Kad runa ir par skaistu un veselīgu ādu, liela daļa cilvēku koncentrējas tikai uz kosmētiku un kopšanas līdzekļiem, taču patiesībā liela nozīme ir arī tam, ko mēs ēdam un kādus mikroelementus uzņemam. Uzturs tiešā veidā ietekmē ādas stāvokli, mitruma līmeni un elastību.

Barības vielas, kas nepieciešamas veselīgai ādai

Lai āda izskatītos starojoša, tai nepieciešamas noteiktas uzturvielas. Vitamīni, antioksidanti un taukskābes ir galvenie “skaistuma elementi”, kas darbojas šūnu līmenī.

C vitamīns ir būtisks kolagēna sintēzei – olbaltumvielai, kas uztur ādas tvirtumu un elastību. C vitamīns arī darbojas kā antioksidants, kas palīdz aizsargāt ādas šūnas no brīvo radikāļu ietekmes

.E vitamīns palīdz saglabāt ādas mitruma līmeni un pasargā no oksidatīvā stresa. Tas darbojas sinerģijā ar C vitamīnu, sniedzot dubultu aizsardzību.

Omega-3 taukskābes, ko iespējams uzņemt ar treknajām zivīm vai uztura bagātinātājiem, veicina ādas elastību, mazinot sausumu un lobīšanos.

Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Itālijas konkurences regulators piektdien Itālijas modes namam "Giorgio Armani" piemēroja 3,5 miljonu eiro naudassodu par patērētāju maldināšanu saistībā ar bīstamajiem darba apstākļiem darbiniekiem, kas izgatavo tā somas un aksesuārus.

Regulators sodījis modes grupu par "maldinošiem paziņojumiem par ētisko un sociālo atbildību, kas bija pretrunā ar faktiskajiem darba apstākļiem, kādi konstatēti pie piegādātājiem un apakšuzņēmējiem".

"Uzņēmumi sniedza nepatiesus paziņojumus par ētisko un sociālo atbildību, kas nebija skaidri, konkrēti, precīzi un nepārprotami izklāstīti," norāda regulators.

Regulators skaidro, ka "Giorgio Armani" lielu daļu ādas somu un aksesuāru ražošanas uzticēja piegādātājiem, kas paļāvās uz apakšuzņēmējiem.

Konkurences regulators min gadījumus, kad, "lai palielinātu ražošanas jaudu, iekārtām tika demontētas drošības ierīces, tādējādi nopietni apdraudot darbinieku drošību un veselību".

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū.

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Lai arī laika apstākļi par to neliecina, strauji tuvojas vasaras vidus, kas tradicionāli ir "karstākais" atvaļinājumu periods un vienlaikus arī klusākais laiks daudzās darbavietās.

Aizvadīto gadu statistika rāda, ka jūlija nogalē izmantoto brīvdienu kopējais apjoms dienā ir 2,5 reizes lielāks nekā vidēji gadā. Tas nozīmē, ka šajās vasaras nedēļās atpūšas teju trīsreiz vairāk strādājošo nekā citkārt. Darba vietās tam ir atšķirīgas sekas. Dažos uzņēmumos strādājošajiem nākas krietni nopūlēties, pildot ne vien savus, bet arī kolēģu pienākumus, savukārt citās darba apjoms krietni samazinās un darbošanās notiek mierīgākā "vasaras režīmā".

Šoreiz vēlos pievērsties tieši otrajiem. Proti, paanalizēt, kā jēgpilni piepildīt šo pieklusuma periodu, lai rudenī uzņēmums būtu labākās pozīcijās nekā patlaban. No neskaitāmām iespējām vēlos vērst uzmanību uz trīs aktuāliem virzieniem, kas palīdzēs uzņēmumam kļūt stiprākam konkurences cīņā un pragmatiskāk izlietot resursus.

Arhitektūras biroja SEP projektētāji pabeiguši Balticovo biogāzes stacijas Egg Energy modernizācijas 3. kārtu, kas ļaus uzņēmumam būtiski palielināt biogāzes ražošanas jaudas.

Rūpējoties par aprites ekonomikas principu ievērošan un ilgtermiņa saimniekošanu, Balticovo līdz šim ir investējis nozīmīgus finanšu līdzekļus biogāzes un biometāna stacijās, kur šie energoresursi tiek ražoti no Balticovo vistu ganāmpulka mēsliem. Biogāzes stacija Egg Eenergy un biogāzes attīrīšanas stacija Bovo Gas ir pilnībā pierādījušas kā efektīva ilgtspējīga investīcija kopējā Balticovo saimniecībā, tāpēc tika pieņemts lēmums par Egg Energy biogāzes stacijas modernizāciju, kas ļaus palielināt saražotās biogāzes apjomus. Savukārt projektēšanas darbus tika nolemts uzticēt arhitektūras birojam, kas ir izstrādājuši pasaules mērogā unikālo Egg Energy tehnoloģiju - biogāzes ražošanu tikai no vistu mēsliem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merko mājas” uzsāk otrās ēkas – A2 – dzīvokļu pirmsrezervāciju biznesa klases dzīvojamajā kvartālā “Arena Garden Towers”.

Projekta A2 ēkā, kas atrodas Arēnas ielā, būs pieejami 80 dzīvokļi ar 15 dažādiem plānojuma tipiem, no kuriem 11 ir pilnībā jauni. Tie izstrādāti, balstoties uz klientu izvēlēm pirmajā ēkā, kur īpaši augstu pieprasījumu izpelnījās piecu istabu dzīvokļi – šobrīd A1 ēkā pārdoti 92% šī tipa dzīvokļu. Ņemot to vērā, otrajā kārtā pieejams plašāks un daudzveidīgāks piecu istabu dzīvokļu klāsts – gan lielākā, gan vidēja izmēra segmentā.

