Jaunākais izdevums

Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.

Jaunā veikala Kurši Brīvības gatvē būvniecībā un apkārtnes labiekārtošanā investēti vairāk nekā 13 miljoni eiro. Pie veikala ir paredzēta vieta vairāk nekā 170 automašīnām, piecas stāvvietas tuvākajā nākotnē tiks aprīkotas ar elektrouzlādes iespēju.

Jaunais Kuršu veikals kopā ar modernām biroja telpām, ar uzpildes staciju Virši, ātrās ēdināšanas vietu Hesburger un kafejnīcu Sala iezīmē Kuršu kvartāla tapšanu Rīgā, tā izveides pabeigšanu kā mērķi īpašnieks Juris Kursītis uzdeva uzņēmuma nākotnes komandai.

A. Bērziņš Dienas Biznesam sacīja, ka veikalā darbojas spēcīga 55 cilvēku komanda, piebilstot, ka lielākā daļa ir vēsturiskā veikala darbinieki, kas Kuršos strādāja līdz tā slēgšanai 2023. gadā oktobrī, kad sākās būvlaukuma gatavošana jaunajam veikalam. Būvniecības darbi kopumā aizņēma 16 mēnešus.

Veikala ēkas būvnieks bija Valmieras kompānija SIA Aimasa, savukārt projekta autors ir SIA Valeinis un Stepe.

Taps akciju sabiedrība

SIA Augstceltne 98% kapitāldaļu turētājs un valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis jaunā veikala atklāšanā paziņoja, ka ir sasniedzis lielu daļu savu ieceru un mērķu un tālāku uzņēmuma attīstību saredz akciju sabiedrības formā, tostarp novēlot jaundibinātajam holdingam pabeigt Kuršu kvartāla izveidi Rīgā, Brīvības gatvē. Šim mērķim ir iecerēts iegādāties vēl dažus zemes gabalus.

„Bija iespēja iegādāties zemes gabalu šeit, Brīvības gatvē 301. Tā arī tapa veikals. Pirmsākumos tas atradās vecās rūpnīcas Progress telpās, kas pilnībā nekad nav atbildušas veikala prasībām. Tā jau pirms 25 gadiem radās ideja un tapa mērķis šeit izveidot modernu Kuršu veikalu, veselu kvartālu, kurā būtu gan veikals, gan noliktavas, gan centrālais birojs, gan citi ar būvniecības nozari saistīti biznesi,” veikala atvēršanā pastāstīja J. Kursītis, novēlot ideju līdz galam novest jaunajai Kuršu komandai. Viņš uzsvēra, ka pārsvarā to veidos jau pieredzējušie Kuršu vadītāji, tomēr jaunās akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs tiks meklēts konkursa kārtībā.

“Akciju sabiedrība netaps gluži rīt, jo lēmuma realizācija prasa ne mazumu juridiski precīzu rīcību, kā arī laiku, tomēr esmu nolēmis uzņēmuma vadību uzticēt konkursā izraudzītam valdes priekšsēdētājām un pats paiet malā no lēmumu pieņemšanas. Nav noslēpums, ka līdz šim visi lēmumi tika tieši saskaņoti ar mani, jo esmu uzņēmuma patiesā labuma guvējs. Praktiski visas uzņēmuma daļas mātes uzņēmumā SIA Augstceltne ir koncentrētas manās rokās, tas uzliek pienākumu visam sekot. Turpmāk kā holdinga uzņēmums būs slēgta tipa akciju sabiedrība, kas nodrošinās profesionālu uzņēmuma pārvaldi, kā arī daļas maniem pēcnācējiem. Akciju sabiedrības nosaukums būs Kurši Grupa. Turklāt esmu domājis arī par darbiniekiem. Savas dzīves laikā nopelnīto es sadalīšu akcijās, kuras nonāks arī darbinieku rīcībā. Šāda tipa akciju sabiedrības Rietumeiropā pastāv simtiem gadu un veiksmīgi attīstās. Tā es likšu pamatus ilgtspējīgam uzņēmumam ar plašām attīstības iespējām,” norādīja J. Kursītis.

Ja ir griba un mērķis – naudu var nopelnīt

Faktiski jaunā un plašā veikala atklāšana Brīvības gatvē 301 ir daudznozaru uzņēmuma jaunas attīstības lapaspuses atvēršana, ko savā stāstā veikala atklāšanā parādīja J. Kursītis, kurš dzīves laikā licis aizvien jaunus mērķus un tos sasniedzis.

“Es Latvijā no izsūtījuma Sibīrijā atgriezos vien pufaikā un kerzas ādas zābakos ar septiņu klašu izglītību. Mans pirmais mērķis bija iegūt izglītību. Mācījos vakaros, dienās strādāju. Pabeidzu Rīgas Politehnisko institūtu (DB: tagad RTU). Kļuvu par inženieri un tiecos pēc labāka darba. 90-tajos viss strauji mainījās, un es dibināju kooperatīvu, kurā bija vairāki dalībnieki, tostarp valsts. Tad tika pieņemti likumi, ka valsts un privātie vienā uzņēmumā nevar pastāvēt kopā, un izveidojās SIA Augstceltne. Tas tādēļ, ka mūsu apsaimniekošanā bija tā laika augstākā celtne Rīgā - Zemkopības ministrijas māja. 90-tajos uzņēmums izmēģināja daudz un dažādas biznesa nišas, tostarp apsaimniekošanu un būvniecību. Man tas bija ļoti aizraujošs laiks, un es esmu pateicīgs tiem, kas mani atbalstīja,” tā J Kursītis, piebilstot, ka laika gaitā daudzi paziņas un draugi ir daudz ko sasnieguši, bet dzīvo ārzemēs. „Lai viņi dzīvo! Bet Latvija pastāv, un Latvija pastāvēs, un ir jābūt Latvijas patriotam, lai attīstītu biznesu arī te, Latvijā, ko arī es darīju un daru pašlaik. Tas bija un ir mans mērķis,” uzsvēra uzņēmējs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" ("Kurši") veikala Brīvības gatvē, Rīgā, būvniecībā, aprīkojumā un apkārtnes labiekārtošanā investēti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Veikals atrodas vetā, kur pirms 25 gadiem tika atklāts pats pirmais veikals “Kurši”.

2023. gada nogalē tika uzsākta vecā veikala “Kurši” pārbūve, jo telpas, uzņēmumam attīstoties, bija kļuvušas par mazu, un nu šajā vietā uzcelts jauns, moderns, plašs veikals. Tā tirdzniecības zāles un Drive in zonas kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, kas ļauj pircējiem piedāvāt visplašāko sortimentu salīdzinājumā ar citiem “Kurši” veikaliem.

“Jaunā veikala atvēršana līdz ar apkārtnes kvartāla transformāciju ir bijusi iecere, uz kuru esmu tiecies daudzu gadu garumā. Šī nav tikai jauna “Kurši” veikala atvēršana, bet gan vesela biznesa kvartāla atklāšana ar degvielas uzpildes staciju “Virši”, ātrās ēdināšanas restorānu “Hesburger” un modernām biroja telpām, kas iekārtotas veikala ēkas 2. un 3. stāvā. Vēsturiski mūsu pirmais veikals vienmēr bijis arī klientu iecienītākais un vispopulārākais – sava veida “Kurši” vizītkarte. Tā atjaunošana un paplašināšana iezīmē svarīgu punktu uzņēmuma izaugsmē. Šis arī ir pirmais no veikaliem ar “Kurši” jauno vizuālo identitāti un logo, kas simboliski aizsāk jaunu ēru,” saka “Kurši” īpašnieks Juris Kursītis.

Reklāmraksti

Baltijas valstīs lielākā krājaizdevu sabiedrību grupa pirmo reizi izvieto subordinētās obligācijas līdz 4 miljoniem eiro

Sadarbības materiāls,27.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Reklāmraksti

Kāpēc Eiropā arvien vairāk cilvēku izvēlas krājaizdevu sabiedrības un kooperatīvās bankas? Gūtā peļņa nonāk pie vietējiem iedzīvotājiem, un ieguvumi stiprina vietējo ekonomiku.

Sadarbības materiāls,03.12.2025

Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,06.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Investors

Sākas INDEXO brīvprātīgais DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums un jauna akciju emisija

Db.lv,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, sākas IPAS INDEXO, kas ir mātes uzņēmums INDEXO finanšu pakalpojumu grupai, brīvprātīgais AS DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ilgs līdz 8. decembra plkst. 15:30. INDEXO piedāvājuma mērķis ir iegūt vairākumu DelfinGroup kapitālā un izveidot vadošo vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupu, realizējot sinerģijas iespējas, ko sniegtu abu finanšu grupu sadarbība.

Līdztekus no šodienas, 24. novembra, līdz 5. decembrim INDEXO īsteno arī publisko kapitāla piesaisti, emitējot jaunas akcijas. INDEXO plāno piesaistīt līdz 7,5 miljoniem eiro, jaunās emisijas akcijas cena ir 10,15 eiro. Piesaistītais kapitāls tiks izmantots DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājuma īstenošanai, kā arī INDEXO Bankas tālākai attīstībai, tostarp INDEXO Bankas kreditēšanas apjomu audzēšanai. Iecerēts, ka šī ir viena no pēdējām publiskajām kapitāla piesaistēm, un nākotnē INDEXO izaugsmi finansēs no peļņas.

DelfinGroup brīvprātīgā akciju atpirkuma darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt 7.3 AS DelfinGroup akcijas pret vienu IPAS INDEXO akciju. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju, ievērojot prospekta nosacījumus. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā. INDEXO vērš uzmanību, ka piedāvājuma sākuma un beigu laiki var atšķirties atkarībā no akcionāra izvēlētā vērtspapīru brokera.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāji,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Reklāmraksti

Ilgtspēja – brīvprātīga izvēle vai obligāta prasība? RSU piedāvā jaunas mūžizglītības programmas

Sadarbības materiāls,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs gadu laikā būvniecības preču tirgotājs "Kurši" veikalu tīkla modernizācijā plāno investēt līdz 10 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA saka "Kuršu" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš.

Viņš sacīja, ka patlaban uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts veikals pie tirdzniecības centra "A7", bet jau šī gada jūlijā tas atkal vērs durvis apmeklētājiem. Tas būs "Kuršu" 19.veikals.

Kompānijas plānos ir tuvāko trīs gadu laikā investēt pietiekami daudz līdzekļu - ap 10 miljoniem eiro - esošo veikalu modernizācijā.

Bērziņš skaidroja, ka "Kuršu" pirmie veikali ir attīstīti un celti 2000.gadu sākumā, līdz ar to ir nepieciešams investēt esošo veikalu renovācijā un modernizēšanā. Vismaz tuvāko trīs gadu laikā jauni veikali netiks atvērti.

Pērn pavasarī "Kurši" atvēra divus jaunus veikalus - Liepājā un Bauskā, bet vēlā rudenī uz pārbūves laiku aizvēra kompānijas pirmo un biznesa ziņā nozīmīgāko veikalu Brīvības gatvē, Rīgā, kurš tika atvērts šogad aprīlī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" akciju atpirkšana biržā, informēja akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējs SIA "Pom".

Atbilstoši "Latvijas Jūras medicīnas centra" 2025. gada 18. decembra akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam uzņēmuma akcijas tiek izslēgtas no regulētā tirgus un vairs netiks tirgotas "Nasdaq Riga" biržā. Akciju atpirkšana noslēgsies 13. februārī.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2026. gada 14. janvārī pieņēma lēmumu atļaut "Pom" izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu "Latvijas Jūras medicīnas centrs" akciju izslēgšanai no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 7,89 eiro.

Tiesības pārdot sev piederošās "Latvijas Jūras medicīnas centra" akcijas akciju atpirkumā ir ikvienam akcionāram. Lai īstenotu savas tiesības piedalīties akciju atpirkšanā, akcionāram ir nepieciešams vērsties pie vērtspapīru turētāja, lai iesniegtu rīkojumu pārdot akcijas. Savā īpašumā esošo akciju skaitu var noskaidrot pie vērtspapīru turētāja.

Eksperti

Vai jaunuzņēmumu panākumus var mērīt tikai vienradžos?

Annija Mežgaile, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill” vadītāja,17.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Finanses

Indexo pabeidz unikālu darījumu un palielinās līdzdalību DelfinGroup līdz 71,52%

Db.lv,21.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties obligātajam akciju atpirkšanas piedāvājumam, IPAS INDEXO iegūs vēl 1 862 021 AS DelfinGroup akcijas, kas ir 4,09% no visa DelfinGroup balsstiesīgā kapitāla.

Akciju iegādes rezultātā INDEXO iegūs 1 765 588 DelfinGroup akcijas jeb 3,88% uzņēmuma kapitāla, bet akciju apmaiņas rezultātā INDEXO iegūs vēl 96 433 DelfinGroup akcijas jeb 0,21% uzņēmuma kapitāla. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums tika izteikts pēc brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma, kura rezultātā šī gada janvārī INDEXO jau ieguva 67,42% no visa DelfinGroup balstiesīgā kapitāla.

Obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma pabeigšana noslēdz Latvijas kapitāla tirgū unikālu darījumu, kurā viens biržā kotēts uzņēmums pārņem otru, īstenojot akciju apmaiņu vai pirkumu ar vairākiem tūkstošiem akcionāru. INDEXO izteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, jo likums nosaka, ka tas ir jāizsaka, pārsniedzot 30% līdzdalību uzņēmuma kapitālā.

Eksperti

Brīvība nav mantojums – tā ir misija

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaule un notikumi tajā ik dienu mums atgādina, ka brīvība un drošība nav nemainīgs un pats par sevi saprotams stāvoklis. Tās ir mūsu lielākās bagātības, taču vienlaikus arī visjūtīgākās vērtības.

