Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Mūsu valstī ir viens no lielākajiem krīzes riskiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā, Igaunijā, ASV, Maltā un Nīderlandē diviem ģimenes apgādniekiem, kuriem ir divi bērni un kuri saņem minimālo atalgojumu, paliekot bez darba un saņemot visus iespējamos pabalstus, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par organizācijas dalībvalstīm.

Pēc OECD datiem, Latvijā ir viens no sliktākajiem sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem – divu minimālo algu saņēmējiem – divu bērnu vecākiem pēc darba zaudējuma, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā par minimālo stundas likmi, kas ir nepilnas 12 stundas dienā vienam no ģimenes locekļiem, turklāt septiņas dienas nedēļā, vai pilna darba nedēļa abiem. Proti, fiziski tas iespējams vien blēdoties. Vai arī valstij jālemj par pabalstu palielināšanu.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 25.septembrī palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā inflācijas kritumu un procentu likmju samazināšanos.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, nevis 3,1%, kā tika lēsts maijā.

Arī nākamgad organizācija prognozē ekonomikas kāpumu par 3,2%, šo prognozi saglabājot nemainīgu.

"Pasaules ekonomikas izaugsme saglabājusies noturīga, un inflācija turpina mēreni samazināties," norāda OECD.

Organizācija skaidro, ka atalgojumu pieaugums atbalsta mājsaimniecību ienākumus un patēriņa izdevumus, lai gan pirktspēja vairākās valstīs vēl nav atguvusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Globālā tirdzniecība atveseļojas straujāk nekā gaidīts, taču transporta izmaksas saglabājas augstas.

OECD eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 0,7% apmērā, bet nākamajam gadam tā samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 1,3%.

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šobrīd diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāls jautājums, par ko jau ilgstoši runā Latvijas uzņēmēji, ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā, kā arī šādu uzņēmumu eksistences nepieciešamība kā tāda.

Ar nožēlu jāsecina, ka jautājumi par konkurences neitralitāti un godīgas konkurences nodrošināšanu jau ilgstoši stagnē.

2024.gads Latvijā iezīmēja to, ka, šķiet, pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju ietvēra problemātiku par konkurences neitralitāti, kas pēc būtības ir ļoti specifisks un šaurs nacionāla līmeņa jautājums. Vai faktam, ka problemātikai par valsts un pašvaldības iesaisti komercdarbībā, ko jau ilgstoši aktualizē privātā sektora pārstāvji, uzmanību pievērsusi arī OECD, nevajadzēja būt kā sarkanajam karogam politikas veidotājiem Latvijā, ka to nepieciešams risināt?

OECD secinājums ir sekojošs: izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti.

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Latvijā 32% starptautisko studentu ir koncentrēti nelielā skaitā augstākās izglītības iestāžu, kas liecina par šo studentu mobilitātes nevienmērīgu sadalījumu augstākās izglītības sektorā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".

No 2018. līdz 2023.gadam ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā pieaudzis no 9,3% līdz 13,4%, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju 7,4%. Puse no ārvalstu studentiem nāk no citām Eiropas valstīm, vēl 46% - no Āzijas. Vairāk nekā puse jeb 55% ārvalstu studentu izvēlas maģistra programmas.

Ārvalstu studenti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) par studijām Latvijā maksā vidēji 20 071 ASV dolārus (17 128 eiro). Tas ir krietni vairāk nekā vietējie studenti un ES vai EEZ valstu pilsoņi, kuriem bakalaura programmas maksa ir vidēji 6782 ASV dolāri (5787 eiro) gadā.

OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību" apkopo un salīdzina vairākus izglītības rādītājus no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai - izglītības iestāžu un sistēmu rezultātus, iznākumus un ietekmi, līdzdalības rādītājus, ieguldījumu rādītājus, skolotājus un mācību vidi raksturojošus rādītājus.

Kā liecina Global Revenues Statistics Database apkopotā informācija, kas ir ievietota OECD 2024. gada analīzē Corporate Tax Statistics 2024, tad, neņemot vērā četras pundurvalstis (Bahamu salas, Nauru, Tokelau un Vanuatu), 2021. gadā Latvijā bija vissliktākā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu attiecība pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, 2023. gadā Latvijā bija desmitā vissliktākā pasaulē pēc visu iekasēto ienākumu nodokļu attiecības pret visiem nodokļu ieņēmumiem. OECD izdotais Corporate Tax Statistics 2024 (Uzņēmumu ienākuma nodokļa statistika) ir ikgadējs izdevums, kas paredzēts, lai palīdzētu uzlabot ienākuma nodokļa politiku ne tikai OECD, bet visās pasaules valstīs.

