Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Izvēlēties ideālu dāvanu sievietei nav nemaz tik viegli. Dažādas gaumes, intereses un vēlmes padara šo procesu gan aizraujošu, gan nedaudz izaicinošu. Bet satraukumam nav pamata, lūk, 15 lieliskas dāvanas sievietei no Notino:

1. Smaržas

Smaržas vienmēr ir bijušas un būs klasika. Elegants aromāts var kļūt par sievietes neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Izvēlieties aromātu, kas atspoguļo viņas gaumi – vai tas būtu svaigs ziedu vai spēcīgs koka aromāts. Ja neesat pārliecināts par izvēli, apsveriet iespēju dāvināt smaržu mini komplektu, kas ļauj izmēģināt vairākus aromātus.

2. Elektriskā zobu suka

Kurš gan nevēlas perfektu smaidu? Mūsdienās elektriskā zobu suka ir efektīvs rīks, kas palīdz iegūt žilbinošu smaidu. Ar dažādiem tīrīšanas režīmiem un uzlabotu tehnoloģiju tā kļūs par neaizvietojamu ikdienas sabiedroto.

3. Komplekts matu ieveidošanai

Uzdāviniet savai mīļotajai dāmai iespēju iegūt skaistas lokas, neizmantojot karstumu. Matu ieveidošanas komplekts sastāv no matu ruļļa, gumijām un matu sprādzes. Komplekts matu ieveidošanai ir lieliska alternatīva tradicionālajiem karstajiem instrumentiem. Tas ļauj radīt elegantas lokas pavisam vienkārši.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments otrdien, 17. decembrī, ierosinājis kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēti Aivars un Anrijs Lembergi un Ansis Sormulis, portāls Delfi uzzināja Senātā.

Lietā ir 349 sējumi. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas.

Izanalizējot lietā esošo informāciju, Senāts ir konstatējis kasācijas kārtībā izskatāmus jautājumus, kas ir pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Jau vēstīts, ka apelācijas instances tiesa bijušajam Ventspils mēram piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu, kas bija par gadu mazāk nekā sprieda pirmās instances tiesa.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda vienu gadu un 11 mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju.

Arī Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim apgabaltiesa piesprieda vienu gadu un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu un mantas konfiskāciju.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Pieaugošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita veida diskriminācija, kā arī atalgojuma sistēma ir caurspīdīga un taisnīga.

Tieši pēc diviem gadiem, 2026. gada jūnijā, spēkā stāsies jaunā Eiropas Savienības direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu*, kas paredz pilnīgu šī mājasdarba izpildīšanu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji būs gan darbinieki, gan darba devēji, jo šī ir arī iespēja stiprināt darbinieku lojalitāti un piesaistīt jaunos talantus, veicinot vienlīdzīgu un atklātu organizācijas kultūru.

Konkrētā direktīva prasa vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, nosakot darba samaksu par līdzīgas vērtības darbu, kā arī prasa darba devējiem panākt caurspīdīgumu, lai darbinieki zinātu, kāda ir samaksa attiecīgajā amata kategorijā. Uzņēmējiem būs jāmēra un vēlāk arī jāpublisko dati par darba samaksu un atšķirībām sieviešu un vīriešu atalgojumā. Atalgojuma politika nav ātri un viegli izmaināma, īpaši lielākās organizācijās, tāpēc daudzi darba devēji minētās prasības pamazām ievieš jau tagad.

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās procenti ir tik lieli.

Darbinieku labbūtība – nevis greznība, bet nepieciešamība

LDDK īstenotās biedru aptaujas atbildes atklāj, ka darba devēji arvien vairāk līdzekļu iegulda darbinieku labbūtības veicināšanā un uzskata to par investīciju uzņēmuma izaugsmē. Lielo uzņēmumu grupā papildus algai un prēmijām tie ir vidēji 1000 eiro gadā uz katru darbinieku, savukārt darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits pēdējā gada laikā audzis par aptuveni 16 %. Darba devēji rūpējas par to, lai darbinieki būtu veseli, produktīvi un negribētu mainīt darbu, jo konkurence par kvalificētiem darbiniekiem ir ļoti sīva un, ņemot vērā demogrāfijas un sabiedrības novecošanas rādītājus, tikai saasināsies. Mēdz uzskatīt, ka neliela kadru mainība liecina par labiem darba apstākļiem, tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no darba devēja. Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīgas prioritātes un atšķirīgi iemesli mainīt darbavietu. Ir darbinieki, kuri apzināti “kolekcionē” darba vietas, kas potenciāli izdaiļos CV un varbūt bruģēs ceļu uz spožāku karjeru nākotnē. Ir tādi, kas nespēj uzreiz atrast īsto vietu, un ir arī tādi, kam neizdodas ilgstoši noturēties vienā vai otrā darbavietā. Tā kā jauna darbinieka atrašana un apmācīšana var izrādīties liels izaicinājums, darba devēji, kas vērsti uz izaugsmi, darbinieku piesaisti prioritāšu skalā liek ļoti augstu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Izaugsmes kapitāla uzņēmums “Auréa”, kuru līdzdibinājuši Mike Jatania un Paul Raphaël, paziņojis par uzņēmuma “The Body Shop” iegādes procesa pabeigšanu.

Tas ir līdz šim lielākais izaugsmes kapitāla uzņēmuma darījums. Uzņēmums “The Body Shop” ir dibināts 1976. gadā un piedāvā ādas kopšanas, ķermeņa kopšanas, matu kopšanas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļus, kas izgatavoti no dabīgām godīgas tirdzniecības sastāvdaļām no visas pasaules.

Mike Jatania būs uzņēmuma rīkotājdirektors un Charles Denton būs galvenais izpilddirektors (CEO), un viņi kopīgi vadīs uzņēmumu “The Body Shop”. Abiem uzņēmuma vadītājiem ir pieredze tradicionālu zīmolu atveseļošanā un transformēšanā par ilgtspējīgi augošiem uzņēmumiem.

Mike Jatania, Auréa līdzdibinātājs, norāda: “Iegādājoties “The Body Shop”, mēs esam ieguvuši patiesi ikonisku zīmolu ar ļoti lojāliem klientiem vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē. Mūsu apņemšanās ir koncentrēties uz zīmola klientu vēlmēm, ieguldot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošinot izcilu iepirkšanās pieredzi visos tirdzniecības kanālos, vienlaikus godinot zīmola ētisko un aktīvistu pozīciju.”

Par Latvijā bāzētā premium vannas rituālu un ķermeņa kopšanas produktu ražotāja “Stenders” vairākuma akcionāru ir kļuvusi viena no pasaulē vadošajām privātā kapitāla investīciju kompānijām “L Catterton”, kas koncentrējas uz ieguldījumiem patēriņa segmenta uzņēmumos un zīmolos.

Noslēgtais darījums paātrinās “Stenders” starptautisko biznesa ekspansiju, kā arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas Āzijā, Eiropā, Tuvo Austrumu un ASV tirgos.

Jaunais investors norāda, ka “Stenders” kā vannas rituālu ekspertam veiksmīgi izdevies sevi pozicionēt vairākos kontinentos, kur uzņēmumam paredz turpmāku attīstību ar sociāli atbildīgu biznesa pieeju, aktualizējot ilgtspēju un labbūtību apgūtajos tirgos.

Vairākuma akcionārs novērtē uzņēmuma mērķtiecīgo darbību 20 pārstāvētajās valstīs, e-komercijas kanālos un vairāk nekā 300 veikalos pasaulē, kas pēdējo četru gadu laikā ir ļāvis palielināt “Stenders” konsolidēto apgrozījumu par aptuveni 20% katru gadu. Tādējādi zīmols ir spējis nodrošināt konsekventu pārdošanas apjomu pieaugumu, uzrādot augstus konversijas un atkārtotu pirkumu rādītājus.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā kļūst arvien populārāka starp uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot valsts izdevīgo uzņēmējdarbības vidi. Galvenie faktori, kas veicina šo izvēli, ir valsts uzsāktā un starptautiski atzītā e-rezidentūras programma, kas sniedz digitālās iespējas uzņēmuma attālinātai vadībai, kā arī Igaunijas pievilcīgais nodokļu režīms. Ja meklējat efektīvu un izdevīgu veidu, kā veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, uzņēmuma reģistrācija Igaunijā var būt labākais risinājums.

e-Rezidentūras programma: Digitalizēta uzņēmējdarbība

E-rezidentūras programma, kas tika uzsākta 2014. gadā, ļauj ārvalstu uzņēmējiem kļūt par "digitālajiem rezidentiem" Igaunijā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var attālināti reģistrēt, vadīt un pārvaldīt uzņēmumus neatkarīgi no savas atrašanās vietas pasaulē. Šeit ir dažas no galvenajām priekšrocībām:

• Viegla uzņēmuma reģistrācija: Process ir pilnībā digitalizēts, un visas formalitātes var veikt tiešsaistē, izmantojot e-rezidenta identitāti.

• Piekļuve ES tirgum: Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā nodrošina pieeju visam Eiropas Savienības tirgum ar vienotiem tirdzniecības noteikumiem un standartiem.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Neraugoties uz īsti vasarīgajiem laikapstākļiem maijā, jūnijā un jūlijā, strādājošie Latvijā nesteidzas doties garos atvaļinājumos, bet gan mēģina "atvilkt elpu" vairākos dažu brīvdienu piegājienos.

Gandrīz 60% visiem šogad pieteiktajiem atvaļinājumiem bijuši līdz vienai kalendārajai nedēļai, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju apkopotā risinājuma lietojumu statistika.

Populārākais vairāku dienu atvaļinājuma termiņš ir 7 brīvas kalendārās dienas pēc kārtas, ko šogad izvēlējušies 12% no visiem atvaļinājuma pieteicējiem. Aptuveni tik pat, 12% atvaļinājumu bijuši 14 kalendārās dienas ilgi. Tie arī ir garākie atpūtas brīži, kādus atļāvušies strādājošie. Tālākā pagātnē iecienīto došanos mēnesi ilgā prombūtnē nu vairs atļaujas pavisam niecīga daļa darbinieku. Tā, piemēram, 28 dienas jeb pilnas četras kalendārās nedēļas no darba pienākumiem atpūtās vien 3 % strādājošo, bet 30 dienas – mazāk par 1%.