Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.

"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.

Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.

"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.

Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzes Šauļos, kas atrodas valsts ziemeļos, infrastruktūrā līdz 2030.gadam plānots ieguldīt aptuveni 300 miljonus eiro, paziņoja Aizsardzības ministrija.

Kā informēja ministrijā, īpaša uzmanība tiek pievērsta militārās infrastruktūras attīstībai un uzlabošanai, ņemot vērā valsts un NATO sabiedroto vajadzību pieaugumu, savukārt Šauļos esošā Gaisa spēku aviācijas bāze ir stratēģiski nozīmīgs objekts, kurā sabiedrotie kopš 2004.gada rīko mācības un veic NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā.

"Šauļu reģionā vien mēs šobrīd strādājam pie gandrīz 30 infrastruktūras projektiem, kas kalpos ne tikai Lietuvai, bet arī NATO vēl vairākus gadu desmitus. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt augstus kvalitātes standartus gan mums pašiem, gan mūsu sadarbības partneriem. Mums ir iespēja izveidot NATO ļoti nozīmīgu lidostu, tāpēc mums tā ir jāattīsta racionāli un attiecīgi jāiegulda līdzekļi," klāstīja aizsardzības ministres vietniece Orijana Mašale.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.