Pakalpojumi

Populārākajās zobārstniecības praksēs valsts apmaksātie paklalpojumi bērniem izsmelti

LETA, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Gada nogalē iedzīvotāji var saskarties ar valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu bērniem ierobežojumiem, jo atsevišķās populārākajās ārstniecības iestādēs rindas uz tiem ir aizpildītas, aģentūra LETA uzzināja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Šāda situācija nav visās ārstniecības iestādēs, uzsvēra NVD pārstāve Evija Štālberga. NVD nav informācijas par pilnīgu šogad zobārstniecībai paredzētā valsts finansējuma beigšanos, un arī iedzīvotāju sūdzības par šo pakalpojumu pieejamību dienests nesaņemot bieži.

«Ņemot vērā, ka gada beigās ir problēmas ar pakalpojumu saņemšanu, jo līdzekļi ir ierobežoti, tā varētu būt, bet tas nebūt nenozīmē, ka tā ir visās ārstniecības iestādēs. Dažkārt vecāki apzvana tuvākās vai populārākās ārstniecības iestādes, kur rindas līdz gada beigām jau varētu būt pilnas,» sacīja E. Štālberga.

Atteikuma gadījumā NVD aicina iedzīvotājus sazināties ar citām ārstniecības iestādēm.

Piemēram, šonedēļ sociālajā tīklā Twitter NVD saņēmis sūdzību no sievietes, kura norādījusi, ka zvanījusi trim Rīgas centra zobārstniecībām, lai pierakstītu bērnu pie ārsta, tomēr informēta, ka valsts finansējums bērnu ārstēšanai ir beidzies, un aicināta zvanīt atkal decembra nogalē vai pēc Jaunā gada. Kā atklāj sieviete, šīs zobārstniecības ir diennakts zobārstniecība SIA Denta, zobārstniecība SIA Dental.LV un zobārstniecība Rīgas 1. slimnīcā.

Reaģējot uz sūdzību, NVD sazinājies ar citām, bet ne visām, Rīgas centra apkārtnē esošajām zobārstniecībām, kuras arī sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, un noskaidrojis, ka tajās šie pakalpojumi vēl ir pieejami. Piemēram, zobārstniecības SIA Pulss 5 ārsti bērnu gatavi pieņemt nedēļas laikā, bet zobārstniecības klīnika SIA Patello - novembra beigās.

Rīgas reģionā ir kopumā 65 zobārstniecības, kuras šogad noslēgušas līgumu ar NVD par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, Kurzemē - 68, Latgalē - 31, Zemgalē - 65 un Vidzemē - 71.

NVD atgādina, ka zobārstniecības pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem pilnā apjomā tiek apmaksāti tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam un tajās ārstniecības iestādēs, kas ir līgumattiecībās ar NVD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu pacienta komforta līmeni un novērstu iespējamos ar stresu saistītos sarežģījumus zobārstniecības procedūru laikā, it sevišķi bērniem, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts sācis pielietot pacientu medikamentozu nomierināšanu ar slāpekļa oksīdu (N2O) jeb smieklu gāzes palīdzību.

Lai ieviestu šo pakalpojumu, institūta Bērnu nodaļas speciālisti ir apguvuši smieklu gāzes lietošanas tehniku, tāpat ir arī īpaši pielāgots zobārstniecības kabinets Bērnu nodaļā, lai droši varētu veikt sedāciju ar smieklu gāzi.

Sedācija ir procedūra, kas nav vispārējā anestēzija (narkoze), taču pacients saņem medikamentus, kuri nomierina, neļaujot rasties ar augsta stresa līmeni saistītām nepatīkamām izjūtām un sarežģījumiem. Procedrūas laikā pacients ir adekvātā kontaktā, mierīgs, var būt nedaudz apreibis vai eiforisks. Šis efekts ir īslaicīgs un pēc procedūras visbiežāk nav vairs jūtams.

Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas vadītājs, anesteziologs doc. Juris Svaža skaidro, ka saskaņā ar pētījumiem zobārstniecībā vidēji 10–30% pacientu izjūt bailes vai ievērojamu diskomfortu gan pirms gaidāmās zobārstniecības procedūras, gan arī tās laikā. Paaugstināts uztraukuma (stresa) līmenis atsevišķiem pacientiem var radīt tādas komplikācijas kā ģīboni, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds ritma traucējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Veselības centru apvienība (VCA) šogad ir investējusi 400 000 eiro VCA poliklīnikas Aura zobārstniecības renovācijā un paplašināšanā, informē VCA stomatoloģijas dienesta vadītāja Aiga Dauškāne.

