Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

Kad runa ir par skaistu un veselīgu ādu, liela daļa cilvēku koncentrējas tikai uz kosmētiku un kopšanas līdzekļiem, taču patiesībā liela nozīme ir arī tam, ko mēs ēdam un kādus mikroelementus uzņemam. Uzturs tiešā veidā ietekmē ādas stāvokli, mitruma līmeni un elastību.

Barības vielas, kas nepieciešamas veselīgai ādai

Lai āda izskatītos starojoša, tai nepieciešamas noteiktas uzturvielas. Vitamīni, antioksidanti un taukskābes ir galvenie “skaistuma elementi”, kas darbojas šūnu līmenī.

C vitamīns ir būtisks kolagēna sintēzei – olbaltumvielai, kas uztur ādas tvirtumu un elastību. C vitamīns arī darbojas kā antioksidants, kas palīdz aizsargāt ādas šūnas no brīvo radikāļu ietekmes

.E vitamīns palīdz saglabāt ādas mitruma līmeni un pasargā no oksidatīvā stresa. Tas darbojas sinerģijā ar C vitamīnu, sniedzot dubultu aizsardzību.

Omega-3 taukskābes, ko iespējams uzņemt ar treknajām zivīm vai uztura bagātinātājiem, veicina ādas elastību, mazinot sausumu un lobīšanos.

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Mainīgā klimata ietekmē Latvijā ir palielinājies nokrišņu daudzums, kas nelabvēlīgi ietekmē mežizstrādes, kokmateriālu pievešanas un piegādes apstākļus. Tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) turpina meklēt arvien jaunus veidus ceļa klajuma nestspējas stiprināšanai, kas mazinātu saimniecisko ietekmi uz meža vidi un nodrošinātu plānotās kokmateriālu piegādes.

Gada izskaņā LVM Dienvidkurzemes reģionā tika testēts jauns un pārvietojams ceļu klātņu veids - ceļa plāksnes, lai nodrošinātu kokmateriālu piegādes klientiem.

"Izmantojot plāksnes, spējām nodrošināt kokvedēju kustību vietā, kur meža tehnika vairs nevarēja pārvietoties. Turklāt, plāksnes pievest, uzstādīt un novākt bija iespējams pašu spēkiem, tādēļ darbus izdevās veikt operatīvi. Pirmajā testēšanā izmantojām ap 40 plāksnēm," stāsta LVM Dienvidkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Mārtiņš Šīmanis.

Jaunās ceļa plāksnes palīdz aizsargāt augsni ar vāju nestspēju un saglabāt brauktuvi lietojamu, ļaujot pa to pārvietoties līdz pat 100 tonnu smagai tehnikai. Plāksnes tiek ražotas no 100% pārstrādāta un videi draudzīga materiāla, ko raksturo augsta izturība un elastība, kā arī izturība pret ekstremāliem laikapstākļiem.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas finieris" sākuši pētījumu, lai sagatavotu scenārijus meža nozares attīstībai un tās konkurētspējai nacionālā un starptautiskā līmenī, informēja augstskolā.

Projektā "Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji" pētnieki analizēs spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā ietekmi uz ekonomiku un ekosistēmu pakalpojumiem, izzinās ārvalstu pieredzi ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un pielāgos to Latvijas apstākļiem, kā arī modelēs attīstības scenārijus, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Projektā tiks izstrādāti detalizēti attīstības scenāriji, kas aptvers dažādus pieejas modeļus, sākot no intensīvas ekonomiskās izaugsmes līdz konservācijas stratēģijām. Tāpat tiek solīti arī konkrēti ieteikumi politikas veidotājiem normatīvā regulējuma pilnveidei un nozares stratēģijas izstrādei.

Klimata pārmaiņas vairs nav tikai iespējamība vai nākotnes prognoze, bet gan jaunā realitāte. Aizvien biežāk izskan oranžais brīdinājums par spēcīgu pērkona negaisu, jūnijs iezīmējās ar augstu nokrišņu līmeni, bet maijs bija vēsākais šajā gadsimtā. Savukārt iepriekšējos gados piedzīvojām ilgstošus sausumus, kas Eiropā kļūst par pastāvīgu parādību.

Eksperti jau vairākkārt uzsvēruši, ka šādi laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu, liekot Latvijas lauksaimniekiem meklēt jaunus risinājumus, kā mazināt riskus. Daļēji var palīdzēt mūsdienīgas mēslošanas metodes, augu aizsardzības līdzekļi un lauksaimniecības tehnika, tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, ir jaunu augu šķirņu izstrāde, tomēr process ir laikietilpīgs un dārgs.

