Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šobrīd diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāls jautājums, par ko jau ilgstoši runā Latvijas uzņēmēji, ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā, kā arī šādu uzņēmumu eksistences nepieciešamība kā tāda.

Ar nožēlu jāsecina, ka jautājumi par konkurences neitralitāti un godīgas konkurences nodrošināšanu jau ilgstoši stagnē.

2024.gads Latvijā iezīmēja to, ka, šķiet, pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju ietvēra problemātiku par konkurences neitralitāti, kas pēc būtības ir ļoti specifisks un šaurs nacionāla līmeņa jautājums. Vai faktam, ka problemātikai par valsts un pašvaldības iesaisti komercdarbībā, ko jau ilgstoši aktualizē privātā sektora pārstāvji, uzmanību pievērsusi arī OECD, nevajadzēja būt kā sarkanajam karogam politikas veidotājiem Latvijā, ka to nepieciešams risināt?

OECD secinājums ir sekojošs: izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti.

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (PIAAC) dati.

Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.

Latvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un prasmju līmenis ir līdzīgi.

Visbiežāk darba vietās Latvijā tiek izmantotas pašorganizēšanās prasmes, bet kā otra biežāk izmantotā prasme minēta roku darba veiklība. Darba vietās bieži tiek izmantotas arī sadarbības prasmes.

Kā liecina Global Revenues Statistics Database apkopotā informācija, kas ir ievietota OECD 2024. gada analīzē Corporate Tax Statistics 2024, tad, neņemot vērā četras pundurvalstis (Bahamu salas, Nauru, Tokelau un Vanuatu), 2021. gadā Latvijā bija vissliktākā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu attiecība pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, 2023. gadā Latvijā bija desmitā vissliktākā pasaulē pēc visu iekasēto ienākumu nodokļu attiecības pret visiem nodokļu ieņēmumiem. OECD izdotais Corporate Tax Statistics 2024 (Uzņēmumu ienākuma nodokļa statistika) ir ikgadējs izdevums, kas paredzēts, lai palīdzētu uzlabot ienākuma nodokļa politiku ne tikai OECD, bet visās pasaules valstīs.

Aplūkosim, kādi bija 2024. gada ziņojuma galvenie secinājumi. Vispirms - uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu pasaules valstu ekonomikā. 2021. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos bija vidēji 16 %, rēķinot 123 valstis un teritorijas, par kurām ir pieejami dati. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi vidēji veidoja 3,2% no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).Otrkārt. Ilgstoši vērojamais uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju kritums (pasaulē 2000. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa vidējā likme bija 28,0 %, bet 2019. gadā - 21,7 %) ir apstājies. Laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes visumā saglabājas stabilas.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Latvijā 32% starptautisko studentu ir koncentrēti nelielā skaitā augstākās izglītības iestāžu, kas liecina par šo studentu mobilitātes nevienmērīgu sadalījumu augstākās izglītības sektorā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".

No 2018. līdz 2023.gadam ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā pieaudzis no 9,3% līdz 13,4%, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju 7,4%. Puse no ārvalstu studentiem nāk no citām Eiropas valstīm, vēl 46% - no Āzijas. Vairāk nekā puse jeb 55% ārvalstu studentu izvēlas maģistra programmas.

Ārvalstu studenti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) par studijām Latvijā maksā vidēji 20 071 ASV dolārus (17 128 eiro). Tas ir krietni vairāk nekā vietējie studenti un ES vai EEZ valstu pilsoņi, kuriem bakalaura programmas maksa ir vidēji 6782 ASV dolāri (5787 eiro) gadā.

OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību" apkopo un salīdzina vairākus izglītības rādītājus no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai - izglītības iestāžu un sistēmu rezultātus, iznākumus un ietekmi, līdzdalības rādītājus, ieguldījumu rādītājus, skolotājus un mācību vidi raksturojošus rādītājus.

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Teiciens «Laiks ir nauda» ir viens no biznesa pasaules pamatprincipiem, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd tas ir patiesāks nekā jebkad. Dinamiskais darba ritms stiprina tendenci uzņēmumiem operatīvi aizņemties projektu realizēšanai nepieciešamo finansējumu un elastīgi tos atgriezt, izmantojot kredītbrīvdienas un citus risinājums.

Uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotie dati rāda, ka komersanti tiecas saņemt finansējumu dienas laikā un atmaksāt to aptuveni gada laikā.Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi būt maksimāli elastīgiem, izvairoties no ilgtermiņa saistībām nestabilā ģeopolitiskajā un biznesa vidē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atskaites par 2024. un 2025. gadu, liecina, ka uzņēmumi arvien biežāk izmanto īstermiņa finansēšanas instrumentus nevis tradicionālos ilgtermiņa banku kredītus.

To veicina vairāki faktori. Neprognozējamais procentu likmju kāpums 2022. gadā padarīja ilgtermiņa kredītus nesamērīgi dārgus, taču uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi attīstībai, tādēļ tie centās aizņemties naudu tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai minimizētu procentu izmaksas.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?

Ir labā ziņa – vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem jauniešu, kuri nekur nestrādā un nemācās, īpatsvars kopš 2011. gada ir sarucis par 8,1 procentpunktu. Sliktā ziņa – 2025. gadā Latvijā 11% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz strādāja, nedz mācījās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.Statistiski – vidēji pēc 10 gadiem šīs grupas jauniešiem jākļūst par vecākiem, bet bērnu ir maz un paliek vēl mazāk.

Nestrādā un nemācās

Statistiskas dati nereti tiek servēti lietotājiem procentos no kopskaita, jo tā vieglāk uztvert un salīdzināt, tomēr bieži vien nozīme ir arī faktiskajam daudzumam, jo sevišķi, ja tas mainās, un jauniešu kopskaits kopš 2011. gada ir mainījies.Vispirms par situāciju pēc iepriekšējās krīzes 2011. gadā. Togad minētajā vecuma grupā nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku.2025. gadā, no vienas puses, mums ir priecīgas ziņas – vidēji tikai 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā pērn šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku.Ja paraugāmies uz procentiem, viss izskatās patiesi rožaini. Proti, jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%. Īsi sakot, dīkdieņu skaits kopš pagājušās krīzes rucis gandrīz divas reizes straujāk nekā jauniešu daudzums kopumā. Tomēr, ja paskatās uz faktisko skaitli, tas ir daudz.Sievietes Latvijā par mātēm kļūst pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – tas ir vidējais lielums. Ja pieņemam, ka šie 30 tūkstoši cilvēku tuvākajā nākotnē kļūtu par 15 tūkstošiem ģimeņu, kurās turpmākajos 10 gados parādās vismaz viens bērns, var izvirzīt hipotēzi, ka vecāki ar nepilnvērtīgu izglītību un ilgstošu bezdarba pieredzi ir viens no dzimstības sarukuma cēloņiem.

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

No 22.septembra līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”. Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Publisko iepirkumu sliekšņa maiņa būvniecības nozarē dos iespēju pasūtītājiem ātrāk sākt projektus, vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

LBA vērtējumā plānotā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nozīmīgs process, kas var būtiski ietekmēt būvniecības nozares attīstību nākamajos gados. Lai gan būvniecības nozare tieši netika iesaistīta likuma grozījumu izstrādes procesā, LBA atbalsta piedāvāto radikālo Publisko iepirkumu likuma (PIL) reformu, jo tā paredz ieviest samērīgākus un skaidrākus noteikumus, mazinot birokrātiju un liekas izmaksas.

Kupčs uzsvēra, ka īpaši būtisks ir piedāvātais solis būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, mainot būvdarbu iepirkumu slieksni no pašreizējiem 20 000 eiro uz 5,538 miljoniem eiro. Kupčs skaidroja, ka tas radikāli mainīs pasūtījumu organizēšanas praksi un dos iespēju pasūtītājiem ātrāk uzsākt projektus, taču vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un analītiskā darba rezultātiem, arī šogad visaugstākajam korupcijas riskam ir pakļautas jomas, kas saistītas ar ievērojamu publisko līdzekļu pārvaldību, īpaši publiskie iepirkumi būvniecības un aizsardzības nozarē, kā arī valsts un pašvaldību īstenotie projekti, kurus finansē Eiropas Savienība, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

KNAB atgādināja, ka neviena nozare vai darbības joma publiskajā un privātajā sektorā nav pilnībā pasargāta no korupcijas riskiem. Tie var rasties praktiski jebkurā procesā un norisē, kur notiek lēmumu pieņemšana, resursu sadale vai piekļuve informācijai un kur pastāv interese vai iespēja gūt nepamatotu labumu vai radīt priekšrocības kādai personai.

Šādi riski galvenokārt var izpausties iepirkumu un līgumu slēgšanas procesos, finanšu līdzekļu pārvaldībā, amatpersonu lēmumu pieņemšanā, personāla atlases un iecelšanas amatā procesos, privātā un publiskā sektora interešu mijiedarbības vietās, tostarp licencēšanas vai būvniecības projektos, kā arī auditu, revīziju un citu pārbaudes un kontroles procesu īstenošanā.

Lai gan šobrīd Latvijā plaši pieejami gan dažādi valsts atbalsta instrumenti, gan alternatīvās kreditēšanas iespējas, vietējo uzņēmēju aktivitāte šo resursu izmantošanā joprojām ir salīdzinoši zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Finansējums šobrīd ir ne tikai pieejams, bet pieejamāks nekā jebkad agrāk, taču uzņēmēji bieži vien ir pārāk kūtri un baidās aizņemties. Vēl jo vairāk - nereti komersanti pat nespēj atrast laiku, lai izprastu finanšu jautājumus, kas ilgtermiņā rada būtiskus zaudējumus gan viņu biznesam, gan arī Latvijas ekonomikai kopumā. Mūsu mērķis ir nevis pārliecināt uzņēmējus aizņemties, bet palīdzēt viņiem izprast savas reālās opcijas un saredzēt attīstības iespējas. Viena konsultācija var ietaupīt mēnešus un tūkstošiem eiro,” atzīmē A.Geisari.

Arī Latvijas Bankas dati liecina, ka daudzi uzņēmumi izvēlas neizmantot pieejamos aizdevumus, un OECD analīze atklāj, ka šāda uzvedība ir saistīta ar nevēlēšanos uzņemties papildus riskus un zemu finanšu pratību.