Lauksaimniecība

Pirmdien Hipotēku banka pieņems pieteikumus lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmai

Sandra Dieziņa, 01.06.2012

Jaunākais izdevums

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 4.jūnijā sāks reģistrēt pieteikumus lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmas aizdevumiem.

Interesenti visās Hipotēku bankas filiālēs varēs iegūt informāciju par aizdevuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī informāciju par atbalsta saņēmējiem izvirzītajām prasībām.

Jau ziņots, ka valdība 29.maijā apstiprināja lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmas nosacījumus, paredzot, ka kopējā kredītlīnija būs 10 miljoni latu. Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt aizdevumu līdz 100 000 latu. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100 procentus no iegādājamās zemes tirgus vērtības. Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim. Par aizdevumu piešķiršanu lems Lauku attīstības fonds. Aizdevumu pieteikumus pieņems un izvērtēs Hipotēku banka.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš paredz, ka pirmie lēmumi par aizdevumu izsniegšanu Lauku attīstības fondā tiks pieņemti jūlija sākumā. Šobrīd Zemkopības ministrija sadarbībā ar Hipotēku banku un Lauku attīstības fondu precizē zemes iegādes kreditēšanas programmas ieviešanas nosacījumus, kas stāsies spēkā nākamajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības

Lelde Petrāne, 22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Detalizēts skaidrojums par Hipotēku bankas pārdošanas procesu

Finanšu ministrija, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotēku bankas aizdevumus nekustamo īpašumu attīstītājiem pārdos Rietumu bankai

Žanete Hāka, 21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem; neļaus to pirkt ārzemniekiem, ja tie pastāvīgi neuzturas Latvijā

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Precizēs lauksaimniecības zemes iegādes kārtību

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rudenī Hipotēku banka norēķinu pakalpojumus vairs nesniegs

LETA, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pārtraucot valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komerciālās aktivitātes ar mērķi pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju līdz gada beigām, šā gada laikā Hipotēku banka plāno atteikties no norēķinu pakalpojumu sniegšanas.

Tādējādi banka arvien vairāk koncentrēsies uz attīstības institūcijas uzdevumiem - mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu un citām par prioritārām atzītām jomām, skaidro Hipotēku banka.

Līdz ar atteikšanos no norēķinu pakalpojumiem, kas plānota šā gada rudenī, mainīsies arī Hipotēku bankas sadarbības modelis ar valsts atbalsta programmu aizdevumu klientiem. Jaunā klientu apkalpošanas kārtība tiks izstrādāta, domājot par klientu ērtībām, veicot ikdienas norēķinus sava biznesa vajadzībām, sola banka.

Banka sola klientus par izmaiņām norēķinu pakalpojuma sniegšanā un aizdevumu apkalpošanas kārtībā informēt personīgi un savlaicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ZM piecus mēnešus izstrādāto, nederīgo zemnieku kreditēšanas plānu steigā glābj ēdnīcā

Dienas Bizness, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steigā nācies glābt Zemkopības ministrijas (ZM) piecus mēnešus gatavotais zemnieku kreditēšanas plāns, kas paredz piešķirt lauksaimniekiem 10 miljonus latu zemes iegādei. Īsi pirms valdības sēdes atklājās, ka Hipotēku un Zemes banka, kura bija plānota kā galvenā naudas apsaimniekotāja, zemnieku atbalsta programmā izmantot nedrīkst, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Plāna izstrādē iesaistītajām pusēm kļuva skaidrs, ka to neļaus ne Finanšu ministrija, ne Eiropas Komisija, kam Latvija solījusi Hipotēku banku sadalīt un pēc iespējas ātrāk pārdot.

ZM notikušajā vaino Finanšu ministriju, kas nebrīdināja, ka Hipotēku banku programmai nevarēs izmantot. Finanšu ministrija pārmetumus noraida, sakot, ka visiem tāpat bijis skaidrs, ka Eiropas Komisija bankas izmantošanu šādai programmai nepieļaus.

Lai glābtu situāciju, Zemkopības un Finanšu ministriju vadība otrdien ministru kabineta sēdes starplaikā valdības ēkas ēdnīcā ar zemniekiem steigā gatavoja jaunu plānu. Tas paredz, ka naudas dalītājs būs Zemkopības ministrijas paspārnē strādājošā VAS Lauku attīstības fonds. Tā šobrīd nodarbojas ar valsts garantiju izsniegšanu zemnieku kredītiem komercbankās. Kopš 16.marta fondā iecelts jauns valdes loceklis Aivis Ābele. Bez viņa iestādē strādā vēl tikai divi analītiķi, grāmatvede un jurists. Fonda vadītājs Ābele raidījumam neslēpa savu pārsteigumu un atzina, ka šādai programmai vajadzēja sagatavoties pienācīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemes fonda zemes iegādes darījumu apjoms sasniedzis miljonu eiro

Dienas Bizness, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds kopš darbības uzsākšanas šā gada 1.jūlijā no zemes īpašniekiem atpircis 572 hektārus zemes, un šo zemes iegādes darījumu kopējā summa ir 1 miljons eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Savas darbības pirmajos 6 mēnešos ALTUM pārvaldītais Zemes fonds no 40 īpašniekiem ir atpircis vairāk nekā 570 hektārus zemes. Šogad noslēgti arī pirmie zemes nomas līgumi, kas ļauj ar pārliecību teikt, ka pirmās zemes platības jau ir atgrieztas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Plānojam, ka 2016.gadā Zemes fonds iegādāsies vēl aptuveni 1000 hektārus zemes, un šo darījumu apjoms būs 2 – 2,5 miljonu eiro apmērā,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lielākās platības Zemes fonds šobrīd ir nopircis Zemgalē – iegādāti 186 hektāri zemes, kurai seko Vidzeme (130 hektāri), Kurzeme (93 hektāri), Latgale (92 hektāri). Mazākais platību apjoms ir Rīgas reģionā, kurā Zemes fonds noslēdzis septiņus darījumus par kopumā 58 hektāru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piešķir papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai.

Šobrīd zemes iegādes programmai piešķirto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 80 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni jau ir izmantoti.

Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Nepilnu sešu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies vairāk nekā 33 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (30.04.2018. dati). Šā gada 30. aprīlī bija apstiprināti 1398 aizdevumi par kopējo summu 68 miljoni eiro. Lauksaimniecības zemes iegādes valsts atbalsta programmu īsteno Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumam Hiponia aizdomas par pret to īstenotu reiderisma shēmu

LETA, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā

LETA, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru