“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes.

Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes.

Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā, paredz valdības atbalstītais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts, par ko vēl būs jālemj parlamentam.

Paredzēts, ka jaunais likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pieņemts 2017.gada nogalē.

Kā uzsver VM, nemainīts paliks princips, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024.gada septembra beigās 214 313 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 šo cilvēku Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, norāda VM.

Aizvadīti "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa spāru svētki un laika kapsulas atstāšana nākamajām paaudzēm.

Pasākums notika būvlaukumā K. Barona ielā 119, Rīgā, un tā mērķis bija atzīmēt jumta konstrukcijas uzlikšanu un pateikties būvniecības komandai par līdzšinējo darbu, kā arī piepildīt laika kapsulu, kas vēlāk, būvniecības noslēguma posmā, tiks ievietota aizstiklotā, visiem redzamā vietā.

Spāru svētki iezīmē būtisku posmu "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa tapšanā.

"Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsvēra: "Šis brīdis ir simbolisks - ēka iegūst jumtu, un mēs esam soli tuvāk tam, lai pacienti varētu saņemt jaunu, modernu medicīnas centru Rīgas vidū ar visu nepieciešamo vienuviet. Daudzfunkcionālais medicīnas komplekss apvienojumā ar "Veselības centrs 4" pastāvīgi augošo jaunāko tehnoloģiju bāzi un atzītajiem medicīnas speciālistiem nozīmēs vēl plašākas iespējas veikt pilna spektra ārstēšanu, sākot ar diagnostikas posmu līdz sarežģītām operācijām un rehabilitācijai pēc tām. Mēs sakām lielu paldies būvniekiem un visiem iesaistītajiem darbiniekiem par tik raitu un kvalitatīvu darbu".

Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 Digitālo risinājumu kategorijā uzvarētājs ir jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips, kura autori “Asteroid”, “Mobilly”, “ZZ Dats”, izpildot Nacionālā veselības dienesta pasūtījumu, turpinās attīstīt risinājumu.

“E-veselības jaunās paaudzes iedzīvotāju portāls, kas nākotnē aizstās esošo www.eveseliba.gov.lv, tiek radīts, lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu vienkārši un saprotami orientēties savā veselībā. Un tieši Dizaina balva ir apliecinājums tam, ka pozitīvas pārmaiņas var būt arī plaša mēroga valsts sistēmās – kļūstot tām pieejamākām, skaidrākām un balstītām uz reālu lietotāju pieredzi un vajadzībām. Līdz šim jaunā E-veselības portāla prototips (teste.lv) ir skatīts jau vairāk nekā 9000 reizes, mums saņemot atsauksmes un ieteikumus. Šī iesaiste ir bijusi nenovērtējama, lai turpinātu attīstīt risinājumu, kas patiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Ticam, ka, cieši sadarbojoties ar sabiedrību un nozares profesionāļiem, varam veidot digitālos veselības rīkus, kas uzlabo ne tikai veselības sistēmas efektivitāti, bet primāri – cilvēku ikdienas veselības pieredzi,” tā Latvijas Digitālās veselības centra, kas šogad no Nacionālā veselības dienesta pārņēma projektu, valdes loceklis Juris Gaiķis.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu.

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Lai arī līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E. coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā piena ražošanas uzņēmuma "Straupe" produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, uzņēmums ar pilnu atbildību pret patērētāju drošību jau šobrīd no tirdzniecības vietām atsauc visus manuāli fasētos produktus. Jāuzsver, ka pārbaudes joprojām turpinās, šķetinot baktērijas izplatības ceļu, informē PKS Straupe.

"Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informē, ka vakar un aizvakar uz E. coli klātbūtni tika pārbaudīti 42 darbinieki, kuri iesaistīti produkcijas ražošanā un izplatīšanā (loģistikā). Par nēsātājiem atzīti 7 darbinieki, no kuriem 4 bija tieši iesaistīti ražošanas procesos. Visi šie darbinieki nekavējoties pēc analīžu rezultātu saņemšanas uz laiku tika atstādināti no darba pienākumu veikšanas un nosūtīti ģimenes ārstu uzraudzībā.

PVD uz laiku daļēji aptur PKS Straupe darbību

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības...

I.Balodis: "Uzņēmuma šī brīža galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai produkcija, kas nonāk pie klientiem, ir lietošanā droša. Tāpēc ir uzsākta manuāli fasētās produkcijas atsaukšana no tirdzniecības. Vienlaikus produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Šobrīd par notikušo ir daudz jautājumu, turklāt nebūtu pareizi spekulēt ar versijām, kuras nav laboratoriski apstiprinātas. Ceram, ka ar kontrolē iesaistīto iestāžu palīdzību tiks noskaidrots arī tas, kā mūsu darbinieki kļuvuši par E. coli baktērijas nēsātājiem, jo mums šādu izmeklēšanas iespēju nav."

Uzņēmumā uzsver, ka visi automatizēti fasētie produkti ir patērētājiem droši.

Piena ražošanas uzņēmums "Straupe" šobrīd jau ir veicis un turpina veikt nepieciešamos drošības pasākumus, lai visa uzņēmuma saražotā produkcija ir patērētājam lietošanā droša.

Šobrīd ir apturēta ražošanas līnija, kurā produkti tiek fasēti manuāli, savukārt automatizētā produktu fasēšana turpinās, jo šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem.

I.Balodis: "Vēlos uzsvērt, ka produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Jau uzsākta uzņēmuma telpu dezinfekcija, lai mēs būtu dubultā droši, ka neviena baktērija nav "izsprukusi" cauri. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd nav pierādīts, ka mūsu uzņēmuma produkcijas lietošana ir saistīta ar inficēšanos bērnudārzos."

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Foto: Freepik.com / shurkin_son

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā rūpes par veselību ir vēl jo svarīgākas. Labā ziņa – ir dažādi veidi, kā varam atbalstīt savu ķermeni ikdienā un viens no tiem – omega-3 taukskābju uzņemšana, kam ir būtiska loma gan sirds, gan smadzeņu darbības uzlabošanā.

Omega-3 taukskābes – kas tās ir?

Omega-3, zināma arī kā zivju eļļa, ir polinepiesātinātās taukskābes, ko mūsu organisms pats nespēj sintezēt, tāpēc tās jāuzņem ar pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem, kuri nodrošina optimālo diennakts devu.

Galvenie taukskābju veidi ir:

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Redzes aprūpes grupa Baltijā OC Vision kas pazīstama ar optikas veikaliem Vision Express, OptiO, VIZIONETTE un e-veikalu Dr. Lensor, — šī pavasara izskaņā plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un iekļaut obligācijas Nasdaq Baltija First North sarakstā.

Obligāciju procentu likme, investoru lojalitātes programma un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar vadošo Latvijas investīciju banku Signet Bank AS, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija izskaņā. Obligāciju publiskajā piedāvājumā tiks aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori visās Baltijas valstīs.

SIA OC Vision, kas darbojas visā Baltijā un kam ir 77 veikalu lokācijas Latvijā un Lietuvā, plāno emisijā piesaistīt finansējumu līdz 10 miljoniem eiro apmērā ar mērķi ieguldīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un investēt reģionālajā izaugsmē — modernizējot veikalus un attīstot jaunas, specializētas redzes un dzirdes pārbaudes kabinetu koncepcijas. Grupas prioritātes ir miopijas (tuvredzības) kontroles programmu turpmāka attīstība bērniem un redzes kvalitātes uzlabošana klientiem vecuma grupā pēc 40 gadiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas briļļu lēcas un kontaktlēcas. Tāpat OC Vision saglabā ambīcijas turpināt M&A (apvienošanās un iegādes) darījumus reģionā, stiprinot tirgus pozīcijas Baltijā.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapā, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.

Pašlaik Augstākā tiesa (AT) ir paudusi bažas par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu un rosinājusi diskusiju, kā to izskaust, savukārt VM uzsver, ka tās rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz.

VM atsaucas uz tās rīcībā esošajiem datiem, ka pērn anulētas 30 darbnespējas lapas, kas atzītas par nepamatoti izsniegtām, ko ministrija uzskata par nelielu skaitu. VM uztur pozīciju, ka neesot apstiprinājuma, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti, jo neesot šādu pierādījumu. Savukārt darbnespējas cēloni VM būtiski zināt, lai varētu plānot veselības politiku.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

No šā gada 10.novembra Latvijas vietējā kapitāla zāļu apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Mantas Jurkus.

Līdz šim uzņēmuma vadītāja bija Vilma Fairclough, kura turpinās darbu kā AS “Sentor Farm aptiekas” (“Mēness aptieka”) valdes priekšsēdētāja un kļūs arī par AS “Repharm” valdes priekšsēdētāju.

Augsti novērtējot Vilmas Fairclough profesionālo ieguldījumu un vadības pieredzi zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes jomās, viņa turpmāk nodrošinās “Repharm” grupas uzņēmumu stratēģisko vadību un attīstību, par prioritāti izvirzot kopīgu mērķi – uzlabot Latvijas pacientu pieredzi un aprūpi visā veselības aprūpes ciklā un kvalitatīvu pakalpojumu reģionālo pieejamību.

““Repharm” grupas mērķis ir būt uzticamam un atbildīgam veselības aprūpes partnerim – gan valstij, gan katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem. Stiprinot vadības komandu ar jaunu, starptautisku veselības aprūpes pieredzi guvušu “Recipe Plus” vadītāju, speram vēl vienu soli šajā virzienā. Esmu pārliecināta, ka “Recipe Plus” Mantas Jurkus vadībā turpinās attīstīties, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu zāļu apgādi un pieejamu medicīnas produktu portfeli ilgtermiņā. Vienlaikus strādāsim pie tā, lai vēl augstāku kvalitāti, inovācijas un medicīnisko aprūpi spējam nodrošināt visos veselības aprūpes posmos, kuros strādā “Repharm” grupas uzņēmumi,” uzsver Vilma Fairclough.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Trīs “Mēness aptiekas” farmaceites saņēmušas Veselības ministrijas Pateicības rakstus, kas apliecina augstu profesionalitāti, sirdsdegsmi un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē.

Ar Pateicības rakstu godināta Ērika Pētersone – par nozīmīgu devumu zāļu pieejamības uzlabošanā un sabiedrības informētības veicināšanā veselības jomā; Ilona Kličova – par izcilu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un veiksmīgu sadarbības stiprināšanu starp farmaceitiem un ārstiem Daugavpilī; Inta Jansone – par ilggadēju, profesionālu un sirsnīgu darbu, kas sniedz būtisku ieguldījumu Bauskas un tās apkārtnes iedzīvotāju veselībai.

“Mēs esam patiesi lepni par savām izcilajām “Mēness aptiekas” farmaceitēm! Pateicība kolēģēm ir augsts novērtējums par viņu profesionālo kompetenci, zināšanām, atbildību un patieso sirdsdegsmi, ar kādu viņas ik dienas rūpējas par mūsu klientu veselību un labsajūtu. No sirds sveicu ar šo nozīmīgo atzinību! Tā ir pelnīta pateicība par ieguldīto darbu, kā arī iedvesma visai mūsu komandai turpināt attīstīties un sniegt visaugstākā līmeņa farmaceitisko aprūpi. Šo kolēģu pieredze un sasniegtais palīdz uzturēt augsto profesionālās kompetences latiņu mūsu aptiekās. Viņu piemērs iedvesmo, no tā var mācīties un smelties tālākai izaugsmei. Paldies Veselības ministrijai par šo atzinību un farmaceitu darba nozīmes novērtējumu!” ar apbalvojumu farmaceites sveic “Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Fairclough.

Darbam ritot attālināti vai hibrīdrežīmā, efektīva ierīču pārvaldība un tehniskais atbalsts kļūst par pamatnosacījumu uzņēmuma darbības drošībai un produktivitātei. Kā ietaupīt IT komandas laiku un vienlaikus nodrošināt, lai visi darbinieki strādātu drošā, sakārtotā un viegli pārvaldāmā digitālā vidē?

Kā strādā Apple Biznesa pārvaldnieks?

Apple Biznesa pārvaldnieks (Apple Business Manager) ir tiešsaistes rīks, kas ļauj uzņēmumiem ērti un ātri vienlaikus pārvaldīt visas tam piederošās Apple ierīces. Jaunu ierīču pievienošana biznesa pārvaldniekam notiek jau iegādājoties datoru. Ierīces sērijas nummurs uzreiz tiek piesaistīts konkrētajam uzņēmumam Apple portālā, nodrošinot ierīces piederību organizācijai jau brīdī, kad tā vēl ir tikai ceļā.

“IT administrators var piešķirt lietotāju un sagatavot darba vidi attālināti. Kad ierīce nonāk pie darbinieka, tā jau ir gatava darbam,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma Capital Apple produktu grupas vadītājs.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Lai virzītos uz priekšu, visiem ir jāairē vienā virzienā, uzskata Ivo Ālmanis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītājs Baltijā.

Biznesu varētu pielīdzināt komandu sportam - ikvienam uzņēmumam ir jāstrādā kā vienotam mehānismam, kurā katrs darbinieks dabīgi papildina viens otru, izceļot savas spēcīgās puses un notušējot trūkumus, domā I.Ālmanis. Viņš uzskata, ka veiksmīgākie uzņēmumi vienmēr ir tie, kuros pastāv vienota izpratne par lietām un procesiem - gan vadības un projektu līmenī, gan katrā nodaļā un departamentā. Savstarpējai uzticībai un redzējumam ir izšķiroša loma jebkuras kompānijas attīstībā, tāpēc līderim ir jānodrošina tādi apstākļi, kuros komanda spēj būt uz viena viļņa, pārliecināts ir I.Ālmanis.

Iemācās programmēt

Tā kā abi mani vecāki bija pedagogi, skolas laikos arī es vēlējos savu profesionālo karjeru saistīt ar šo jomu, atminas I.Ālmanis. “Šobrīd laiku pa laikam iejūtos lektora ādā, tāpēc gribētos teikt, ka zināmā mērā šo savu bērnības ieceri esmu piepildījis. Šādā veidā man ir iespēja dalīties ar savām zināšanām un sniegt pievienoto vērtību nozarei, kurā darbojos. Jāsaka, ka deviņdesmitajos gados, kad nopietni sāku izvērtēt savas karjeras iespējas, IT joma Latvijā nebija pārāk attīstīta, tāpēc brīdī, kad sāku šajā sfērā darboties, man nebija ne mazākās nojausmas par to, ar kādiem rīkiem strādāšu nākotnē. Savulaik domāju, ka tādu tehnoloģiju attīstību es savā dzīvē nekad nepiedzīvošu, taču šobrīd nozare ir tik strauji augusi, ka šie rīki kļuvuši par mūsu ikdienu,” stāsta I.Ālmanis, kurš pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātē, lai apgūtu datorzinātnes.