Jaunas šķirnes selekcija var ilgt līdz pat 25 gadiem

Nepieciešamība pēc jaunām šķirnēm pieaug, jo mainās klimats, audzēšanas tehnoloģijas, parādās jaunas slimības un kaitēkļi. Selekcija ir laikietilpīgs process, neraugoties uz to, ka mūsdienās to veic ne tikai ar tradicionālajām metodēm, veicot atlasi laukā, bet arī pielietojot molekulārās bioloģijas metodes. Atkarīgā no šķirnes tas var ilgt pat 10 vai 25 gadus. Tas ir saistīts ar ilgstošiem izmēģinājumiem un novērojumiem par to, kā konkrētā šķirne pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, turpinās atbalsta programma, kas piedāvā līdzfinansējumu augsti kvalificētu speciālistu algošanai un nodokļu atvieglojumus, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Katrs jaunuzņēmums šajā programmā var pretendēt uz atbalstu līdz pat 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā, palīdzot piesaistīt augstas kvalifikācijas profesionāļus.

“Ieguldot Latvijas jaunuzņēmumos, mēs ieguldām valsts inovāciju kapacitātes attīstībā un jaunu eksportspējīgu produktu attīstībā. Tieši jaunuzņēmēmumu vidē šobrīd strauji attīstās mākslīgā intelekta, mūzikas, finanšu, militārā un duālā pielietojuma un citu nozaru tehnoloģijas, kuras gūst plašu atzinību pasaulē. LIAA atbalsta programmas jaunuzņēmumiem ļauj piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus un augt straujāk,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kopš jaunuzņēmumu atbalsta programmas izsludināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprinājusi jau sešus pieteikumus, piešķirot kopējo atbalstu 525 tūkstošu eiro apmērā. Šajā pieteikumu kārtā finansējumu saņēmuši vairāki inovatīvi Latvijas uzņēmumi, kas savā jomā attīsta unikālus un perspektīvus risinājumus.

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots vairāk jauno mājokļu nekā Tallinā, atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, secina uzņēmuma Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, Invego vadītājs norāda, ka šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots 761 jauns mājoklis, bet Tallinā – 601. “Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Rīgā dzīvo aptuveni par 200 000 cilvēku vairāk, un pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū vērojama aktivitāte. Tajā pašā laikā Tallinai šie skaitļi nav nekas dramatisks, jo latvieši tikai pamazām sāk samazināt lielo starpību, kas uzkrājusies šo gadu laikā,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi.

Pēc viņa teiktā, nozīmīgs iemesls ir pieejamāka cena. “Ja Tallinā cenu kāpumu veicināja algu pieaugums, tad Rīgā situācija ir citāda: algas un līdz ar to arī kredītspēja auga straujāk nekā cenas. Latvijā jauno mājokļu cenas joprojām ir par 30% zemākas,” skaidro Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka arī procentu likmju vide šogad veicināja nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanos.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.

EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.

“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

ASV un Eiropas Savienības (ES) tarifu dēļ Lietuvas ekonomikas izaugsme nākamajos četros gados sliktākajā gadījumā varētu palēnināties par 1%, otrdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus.

"Runājot par iespējamo ietekmi uz Lietuvu, ja ES precēm tiktu ieviests 20-25% tarifs un tiktu veikti noteikti atbildes pasākumi, sliktākajā gadījumā (..) tas varētu samazināt IKP par 1% nākamo četru gadu laikā," Šimkus teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Lietuvas Bankas prezidents paskaidroja, ka ietekme būtu nedaudz ierobežota, jo Lietuvas eksports uz ASV veido tikai aptuveni 5% no kopējā eksporta apjoma, turklāt pastāv arī izņēmumu saraksts, kas nozīmē, ka apmēram trešdaļai no šī eksporta netiktu piemēroti tarifi.

Viņš arī norādīja, ka Lietuva uz ASV eksportē augstākas vērtības produktus, kur peļņa ir nedaudz lielāka, un tarifu slogs tiktu sadalīts starp ražotājiem, pārdevējiem un pircējiem.

Foto: HENKELL FREIXENET LATVIJA

Mēdz teikt, ka mīlestība ir jāsvin katru dienu, un Valentīndiena nav izņēmums. Taču šī diena sniedz lielisku iespēju piešķirt ikdienai īpašu noskaņu – iespējams, ar rozēm, dzirkstošo vīnu vai jūsu īpašo dziesmu? Palikt mājās un padarīt šo vakaru par dāvanu savam mīļotajam vai mīļotajai var kļūt par visvērtīgāko un sirsnīgāko pārsteigumu, kādu vien var vēlēties. Valentīndiena ir ideāla iespēja radīt siltu un romantisku atmosfēru mājās, kur viss tiek pielāgots abpusējam priekam – skaņas, garšas un mīlestības baudījumam. Ja vēlaties iepriecināt mīļoto ar pārdomātu, skaistu un romantisku vakaru mājās, turpiniet lasīt – uzzināsiet piecus vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus, kā padarīt jūsu vakaru neaizmirstamu.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.