Mēs dzīvojam laikā, kad strauji mainās ģeopolitika, ekonomika un sabiedrība. Šādos apstākļos spēja sargāt savu valsti, aizstāvēt demokrātiju un stiprināt sabiedrības noturību kļuvusi par visas tautas kopīgu uzdevumu. Vairs nevaram domāt, ka valsts aizsardzība ir tikai profesionāļu – karavīru, policistu vai politikas veidotāju – pienākums. Rūpes par to, lai brīvība ir drošībā ir visu mūsu kopīga atbildība.

Šobrīd norisinās karš. Ne tikai frontes līnijās Ukrainā. Mēs visi šobrīd atrodamies karā – tādā, kur ierocis ir nevis drons, raķete vai šaujamierocis, bet vārds un rīcība. Notiek karš ar cilvēku prātiem un uzvedību. Pret indivīdiem un sabiedrību kopumā tiek vērsti hibrīduzbrukumi dezinformācijas veidā, šķeļot pat saliedētākos domubiedrus un uzticamākos sabiedrotos, sirsnīgākos draugus un pat ģimenes. Notiek manipulēšana, izmantojot vārda spēku un emocijas, puspatiesības un klajus melus. Uzvedība, kas ir atbalstoša agresīvajai un nežēlīgajai Krievijas asiņainā kara mašinērijai, tiek normalizēta un leģitimizēta, izmantojot propogandas naratīvus. Rezultātā – sabiedrība sairst arvien sīkākos grupējumos, kur katrs cenšas veidot savu patību, kas informatīvajā telpā rada ideālu augsni arvien jaunām un lielākām plaisām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums "HackMotion" 2025. gada pirmā pusgada noslēgumā deviņiem uzņēmuma darbiniekiem ir izmaksājis dividendes 30 000 eiro vērtībā.

Tādējādi "HackMotion" ir kļuvis par vienu no pirmajiem jaunuzņēmumiem Latvijā, kas saviem darbiniekiem izmaksājis daļu peļņas, izmantojot nesen ieviesto jaunuzņēmumu akciju opciju instrumentu. Tas nozīmē, ka darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši vismaz vienu gadu, ir saņēmuši prēmiju, kas nav tikai vienreizējs novērtējums. Uzņēmumam attīstoties, katru gadu palielinās akciju opciju vērtība, un sagaidāms, ka arī darbiniekiem izmaksāto dividenžu apjoms būtiski pieaugs.

Akciju opcijas dod darbiniekam tiesības nākotnē iegādāties uzņēmuma akcijas par cenu, kas tiek fiksēta piešķiršanas brīdī. Tas gan nav pienākums, un darbinieks šo iespēju var arī neizmantot. Taču tas nozīmē, ka uzņēmums aug, tā akciju vērtība palielinās, bet darbinieks var iegādāties akcijas par sākotnējo cenu un gūt peļņu no vērtības pieauguma.

Eksperti

Jaunais gads startējis mierīgi - kas sekos tālāk?

Tarass Buka, Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs,12.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Finanses

Baltijas biržas ienesīgākās akcijas

Mattias Wallander, “Enlight Research” dibinātājs un analītiķis,30.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Finanses

Indexo plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu DelfinGroup akcionāriem

Db.lv,06.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Enerģētika

Energy Investments līdz gada beigām plāno atpirkt vairāk nekā 97% Latvijas gāzes akciju

LETA,20.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" līdz gada beigām plāno atpirkt vairāk nekā 97% "Latvijas gāzes" akciju, pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš teica, ka "Energy Investments" ir atpirkusi 28,97% "Rietumu bankai" piederošo "Latvijas gāzes" akciju, kļūstot par īpašnieci 70,08% uzņēmuma.

Savukārt iepriekš SIA "Haupas" piederošos 6,15% "Latvijas gāzes" akciju un "Investment Company Sarl" piederošos 5% akciju iegādājusies advokāta Armanda Stroda kontrolētā SIA "Energo Management", kam tagad pieder 11,15% "Latvijas gāzes" akciju.

Jautāts, vai plānots iegādāties arī atlikušās "Latvija gāzes" akcijas, Kalvītis teica, ka mazāk nekā 3% ir publiskā piedāvājuma akcijas, ko neļāva atsavināt, izejot no biržas, bet pārējos vairāk nekā 97% "Energy Investments" plāno iegādāties līdz šī gada beigām.

Ražošana

KP saņēmusi ziņojumu par Cesvaines piena pārdošanu Smiltenes pienam

Db.lv,13.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

LETA,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Māris Ķirsons,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, teica Latvijas Biomasas asociācija "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.

"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.

Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.