“Pircēju interese ir ļoti skaidra – cilvēki izvēlas funkcionālus, ietilpīgus mājokļus pilsētas centrā ar augstu pievienoto vērtību. Tāpēc A2 ēkā esam paplašinājuši piecu istabu dzīvokļu klāstu un būtiski pārskatījuši visu plānojumu struktūru. No iepriekšējās ēkas saglabāti vien četri plānojumi – pārējie ir radīti no jauna, pielāgojoties tam, ko cilvēki patiešām meklē: vietai, kas ne tikai atbilst ikdienas vajadzībām, bet arī atspoguļo dzīves kvalitāti. Mūsu mērķis nav piedāvāt masu produktu – mēs attīstām vidi, kur arhitektūra, energoefektivitāte un pilsētas dinamika veido vienotu dzīves koncepciju,” uzsver Roberts Rēboks, “Merko mājas” valdes loceklis.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, kārtējā akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna direktoru valde.

Tās sastāvā iecelti divi jauni locekļi – Sebnema Gunele (Sebnem Gunel) un Kriss Motersheds (Chris Mottershead), kuriem ir plaša pieredze starptautiskā tūrisma biznesa vadībā. Ģedimins Almants (Gediminas Almantas), kurš jau iepriekš darbojās valdē, turpinās pildīt savus pienākumus, un vakar notikušajā jaunās valdes pirmajā sēdē tika ievēlēts par atkārtotu valdes priekšsēdētāju. Valdes pilnvaru termiņš būs divi gadi.

“Jaunās valdes iecelšana ir nozīmīgs solis “Novaturas” grupas pārvaldības un tirgus pozīciju stiprināšanā. Esmu pārliecināts, ka jauno valdes locekļu daudzpusīgā pieredze un starptautiskais skatījums veicinās efektīvu stratēģisko lēmumu pieņemšanu un radīs ilgtermiņa vērtību mūsu klientiem, akcionāriem un sadarbības partneriem. Kopā mēs tieksimies paātrināt “Novaturas” izaugsmi un stiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū, izmantojot sinerģijas ar mūsu jaunā investora uzņēmumiem un piedāvājot klientiem izteikti atšķirīgus un konkurētspējīgus ceļojumu piedāvājumus,” stāsta “Novaturas” “Novaturas” grupas izpilddirektors Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Garantētās jaudas iepirkumi, pāreja uz efektīvāku siltumenerģijas ikdienas tirgu un koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas veicināšana - tie ir iespējamie risinājumi, lai nepieļautu A/S "Rīgas siltums" (RS) tarifu kāpumu rudenī.

Par to tika spriests pirmdien, 7.jūlijā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai tiekoties ar A/S "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.

Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no A/S "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi, kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Uzņēmumu grupas AS "APF Holdings" akcionāri kārtējā sapulcē šodien lems par jaunu dematerializētu akciju emisiju līdz trīs miljonu apmērā, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējās sapulces lēmumu projektiem.

Akciju emisijā plānots piesaistīt līdz 39,87 miljoniem eiro, emitējot līdz trim miljoniem jaunu dematerializētu akciju ar vienas akcijas pārdošanas cenu robežās no 5,11 eiro līdz 13,29 eiro, ieskaitot akcijas nominālvērtību, kas ir viens eiro, un akciju emisijas uzcenojumu, kas būs robežās no 4,11 eiro līdz 12,29 eiro.

Akcionāri plāno arī pilnvarot "APF Holdings" valdi noteikt jaunemitējamo dematerializēto akciju skaitu un vienas jaunās emisijas dematerializētās akcijas pārdošanas cenu attiecīgajās robežās.

Jaunās akcijas plānots iekļaut "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Šobrīd kompānijas pamatkapitālu veido 5 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro, bet pēc pamatkapitāla palielināšanas "APF Holdings" pamatkapitāls būs 8 727 930 eiro apmērā, kuru veidos 8 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) daļēji aizliedzis Jēkabpils 2.vidusskolas ēkas ekspluatāciju, informē BVKB.

Birojs ir veicis ārpuskārtas pārbaudi Jēkabpils 2.vidusskolas ēkā Jaunajā ielā 44, Jēkabpilī, konstatējot, ka no griestiem ir atdalījies un nokritis ugunsdrošais apmetums. Šī situācija rada reālus draudus skolēnu un skolas personāla veselībai un drošībai.

Līdz ar to BVKB ir pieņēmis lēmumu noteikt ekspluatācijas aizliegumu vairākām ēkas telpām pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā stāvā līdz bīstamības novēršanai.

BVKB pieņemtais lēmums stājās spēkā šī gada 16.septembrī, un tā apstrīdēšana neaptur tā darbību. BVKB atgādina, ka par ēkas uzturēšanu drošā stāvoklī atbildīgs ir tās īpašnieks.

BVKB aicina visas iesaistītās puses nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto apdraudējumu un nodrošinātu skolēnu un pedagogu drošību.

Šogad "Latvijas Arhitektūras gada balvai 2025" pieteikti 48 darbi, informēja konkursa rīkotāja, Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Salīdzinot ar citiem gadiem, konkursā iesniegts vairāk privātmāju un procesu, kas atklāj aktuālo pētniecībā, norāda LAS. Pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, nozīmīgākos procesus un aicina ikvienu domāt par kvalitatīvu arhitektūru. Finālisti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks izziņoti preses konferencē septembrī, kad tiks publiskots arī fināla žūrijas ārzemju ekspertu sastāvs.

Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus - objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu).