Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.

Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Jorģa Zemitāna tilta būvdarbi norit, apsteidzot plānu, informēja Rīgas domē.Aprīļa beigās noslēgts pārbūves pirmais posms, kura laikā atjaunota pārvada vidusdaļa. Pašlaik sākta tilta labās puses pārbūve.

Pirmā darbu posma laikā pārvada vidusdaļa tika demontēta līdz pat laiduma sijām, pēc tam veikta betona iestrāde, deformācijas šuvju un hidroizolācijas izbūve, kā arī ieklāts asfaltbetons.Paralēli tilta apakšdaļā tika pastiprināti balstu rīģeļi, apbetonēti starpbalsti, veikta laiduma tīrīšana un remonts. Tāpat uz pārvada ir uzstādīti arī pagaidu trolejbusu kontakttīklu balsti, lai nodrošinātu nepārtrauktu trolejbusu kustību un būtu iespēja veikt esošo stabu demontāžu un jaunu izbūvi.

Pārbūvēta brauktuves konstrukcijas vidusdaļa no Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma līdz tilta laidumam. Uzsākta arī ietvju konstrukciju pārbūve gan krustojumā, gan ārpus tā un ietvju bruģēšanas darbi.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss "Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība", informē Rīgas dome.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai - līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Sākta mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikala būvniecība Lāčplēša ielā, Rīgā, informē uzņēmumā. Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājusi SIA "Dual arhitekti", bet būvdarbus veic SIA "Aimasa".

Plānots, ka jaunais "Lidl" veikals darbu sāks nākamajā gadā.

Jaunā veikala ēkai būs divi stāvi un to galvaspilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā paredzēts izbūvēt, piedomājot pie ēkas arhitektūras saderības ar apkārtējo vidi. Ēkas fasādē būs ķieģeļu motīvs ar izteiktu horizontālo un vertikālo dalījumu, rūdīta stikla un retinātu ķieģeļu akcentu.

Projekts paredz investīcijas ne tikai "Lidl" teritorijā, bet arī Lāčplēša ielas rekonstrukcijā, taču konkrētas izmaksas atklātas netiek.

Tiks izbūvēts jauns veloceliņš Lāčplēša ielas posmā, izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielai, papildināta esošā infrastruktūra, nodrošinot iebraukšanu teritorijā gan no Satekles, gan no Lāčplēša ielas puses. Veikala teritorijā tiks veikta arī maģistrālo siltumapgādes tīklu pārbūve.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Apskatot 2025. gada Forbes bagātāko cilvēku sarakstu, redzams, ka lielākā daļa īpaši turīgo cilvēku pasaulē ir vecāki par 50 gadiem, kas nebūt nav sagadīšanās. Lielākoties finanšu veiksmes stāsti sākas ar ilgtermiņa plānošanu, stratēģiskiem ieguldījumiem un veiksmīgu uzkrājumu veidošanu. Ko varam mācīties no pasaules turīgākajiem cilvēkiem un kā vairot savu finansiālo labbūtību, stāsta Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.

Bagātība parasti nemēdz rasties vienas dienas laikā – tas ir mērķtiecīgu darbību kopums un finanšu līdzekļu ilgtermiņa krāšana, izmantojot investīcijas, biznesa modeļus un uzkrājumu stratēģijas, kas ļauj dzīves laikā vairot savu finansiālo bagātību. Raugoties uz šī brīža Forbes sarakstā iekļautajiem bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, augšgalā ir tādi uzņēmēji kā Džefs Beizoss (Amazon), Lerijs Elisons (Oracle), Bernards Arno (LVMH) un viens no visu laiku veiksmīgākajiem investoriem Vorens Bafets (Berkshire Hathaway).

Kā investē turīgākie cilvēki pasaulē?

Pasaules turīgāko cilvēku pieredze liecina – stratēģiski ilgtermiņa ieguldījumi ir viena no veiksmes atslēgām finansiālās labklājības veicināšanā. Lielākā daļa no Forbes miljardieriem ir cilvēki ar skatu uz nākotni, viņi ir ieguldījuši savus naudas līdzekļus risinājumos, kas uzlabo cilvēku ikdienu – vairo zināšanas un tehnoloģijas, uzlabo veselību vai atvieglo ikdienu. Ieteicams apskatīt ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas, piemēram, Vorens Bafets, kas pēc Forbes saraksta ir sestais bagātākais cilvēks pasaulē, investēšanā izmanto value investing jeb pamatoto investīciju stratēģiju. Investori, izmantojot šo stratēģiju, meklē nepietiekami novērtētas akcijas, kas tiek tirgotas par cenu, kas zemāka nekā to patiesā vērtība, tādējādi izvairoties no pūļa efekta.

Bauskā, Zaļā ielā atklāts 37. “Lidl” veikals Latvijā. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz septiņus miljonus eiro un jaunajā veikalā izveidotas aptuveni 30 jaunas darba vietas.

Blakus veikala ēkai izbūvēts plašs stāvlaukums ar 110 autostāvvietām, kā arī uzlabota apkārtējā infrastruktūra - atjaunots Vītolu ielas posms, uzlabota gājēju infrastruktūra un izbūvēts luksofors.

Līdz ar jaunatklāto veikalu, “Lidl” veikali pieejami jau 16 Latvijas pilsētās. “Ir veikti apjomīgi ieguldījumi veikala tapšanā un teritorijas labiekārtošanā, kas apliecina uzņēmējdarbības vides attīstību, rada jaunas darba vietas un iepirkšanās iespējas Bauskas un novada iedzīvotājiem,” teic Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un attīstības jautājumos Guntis Kalniņš.

Jaunajā “Lidl” veikalā apmeklētājiem ir pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 4 regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir ~ 2255 m2 liela ar 1342 m2 plašu tirdzniecības zāli.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Tuvāko trīs gadu laikā būvniecības preču tirgotājs "Kurši" veikalu tīkla modernizācijā plāno investēt līdz 10 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA saka "Kuršu" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš.

Viņš sacīja, ka patlaban uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts veikals pie tirdzniecības centra "A7", bet jau šī gada jūlijā tas atkal vērs durvis apmeklētājiem. Tas būs "Kuršu" 19.veikals.

Kompānijas plānos ir tuvāko trīs gadu laikā investēt pietiekami daudz līdzekļu - ap 10 miljoniem eiro - esošo veikalu modernizācijā.

Bērziņš skaidroja, ka "Kuršu" pirmie veikali ir attīstīti un celti 2000.gadu sākumā, līdz ar to ir nepieciešams investēt esošo veikalu renovācijā un modernizēšanā. Vismaz tuvāko trīs gadu laikā jauni veikali netiks atvērti.

Pērn pavasarī "Kurši" atvēra divus jaunus veikalus - Liepājā un Bauskā, bet vēlā rudenī uz pārbūves laiku aizvēra kompānijas pirmo un biznesa ziņā nozīmīgāko veikalu Brīvības gatvē, Rīgā, kurš tika atvērts šogad aprīlī.

Saistībā ar izmeklēšanu par Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecību aizturētās piecas personas ir atbrīvotas un pret tām sākts kriminālprocess, noskaidroja aģentūra LETA.

Nevienai no šīm personām patlaban drošības līdzekļi nav noteikti.

Starp aizturētajiem bija Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP). Viņš aģentūrai LETA pēc atbrīvošanas sacīja, ka ir procesā iesaistītā persona, taču viņam nav uzrādītās apsūdzības vai noteikti kādi liegumi.

Tāpat aizturēts bija Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs (LZP), aģentūrai LETA apstiprināja viņa aizstāvis, advokāts Juris Močuļskis. Viņš atturējās sniegt plašākus komentārus.

Saistībā ar 16,9 miljonus eiro vērtu dambja būvniecību aizturēta Jēkabpils pašvaldības vadība

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien...

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Nitišs vada vienu no dambja pārbūvē iesaistītajiem apakšuzņēmumiem SIA "Ošukalns". Uzņēmumā aģentūrai LETA norādīja, ka Nitišs ir sniedzis iestādei visu nepieciešamo informāciju un šobrīd bez jebkādiem ierobežojumiem ir atgriezies Jēkabpilī, lai turpinātu strādāt.

Pagaidām nav zināms, kas ir pārējie aizturētie, tomēr aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazvanīt dambja pārbūves veicēju SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku, Jēkabpils domes deputātu Māri Dimantu (Jēkabpils reģionālā partija), kā arī valdes locekli un līdzīpašnieku Arni Putniņu, jo viņu telefoni bija atslēgti. "Jēkabpils PMK" pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka projektu no pašvaldības puses uzrauga Ragaiņa vietnieks, domes deputāts Kārlis Stars (NA). Arī Staru aģentūrai LETA ceturtdien sazvanīt neizdevās.

LETA jau vēstīja, ka personas ceturtdien aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas tika darīts Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā. Tāpat KNAB veica kratīšanas.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien veica kriminālprocesuālās darbības Jēkabpilī, un skaidroja, ka tās noris kriminālprocesā, kuru EPPO sāka šogad 3.martā un kuru nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

EPPO paziņojuma presei tika uzsvērts, ka Ragainis, citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvji aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību.

Kā vēstīja EPPO, Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā.

EPPO ziņoja, ka iesaistīts ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

EPPO uzskata, ka valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, manipulējušas ar publisko iepirkumu, lai publiskā iepirkuma procedūrā nostādītu priviliģētā stāvoklī iepriekš atlasītus būvniecības uzņēmumus.

EPPO arī ir aizdomas, ka pārkāpti citi noteikumi, tostarp būvnormatīvi un tehnoloģiskās prasības. Pamatojoties uz pierādījumiem, iespējams, ir izmantoti nepietiekami kvalitatīvi būvmateriāli un būvmateriāli ir pārāk dārgi.

2023.gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.

2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība par Daugavas aizsargdambja pārbūvi parakstīja aptuveni 17 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Jēkabpils PMK".

2023.gada nogalē, valdībai skatot ziņojumu par pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, izskanēja informācija, ka Daugavas aizsargdambja pārbūvē Jēkabpilī 2023.gadā netika paveikti visi sākotnēji plānotie darbi.

Bija plānots veikt labā un kreisā krasta aizsargdambju lietus kanalizācijas izlaides pārbūvi un pretplūdu draudu sistēmas izbūvi, kreisā krasta aizsargdambja nostiprināšanu ar akmeņu bēruma nepilnu divu kilometru posmā. Tāpat bija plānota hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim un hidrobetona atbalstsienas izbūve dambja piekājē 700 metrus garā posmā.

Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ būvdarbus nebija iespējams uzsākt 2023.gada jūlijā, kā sākotnēji tika plānots, visi iecerētie pasākumi netika īstenoti.

Pašvaldība ceturtdien informēja, ka pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma plānots 7.aprīlī atsākt Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūves darbus. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu darbus paredzēts pabeigt oktobrī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Jēkabpils PMK" pieder Arnim Putniņam (50%), Diānai Skačko (25%) un Mārim Dimantam (25%). 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 24,23 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 92 550 eiro peļņu, nodarbinot ap 230 darbinieku. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav pieejami.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Jaunajā New Hanza Med medicīnas kompleksā Rīgā, Mihaila Tāla ielā, durvis vērusi Vītola klīnika, kas kļūst par pirmo no vairākām medicīnas iestādēm, kas uzsāk darbu New Hanza Med medicīnas centrā. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas privātās medicīnas attīstībā, veidojot modernu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes vidi.

Vītola klīnika ir stratēģisks un līdz šim nebijis privāts ieguldījums kompleksā sieviešu veselības aprūpē Latvijā. Iepriekš zināma kā JV klīnika, tā specializējas sieviešu veselības aprūpē – no ambulatoriem ginekoloģijas pakalpojumiem līdz ķirurģijai un rehabilitācijai – viss vienā vietā, lai katrai pacientei piemeklētu piemērotāko un atbilstošāko ārstniecības veidu. Klīnikas rīcībā ir mūsdienīgi pieņemšanas kabineti, diennakts stacionārs un moderni aprīkotas operāciju zāles, kas nodrošina pilnvērtīgu pacientu aprūpi vienuviet.

Vītola klīnika piedāvās mūsdienīgus problēmu risinājumus pacientēm visos dzīves posmos. Klīnikā būs pieejama profilaktiska izmeklēšana, grūtnieču aprūpe, neauglības ārstēšana, menopauzes problēmu risināšana, kā arī sarežģītu ginekoloģisku operāciju veikšana, piemēram, endometriozes, dzemdes miomu, olnīcu cistu un noslīdējumu gadījumu un citu saslimšanu ārstēšana.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.