Valdības sēdē izskatīs saprašanās memorandus, kurus plānots parakstīt starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.

“Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība, drošība un atbalsts ģimenēm. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka par jauno viceprezidenti personālvadības jautājumos ir iecelta Jekaterina Leidmane, šajā amatā stājoties šodien, 2026. gada 16. janvārī.

Šajā amatā Leidmane vadīs airBaltic Cilvēkresursu departamentu, koncentrējoties uz līderības attīstību, darbinieku iesaisti un organizatorisko efektivitāti, kā arī atbalstot uzņēmuma izaugsmes un pārmaiņu programmu.

Jekaterina Leidmane, airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos, norāda: “Esmu gandarīta pievienoties airBaltic komandai un kļūt par tik dinamiska un ambicioza uzņēmuma daļu. Ar pārliecību esmu gatava cieši sadarboties ar vadības komandu un darbiniekiem, lai izveidotu spēcīgu cilvēkresursu pārvaldību, kas atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi, iesaisti un organizatorisko izcilību.”

Jekaterinai Leidmanei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze personāla vadības jomā mazumtirdzniecības, finanšu un profesionālo pakalpojumu nozarēs. Pirms pievienošanās airBaltic, viņa strādāja par personāla vadības direktori Circle K Latvia, esot vadības komandas locekle un pārvaldot cilvēkresursu, veselības, drošības un vides funkcijas aptuveni 850 darbiniekiem. Šajā laikā viņai bija nozīmīga loma, veicinot organizatoriskas pārmaiņas, vadības attīstību un darbinieku iesaistīšanos, kā arī atbalstot uzņēmuma izaugsmi starptautiskā mērogā.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmantošanai jābūt atbildīgai, šie līdzekļi nav "jāapgūst pašmērķīgi" vienkārši apgūšanas pēc, bet lietderīgi jāiegulda, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Valsts kontroles elektroautobusu iegādes revīzijā secināto, ka autobusu iegādē redzams, ka pirkumi vairāk veikti ES naudas apgūšanai, nevis lai panāktu iespējami labāko rezultātu.

FM uzsver, ka gan ES fondu, gan Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas, kas ir avots šajā gadījumā, tiek plānotas atbilstoši nacionālajam prioritātēm un nozaru vajadzībām, un tās īstenojamas konkrētu mērķu sasniegšanai, tai skaitā dodot iespēju, ne nosakot kā pienākumu, risināt aktuālas problēmas un izaicinājumus dažādām mērķauditorijām, tostarp pašvaldībām, izvērtējot savas vajadzības un iespējas īstenot konkrētus projektus.

Ministrija atzīmē, ka finansējums elektroautobusu iegādei tika piešķirts konkursa kārtībā, tādēļ nepastāvēja spiediens "apgūt" finansējumu tikai tādēļ, lai to nezaudētu. Turklāt Latvija AF finansējumu no Eiropas Komisijas saņem ar ikgadējiem maksājumiem par konkrētu reformu un rādītāju izpildi.

Izvēlēties uzticamu autoservisu nav nemaz tik viegli. Autovadītāji ir uzstādījuši augstu latiņu un sagaida ne tikai kvalitāti par labu cenu, bet arī maksimālas ērtības. To visu piedāvājam mēs, Riepu garāža – esam kļuvuši par stabilu tirgus dalībnieku, un mūsu klientu skaits stabili pieaug, jo koncentrējamies uz to, kas ir svarīgs tieši tev. Iepazīsties ar 5 būtiskām priekšrocībām, kuras piedāvājam saviem klientiem!

1. iemesls: klients pāri visam jeb risinājumi, kas pielāgoti atsauksmēm un ieteikumiem

Riepu garāža necenšas diktēt savus spēles noteikumus – mēs tos veidojam kopā ar tevi. Kvalitatīvi servisa pakalpojumi zaudē savu jēgu, ja tos saņemt ir neērti un sarežģīti, tāpēc ieklausamies savos klientos un ņemam vērā gan atsauksmes un ieteikumus, gan konstruktīvu kritiku. Arī auto nozare nestāv uz vietas, tāpēc nepārtraukti pilnveidojam ikvienu niansi, sākot ar komunikāciju un beidzot ar pakalpojumiem un veikalā atrodamo preču klāstu.

Riepu garāžas speciālisti nemitīgi papildina savas zināšanas un prasmes, kā arī regulāri investējam līdzekļus modernākajā aprīkojumā, lai ikvienu darbu paveiktu gan kvalitatīvi, gan ātri. Mūsu draudzīgais un zinošais kolektīvs vienmēr ir gatavs atbildēt uz taviem jautājumiem un sniegt izsmeļošas konsultācijas, lai tu zinātu, kurš riepu modelis ir piemērotākais un kāpēc tik svarīga ir riepu balansēšana vai jebkurš cits pakalpojums.

Svētku dienas darba devējiem, kuru darbiniekiem ir jāstrādā, rada papildu izmaksas, tāpēc šādu dienu skaits un vēl jo vairāk to pagarināšana, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, būtu pakļaujama revīzijai.

Tādu pozīciju pauž daudzi uzņēmēji, jo īpaši pēdējo gadu laikā pieaugošo darbaspēka izmaksu kontekstā. Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta ziņojums rāda, ka Latvijā oficiāli noteiktas 12 svētku dienas, kas līdzinās ES vidējam rādītājam. Visvairāk oficiālo svētku dienu ir Horvātijā, Slovākijā, Maltā — 14, vismazāk Vācijā un Nīderlandē — 9. Protams, Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēl kāda nianse, proti, pārceltās brīvdienas. Piemēram, Latvijā 18. novembra un 4. maija brīvdienas tiek pārceltas jeb tiek piešķirta papildu brīva diena darbadienā, ja pati svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Savukārt Francijā, Nīderlandē un lielākajā daļā Vācijas svētki, kas iekrīt brīvdienās, netiek kompensēti. Latvijā joprojām ir tradīcija pārcelt darba dienas, kas iekrīt starp svētkiem. Šāds darba režīms tiek piemērots valsts iestādēm, bet ir ieteicams arī privātajam sektoram.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau otro gadu pēc kārtas īsteno Azbesta atbalsta programmu, kuras ietvaros šogad savāktas 684,41 tonnas azbestu saturoša šīfera.

Atbalsts šogad sniegts 260 Latvijas Goda ģimenēm, tādējādi pakāpeniski veidojot drošāku dzīves vidi un mazinot riskus cilvēku veselībai. Atbalsta programmas mērķis ir samazināt azbestu saturošu materiālu radītos riskus videi un iedzīvotāju veselībai.

Latvijā uz ēku jumtiem joprojām atrodas aptuveni viens miljons tonnu azbestu saturošā šīfera, un, ēkām pakāpeniski mainot jumta segumu, rodas bīstamie atkritumi, kuru apsaimniekošana ir saistīta ar papildu izmaksām.

“Jau 2024. gadā, ar lielu sabiedrības ieinteresētību, īstenojām atbalsta programmu, savācot līdzīgu apjomu šīfera kā šogad. Atbalsta programmu plānojam turpināt arī turpmākajos gados, jo savulaik populārie azbestu saturošie būvmateriāli ir bīstami atkritumi, kas joprojām tiek uzkrāti mājsaimniecībās, tā radot riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi,” komentē klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Jaunu uzņēmumu reģistrācijas bums turpinās Igaunijā, arī Latvijā un Lietuvā 2025. gadā reģistrēts vairāk nākotnes vērtības radītāju, vienlaikus arī Baltijas valstīs turpinās reģistru tīrīšana.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Uzņēmumu reģistru datiem. “Jaunu uzņēmumu reģistrācijā Baltijā būtisku pārmaiņu nav, jo vismazākajā valstī pēc iedzīvotāju skaita — Igaunijā - arī 2025. gadā ir reģistrēts visvairāk jaunu nākotnes vērtību radītāju — 23 736, kam seko iedzīvotājiem bagātākā Baltijas valsts Lietuva ar 15 054, un godpilno trešo vietu jau kuro gadu pēc kārtas ieņem Latvija ar 10 445,” pētījuma datus rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību, ka visās trijās Baltijas valstīs pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu ir reģistrēts vairāk jaunu kompāniju, pat neraugoties uz pēdējo trīs gadu laikā pieaugušajiem riskiem. “Ģeopolitiskā situācija šoreiz nav mazinājusi vēlmi veidot uzņēmumus, pat ja robeža ar Krieviju/ Baltkrieviju ir ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai un arī Lietuvai,” uz jautājumu, vai austrumu robežai ir kāda nozīme jaunu kompāniju reģistrācijā, atbild A. Brūvelis.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.

Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Rīgā šonedēļ norisinājās Coca-Cola HBC Latvia un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētā uzņēmējdarbības un satura veidošanas konference jauniešiem #YouthEmpowered, kurā dalībnieki ieguva vērtīgus padomus un jaunākās metodes savu uzņēmējspēju attīstīšanai.

Pasākums vienlaikus norisinājās visās Baltijas valstīs. Pasākums pulcēja 700 jauniešus un tajā ar savu pieredzi un padomiem dalījās uzņēmējdarbības pārstāvji. Konferencē uzstājās Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents, valdes loceklis, Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs, Māra Lieplapa, PLŪKT līdzdibinātāja, Andrejs Ivanovs, Accenture Produktu industrijas vadītājs Baltijā, “Junior Achievement Latvia” programmu absolventi un citi uzņēmēji.

“Mēs Coca-Cola HBC ticam, ka katram jaunietim ir spēks ietekmēt nākotni. Ar iniciatīvu #YouthEmpowered mēs palīdzam šo potenciālu pārvērst reālās iespējās, sniedzot jauniešiem praktiskas prasmes, kontaktus un pārliecību par sevi. Šis pasākums kopā ar mūsu partneriem ir lielisks piemērs tam, kā radām vidi, kurā jaunieši var attīstīties un īstenot savas idejas”, norāda Coca-Cola HBC Latvia Korporatīvo lietu un ilgtspējas vadītāja Paula Šimkuse.

Divu gadu laikā SIA Dižozols plus izstrādātie 80 jaunie produkti ļauj strauji atgūt iepriekš zaudēto un strādāt ar rekordlielu neto apgrozījumu.

Šogad plūcam to mājas darbu augļus, kurus veicām 2023. un 2024. gadā, kopējo situāciju raksturo SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Viņš norāda, ka teju divus gadus veiktas dažādas aktivitātes pasūtījumu piesaistei, jo pirms vairāk nekā diviem gadiem tika piedzīvots neticamais, kad lielākie klienti pasūtījumus samazināja pat par teju 50%. “2023. gads bija savdabīgs apjukuma laiks, jo nebija prognozējams, kas notiks – vai šie klienti atjaunos pasūtījumu apjomus, un kad tas varētu notikt,” tā laika situāciju rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka tajā brīdī bija ļoti daudz neatbildamu jautājumu.

AS “Amber Latvijas balzams” iesniedz pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP), lai restrukturizētu finanšu saistības, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Amber Latvijas balzams” paziņo, ka 2026. gada 30. janvārī Rīgas pilsētas tiesā ir iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzsākšanu.

Tas ir brīvprātīgs juridisks restrukturizācijas process, kura mērķis ir aizsargāt uzņēmuma darbību, vienlaikus sadarbojoties ar kreditoriem ilgtspējīgas finanšu struktūras izveidei.

"AS “Amber Latvijas balzams” TAP procesa laikā turpinās normālu saimniecisko darbību. Mēs plānojam, ka ražošana TAP procesa laikā turpināsies, un strādāsim, lai nodrošinātu piegādes klientiem, uzņēmuma darbinieki turpinās darbu. TAP ir juridisks instruments, kas aizsargā nepārtrauktu uzņēmējdarbību un vienlaikus nodrošina nepieciešamo laiku finanšu restrukturizācijai," informē uzņēmums.

