Jaunākais izdevums

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Kopumā Ortodontijas klīnikā strādā 18 sertificēti ortodonti un 6 zobu higiēnisti, kuri ir specializējušies ortodontijas klīnikas pacientu zobu higiēnā.

«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā,» stāsta Ortodontijas klīnikas vadītāja profesore Ilga Urtāne.

Estētikas klīnikā, savukārt, ir izveidotas divas jaunas speciālistu darba vietas. Klīnika ir veidota ar mērķi pacientiem nodrošināt specializētus estētiskās zobārstniecības pakalpojumus.

LASI ARĪ:

MFD Veselības grupa atklāj filiāli Rīga Plaza

Zobārstniecībā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

Saskata nišu ortodontijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 26. marta Veselības ministrijas rīkojumu Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts šobrīd sniedz zobārstniecisko palīdzību tikai akūtos gadījumos, kas radījis apgrozījuma kritumu par vismaz 85%.

Institūta 446 darbinieki ir neziņā par valsts atbalstu ārkārtas situācijā. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem dīkstāves pabalsts nav paredzēts, biznesa portālam db.lv norāda Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane.

Valsts noteikto ierobežojumu dēļ Stomatoloģijas institūtā šobrīd tiek pieņemti tikai akūtie pacienti bērnu un pieaugušo zobārstniecībā un mutes, sejas un žokļu ambulatorā ķirurģijā. Ortodontijā tiek pieņemti problemātiskie pacienti. Vienā darba dienā akūto pacientu pieņemšanā 4 stundu maiņās ir nodarbināti aptuveni 18 ārsti, dienā pieņemot aptuveni 100 pacientus.

Palielinātā daudzumā strādā viss nepieciešamais atbalsta personāls - zobārstniecības māsas, sterilizāciju darbinieki, sanitāri, kas palīdz uzturēt epidemioloģisko un sanitāro normu ievērošanu. Jāatvēl lielāks starplaiks telpas dezinfekcijai pēc katra pacienta. Darbu turpina pacientu reģistratores, jo atcelto vizīšu skaits ir liels, pacienti vēlas saņemt informāciju par izmaiņām, iespējām pārplānot vizītes, stāsta I. Lielmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sazobē ar ekonomiku

Anda Asere, 13.05.2020

Ilga Urtāne, SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts valdes priekšsēdētāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts pakāpeniski atsāk plānveida pacientu pierakstu, kuru ārstēšana aprīlī un martā bija atlikta, bet vidēji dienā pacientu skaits ir samazinājies par 70%, bet ienākumi - par 60%.

"Zobārstniecības nozari, tai skaitā RSU Stomatoloģijas institūtu, Covid-19 izraisītā krīze skāra īpaši. Lai nodrošinātu akūto palīdzību, Institūtā strādāja tikai 20 ārsti no 150. Finansiāli visvairāk cieta zobārstniecības un mutes un sejas žokļu ķirurģijas speciālisti, jo 94% no Institūtā strādājošiem ārstiem ir Rigas Stradiņa Universitātes docētāji, kuri, nepārtraucot attālinātās apmācības procesu, nevarēja saņemt ne bezdarbnieka, ne dīkstāves pabalstu, tādējādi finansiāli zaudēja lielāko ienākumu daļu. Dīkstāves pabalstu izmanto vidējais medicīniskais personāls un atbalsta personāls," stāsta Ilga Urtāne, SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī un ierobežotām iespējām klātienē konsultēt un pieņemt pacientus, RSU Stomatoloģijas institūta speciālisti piedāvā attālinātas konsultācijas.

No 27.marta RSU Stomatoloģijas institūtā pacientiem tiek sniegta tikai akūtā palīdzība. Tomēr, atsaucoties uz pacientu interesi, jautājumiem par nepieciešamo turpmāko ārstēšanu, izmeklēšanas taktiku, rekomendācijām u.c. jautājumiem, vairāki speciālisti šobrīd piedāvā attālinātās maksas konsultācijas. Šī ir iespēja pacientiem konsultēties ar nozares speciālistiem, kuru pieraksts uz plānveida pieņemšanu parasti ir pāris mēnešu garumā.

Konsultācijām pacienti var pieteikties portālā www.piearsta.lv. Atbilstoši pieteiktajam pieraksta laikam, ārsts sazinās ar pacientu izmantojot mobilo telefonu, datoru vai e-pastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

RSU Stomatoloģijas institūts paplašinājis Implantoloģijas klīniku

Lelde Petrāne, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RSU Stomatoloģijas institūta Implantoloģijas klīnikā atvērta ortodontijas nodaļa, kuras izveidē RSU Stomatoloģijas institūts ir investējis 274 tūkstošus eiro un iekārtojis telpas 220 m2 platībā.

Pacientiem ir pieejama kompleksa ārstēšana ne tikai pie speciālistiem ortodontijā, bet nepieciešamības gadījumā arī ārstēšana sadarbībā ar speciālistiem periodontoloģijā (smaganu saslimšanu ārstēšanā), implantoloģijā, zobu protezēšanā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā un endodontijā (sakņu kanālu ārstēšanā).

Klīnikā tiek nodrošināti arī zobu higiēnas pakalpojumi pie zobu higiēnistiem, kuri ir specializējušies darbam ar ortodontijas pacientiem.

