Latvijā ēdināšanas pakalpojumu apgrozījums mēreni pieaug, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka mērenu izaugsmi ēdināšanas nozarē galvenokārt veicina inflācija.

Vienlaikus Jenzis arī atzīmēja, ka uzņēmēji cenšas inflācijas radīto izejvielu cenu kāpumu kompensēt citos veidos, ne tikai ceļot pakalpojuma cenu.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad vasaras pirmā puse bija lietaina, kas negatīvi ietekmēja atsevišķu ēdinātāju apgrozījumu, tomēr jūlija un augusta rezultāti bija labi.

Jenzis, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS pētījumu, akcentēja, ka Latvijā iedzīvotājs pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs šā gada sākumā vienā reizē tērēja 10,21 eiro, kas ir par 1,27 eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2024.gada sākumā. "Vienlaikus ir samazinājies pastāvīgo un biežo ēdāju skaits, iespējams, paaugstināto cenu dēļ. Pirms Covid-19 pandēmijas tie bija aptuveni 25-26% no visiem iedzīvotājiem, patlaban - 19%," sacīja Jenzis, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Latvijā restorāni patlaban ir grūtā situācijā, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš sacīja, ka vēl viens "Michelin" ieteiktais restorāns "Barents" ir paziņojis par savu slēgšanu, kas apliecina to, ka gada sākumā ēdināšanas nozare un restorāni ir grūtā situācijā.

Jenzis papildināja, ka ēdināšanas nozarē uzņēmējiem ir grūti ne tikai smalko restorānu segmentā, bet vairāki restorāni aizveras "klusi un mierīgi". Viņš sacīja, ka tas varētu turpināties, jo pašlaik ir nesezona un uzņēmējiem nav cerību, ka kaut kas varētu mainīties, jo politiskā līmenī nenotiek diskusijas par nozares kritisko situāciju un atbalstu tai.

Vecrīgā slēgs Michelin ieteikto Barents restorānu un bāru

Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais...

"Kvalitatīvi produkti, kas ir viesu iemīļoti un apmeklēti, nevar izdzīvot un nevar turpināt darbību. Tas nozīmē, ka kopējā sistēmā kaut kas nav kārtībā," minēja Jenzis.

Tādējādi LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir vienojušās par nākamajiem soļiem, tostarp piketu šī gada septembrī, minēja Jenzis.

Viņš sacīja, ka pašlaik politiskā līmenī ir bezdarbība, kā arī nozares kontekstā ir vairāki izaicinājumi, tostarp tūristu ir maz, cilvēku pirktspēja krītas, nodokļu slogs ir augsts, Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Tādējādi, pēc viņa teiktā, nav redzama "gaisma tuneļa galā" un nozarei netiek pausts atbalsts.

Jau ziņots, ka Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais "Barents" restorāns un bārs.

Restorāna un bāra pēdējā darba diena būs 31. janvāris.

Tādējādi šis būs otrais "Michelin Guide" iekļautais restorāns Latvijā, kas tiks aizvērts šī gada janvārī. Kā ziņots, šogad 12. janvārī tika slēgts jūras produktu restorāns "Tails" Antonijas ielā Rīgā.

Eiropas čempionāta basketbolā laikā Rīgā ēdinātāju apgrozījums pieauga līdz 10% robežās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis, balstoties uz LRB biedru aptauju.

Viņš skaidroja, ka lielāks apgrozījuma pienesums no čempionāta noteikti būs viesnīcām, jo viesnīcu noslogojums bija salīdzinoši augsts, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Jenzis skaidroja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietu klienti atšķīrās no "parastā" tūrista, kas vairāk koncentrējas uz gastronomijas iepazīšanu. "Sporta līdzjutējiem vairāk interesē izklaide un dzērieni, tādēļ bāri noteikti bija lielāki ieguvēji nekā restorāni," viņš minēja.

Viņš arī pastāstīja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietas vairāk apmeklēja tūristi no Igaunijas un Somijas, kā arī nedaudz no Vācijas, tomēr tas bija atkarīgs no tā, kuras komandas tālāk tika izslēgšanas spēlēs.

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Ēdināšanas nozarei šā gada sākums būs izaicinājumiem bagāts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir nesezona ēdināšanas un viesu izmitināšanas nozarē. Vienlaikus energoresursu cenas ir augstas, bet klientu, īpaši tūristu, skaits ir neliels.

Jenzis papildināja, ka publiski izskanējusī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadības apņemšanās drīzumā sasniegt 2019. gada tūrisma rādītājus ir apsveicama, tomēr nozarē nav pārliecības par šo plānu segumu situācijā, kad tiek samazināts tūrisma mārketinga budžets.

Viņš uzsvēra, ka trūkst plānošanas vidējā termiņā, lai uzņēmējiem būtu skaidrība un pārliecība par nākotni, prioritārajiem tirgiem, kā arī finansējumu šo tirgu apguvē.

Biedrības vadītājs piebilda, ka Rīgā un Latvijā notiek salīdzinoši maz vērienīgu starptautisku pasākumu, kas piesaistītu lielu viesu skaitu un sniegtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī trūkst laba un savlaicīga mārketinga esošajiem pasākumiem. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja dažu privātu pasākumu organizatoru darbību, piemēram, Rīgas maratonu, kas piesaista ārvalstu sporta tūristu interesi.

Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju.

Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais. Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājumsUzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai. Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties. No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi MICHELIN Guide par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā no 2026. līdz 2028. gadam.

Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

“Dalība MICHELIN ceļvedī dod izmērāmu atdevi Latvijas ekonomikai un tūrisma nozare šo iniciatīvu novērtē kā būtisku ieguldījumu Latvijas tūrisma tēla veidošanā. Starptautiskā prakse liecina, ka gastronomijas tūrisms kļūst par arvien nozīmīgāku segmentu, turklāt viesi, kas ceļo augstvērtīgas virtuves dēļ, mēdz uzturēties ilgāk un tērēt vairāk, tādēļ turpināsim sadarbību ar MICHELIN,” tā LIAA pārstāve Vita Balode-Andrews, piebilstot, ka tiks turpinātas sarunas par kopīgu Baltijas valstu iekļaušanos MICHELIN ceļvedī, lai efektīvāk uzrunātu ārvalstu viesus kā vienotam Baltijas tirgum.

Viesmīlības nozare šogad septembrī plāno piketēt saistībā ar valdības bezdarbību krīzes risināšanā nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka protesta mērķis būs arī atkārtoti aicināt samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Par piketa rīkošanu ir vienojusies LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

Viņš uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā nozares organizācijas ir piedāvājušas vairākus konkrētus soļus un risinājumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Šie priekšlikumi prezentēti gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM), tomēr, pēc viņa teiktā, FM neesot neko darījusi, lai ieviestu šos soļus.

Tādējādi biedrības ieskatā Valsts kontroles (VK) pārmetums FM par nespēju mazināt ēnu ekonomiku valstī ir pamatots.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Latvijas Restorānu biedrība ir vērsusies pie Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu vai atsevišķas svētku dienas par tādām neatzīt no darba samaksas viedokļa, informē Latvijas Restorānu biedrībā.

Biedrībā uzsver, ka pašreizējā situācija būtiski ietekmē viesmīlības nozares uzņēmumu finansiālo stabilitāti, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Biedrības ieskatā Latvijā patlaban ir salīdzinoši liels svētku dienu skaits, kas darba devējiem nozīmē dubultas darbaspēka izmaksas. Šī situācija galvenokārt ietekmē restorānus, kafejnīcas, viesnīcas un citus viesmīlības nozares uzņēmumus.

Tāpat biedrībā papildina, ka īpaši problemātiski ir gadījumi, kad svētku dienas iekrīt svētdienā, kad lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvdiena, bet viesmīlības uzņēmumiem tas nozīmē būtisku izmaksu pieaugumu. Tostarp biedrībā min, ka, piemēram, Māmiņdiena un Vasarsvētki tiek svinēti svētdienās, un, lai gan šīs dienas sabiedrība neuztver kā īpašus valsts svētkus, uzņēmumiem tas rada papildu izdevumus - līdz pat 1000 eiro dienā.

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad pirmajā ceturksnī sasniedza 2011 eiro mēnesī, kas ir par 6,1% vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.

No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa gada pirmajos trīs mēnešos Igaunijā bija galvaspilsētā Tallinā (2384 eiro), Harju apriņķī (2263 eiro) un Tartu apriņķī (2023 eiro).

Vidējā bruto darba samaksa Lietuvā pieaugusi līdz 2337,7 eiro mēnesī

Vidējā mēneša bruto darba samaksa Lietuvas ekonomikā, neskaitot individuālos uzņēmējus, šā...

Gada salīdzinājumā visstraujāk vidējā bruto darba alga pieauga Tartu apriņķī, kur tā palielinājās par 7,2%, un Austrumviru apriņķī, kur pieaugums sasniedza 6,9%. Vislēnākais vidējās darba samaksas pieaugums bija Harju apriņķī, neieskaitot Tallinu, kur tas sasniedza 4,8%.

Visaugstākā bruto samaksa pirmajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3605 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā vidēji bija 3344 eiro mēnesī, kā arī elektrības, gāzes, siltumenerģijas un gaisa kondicionēšanas jomā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2714 eiro.

Savukārt viszemākā samaksa bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā - 1285 eiro.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-martu vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieauga elektroapgādē, kur tā palielinājās par 8,7%, un ūdensapgādē, kur pieaugums bija 8%.

Mediānā bruto alga Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1649 eiro, kas ir par apmēram 100 eiro vairāk nekā pirms gada.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 2092 eiro jeb par 5,6% lielāka nekā 2024. gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka algu pieaugums Igaunijā pērn bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču, neskatoties uz to, vidējās bruto algas pieaugums reģistrēts visos apriņķos.

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pērn– 1815 eiro

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu...

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Harju apriņķī, kur tā bija 2336 eiro mēnesī, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā. Galvaspilsētā Tallinā vidējā alga sasniedza 2451 eiro mēnesī, bet citviet Harju apriņķī tā vidēji bija 1957 eiro mēnesī.

Tartu apriņķī vidējā bruto alga bija 2112 eiro mēnesī, kas ir par 5,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu visstraujāk vidējā alga pieaugusi Valgas, Pelvas un Raplas apriņķos, kur vidējās algas pieaugums pārsniedza 6,5%.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas pērn reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 3651 eiro. Finanšu un apdrošināšanas jomā vidējā alga bija 3338 eiro, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2948 eiro mēnesī.

Vismazākās vidējās mēnešalgas bija viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kur vidējais atalgojums bija 1333 eiro, bet citu pakalpojumu jomā vidējā alga bija 1379 eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir attiecīgi par 5,4% un 5% vairāk.

Gada salīdzinājumā visstraujākais atalgojuma pieaugums reģistrēts enerģētikas sektorā. Elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā vidējā alga pieauga par 9,3%, un ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas pakalpojumu pieaugums sasniedza 7,4%.

Apstrādes rūpniecībā vidējā bruto alga Igaunijā pērn pieauga par 7%, un tirdzniecībā tika reģistrēts 4,9% kāpums.

Mediānā bruto mēnešalga 2025. gadā bija 1724 eiro, kas ir par gandrīz 6% vairāk nekā 2024. gadā.

Pērn Igaunijā bija 592 126 nodarbināto, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Visvairāk nodarbināto strādāja apstrādes rūpniecībā - 100 617 jeb 17% no visiem nodarbinātajiem. Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī motorizēto transportlīdzekļu remontā strādāja gandrīz 87 600 cilvēku, izglītībā nodarbināto skaits sasniedza nepilnus 65 000 cilvēku, savukārt cilvēka veselības aprūpē un sociālajā darbā strādāja gandrīz 49 000 cilvēku.

Tikai ceturtajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā bija 2155 eiro mēnesī, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gada pēdējos trīs mēnešos.

Visaugstākā bruto mēnešalga oktobrī-decembrī bija Tallinā, kur tā sasniedza 2506 eiro, savukārt viszemākā mēnešalga bija Valgas aprņķī - 1615 eiro.

Katru gadu vasarā, neatkarīgi no nozares – vai tā būtu viesmīlība, ēdināšana, ražošana, loģistika vai klientu apkalpošana –, palielinās pieprasījums pēc pagaidu darbiniekiem. Tas liek uzņēmumiem pārskatīt savu darbaspēka kapacitāti un uzdot sev vienu svarīgu jautājumu – kā mēs varam sasniegt vēl labākus rezultātus, nezaudējot kvalitāti un efektivitāti?