Investīcijas ir ieguldītas medicīnas aparatūrā, instrumentos, telpu remontā, kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmu ierīkošanā, lai pacientiem nodrošinātu augsta līmeņa medicīnas pakalpojumus drošā vidē.

Lielākā daļa investīciju jaunajā VCA poliklīnikas Aura zobārstniecībā ir atvēlēta speciālām telpām un modernam aprīkojumam zobu tehniskajai laboratorijai, kas tagad uzņēmumam sniegs iespēju kādreiz izmantoto ārpakalpojumu veikt sava uzņēmuma ietvaros. Jaunā laboratorija varēs nodrošināt visa spektra zobu protēžu izgatavošanu no ierastajām izņemamajām līdz augsti tehnoloģiskām implantu protēzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aristida Briāna ielā bohēma satiekas ar šampaniešu rūpnīcas un alus darītavas darba dunu

Aristida Briāna ielai ir divas sejas – viena ir tā, kas iezīmē nedaudz bohēmisko atmosfēru kvartālā, kur dominē Valdemāra pasāžas ēka. Cita sajūta rodas, staigājot pa pašu ielu, kas ved no Valdemāra līdz Miera ielai. Tā ir kā otra seja – tranzīta iela, kur rīta un vakara stundās veidojas auto sastrēgumi. Šajā posmā savu biznesa vietu atraduši daži uzņēmumi, piemēram, veterinārā klīnika, zobārstniecība, masāžas salons un picērija, kā arī zinātnes centrs Tehnoannas pagrabi.

Pirms septiņiem gadiem klubs Piens bija viens no pirmajiem nomniekiem, kas sāka savu darbību Valdemāra pasāžas kvartālā. Piena dibinātājs Mārtiņš Mielavs atminas, ka konkrētās vietas izvēle nav bijusi mērķtiecīga. Viņš meklēja plašas telpas, kur varētu īstenot savu ideju par bāru, kurā būtu daudz dīvānu, par vietu, kas ir atvērta vietējiem, kura neatrodas Vecrīgā, kur tolaik augstu vilni sita populārās angļu vecpuišu ballītes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 26. marta Veselības ministrijas rīkojumu Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts šobrīd sniedz zobārstniecisko palīdzību tikai akūtos gadījumos, kas radījis apgrozījuma kritumu par vismaz 85%.

Institūta 446 darbinieki ir neziņā par valsts atbalstu ārkārtas situācijā. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem dīkstāves pabalsts nav paredzēts, biznesa portālam db.lv norāda Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane.

Valsts noteikto ierobežojumu dēļ Stomatoloģijas institūtā šobrīd tiek pieņemti tikai akūtie pacienti bērnu un pieaugušo zobārstniecībā un mutes, sejas un žokļu ambulatorā ķirurģijā. Ortodontijā tiek pieņemti problemātiskie pacienti. Vienā darba dienā akūto pacientu pieņemšanā 4 stundu maiņās ir nodarbināti aptuveni 18 ārsti, dienā pieņemot aptuveni 100 pacientus.

Palielinātā daudzumā strādā viss nepieciešamais atbalsta personāls - zobārstniecības māsas, sterilizāciju darbinieki, sanitāri, kas palīdz uzturēt epidemioloģisko un sanitāro normu ievērošanu. Jāatvēl lielāks starplaiks telpas dezinfekcijai pēc katra pacienta. Darbu turpina pacientu reģistratores, jo atcelto vizīšu skaits ir liels, pacienti vēlas saņemt informāciju par izmaiņām, iespējām pārplānot vizītes, stāsta I. Lielmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs Latvijas uzņēmumi saņem Starptautiskās Kvalitātes inovāciju gada balvas

Žanete Hāka, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi Stokholmā šonedēļ saņēmuši 7. Starptautiskās kvalitātes inovāciju gada balvas (The International Quality Award of the Year Competition), informē Ārlietu ministrija.

Konkursu rīkoja Somijas Kvalitātes asociācija, līdzdarbojoties Latvijas, Čehijas, Zviedrijas, Ungārijas un Igaunijas kvalitātes organizācijām. Uzvarētāji saņēma Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) parakstītus diplomus, kurus pasniedza Zviedrijas Rigsdāga (parlamenta) priekšsēdētājs Pērs Vesterbergs (Per Westerberg). P. Vesterbergs uzsvēra inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā un valsts atbalsta nozīmīgumu inovāciju veicināšanā. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.

Šī ir otrā reize, kad konkursā piedalās Latvijas pārstāvji. Par 2013. gada Kvalitātes inovāciju gada balvas uzvarētājiem no Latvijas mikrouzņēmumu kategorijā tika pasludināti SIA Z2B, kas Latvijā plašāk zināms ar zīmolu Lude – design with good karma, kas sociālās atbildības vārdā uzņēmumā nodarbina pensionārus, kā arī SIA Trakais rotors ar atjaunināto atrakcijas Crazy Roller modeli, kurā uzlaboti vides ietekmes un drošības rādītāji. Valsts sektora un bezpeļņas organizāciju kategorijā balvu saņēma VSIA Latvijas Vēstnesis par lietotājiem pieejamākas mājas lapas likumi.lv izveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobu stāvokļa uzlabošanai jāatvēl no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Pieprasījums pēc estētiskās zobārstniecības palielinās gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstnieku vidū, turklāt ārsti no citām valstīm brauc uz Latviju smelties pieredzi zobu izskata uzlabošanā.

Metodes, ar kuru palīdzību zobus iespējams padarīt skaistākus, regulāri tiek uzlabotas, tāpat zobārstniecībā tiek ieviestas inovācijas, tādēļ zobu izskats būs atkarīgs tikai no tā, cik daudz cilvēks ir gatavs atvēlēt zobu skaistuma uzlabošanai. Kā liecina zobārstniecību klīniku sniegtā informācija, atkarībā no izmantotās tehnoloģijas izdevumi var svārstīties no 90 eiro par vienu zobu vienkāršākai metodei, pārsniedzot pat tūkstoti eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinot attaisnoto maksājumu limitu par izglītību un veselību no pašreizējiem 215 eiro līdz 600 eiro gadā, būs gan ieguvēji, gan arī zaudētāji

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem. Sākotnēji daudzus DB aptaujātos šāds izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu limita pieaugums iepriecina, jo līdzšinējais vairs sen neatbilst reālajām šo pakalpojumu izmaksām. Tomēr jaunajā – 600 eiro gada limitā – iekļauti visi izdevumi, arī tie, par kuriem līdz šim tika atmaksāta visa iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa – zobārstniecība, plānveida medicīniskās manipulācijas, kā arī ziedojumi, ja vien to ļāva konkrētā cilvēka samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs. Vienlaikus jārēķinās, ka šim limitam ir arī otri griesti – procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Atklājies, ka situācija ar nodokļu nomaksu pasliktinājusies arī zobārstniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU rektors: Šogad augstākās izglītības tirgus vēl spilgtāk parādīs, kuras augstskolas ir dzīvotspējīgākās

Dienas Bizness, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja skatāmies prognozes, vēl dažus gadus kritums turpināsies, turklāt mūsu universitātes veiktie tirgus pētījumi liecina, ka arvien pieaug to jauniešu skaits, kuri plāno studēt ārvalstīs, bet tādas tendences skar visu Eiropu. Šogad augstākās izglītības tirgus vēl spilgtāk nekā pērn parādīs, kuras augstskolas ir dzīvotspējīgākās,» tā intervijā laikrakstam Diena, jautāts par sarūkošo studētgribētāju skaitu Latvijā, atbildējis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Ātri atrisināt demogrāfiskās bedres radītās sekas augstākajā izglītībā nav iespējams, tam bija jāgatavojas ļoti savlaicīgi - jāstrādā pie programmu kvalitātes. Tas nozīmē darba tirgum un mūsdienu pasaules problēmām atbilstošu studiju programmu saturu, modernas apmācību tehnoloģijas, starptautisko sadarbību, vieslektorus, modernas studiju telpas. Arī jāveido ciešāka sadarbība un komunikācija starp augstskolām - starpdisciplināras un starpnozaru programmas - un, protams, jāturpina specializācija. Vismaz ar tādiem valsts finanšu resursiem, kādi pašreiz pieejami, tas ir racionālākais risinājums. Par RSU esmu drošs, ka mums studenti būs, jo atšķirībā no citiem šajos gados mums regulāri ir izdevies aizpildīt visas valsts budžeta vietas, turklāt sociālajās zinātnēs, kurās RSU nav neviena valsts budžeta vieta, pieprasījums ir augsts. Protams, būtisks atsvars demogrāfiskajam kritumam ir ārvalstu studenti. Tātad - kvalitāte, sadarbība, starptautiskums,» skaidrojis Gardovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš atklātā vēstulē VID jautā - kā tiek kontrolēta pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksa

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maz speciālistu pat uz esošo iedzīvotāju skaitu

Pierakstoties pie zobārsta, jārēķinās, ka līdz vizītei būs jāgaida vismaz divi trīs mēneši. Rindas ir garas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas mutes veselību vēlas uzlabot par maksu, taču kritiskākā situācija ir valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībā.

Izmaksā uz pusi vairāk

Zemgalē rindā uz valsts apmaksātu zob- ārstniecības pakalpojumu bērniem jāgaida maksimāli 105 dienas, Latgalē – 127, Vidzemē – 228, Kurzemē – 570, bet Pierīgā – 770, rāda informācija vietnē Rindapiearsta.lv. Kādā Vidzemes zobārstniecībā gan skaidro, ka šie dati nav precīzi. Pirmkārt, informācija ievākta, piemēram, marta sākumā, bet nu jau ir mēneša beigas. Otrkārt, šajā klīnikā, piemēram, pacientus uz vizīti nepieraksta tālāk kā līdz gada beigām. Tam neredz jēgu, jo nav zināms, vai pēc tik ilga laika bērnam vēl zobiņu vispār vajadzēs labot, turklāt līgums ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD) ir noslēgts tikai līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī un ierobežotām iespējām klātienē konsultēt un pieņemt pacientus, RSU Stomatoloģijas institūta speciālisti piedāvā attālinātas konsultācijas.

No 27.marta RSU Stomatoloģijas institūtā pacientiem tiek sniegta tikai akūtā palīdzība. Tomēr, atsaucoties uz pacientu interesi, jautājumiem par nepieciešamo turpmāko ārstēšanu, izmeklēšanas taktiku, rekomendācijām u.c. jautājumiem, vairāki speciālisti šobrīd piedāvā attālinātās maksas konsultācijas. Šī ir iespēja pacientiem konsultēties ar nozares speciālistiem, kuru pieraksts uz plānveida pieņemšanu parasti ir pāris mēnešu garumā.

Konsultācijām pacienti var pieteikties portālā www.piearsta.lv. Atbilstoši pieteiktajam pieraksta laikam, ārsts sazinās ar pacientu izmantojot mobilo telefonu, datoru vai e-pastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašlaik pastiprināti strādā ar ēnu ekonomikas izskaušanu autoservisu nozarē, bet pēc tam plānots pievērsties zobārstniecībai, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka VID ieviesis jaunu pieeju nodokļu administrēšanā, kas paredz vispirms identificēt nozari, kurai VID struktūrvienības pievērš pastiprinātu uzmanību. Pirmā šāda nozare ir autoservisi.

Jaunā pieeja ietver vairākus soļus. Vispirms sabiedrība un uzņēmēji tiek informēti par nozari, kurā pastiprināti tiks veikti uzraudzības pasākumi, aicinot uzņēmējus patstāvīgi sakārtot nodokļu saistību izpildi, dodot tam laiku divus mēnešus. Ja šajā laikā netiks gūti pozitīvi rezultāti, VID veiks preventīvos pasākumus konkrētiem komersantiem. Savukārt tiem komersantiem, kuri nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes rezultāti nebūs snieguši vēlamos rezultātus, tiks veikti represīvie pasākumi - tematiskās pārbaudes, nodokļu auditi, nepieciešamības gadījumā iesaistot Finanšu policijas resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Medicīnas tūrisms – iespēja valsts izaugsmei

Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks veselības aprūpes jautājumos, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Komentāri

Pievienot komentāru