ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Ceļā uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 110 kV apakšstaciju Kuldīgā pārbūvē par digitālo apakšstaciju.

Projekta ietvaros tiek nomainītas nokalpojušās iekārtas un vara kabeļi aizstāti ar optiskajiem, kā arī ieviesti moderni monitoringa rīki, kas ļauj reāllaikā sekot līdzi iekārtu stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus. AST apakšstacijas pārbūvei piesaistījis finansējumu 100% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna, kopējām projekta investīcijām sasniedzot 5,8 milj. EUR.

"Mūsdienu energosistēma vairs nav tikai balsti, vadi un dzelži, liela loma ir viedajām tīkla tehnoloģijām un sistēmu digitalizācijai – sākot no tīkla vadības un sistēmas balansēšanas līdz infrastruktūras drošībai, uzraudzībai un uzturēšanai. AST visā Latvijā ievieš inovatīvus risinājumus, tostarp ar ES finansējumu Kuldīgas apakšstaciju pārbūvējam par digitālo apakšstaciju, neradot slogu uz patērētājiem. Kuldīgas projekts ļaus izvērtēt digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ekonomisko pamatojumu šādus risinājumus izmantot citās pārbūvējamajās apakšstacijās," stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Igaunijā no pirmdienas stāsies spēkā grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, kas nozīmē, ka tirgotājiem vairs nebūs prasības par pirkumu automātiski izsniegt kvītis papīra formātā, ja vien pircējiem ir iespēja vēlāk piekļūt darījumu apliecinošam dokumentam.

Kvīts joprojām būs jāizsniedz gadījumos, ja to pieprasa klients vai arī maksājums tik veikts skaidrā naudā un netiek izmantota lojalitātes karte. Turklāt tirgotāji drīkstēs nesūtīt papīra rēķinu dublikātu un varēs informēt klientus arī īsziņā.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo norādīja, ka daudzi veikali jau izmanto digitālos risinājumus un automātiski neizsniedz papīra kvītis.

"Likuma atjaunināšana neuzliek par pienākumu tirgotājiem veikt izmaiņas savās sistēmās, taču tā rada iespēju samazināt administratīvo slogu un izmaksas. Tas ir vienkāršs veids, kā atcelt bezjēdzīgu pienākumu, radīt mazāk atkritumu un aizsargāt vidi," sacīja Keldo.

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

Misijas sākotnējos secinājumos, uz kuru pamata tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, pausts, ka Latvijas ekonomiku ietekmē sarežģītā ekonomikas vide pasaulē un strukturālas pārmaiņas valstī.

"Ģeoekonomiskā fragmentācija, ģeopolitiskais saspīlējums, augstāki tirdzniecības šķēršļi un tirdzniecības politikas neskaidrība, un darbaspēka un prasmju trūkums saasina produktivitātes pieauguma problēmas," secinājusi SVF misija.

Misija atzīst, ka Latvijai draud nopietns izdevumu spiediens vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko veicina sabiedrības novecošanās, aizsardzības vajadzības un ieguldījumi energodrošībā.

Lai risinātu šos izaicinājumus, misija Latvijai "iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus un paātrināt strukturālās fiskālās reformas. Lai uzlabotu pensiju atbilstību, ir jāstiprina pensiju sistēmas otrais un trešais līmenis. Varasiestādēm vajadzētu turpināt uzraudzīt finanšu sektora riskus, arī banku ekspozīciju pret komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, un pārvērtēt banku solidaritātes maksājumus", lasāms misijas pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju (fintech) risinājums “Bonusukarte” ir piesaistījis 500 000 eiro investīcijas un noslēdzis stratēģisku partnerību ar Lietuvā reģistrētās elektroniskās naudas iestādes UAB Walletto akcionāriem, nostiprinot sadarbību, kas līdz šim jau veiksmīgi īstenota tehnoloģiskajā līmenī.

Šī investīcija ļaus uzņēmumam nostiprināt savu tehnoloģisko un regulatīvo pamatu, kā arī paātrināt risinājuma izplešanos Baltijas un Eiropas tirgos. Finansējums tiks ieguldīts “Bonusukartes” platformas attīstībā — administratīvās vides funkcionalitātes pilnveidē, integrācijā ar klientu HR un grāmatvedības sistēmām, automatizētā klientu onboarding procesā (t.sk. KYC/AML pārbaudēs), kā arī komandas un partneru tīkla attīstībā, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Austrijā, Vācijā un Itālijā.

Romans Baranovs, Walletto direktors, komentē: “Bonusukarte piedāvā inovatīvu un unikālu risinājumu, kas paaugstina darba devēju vērtību un stiprina uzņēmuma reputāciju. Tā nodrošina personalizētu pieeju darbinieku motivācijai. Šis risinājums ne tikai uzlabo darbinieku lojalitāti pret uzņēmumu, bet arī daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ļauj darba devējiem ietaupīt, izmantojot nodokļu atvieglojumus darbiniekiem apmaksātiem ēdināšanas, transporta vai ārstniecības izdevumiem, kas var tikt segti 24/7 režīmā.”

Pirms vairākiem gadu desmitiem klientu apkalpošanas vadītāji pārzināja savu klientu finanšu paradumus, intereses, mērķus un pat ģimenes locekļus.

Ceļā uz automatizāciju un efektivitātes paaugstināšanu cilvēciskā saikne gadu gaitā pamazām izzuda. Šobrīd uzņēmumu mijiedarbībai un attiecībām ar klientiem ir jābūt ātrām un ērtām, tomēr arvien izteiktāka kļūst tendence atgriezties pie 70. gadiem raksturīgās personiskās pieejas.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un pieejamajiem datu apjomiem, bankas šobrīd daudz ātrāk var piedāvāt personalizētu klientu pieredzi – īstajā mirklī un īstajā kanālā. Šāds personalizācijas līmenis, kas 1970. gados nebija iedomājams, raisa arī ētiskas dabas jautājumus. Vissvarīgākais no tiem ir uzticība.

Individualizētiem pakalpojumiem ir nepieciešama piekļuve personas datiem, taču šāda piekļuve ir jānopelna. Klienta piekrišana vairs nav tikai juridiska prasība – tā ir klientu uzticības pamats. Atbildīgākās un tālredzīgākās bankas klientu piekrišanu uzskata par katra produkta, konsultāciju pakalpojuma un komunikācijas būtību, jo bez tās nav iespējamas veiksmīgas ilgtermiņa attiecības. Sadarbība vairs nav stāsts tikai par pašu pakalpojumu, bet par uzticēšanos, uz kuru tā balstās.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Somijas tehnoloģiju uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par mākslīgā intelekta (MI) gigarūpnīcas izveidi Latvijā. Šis priekšlikums atbalsta Eiropas Savienības stratēģisko mērķi stiprināt Eiropas kapacitāti MI jomā.

Plānotais MI datu centrs veicinās drošas un energoefektīvas skaitļošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai visā Eiropā. Projekts tiks īstenots saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa prioritātēm digitālo inovāciju, ekonomiskās izaugsmes un tehnoloģiju attīstības jomā.

"Šādas infrastruktūras izveide apliecina, ka Latvija ir uzticams partneris stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju attīstībā. Šādi projekti veicina gan digitālās ekonomikas attīstību, gan ceļ Latvijas pievilcību augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistē," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

MI liela mēroga datu parka izveide ir stratēģisks projekts, kas atbilst gan ES, gan Latvijas digitālās attīstības prioritātēm. Tā mērķis ir izveidot MI skaitļošanas platformu, kas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

Publiskajā telpā ik pa laikam varam dzirdēt par dažādām problēmām ar digitālajiem risinājumiem. Aktīvākas debates par to, kā novērst nebūšanas, atsākās pēc pašvaldību vēlēšanām.

Kamēr vieni rosina veikt auditu, bet citi uzsver, ka nepieciešams izveidot jaunu ministriju vai centrālu iestādi, kas fokusējas tikai uz digitalizāciju, riskus būtu iespējams mazināt ar daudz pieticīgākām investīcijām - veicot izmaiņas digitālo sistēmu un risinājumu izstrādes procesā. Vairāk laika izstrādei, t.sk. testēšanai, ciešāka sadarbība starp pasūtītāju un izstrādātāju un adaptīva (agile) un elastīga pieeja visā izstrādes procesā.

IT sistēmas ir kā mājas – būvniecības procesā var atklāties jauni aspekti

Digitālo risinājumu iepirkumu procesu valsts pakalpojumu nodrošināšanai var padarīt mūsdienīgāku, ērtāku un elastīgāku – tas pozitīvi ietekmētu arī gala rezultātu. Piemēram, šobrīd teju ikvienas sistēmas izstrādes iepirkumā ir ļoti smalki un detalizēti aprakstītas tehniskās specifikācijas, pēc kurām attiecīgi izstrādātājs rada risinājumu. Šajās specifikācijās ir ļoti konkrēti aprakstīts, ko sistēmai jāspēj darīt, bieži pat lietotāja interfeisa līmenī noteikts, kādas programmēšanas valodas, datubāzes vai platformas jāizmanto, fiksēts, kādai jābūt sistēmas uzbūvei utt.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 ieguvēji, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu kategorijās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma aģentūra «Magic» par labdarības maratonam «Dod pieci!» īstenoto kampaņu «Slimība izārda, cerība dziedē!». Savukārt «Jaunā dizainera» titulu ieguva Zanda Seņkova par «Randevú» sēdmēbeļu kolekciju ar slēptu BDSM funkciju. Žūrija piešķīra arī četras atzinības, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde un «JCDecaux».

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ieguvēji

Grand Prix ieguvējs un komunikācijas dizaina kategorijas uzvarētājs:

kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!». Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs.

Produktu dizaina kategorijas uzvarētājs:

Digitālo inovāciju laikmetā valsts pārvaldes efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tās darbībai arvien vairāk balstās spējā mērķtiecīgi integrēt progresīvas tehnoloģijas.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi, kas tiek pielāgoti publiskā sektora specifiskajām vajadzībām, sniedz būtiskas iespējas ne tikai darba efektivitātes uzlabošanai, bet arī resursu optimizācijai un birokrātijas mazināšanai. Šāda tehnoloģiju integrācija ne tikai stiprina iestāžu darbības kapacitāti, bet arī uzlabo lietotāju pieredzi un nodrošina sabiedrībai ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku pakalpojumu pieejamību.

Arvien vairāk valsts pārvaldes institūciju un kapitālsabiedrību apzinās inovāciju potenciālu kā stratēģisku instrumentu darba procesu optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai. Priecē, ka šie risinājumi tiek ieviesti ne vien klientu apkalpošanas jomā, bet arī iekšējo procesu pārvaldībā. Viens no aktuālākajiem piemēriem Latvijā MI rīku integrācijai valsts iestāžu iekšējai lietošanai ir tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātais MI risinājums VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) iekšējai lietošanai, lai ikdienas darbā darbinieki varētu ātri rast atbildes uz jautājumiem, kas iepriekš prasīja ilgstošu dokumentu pārskatīšanu. Tas nodrošina tūlītēju piekļuvi iekšējām datubāzēm un dažādu formātu dokumentiem, kā arī likumiem un normatīvajiem aktiem. Šāda pieeja būtiski saīsina informācijas meklēšanai veltīto laiku un mazina administratīvo slogu. Rezultātā tiek būtiski atvieglota darbinieku ikdiena, uzlabota iestādes operatīvā kapacitāte un veicināta pārvaldības efektivitāte, vienlaikus stiprinot publiskā sektora spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un pārvaldības izaicinājumiem.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Igaunijas e-rezidentu programmas dalībnieki šā gada pirmajā pusē valsts budžetā iemaksājuši gandrīz 68 miljonus eiro, tādējādi pārsniedzot visa pagājušā gada laikā radīto tiešo ekonomisko ietekmi valstī, paziņoja programmas vadītāja Līna Vahtrasa.

Viņa informēja, ka valsts no e-rezidentu programmas dalībniekiem 65,9 miljonus eiro ieguvusi nodokļos, bet vēl 2,1 miljona eiro ienākumi gūtu dažādās valsts nodevās par digitālās identifikācijas kartes pieteikumiem un uzņēmumu reģistrēšanu.

Janvārī-jūnijā 7994 cilvēki pieteicās e-rezidentūrai Igaunijā un e-rezidenti nodibināja 2634 jaunus uzņēmumus, kas ir attiecīgi par 23% un 8% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Visstraujāk pieteikumu skaits pieaudzis no interesentiem Francijā un Itālijā. Stabils intereses pieaugums bijis arī no Vācijas, Lielbritānijas un Latīņamerikas valstu pilsoņiem.

Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo kā galvenos faktorus uzņēmēju intereses piesaistē nosauca Igaunijas nodokļu sistēmu un digitālos pakalpojumus.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.