Nodaļā strādā ortodonti no RSU Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas Dzirciema ielā 20. Šie speciālisti vienlaikus ir arī mācībspēki Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātē.

Pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem atklātā Implantoloģijas klīnika veidota ar mērķi pacientiem nodrošināt visu vajadzīgo speciālistu pieejamību vienuviet un piedāvāt pakalpojumus implantoloģijā, zobārstniecībā un tagad arī ortodontijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Organiskās sintēzes institūts uzsāk biomateriālu pētījumus

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā veidos Baltijas Biomateriālu ekselences centru

Ilze Žaime, 24.09.2019

BBCE koordinators RTU profesors Jānis Ločs Briselē paraksta līgumu par centra izveidi

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE), kurā zinātnieki pētīs un izstrādās jaunus biomateriālus, ko izmanto kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļu ķirurģijā, ortopēdijā un citās jomās.

Centra izveidei piešķirts 15 miljonu EUR liels finansējums Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» projektu konkursā. ES piešķirtais finansējums ir daļa no summas, kas nepieciešama BBCE izveidei. 15 miljonus EUR infrastruktūras izveidei nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī paši projekta partneri.

BBCE vadošā mītne tiks izvietota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un tā tiek veidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Līdztekus tam notiks OSI un RSU pētniecības infrastruktūras paplašināšana, tādējādi izveidojot pilnvērtīgu platformu jaunu biomateriālu pilna attīstības cikla īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

RSU Stomatoloģijas institūts iegādājies planšetdatoru e-tulka pakalpojumam

Lelde Petrāne, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pacienti ar dzirdes traucējumiem, apmeklējot RSU Stomatoloģijas institūtu, var sazināties ar ārstu, izmantojot attālināta zīmju valodas tulka palīdzību šim nolūkam iegādātā planšetdatorā.

RSU Stomatoloģijas institūts, sekojot «Dzirciema» aptiekas pozitīvajam piemēram un atsaucoties uz Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidentes Ineses Immures iniciatīvai un aicinājumam, ir iegādājies planšetdatoru e-tulka pakalpojumam.

Pirmo reizi Latvijā tiks realizēts šāds projekts, kurā cilvēks ar dzirdes traucējumiem varēs sazināties ar ārstu, izmantojot video zvanu un zīmju valodas tulku.

Līdz šim pacientiem ar dzirdes traucējumiem pie speciālista bija jāierodas kopā ar pavadoni, kurš pārzina zīmju valodu. Iegādātais planšetdators un iespēja izmantot attālināto zīmju valodas tulku video zvana formā dos iespēju saņemt kvalitatīvāku ārstēšanu, būt patstāvīgākiem un uz vizīti ierasties vieniem - bez pavadoņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinot attaisnoto maksājumu limitu par izglītību un veselību no pašreizējiem 215 eiro līdz 600 eiro gadā, būs gan ieguvēji, gan arī zaudētāji

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem. Sākotnēji daudzus DB aptaujātos šāds izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu limita pieaugums iepriecina, jo līdzšinējais vairs sen neatbilst reālajām šo pakalpojumu izmaksām. Tomēr jaunajā – 600 eiro gada limitā – iekļauti visi izdevumi, arī tie, par kuriem līdz šim tika atmaksāta visa iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa – zobārstniecība, plānveida medicīniskās manipulācijas, kā arī ziedojumi, ja vien to ļāva konkrētā cilvēka samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs. Vienlaikus jārēķinās, ka šim limitam ir arī otri griesti – procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maz speciālistu pat uz esošo iedzīvotāju skaitu

Pierakstoties pie zobārsta, jārēķinās, ka līdz vizītei būs jāgaida vismaz divi trīs mēneši. Rindas ir garas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas mutes veselību vēlas uzlabot par maksu, taču kritiskākā situācija ir valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībā.

Izmaksā uz pusi vairāk

Zemgalē rindā uz valsts apmaksātu zob- ārstniecības pakalpojumu bērniem jāgaida maksimāli 105 dienas, Latgalē – 127, Vidzemē – 228, Kurzemē – 570, bet Pierīgā – 770, rāda informācija vietnē Rindapiearsta.lv. Kādā Vidzemes zobārstniecībā gan skaidro, ka šie dati nav precīzi. Pirmkārt, informācija ievākta, piemēram, marta sākumā, bet nu jau ir mēneša beigas. Otrkārt, šajā klīnikā, piemēram, pacientus uz vizīti nepieraksta tālāk kā līdz gada beigām. Tam neredz jēgu, jo nav zināms, vai pēc tik ilga laika bērnam vēl zobiņu vispār vajadzēs labot, turklāt līgums ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD) ir noslēgts tikai līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien parakstījusi rīkojumu par daļēju ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu atjaunošanu medicīnas iestādēs no pirmdienas, 20.aprīļa.

Sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā ministre norādījusi, ka kopā ar mediķiem vienojusies par nepieciešamajiem drošības pasākumiem gan medicīnas personālam, gan pacientiem, lai varētu atsākt zobārstniecības, speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un citus medicīnas pakalpojumus.

Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.

Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu no pirmdienas atsāks ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tai skaitā Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu. Tāpat tiks atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Atklājies, ka situācija ar nodokļu nomaksu pasliktinājusies arī zobārstniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Investē savā sirdslietā - medicīnā

Kristīne Stepiņa, 29.10.2019

Plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru