Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots vairāk jauno mājokļu nekā Tallinā, atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, secina uzņēmuma Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, Invego vadītājs norāda, ka šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots 761 jauns mājoklis, bet Tallinā – 601. “Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Rīgā dzīvo aptuveni par 200 000 cilvēku vairāk, un pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū vērojama aktivitāte. Tajā pašā laikā Tallinai šie skaitļi nav nekas dramatisks, jo latvieši tikai pamazām sāk samazināt lielo starpību, kas uzkrājusies šo gadu laikā,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi.

Pēc viņa teiktā, nozīmīgs iemesls ir pieejamāka cena. “Ja Tallinā cenu kāpumu veicināja algu pieaugums, tad Rīgā situācija ir citāda: algas un līdz ar to arī kredītspēja auga straujāk nekā cenas. Latvijā jauno mājokļu cenas joprojām ir par 30% zemākas,” skaidro Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka arī procentu likmju vide šogad veicināja nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanos.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Šonedēļ prezentēts ceturtais "Michelin" ceļveža izdevums Igaunijai, kurā kopumā ieteikti 43 restorāni.

Šogad atlasē bija pievienoti astoņi jauni restorāni, tostarp viens ar "Michelin" zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

Iepriekš piešķirtās divas zvaigznes saglabājis restorāns "180° by Matthias Diether" un vienu zvaigzni - "NOA Chef's Hall". Abi restorāni atrodas Tallinā. Igaunija atkal ir apsteigusi Latviju, jo šī gada ceļvedī Latvijai iekļauts 31 restorāns, tostarp restorāns "JOHN Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu zvaigzni.

Septiņi restorāni saņēmuši "Bib Gourmand" apbalvojumu, ko piešķir restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu par saprātīgu cenu. To saņēma restorāns "UMA -Unorthodox Modern Asian" jeb netradicionāla mūsdienu Āzijas virtuve, kas atrodas Tallinā. Šis restorāns pievienojas tiem sešiem, kas jau iepriekš ieguvuši "Bib Gourmand" statusu - "Fellin", "Härg", "Lore Bistroo", "Mantel ja Korsten", "NOA" un "Tuljak".

Ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" tiešos vilcienu reisus starp Tartu un Rīgu plāno sākt vasarā, sacīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Pēc viņa teiktā, kompānija ir vilcienu autorizācijas procesa vidū, bet pirmo testa braucienu no Valgas uz Rīgu plānots veikt jau nākamo divu nedēļu laikā.

"Mēs ceram sākt nodrošināt tiešos reisus starp Tartu un Rīgu šī gada vasarā," uzsvēra Betlems.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma maršruta atklāšanai ir bijusi vilcienu autorizācija Latvijā, jo process ir aizņēmis daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Savukārt AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors papildināja, ka patlaban ir saņemta atļauja, ka "Elron" var testēt Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un veikt pirmos testus.

"Process iet uz priekšu, tomēr laikam Igaunijas kolēģi bija pārāk optimistiski, jo desmit gadus atpakaļ situācija bija citādāka, bet tagad Eiropas standarti ir krietni stingrāki," pauda Nešpors.

Biroju un kopstrādes telpu operators Workland šonedēļ sāks obligāciju piedāvājumu. Tā ir “Workland Group” pirmā obligāciju emisija, uzņēmums plāno aizņemties EUR 2,5 miljonus vairākās daļās.

Pirmā daļa 1,5 miljonu eiro apmērā tiks izlaista ar termiņu uz diviem gadiem un gada procentu likmi 10,5 %. Nākamie laidieni ir plānoti 2025. gadā atbilstoši kapitāla vajadzībām.

Workland ir pilna servisa kopstrādes telpu un pilna servisa biroju operators Baltijas reģionā. Pirmie trīs Workland biroju centri tika atvērti 2016. gadā Viļņā, Rīgā un Tallinā. 2023. gadā uzņēmums ienāca Somijas tirgū, iegādājoties trīs biroju vietas, ko iepriekš pāŗvaldīja konkurējošs uzņēmums.

“2024. gadā Workland pieaugums bija 30 % - mēs piedāvājām vairāk nekā 900 pilnībā aprīkotas un apkalpotas darba vietas trīs jaunās vietās Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lai turpinātu nodrošināt tirgus izaugsmi, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc biroja telpām ar elastīgiem noteikumiem, un refinansētu esošās saistības, mēs nolēmām izmantot inovatīvu finansēšanas metodi – “BeMyBond” platformu investīcijām obligācijās. Šī platforma dod iespēju individuāliem investoriem veikt ieguldījumus obligācijās - šeit mēs saskatām paralēles ar Workland darbību, kas augstākās klases biroju centrus un birojus padara pieejamus gan korporatīvajiem uzņēmumiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem vai ārštata darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir viens vai 100 cilvēki,” stāsta Workland dibinātājs un vadītājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Kristjans-Tūrs Vahi, uzņēmuma Invego, kas šobrīd attīsta lielus dzīvojamos rajonus gan Latvijā, gan Igaunijā, vadītājs stāsta, ka līdz šim Rīgas jaunbūvju tirgus acīmredzami atpalika no Tallinas un Viļņas tirgiem piedāvājuma, darījumu skaita un cenu ziņā, taču šogad, visticamāk, situācija mainīsies.

Invego sāka gatavoties ienākšanai Latvijas tirgū pirms sešiem gadiem, un pēdējo divu gadu laikā ir sācis būvēt un pārdot mājokļus četros jaunos dzīvojamajos rajonos. "Mēs redzējām, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgum ir ļoti labs izaugsmes potenciāls, un mēs vēlamies būt daļa no šīs izaugsmes," sacīja Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šodien uzņēmumam jau ir darbs Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē vismaz nākamajiem desmit gadiem.

Gaidāms izaugsmes gads

Nekustamo īpašumu jomā gan Igaunijā, gan Latvijā 2025. gads būs izaugsmes gads,...

Pēc Kristjana-Tūra Vahi teiktā, šā gada pirmajos mēnešos Invego pirmo reizi Rīgā pārdeva vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. “Šobrīd mums ir četri aktīvi dzīvojamo māju kompleksi abās galvaspilsētās un to piepilsētās, tāpēc ir lieliski vērojams progress. Rezultāts nepārsteidz, jo šķiet, ka ir pienācis Rīgas laiks,” situāciju komentēja Kristjans-Tūrs Vahi.

Invego izpilddirektors arī pastāstīja, ka cenas jaunbūvēm Rīgā joprojām ir zemākas, taču starpība starp abām valstīm samazinās. “Viss virzās pēc ierasta scenārija – sākotnēji pārdošana notiek straujāk tur, kur galveno lomu spēlē cena, bet jau tagad interese par dārgākām jaunbūvēm pieaug,” norāda Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka, ņemot vērā mūsdienu cenas un hipotekāro kredītu procentu likmes, arī investīciju dzīvokļu pircēju Rīgā ir vairāk nekā Tallinā. “Vienā no mūsu dārgākajiem kompleksiem “Skanstes Rezidences” vairākus dzīvokļus iegādājušies Igaunijas investori, kuri arī acīmredzot tic vietējā tirgus izaugsmes potenciālam. “Tāpat ir zināma interese arī par iespējām investēt dzīvojamajā kompleksā “Vītolu Parks,” piemērus min Invego vadītājs.

Invego ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, un tas ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā, un šobrīd trīs valstīs tiek īstenoti aptuveni 30 attīstības projektu. Uzņēmums pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzcēlis mājokļus vairāk nekā 1300 ģimenēm, kā arī vairāk nekā 50 000 kvadrātmetru komercplatības.

Igaunijā Invego ievērojamākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu” rajoni, kā arī projekti „Luccaranna“, „Uus-Järveküla“ un „Keila Pargikodud”, kas šobrīd tiek būvēti. Latvijas galvaspilsētā uzņēmums šobrīd attīsta dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži”, kas atrodas Pierīgā. 2024.gadā Invego atklāja arī projektu „Silves Hills“ — 65 hektārus lielu dzīvojamo rajonu Portugāles dienvidos ar 154 villām.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

Dzīvojamā rajonā "Parka Kvartāls" uzsākta trešā būvniecības kārta, kurā taps divas daudzdzīvokļu ēkas.

Projekta, kurā nekustamo īpašumu attīstītāji Invego un Reterra investē 13 miljonus eiro, būvdarbus veic uzņēmums "Mapri Būve", un tas tiks pabeigts līdz 2025.gada nogalei.

"Parka Kvartāls" atrodas Dignājas, Tumes, Mazās Stērstu un Stērstu ielu krustojumā, netālu no Bišumuižas.

Projektā kopā būs trīs piecstāvu ēkas un viena četrstāvu ēka ar 120 dzīvokļiem.

Invego ir Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzcēlis mājokļus vairāk nekā 1300 ģimenēm, kā arī 30 000 kvadrātmetru komercplatības. Latvijā Invego attīsta tādus lielus projektus kā ciemats “Vide Ādaži”, dzīvojamais komplekss "Vītolu parks" un kopā ar Reterra īsteno premium klases projektu “Skanstes Rezidences” un dzīvojamo rajonu “Parka Kvartāls”.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Igaunijas vadošā nekustamā īpašuma attīstītāja Invego nodrošināto obligāciju ar fiksētu gada procentu likmi 11 % parakstīšanās periods tuvojas noslēgumam — investori var iegādāties obligācijas līdz 22. maija plkst. 15.30.

Invego grupai piederošais Igaunijas uzņēmums Invego Latvia OÜ emitē līdz 4 000 nodrošinātu obligāciju ar katras nominālvērtību 1 000 eiro. Ja pieprasījums būs lielāks, emisijas apjoms var tikt palielināts. Obligāciju termiņš — 4 gadi, un to fiksētā gada procentu likme — 11 %. Procentu izmaksa plānota reizi ceturksnī. Obligācijas ir nodrošinātas ar komercķīlu uz 100 % SIA Invego Latvia kapitāldaļām.

Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū. Baltijas privātie un institucionālie investori var iesniegt parakstīšanās rīkojumus visās bankās, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus Baltijas valstīs. Lai parakstītos obligācijām, nepieciešams aktīvs vērtspapīru konts, un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Divi Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāji Invego un Reterra uzsākuši iepriekšpārdošanu savam jaunākajam dzīvojamajam projektam Rīgā – “Miera Rezidences”. Investējot 40 miljonus eiro, paredzēts uzbūvēt 172 mūsdienīgus mājokļus, un būvniecību plānots uzsākt 2026.gada sākumā.

“Katrs projekts mums, abiem attīstītājiem, nozīmē ne tikai jaunu ēku būvniecību – mēs veidojam ilgtspējīgu un iedvesmojošu dzīves vidi, par prioritāti liekot cilvēku labsajūtu un dzīves kvalitāti,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego izpilddirektors.

“Kopā mēs radām jaunu pieejama luksusa standartu, kas apmierinās cilvēku dažādās vajadzības un vēlmes,” stāsta Reigo Randmets, Reterra izpilddirektors.

Dzīvojamā kompleksa arhitektoniskais risinājums tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektiem no uzņēmuma “Tectum”, kas ir arī galvenie kompleksa projektētāji. Dzīvokļos būs 2,8m augsti griesti un logi no grīdas līdz griestiem, nodrošinot mājokļos vairāk plašuma un dabiskās gaismas, kā arī visiem dzīvokļiem būs plaši balkoni vai terases. Projektā būs integrēti A klases energoefektivitātes risinājumi, vieda plānojuma koncepcija un augšstāvu dzīvokļi būs sagatavoti kondicionēšanas sistēmas ierīkošanai. Automašīnu novietošanai tiks izveidota pazemes autostāvvieta. Projekta būvniecību plānots īstenot divās kārtās.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 1981 eiro jeb par 8,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Tallinā, kur tā sasniedza 2325 eiro mēnesī, Harju apriņķī, kur tā bija 2218 eiro mēnesī, un Tartu apriņķī, kur tā bija 1995 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu visvairāk vidējā alga pieaugusi Hīju apriņķī, kuri pērn tā bija par 9,9% lielāka nekā 2023.gadā, kā arī Austrumviru apriņķī, kur kāpums sasniedza 9,7%. Visos Igaunijas apriņķos vidējā alga pērn bija par vairāk nekā 6,5% lielāka nekā 2023.gadā.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā alga pērn bija 3484 eiro. Otra lielākā vidējā alga - 3127 eiro mēnesī - bija finanšu un apdrošināšanas jomā, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2697 eiro mēnesī.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Latvijas kafejnīcu tīkls "Kalve Coffee" sāks darbību Lietuvā - kompānija augustā plāno atvērt kafejnīcu Viļņā.

Atbilstoši Lietuvas Reģistra centra datiem "Kalve Coffee" jūnijā Lietuvā reģistrējusi tāda paša nosaukuma uzņēmumu.

"Plānojam atvērt kafejnīcu Viļņā, kā arī aktīvi meklējam citas vietas, kur varētu atvērt kafejnīcas," Lietuvas aģentūrai BNS sacīja "Kalve Coffee" vadītājs un viens no akcionāriem Gatis Zēmanis.

Pēc viņa teiktā, "Kalve Coffee" sākt darbību Lietuvā pamudinājis tas, ka ir izveidojusies kafijas cienītāju vietējā kopiena, kā arī kompānija sekmīgi īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu "Nasdaq" biržā pagājušā gada decembrī.

Jau ziņots, ka šogad maijā "Kalve Coffee" atvēra arī pirmo kafejnīcu Tallinā.

Pašlaik "Kalve Coffee" ir deviņas kafijas tirdzniecības vietas, tostarp piecas kafejnīcas Rīgā un tirdzniecības vietā Āgenskalna tirgū, kā arī trīs kafejnīcas Tallinā. Jaunmārupē darbojas kafijas grauzdētava, bet Rīgā - konditoreja.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Būvniecības uzņēmums “Mapri Būve” uzsācis jauna daudzdzīvokļu ēku kompleksa “Skanstes Rezidences” būvniecību tuvu Rīgas centram, Grostonas ielā. Jauno projektu, kura vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro, veidos divas mājas ar 67 dzīvokļiem un to plānots pabeigt līdz 2026.gada sākumam.

Projektu “Skanstes Rezidences” īsteno Igaunijas vadošie attīstītāji Invego un Reterra.

“Uzņēmums “Mapri Būve” ir pieredzējis būvnieks ar plašu portfolio, un mēs esam pārliecināti viņu spējā īstenot mūsu projekta “Skanstes Rezidences” vīziju - radīt premium klases apartamentus, kas apvienos elitāru arhitektūru un nākotnes tehnoloģijas,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka abi attīstītāji šobrīd kopā īsteno vēl vienu projektu Latvijā - daudzdzīvokļu rajonu “Parka kvartāls”, kura būvniecības partneris arī ir uzņēmums “Mapri Būve”.

“Mūsu vēlme ir Rīgas nekustamo īpašumu tirgus piedāvājumam pievienot ko pavisam jaunu un unikālu. Projekta vīzija ir plūstoši savienot arhitektūru, ainavu dizainu un mākslu vienotā veselumā,” stāsta Reterra izpilddirektors Reigo Randmets un atklāj, ka projekts jau radījis lielu interesi – vēl pirms būvniecības sākuma pārdoti vairāk nekā 15 dzīvokļi. “Uz pircējiem iespaidu atstājusi ne tikai ēku arhitektūra un dizaina idejas, bet arī skaistie skati uz Rīgu. Turklāt projekta atrašanās vieta tik tuvu galvaspilsētas centram ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Skanstes rajons dinamiski attīstās, padarot to par vienu no TOP rajoniem dzīvesvietas izvēlei aktīva dzīves ritma cienītāju vidū,” skaidro Reigo Randmets.

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Viens no Igaunijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Invego ir paziņojis par sava pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma nosacījumiem. Baltijas investori no 2025. gada 12. līdz 22. maijam var ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 11 % un dzēšanas termiņu 4 gadi.

Uzņēmuma mērķis ir piesaistīt līdz 4 miljoniem eiro nekustamā īpašumu attīstības projektiem tieši Latvijā. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North tirgū.

Obligācijas emitēs Invego grupas Igaunijas uzņēmums Invego Latvia OÜ, kas paredzējis emitēt līdz 4000 nodrošinātu obligāciju ar katras nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju termiņš — 4 gadi, un to fiksētā gada procentu likme — 11 %. Procentu izmaksa plānota reizi ceturksnī. Obligācijas ir nodrošinātas ar komercķīlu uz 100% SIA Invego Latvia kapitāldaļām. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.

Baltijas privātie un institucionālie investori var iesniegt parakstīšanās rīkojumus visās bankās, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus Baltijas valstīs, no 12. maija plkst. 10.00 līdz 22. maija plkst. 15.30. Obligāciju parakstīšanās rīkojumu iesniegšanas laiks internetbankā pēdējā dienā dažādām bankām var atšķirties, tāpēc aicinām obligāciju iegādi neatlikt uz pēdējo brīdi.