Lai arī sezonālā darbaspēka pieprasījuma pieaugums zināmā mērā ir iepriekš prognozējams, daudzi uzņēmumi joprojām sastopas ar izaicinājumiem. Nereti sagatavošanās process tiek uzsākts pārāk vēlu, kā rezultātā tiek palaistas garām iespējas darbaspēka optimizācijai. Kad uzņēmumiem būtu jāsāk gatavoties? Īsā atbilde – ātrāk nekā šķiet, ka tas būtu vajadzīgs.

Kāpēc? Tāpēc, ka, lai nonāktu līdz apmācību posmam, ir nepieciešams laiks – gan lai atrastu atbilstošus kandidātus pirms procesa sākuma, gan lai veiktu darbinieku apmācību. Piemēram, lai nodrošinātu, ka jaunie darbinieki jau jūnijā varētu patstāvīgāk veikt savus pienākumus, uzņēmums var sākt viņu apmācību uz nepilnu slodzi maija sākumā. Es ieteiktu par sezonālo darbinieku piesaisti domāt vismaz mēnesi pirms pieprasījuma sākuma, taču pat ja uzņēmums par to atceras vēlāk, labāk ir situāciju risināt uzreiz, nekā ļaut tai nonākt pašplūsmā. Ar mūsu pastāvīgajiem klientiem mēs parasti jau zinām, kad ir īstais brīdis pievērsties šim jautājumam, lai viss noritētu raiti, taču mēs vienmēr esam gatavi iesaistīties arī tad, kad nepieciešama ātra un operatīva palīdzība.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 1981 eiro jeb par 8,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Tallinā, kur tā sasniedza 2325 eiro mēnesī, Harju apriņķī, kur tā bija 2218 eiro mēnesī, un Tartu apriņķī, kur tā bija 1995 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu visvairāk vidējā alga pieaugusi Hīju apriņķī, kuri pērn tā bija par 9,9% lielāka nekā 2023.gadā, kā arī Austrumviru apriņķī, kur kāpums sasniedza 9,7%. Visos Igaunijas apriņķos vidējā alga pērn bija par vairāk nekā 6,5% lielāka nekā 2023.gadā.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā alga pērn bija 3484 eiro. Otra lielākā vidējā alga - 3127 eiro mēnesī - bija finanšu un apdrošināšanas jomā, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2697 eiro mēnesī.

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.

Būvniecības nozare Latvijā vēsturiski bijusi ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2023. gadā tā veidoja 34,2%.

Ar to saistīti vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp negodīga konkurence, nodokļu apiešana, aplokšņu algas un ierobežotas sociālās garantijas darbiniekiem. Tomēr mērķtiecīgi ieviestie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi un kontroles mehānismi ir sekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos, vienlaikus radot iespējas nozares uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un caurskatāmību, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kopš 2019. gada būvniecības nozarē ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma jeb EDLUS – ar mērķi uzlabot darba laika uzskaiti, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tas bija pagrieziena punkts nozares sakārtošanai, veicinot nozares caurskatāmību un risina darba spēka un tā atalgojuma uzskaites problēmjautājumus.

Šī gada laikā uz jauno Liepājas cietumu plānots pārvietot arī ieslodzītos no Jelgavas un Daugavpils cietumiem, informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Drošības apsvērumu dēļ detalizētāku informāciju par šo procesu IeVP sniegt nevar.

Uz jauno Liepājas cietumu šonedēļ tika pārvesti 166 vecajā Liepājas cietumā mītošie ieslodzītie. Patlaban jaunajā cietumā strādā aptuveni 150 darbinieki, kas nodrošina nepieciešamo personālu pašreizējam ieslodzīto vietu skaitam. Palielinot ieslodzīto skaitu, tiks palielināts arī personāla skaits, skaidroja IeVP.

Pārvaldē apliecināja, ka jaunā cietuma telpas un infrastruktūra ir darba kārtībā, un ieslodzītajiem ir nodrošināta siltumapgāde, ūdensapgāde un ēdināšana.

IeVP arī atklāja, ka Liepājas cietuma veco ēku Dārza ielā plānots izsolīt. Tieslietu ministrija secinājusi, ka ēka nav nepieciešama ne ministrijas, ne tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Arī Liepājas dome lēmusi, ka īpašums nav vajadzīgs pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.