Aplūkosim, kādi bija 2024. gada ziņojuma galvenie secinājumi. Vispirms - uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu pasaules valstu ekonomikā. 2021. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos bija vidēji 16 %, rēķinot 123 valstis un teritorijas, par kurām ir pieejami dati. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi vidēji veidoja 3,2% no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).Otrkārt. Ilgstoši vērojamais uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju kritums (pasaulē 2000. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa vidējā likme bija 28,0 %, bet 2019. gadā - 21,7 %) ir apstājies. Laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes visumā saglabājas stabilas.

Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Finanšu ministrija (FM) patlaban meklē risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, trešdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē sacīja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Viņa skaidroja, ka patlaban uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) Latvijā tiek maksāts sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas.

Kaļāne informēja, ka patlaban FM ieskatā reālākais risinājums šai problēmai ir atgriezties pie klasiskās UIN sistēmas, vienlaikus ieviešot IIN dividenžu ienākumam.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite atgādināja, ka pērn, vienojoties par nodokļu reformu, apsolīts UIN sistēmu nemainīt četrus gadus, un aicināja ievērot šo solījumu.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

Turpmāk Konkurences padomes (KP) vadība tiek uzticēta līdzšinējam KP padomes loceklim Kārlim Piģēnam.

Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs pienākumus pildīs līdz jauna padomes priekšsēdētāja stāšanās amatā, kuru konkursa kārtībā apstiprinās Ministru kabinets.

K. Piģēns ir Konkurences padomes loceklis kopš 2022. gada un KP priekšsēdētāja prombūtnes laikā ir apliecinājis savas vadības prasmes un spējas, kā arī sekmīgi vadījis iestādes darbu.

“Šobrīd būtiskākais uzdevums ir nodrošināt iestādes darbības nepārtrauktību. KP turpinās uzraudzīt un stiprināt konkurences tiesības Latvijā, saglabājot esošo iestādes stratēģijā nodefinēto attīstības kursu un vērtības. Turpināsies arī darbs pie iestādes IT risinājumu un citu inovāciju attīstības. Tāpat arī 2025. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsāks pilnu iestādes darbības auditu, vienlaikus arī vērtējot Latvijas konkurences tiesību instrumentu efektivitāti un iespējamos uzlabojumus. Šajā gadā KP arī uzsāks sniegt konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.” stāsta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs K. Piģēns.

Latvijā publiskajai pārvaldei būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu uzticēšanos, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka galvenie ēnu ekonomiku veicinošie faktori ir nodokļu slogs, nodokļu nomaksas sarežģītībā, kā arī nodokļu nomaksas morāle un kopējā uzticēšanās valdībai.

Gorkšs akcentēja, ka, pēc OECD datiem, Latvijā uzticēšanās valdībai līmenis ir otrs zemākais, taču uzticēšanās valsts pārvaldei ir cieši saistīta ar normatīvu izmaiņām un to izpildi.

"Ja analizē šīs valdības darbu, tad kavēšanās un sasteigta normatīvu virzīšana ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti," sacīja Gorkšs, uzsverot, ka šādam valdības darbam ir tieša saistība ar to, cik kvalitatīvs ir regulējums, kas tieši ietekmē vēlmi pildīt tajā noteikto.

Vienlaikus, runājot par paredzētajām nodokļu izmaiņām, Gorkšs atzīmēja, ka ieņēmumu sadaļa, salīdzinot ar pagājušo gadu, visos nodokļos, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir pildījusies labāk. Ieņēmumu palielināšana nav lielākā problēma, problēma ir izdevumu samazināšana.

Vairākas lielas finanšu tehnoloģiju kompānijas drīzumā varētu ieiet Lietuvas tirgū, piektdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas valdes loceklis Simons Krepšta, taču atteicās tās nosaukt.

"Runājot par finanšu tehnoloģiju sektoru, piedzīvojam "zelta laikmetu". Te strādā daudz institūciju, labi pazīstami vārdi. Dažu nedēļu laikā būs vairāk ziņu par finanšu tehnoloģiju milžu ienākšanu Lietuvā. Un izaugsme šajā jomā ir būtiska," Krepšta teica piektdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pasākumā Viļņā.

Konkrētus uzņēmumus viņš gan atteicās nosaukt, norādot, ka par to tiks paziņots pēc galīgo lēmumu pieņemšanas. Lietuvas Banka cenšas veicināt finanšu tehnoloģiju nozares izaugsmi valstī, jo tas būtiski veicina iekšzemes kopprodukta pieaugumu, nodokļu ieņēmumus un darbavietu radīšanu, klāstīja bankas valdes loceklis.

Mobile operatori Latvijā intensīvi attīsta 5G tīklu, sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šī attīstība ir kapitālietilpīga, operatori maina ne vien radiotīklus, bet arī pamattīklus, pārejot uz jaunākās paaudzes tehnoloģijām," sacīja Lelis.

Viņš norādīja, ka nesen ziņots par pirmajiem 5G B2B ("Business to Business") pielietojumiem biznesa sektorā Latvijā, taču pārsvarā 5G apkalpo iedzīvotāju mājas interneta vajadzības un nodrošina labu lietotāja pieredzi telefonos.

Pašreiz 5G pārklājums sasniedz apmēram 75% Latvijas teritorijas. Uz Eiropas fona nozares rādītāji 5G platjoslas veiktspējas ziņā ir apmēram pa vidu, akcentēja Lelis.

Tāpat viņš norādīja, ka divi no trim mobilajiem operatoriem ir sākuši 3G tehnoloģijas izslēgšanu, lai atbrīvotu frekvenču spektru jaunākām tehnoloģijām, kas to izmantos efektīvāk.

Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izveidots unikāls ekonomikas modelis: valdošo politiķu un valsts sektora vadītāju labklājības zeme.

Lielākajā daļā pasaules valstu vislielākā nevienlīdzība ir starp kapitāla īpašniekiem un darba ņēmējiem. Latvijā vislielākā nevienlīdzība ir starp valsts sektora priekšniekiem un pārējiem iedzīvotājiem. Turklāt Latvijā ir viens no sliktākajiem OECD sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējiem, bet jo īpaši – ģimenēm ar bērniem.

Pirms gada žurnāls Dienas Bizness sāka celt trauksmi par to, ka Latvijā nav likumam atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas, DB 2024. gada 7. maijs, 16.-23. lpp.). Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8.pantam attīstību ilgtermiņā plāno līdz 25 gadiem, bet vidējā termiņā plāni tiek veidoti līdz septiņu gadu ilgiem posmiem. Pašlaik joprojām spēkā esošā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir sagatavota līdz 2030. gadam. Pagājušajā gadā Latvijai teorētiski bija ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokuments tuvākajiem sešiem gadiem, bet, tā kā pēdējā gada laikā nekāds jauns attīstības plānošanas dokuments nav pieņemts, tad vienīgais un galvenais Latvijas stratēģiskais plānošanas dokuments noslēgsies jau pēc pieciem gadiem. Pirms gada izteiktais secinājums, ka Latvijas Saeima un valdība darbojas bez fiksēta ilgtermiņa mērķa, jo Latvijai nav spēkā esošas ilgtermiņa (20-25 gadu garam termiņam) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, ir palicis nemainīgs arī pašlaik. Turklāt, kā jau Dienas Bizness ir vairākkārt norādījis, tad ir matemātiski pierādāmi, ka spēkā esošās stratēģijas galvenais mērķis – sasniegt Eiropas Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – tuvākajos piecos gados nav izpildāms. Pagājušajā gadā aicinājumus valdībai pievērsties nepieciešamībai stratēģisko mērķu nospraušanā izteica Latvijas uzņēmēju organizācijas.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Pēdējos gados apdrošināšanas tirgū pieredzam bezprecedenta situācijas, sākot ar strauju apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas trīs gadu periodā ir audzis par 57% un beidzot ar dabas stihiju postošo ietekmi, kas radījusi pēdējos 20 gados nepieredzētus zaudējumus.

Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Izaugsmes un inflācijas amerikāņu kalniņi

Trīs gadus pēc kārtas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme katru gadu bijusi mērāma ar divciparu skaitli, proti, 2022. gadā tā sasniedza rekordaugstu līmeni - 23%, 2023. gadā tā bija 18%, bet pērn - 10%, kas trīs gadu periodā kopā veido 57%. Straujā tirgus izaugsme skaidrojama ar inflāciju, ko galvenokārt izraisīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Ja šo inflācijas vilni salīdzinām ar 2008. gada finanšu krīzi, redzama viena būtiska atšķirība. 2008. gadā daudzi iedzīvotāji no apdrošināšanas atteicās pilnībā, tādēļ kopējais apdrošināšanas tirgus samazinājās par 202 miljoniem eiro. Savukārt 2022. gada inflācijas seku ietekmē tirgus izaugsme bija 249 miljonu eiro. Tas liecina par finanšu pratības pieaugumu Latvijā, jo krīzes situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā nodrošināt stabilitāti un drošību.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.