viedtālruņu Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, norādot uz drošības apsvērumiem, kā arī aicināja visus klientus nekavējoties pārtraukt šo ierīču lietošanu.

Šis ir pirmais oficiālais atzinums, ka joprojām pastāv bažas par uzņēmuma ražoto telefonu drošību

Patērētāju drošības dēļ Samsung «lūgs visiem piegādātājiem un vairumtirdzniecības partneriem visā pasaulē pārtraukt Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, kamēr notiek izmeklēšana», paziņoja kompānija.

Pirmdien aģentūra Yonhap vēstīja, ka Samsung pārtrauc Galaxy Note 7 ražošanu.

Galaxy Note 7 sagādājis nedienas Samsung un izraisījis uzņēmuma akcijas cenas krišanos, jo vairāki šī modeļa telefoni aizdegušies uzlādēšanas laikā.

NASDAQ OMX Riga valde šī gada 19. februārī nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar a/s Latvijas Gāze akcijām.

Birža aptur emLatvijas Gāzes/em akciju tirdzniecībuAkciju tirdzniecība apturēta līdz a/s Latvijas Gāze atklās biržai būtisku informāciju. Kā Db izdevās uzzināt Rīgas biržā, akciju tirdzniecība apturēta sakarā ar Neatkarīgās rīta avīzes 19. janvāra publikāciju, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš pavēsta, ka Latvijas Gāzei 2008. gadā nebūs peļņa, iespējami pat zaudējumi. Tā kā biržai šādi dati nav bijuši, tad a/s Latvijas Gāze akciju tirdzniecība apturēta, līdz tiks saņemta attiecīga informācija no uzņēmuma.