Elektroenerģijas kompānija "AJ Power" ieguldīs līdz 15 miljoniem eiro lieljaudas siltumsūkņa izbūvē Rīgā, intervijā sacīja "AJ Power" grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš pauda, ka projekts ir saistīts ar vēlmi vairāk izmantot elektroenerģiju siltumenerģijas ražošanā. Iecerēts, ka šā gada otrajā pusē sāksies būvniecības process Daugavas labajā krastā, bet darbs varētu sākties 2027./2028. gada apkures sezonā.

"Sāktais projekts nodrošinās to, ka Rīgas pilsēta varēs saņemt siltumu par konkurētspējīgu cenu brīžos, kad elektroenerģijas cena būs zema. Protams, tādos apstākļos kā šā gada janvārī un februārī, kad elektroenerģijas cenas bija augstas un strādāja gāzes koģenerācijas stacijas, šim projektam būtu grūti konkurēt, bet mēs raugāmies uz periodiem, kad ir pietiekami zema elektroenerģijas cena, lai siltumenerģiju būtu izdevīgi ražot ar siltumsūkņa risinājumu," sacīja Samtiņš.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.

Jaunieši dzīvo pie vecākiem, jaunieši pamet Latviju, un vispār ar jauniešiem mums viss ir gandrīz slikti, bet visu šo bēdu cēlonis meklējams izglītības sistēmā. 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas, 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas, 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas, liecina asociācijas Latvijas Koks prezidenta Paula Beķera pētījums Nākotnes darbaspēks, kas konkrētajā jautājumā balstīts uz Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem.

Dodas pelņā uz citu valsti

Rubrikā Kuram tas rūp? jau esam pētījuši emigrācijas sadalījumu pa vecuma grupām. Salīdzinot 2024. gada datus ar 2014. gada datiem, ir redzams, ka lielākais kritums ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Neatkārtojot samērā dramatiskos skaitļus, kas tieši ietekmē dzimstības rādītājus, var vien piebilst, ka daļa iedzīvotāju skaita krituma ir saistīta ar dzimstību iepriekš, vēl pirms 20 gadiem, kad tā nebija visai spīdoša, turklāt arī izbraukšana nav jauna parādība.

Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?

Ir labā ziņa – vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem jauniešu, kuri nekur nestrādā un nemācās, īpatsvars kopš 2011. gada ir sarucis par 8,1 procentpunktu. Sliktā ziņa – 2025. gadā Latvijā 11% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz strādāja, nedz mācījās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.Statistiski – vidēji pēc 10 gadiem šīs grupas jauniešiem jākļūst par vecākiem, bet bērnu ir maz un paliek vēl mazāk.

Nestrādā un nemācās

Statistiskas dati nereti tiek servēti lietotājiem procentos no kopskaita, jo tā vieglāk uztvert un salīdzināt, tomēr bieži vien nozīme ir arī faktiskajam daudzumam, jo sevišķi, ja tas mainās, un jauniešu kopskaits kopš 2011. gada ir mainījies.Vispirms par situāciju pēc iepriekšējās krīzes 2011. gadā. Togad minētajā vecuma grupā nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku.2025. gadā, no vienas puses, mums ir priecīgas ziņas – vidēji tikai 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā pērn šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku.Ja paraugāmies uz procentiem, viss izskatās patiesi rožaini. Proti, jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%. Īsi sakot, dīkdieņu skaits kopš pagājušās krīzes rucis gandrīz divas reizes straujāk nekā jauniešu daudzums kopumā. Tomēr, ja paskatās uz faktisko skaitli, tas ir daudz.Sievietes Latvijā par mātēm kļūst pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – tas ir vidējais lielums. Ja pieņemam, ka šie 30 tūkstoši cilvēku tuvākajā nākotnē kļūtu par 15 tūkstošiem ģimeņu, kurās turpmākajos 10 gados parādās vismaz viens bērns, var izvirzīt hipotēzi, ka vecāki ar nepilnvērtīgu izglītību un ilgstošu bezdarba pieredzi ir viens no dzimstības sarukuma cēloņiem.

Domājot par prasmēm, kādas ir nepieciešamas darba tirgū, aizvadīto gadu var dēvēt par transformācijas gadu, ko būtiski ietekmēja mākslīgais intelekts (MI). Droša mākslīgā intelekta izmantošana un datu analītika vairs netiek uztvertas kā vienkārši tehnoloģiskās prasmes.

Tās ir cieši saistītas arī ar stratēģisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu un stāstījuma veidošanu (storytelling). Šāds prasmju savienojums būs aktuāls arī nākamos desmit gadus, turklāt, to papildinās arī spēja vienlaikus strādāt gan ar MI, gan cilvēkiem. Ieguvēji darba tirgū viennozīmīgi būs tie, kuri spēs veidot tiltu starp abām pusēm.

Tikai trešdaļa pieaugušo iesaistās izglītības aktivitātēs

Patīk mums tas vai nē, bet mūsdienās darba tirgus no cilvēkiem prasa aizvien vairāk un viss liecina, ka nākotnē būs tieši tāpat, tāpēc mūžizglītībai ir jākļūst par normu. Tie laiki, kad pabeidzam mācības un visu dzīvi varam strādāt, ir palikuši tālā pagātnē. Laba ziņa, dažādas mūžizglītības iespējas kļūst aizvien pieejamākas, atliek vien mainīt savu domāšanu un izmantot tās. OECD ziņojums par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē un Latvijā liecina, ka mācībās vairāk iesaistās lielo uzņēmumu darbinieki, ja tās ir darbavietas organizētas un notiek darba laikā. Valsts izglītības attīstības aģentūras dati liecina, ka tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 24 līdz 64 gadiem regulāri iesaistās izglītības aktivitātēs un uzstādījusi mērķi – līdz 2030. gadam panākt, lai mācībās ik gadu piedalītos apmēram 60% pieaugušo. Patiesībā šim rādītājam jābūt 100%.

Rīgā šonedēļ norisinājās Coca-Cola HBC Latvia un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētā uzņēmējdarbības un satura veidošanas konference jauniešiem #YouthEmpowered, kurā dalībnieki ieguva vērtīgus padomus un jaunākās metodes savu uzņēmējspēju attīstīšanai.

Pasākums vienlaikus norisinājās visās Baltijas valstīs. Pasākums pulcēja 700 jauniešus un tajā ar savu pieredzi un padomiem dalījās uzņēmējdarbības pārstāvji. Konferencē uzstājās Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents, valdes loceklis, Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs, Māra Lieplapa, PLŪKT līdzdibinātāja, Andrejs Ivanovs, Accenture Produktu industrijas vadītājs Baltijā, “Junior Achievement Latvia” programmu absolventi un citi uzņēmēji.

“Mēs Coca-Cola HBC ticam, ka katram jaunietim ir spēks ietekmēt nākotni. Ar iniciatīvu #YouthEmpowered mēs palīdzam šo potenciālu pārvērst reālās iespējās, sniedzot jauniešiem praktiskas prasmes, kontaktus un pārliecību par sevi. Šis pasākums kopā ar mūsu partneriem ir lielisks piemērs tam, kā radām vidi, kurā jaunieši var attīstīties un īstenot savas idejas”, norāda Coca-Cola HBC Latvia Korporatīvo lietu un ilgtspējas vadītāja Paula Šimkuse.

Šis gads uzņēmumam Norde ir īpašs – aprit 25 gadi kopš uzņēmums kļuva par oficiālo Nissan pārstāvi Latvijā, un 20 gadi kopš tika atvērts Norde autocentrs Skanstes ielā 31A.

Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic savam darbam, par vērtībām, kas izturējušas laika pārbaudi, un par drosmi skatīties nākotnē ar pārliecību.

No sporta cīņām līdz biznesa panākumiem

„Sports iemācīja domāt stratēģiski un nekad neapstāties pusceļā,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Dainis Bremze, kurš savulaik pārstāvējis Latviju gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, arī Olimpiskajās spēlēs.

Šī pieredze vēlāk kļuva par pamatu uzņēmuma Norde filozofijai – strādāt ar disciplīnu, mērķtiecību un augstiem standartiem.

Gadsimtu mijā Norde sāka savu ceļu kā ģimenes uzņēmums, kas ticēja kvalitātei un godīgumam. No nelielām telpām un maza darbinieku skaita uzņēmums soli pa solim izaudzis par vienu no vadošajiem Nissan dīleriem Baltijā un vienu no atzītākajiem auto tirgotājiem Latvijā, piedāvājot klientiem gan jaunas automašīnas, gan augstas kvalitātes servisu.

Latvijā dibināts uzņēmums “Power Mining” šogad radījis pasaulē unikālu datu centru, kas pārvērš Bitcoin ieguves laikā radīto siltumu pilsētas apkures enerģijā.

Šī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 95% no serveru radītā siltuma un novadīt to pilsētas siltumtīklā, nodrošinot apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām.

Tādējādi Bitcoin ieguve, kas bieži tiek kritizēta par lielu elektroenerģijas patēriņu, šajā gadījumā kļūst par ilgtspējīgu un sabiedrībai noderīgu procesu. Pirmais darījums ar privāto siltuma apgādes uzņēmumu Skandināvijā jau ir noslēgts.

“Tradicionālo datu centru radītais siltums parasti netiek izmantots tālāk un vienkārši zūd apkārtējā vidē,” skaidro “Power Mining” ražošanas vadītājs Austris Vasiļevskis. “Līdz šim arī mēs ražojām datu centrus ar klasisku gaisa dzesēšanu, taču, pieaugot elektroenerģijas patēriņam un bažām par tā ietekmi uz vidi, kļuva skaidrs, ka nozarei vajadzīgi jauni, ilgtspējīgi risinājumi. Mūsu izstrādātā sistēma ļauj vienlaikus iegūt Bitcoin un ražot siltumu. Piemēram, viens šāds datu centrs spēj nodrošināt apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām — tā ir neliela pilsētiņa vai vesels dzīvojamais rajons. Mēs redzam, ka šādam modelim ir liels potenciāls pilsētvides energoefektivitātes uzlabošanā,” tā A. Vasiļevskis.

Strauji augošais datu apjoms, mākslīgā intelekta attīstība un pieaugošā kiberdrošības risku intensitāte liek daudzām organizācijām pārskatīt savas IT infrastruktūras spējas.

Turklāt tirgū novērojams augstāks pieprasījums pēc jaudīgām datu glabāšanas un serveru platformām, kas ietekmē arī piegādes termiņus un tehnoloģiju pieejamību. Šo procesu rezultātā uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar jautājumu – kā nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un nākotnes vajadzībām gatavu infrastruktūru?

Atea, viens no lielākajiem IT infrastruktūras piegādātājiem Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, norāda, ka modernizācijas nepieciešamība uzņēmumos ir skaidri novērojama visos reģiona tirgos.

Šī tendence labi redzama arī CIO Analytics pētījumā, kas veikts visā Ziemeļeiropā sadarbībā ar Atea. Drošība, efektivitāte un digitālā transformācija ir galvenās IT prioritātes tuvākajos gados, un organizācijas plāno būtiski palielināt ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā un aizsardzībā. Pētījums rāda, ka 69% uzņēmumu investīcijas drošībā jau ir palielinājuši, savukārt biznesa nepārtrauktības plāniem pievēršas arvien plašāks uzņēmumu loks.Vienlaikus Baltijas valstīs aug kiberdraudu intensitāte, kas IT modernizāciju paceļ priekšplānā.

Domājot par darbinieku motivāciju un noturēšanu, visbiežāk uzņēmumi pievērš uzmanību atalgojumam un papildu labumiem, atstājot otrajā plānā vienu no praksē būtiskākajiem faktoriem – darba vidi.

Kā norāda “AJ Produkti” valdes locekle Zane Beķere, organizācijas joprojām nenovērtē, cik lielā mērā fiziskā darba vide ietekmē ikdienas darbu un darbinieku pašsajūtu. “Mēs paši to apzināti esam izvirzījuši kā prioritāti – sākot ar savu darba vidi un tikai pēc tam palīdzot to attīstīt citiem uzņēmumiem,” viņa uzsver.

Ergonomiska un motivējoša darba vide sniedz izmērāmus ieguvumus. “AJ Produkti” iekšējais darbinieku apmierinātības rādītājs šogad sasniedzis 97 no 100 punktiem. Tajā tika vērtēta darba vide, vadība, darba organizācija un uzņēmuma attīstības virziens. Kā atzīst Z. Beķere- rādītāji nav iegūti pateicoties tikai vienam risinājumam, tas ir sistemātiskas plānošanas rezultāts, kur vide tiek uztverta kā daļa no uzņēmuma attīstības virzītājiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Vidusskolēni no Igaunijas, Latvijas un Somijas dodas ēnošanā dažādos Latvijas uzņēmumos un organizācijās, gūstot praktisku ieskatu profesijās un darba vidē.

Ēnošana ir būtiska daļa no starptautiskā uzņēmējdarbības izglītības projekta Central Baltic Young Entrepreneurs (CBYE), kas jauniešiem ļauj tuvāk iepazīt reālo darba ikdienu.

Dalībnieki viesosies tādos uzņēmumos un organizācijās kā Accenture, Swedbank Latvija, Coca-Cola HBC Latvija, Patentu valde, Finanšu ministrija, Latvijas Universitāte, Sakret, TestDevLab, Magnetiq Bank, Madara Cosmetics, Primekss, kā arī daudzos citos.

Ēnošanas laikā jaunieši varēs sekot līdzi profesionāļu darbam, uzdot jautājumus un labāk izprast dažādu nozaru specifiku. Šī pieredze palīdz jauniešiem pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru, vienlaikus attīstot izpratni par darba vidi un prasībām dažādās nozarēs. Tāpat pasākums veicina starptautisku sadarbību, kultūras apmaiņu un jauniešu konkurētspēju mūsdienu darba tirgū.

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Šonedēļ Briselē Eiropas Banku federācija rīkoja jau devīto “European Money Quiz” – lielāko finanšu pratības konkursu Eiropā jauniešiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Izcili panākumi tajā šogad Latvijas komandai – Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 9.c klases skolēniem Artūram Bincim un Jēkabam Jurševicam.

Viņi 30 valstu konkurencē izcīnīja godalgoto 2. vietu, savai skolai iegūstot 2000 eiro naudas balvu.

Par šī gada Eiropas čempioniem kļuva komanda no Grieķijas, savukārt 3. vietu ieguva Itālijas skolēni.Eiropas finālā tikās nacionālo atlases kārtu uzvarētāji no visas Eiropas, pārbaudot zināšanas finanšu jautājumos un spēju tās izmantot praktiskās situācijās.

Dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par uzkrājumiem, investēšanu, kiberdrošību, krāpšanas riskiem un atbildīgu finanšu pārvaldību.

Kā stāsta konkursa dalībnieks Artūrs Bincis: “Šis konkurss bija viena no tām reizēm, kad adrenalīns saglabājās no pirmās līdz pēdējai minūtei. Bija ļoti interesanti sacensties ar jauniešiem no visas Eiropas. Gatavošanās laikā sapratām, ka nepietiek tikai zināt atbildes – jāprot arī ātri domāt un saglabāt mieru. Izdevās mums arī pie reizes ieraudzīt skaisto Briseli! Sajūta pēc iegūtās 2. vietas bija vienkārši fantastiska. Milzīgs paldies visiem par atbalstu, īpaši skolotājai Baibai Ozoliņai par motivēšanu un palīdzību, kā arī Finanšu nozares asociācijai par iespēju pārstāvēt Latviju šādā konkursā.”

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizmanto mākslīgā intelekta (MI) sniegtās iespējas un jāmazina negatīvie efekti, aģentūrai LETA norādīja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, kurš ceturtdien piedalījās Briseles ekonomikas forumā.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka produktivitātes pieaugums ES aptuveni divas desmitgades ir bijis lēnāks nekā citās lielajās ekonomikās, savukārt MI var būtiski kāpināt produktivitāti. Dombrovska ieskatā Eiropai ir svarīgi nenokavēt "MI revolūciju", lai vēl vairāk neiepaliktu attiecībā uz produktivitātes pieaugumu.

Eirokomisārs atzīmēja, ka ES līmenī, lemjot par MI regulējumu, piemēram, "AI Act", norit centieni atrast līdzsvaru, kā veicināt MI izplatību un pielietojumu tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, vienlaikus risinot iespējamos riskus un definējot skaidrus spēles noteikumus.

"MI ir joma, kas nākamo gadu laikā turpinās strauji attīstīties. Patlaban diskusijas notiek gan lēmumu pieņēmēju līmenī, regulatoru līmenī, gan akadēmiskajā vidē, jo uz daudziem jautājumiem precīzu atbilžu vēl nav. Vienlaikus MI ietekme paliek aizvien lielāka, tāpēc šie jautājumi ir jārisina," sacīja Dombrovskis.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šodien plkst. 12 Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības telpās Bauskas novadā atklās skolēnu pieteikšanos vasaras nodarbinātības pasākumam, informēja NVA.

Pasākumā piedalīsies labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), NVA direktore Evita Simsone, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadības un biedrības "Laiks jauniešiem" pārstāvji, kā arī Bauskas novada skolēni, skolotāji un sadarbības partneri.

Atklāšanas pasākumā NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte skaidros vasaras nodarbinātības pasākuma pieteikšanās un norises nosacījumus, bet skolēni dalīsies savā vasaras darba pieredzē. Jaunieši varēs noklausīties arī lekciju par karjeras izvēles nozīmi un piedalīties interaktīvajā diskusijā "Pasaules kafejnīca".

Skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA vasaras nodarbinātības pasākumā sāksies šodien un turpināsies līdz 15. augustam.

Uzņēmumiem ir jādomā par to, kā savai komandai nodrošināt atbalstošu darba vidi, vienlaikus respektējot, ka darbinieka karjera, visticamāk, neaprobežosies tikai ar vienu kompāniju.

To intervijā DB norāda Inga Āboliņa, Eolus vadītāja Baltijā. Viņa skaidro, ka mūsdienās cilvēki meklē savu ceļu un svarīgākais ir tas, lai laikā, ko viņš pavada uzņēmumā, abas puses gūst kaut ko vērtīgu. Ilgstošs darba stāžs pats par sevi vairs nav vienīgais kvalitātes rādītājs. Paskatoties plašāk, tas ir dabisks process - ja cilvēks šajā laikā ir audzis un devis pienesumu, tas jau ir vērtīgi, domā I.Āboliņa, uzsverot, ka darbiniekam nav obligāti jāpaliek vienā uzņēmumā visu savas profesionālās karjeras laiku. Vienlaikus, protams, uzņēmumam tāpat būtu jādomā par to, ko darīt, lai cilvēki vēlētos strādāt pie viņiem arī ilgtermiņā, un šajā gadījumā būtiska loma ir darba videi, spriež I.Āboliņa.

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza” jeb atbilstoša ieguldītajam darbam, tirgum, kā arī kolēģu atalgojumam? Taču daudz retāk uzdodam jautājumu, vai tā šķiet taisnīga? “Pareizs” un “taisnīgs” atalgojums nav viens un tas pats, un izpratne par šo jēdzienu atšķirību var būtiski ietekmēt darbinieku apmierinātību un lojalitāti darba devējam.

Viens atalgojums tabulā, cits – cilvēka izpratnē

“Pareizs” jeb atbilstošs atalgojums ir tehnisks rādītājs - skaitlis. Tas balstās tirgus datos - kā maksā citur, algu diapazonos un organizācijas noteikumos - kā veidojas atalgojums. Savukārt taisnīga alga jeb precīzāk – izpratne par to, ka mēs saņemam taisnīgu atalgojumu, balstās personiskajā pieredzē. Tā ir sajūta, ka darba devējs pret mums izturas godīgi, atklāti un ar cieņu. Ja “pareizs” atalgojums vairāk ir stāsts par tabulām, tad “taisnīgs” ir cilvēkiem. Galu galā tieši mūsu subjektīvā pieredze un izpratne nosaka, vai esam apmierināti ar algu un uzticamies darba devējam.

Taisnīgumu nevar panākt tikai ar skaitļiem

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25.martā prezentēja “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025” (Barometrs). Izveidoti divi pārskati: pirmais aptver periodu no 2018. līdz 2024. gadam un iezīmē tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analīzē 2025. gada dinamiku, kad kapitāla tirgus sasniedzis augstāku brieduma pakāpi un rekordaugstus rezultātus obligāciju emisiju segmentā.

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

Valmierā darbu uzsākusi Avotu golfa zāle — Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle, kas piedāvā pilnvērtīgu golfa treniņu vidi 300 m² plašās telpās visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem, īstenojot pieeju “golfs 365 dienas gadā”.

Jaunā zāle ir nozīmīgs solis golfa infrastruktūras attīstībā Latvijā, mazinot sezonalitātes ietekmi un paplašinot sporta pieejamību reģionos.

Golfa laukums “Avoti” Valmierā jau 20 gadus nodrošina spēles un apmācību iespējas vasaras sezonā. Meklējot risinājumus treniņu nepārtrauktībai ziemā, vairāk nekā pirms pieciem gadiem kluba mājā tika izveidots golfa simulators. Ar laiku radās ideja spert nākamo soli — izveidot treniņu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta spēlei golfa laukumā.

“Tā kā golfs Latvijā ir sezonāls sporta veids, vēlējāmies nodrošināt treniņu iespējas ziemā maksimāli golfa laukumam pietuvinātā vidē. No šīs vajadzības arī radās ideja par pilna formāta iekštelpu golfa zāli,” stāsta “Avotu” saimnieks Jānis Matisons.

Kad uzņēmumos samazinās darba temps vai pieaug kļūdu skaits, uzmanība parasti tiek pievērsta cilvēkiem un procesiem. Tiek analizēta disciplīna, motivācija, KPI un darba organizācija. Taču viena no biežāk ignorētajām problēmām ir pati darba vide.

Daudzi uzņēmumi joprojām uztver nogurumu kā normālu darba dienas sastāvdaļu. Patiesībā nogurums bieži ir sistēmisks signāls, ka darba vide rada nevajadzīgu slodzi vēl pirms darbinieks ir paveicis savu reālo darbu.

Un tieši šī slodze ilgtermiņā ietekmē produktivitāti vairāk, nekā varētu likties.

Lielākā daļa efektivitātes zudumu nav dramatiski

Ražošanā, noliktavās un birojos efektivitāte reti sabrūk vienā brīdī. Tā samazinās pakāpeniski – simtiem mazu neefektivitāšu rezultātā.

Darbinieks sper dažus liekus soļus līdz instrumentam. Darba virsma ir nedaudz par zemu. Biežāk izmantotie materiāli novietoti neērtā zonā. Monitors atrodas nepareizā augstumā. Noliktavā kustību plūsma krustojas.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) ik gadu rīkotā “Ēnu diena” ar devīzi “Ar karjeru nejoko!” šogad norisināsies 1. aprīlī. Ēnu devēji aicināti publicēt ēnu vietu vakances portālā enudiena.lv, sākot no 16. janvāra.

Darba devēji varēs reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 16. janvāra līdz 5. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 16. janvārī. Visa aktuālā informācija Ēnu devējiem un arī vebināra saite, kā arī ieraksts pēc tā norises, pieejami enudiena.lv sadaļā Ēnu devējiem.

“Ēnu diena ļauj skolēniem ieraudzīt, kā skolas solā apgūtās zināšanas reāli tiek izmantotas ikdienas darbā, palīdzot jauniešiem labāk izprast dažādas profesijas un pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru. Vienlaikus tas ir vērtīgs ieguldījums arī darba devējiem - veidojot ilgtermiņa saikni ar nākamajiem speciālistiem,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šodien, 27. februārī sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 1. aprīlī.

Vairums skolēnu (75%) izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” aptaujā norādījuši, ka plāno piedalīties Ēnu dienā, tomēr 40% jauniešu apgalvo, ka ir grūti vai drīzāk grūti izvēlēties, kur iet ēnot.

Pateicoties izglītības Fonda AUGT atbalstam, šogad Ēnu dienas platforma piedāvās jauniešiem iespēju ātri un ērti piemeklēt tieši sev piemērotākās enudiena.lv publicētās vakances. Atbildot tikai uz 11 jautājumiem, vakanču tests palīdzēs jauniešiem apzināt savas intereses, noteikt personības tipam atbilstošākās profesijas un, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtos personalizētos ieteikumus, atrast tieši sev piemērotākās vakances un potenciālos karjeras virzienus. Tests ir veidots, iedvesmojoties no Džona Holanda personības un vides saderības teorijas (RIASEC), pielāgojot to mūsdienu jauniešu karjeras izvēles kontekstam.