Parlamentārieši pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz, ka noteiktos gadījumos sociālie uzņēmumi drīkstēs sadalīt līdz 50% no pārskata gada peļņas.

Pašlaik likums nosaka absolūtu aizliegumu sadalīt peļņu - nav pieļaujamas ne dividendes, ne izmaksas pamatkapitāla samazināšanas gadījumā, kā arī citas Komerclikumā noteiktās peļņas sadales formas. Šobrīd peļņu drīkst tikai ieguldīt statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.

Grozījumu autore Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka piedāvātā pieeja tuvinās Latviju starptautiskajai praksei, kur sociālā uzņēmējdarbība apvieno biznesa un sociālos mērķus.

Atļaujot vismaz daļēju peļņas sadali, sociālie uzņēmumi var piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju, skaidro LM.

A klases biroju komplekss Verde nupat kā paziņojis par sadarbības uzsākšanu ar autostāvvietu operatoru Snabb.

Biroju kompleksa autostāvvieta ir izvietota divos līmeņos – pazemes zonā, kas paredzēta Verde nomniekiem, un pirmajā stāvā, kas pieejama ikvienam apmeklētājam. Autostāvvieta darbojas ar numura zīmju atpazīšanas sistēmu, un tajā ir izvietoti digitālie ekrāni.

Sadarbībā ar Snabb inovatīvi digitālie risinājumi turpmāk tiks nodrošināti arī biroja kompleksa apmeklētājiem, kuri galvaspilsētā pārvietojas ar auto.

“Verde ar prieku paziņo par sadarbības uzsākšanu ar Snabb, vienu no inovatīvākajiem autostāvvietu operatoriem Baltijā. Pateicoties šai stratēģiski veidotajai partnerībai, mūsu nomnieki un apmeklētāji varēs baudīt modernus un pilnībā digitālus autostāvvietu risinājumus ar automātisku numura zīmju atpazīšanu un elastīgām maksāšanas iespējām. Tā kā Verde aktīvi turpina augt un paplašināties, šī sadarbība lieliski saskan ar mūsu mērķi radīt vidi, kas apvieno augstāko komfortu, kvalitāti un mūsdienīgu lietotāju pieredzi, nodrošinot vienkārši un ērti izmantojamu autostāvvietu ikvienam,” komentē Verde komercdirektore Iveta Ardava.

“Stonepeak”, alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos, un “Bite grupa”, viens no vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Baltijā, paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru “Stonepeak” iegādāsies “TeleTower” – “Bite grupas” torņu biznesu Lietuvā un Latvijā.

“Bite grupa” ir “Providence Equity Partners” portfeļa uzņēmums – privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz izaugsmi orientētiem mediju, komunikāciju, izglītības un tehnoloģiju uzņēmumiem. Darījums izveidos pirmo pilnīgi neatkarīgo sakaru infrastruktūras uzņēmumu Baltijā un iezīmēs stratēģiskas partnerības sākumu, kas veltīta investīcijām mobilo tīklu attīstībā un klientu pieredzes uzlabošanā reģionā.“TeleTower”, kas izveidots 2009. gadā “Bite grupas” ietvaros, pārvalda daudzveidīgu portfeli ar vairāk nekā 2 500 sakaru torņiem, mastiem un jumta konstrukcijām Latvijā un Lietuvā, ar plašu pārklājumu stratēģiski nozīmīgās pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas “TeleTower” un “Bite grupa” noslēgs ilgtermiņa darījuma līgumu, kas paredz izvietot vairāk nekā 1 200 papildu sakaru bāzes staciju vietas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu tīkla blīvumu, uzlabotu savienojamību attālākos reģionos un nodrošinātu 5G ātrumu klientiem, ņemot vērā, ka mobilo datu lietojums reģionā turpina pārsniegt Eiropas vidējo līmeni.

“Marginalen Group” uzņēmumi - Latvijas uzņēmums SIA “Aizdevums.lv” (Aizdevums.lv) un Lietuvas uzņēmums UAB “GF Bankas” (GF Banka) paziņo par plāniem apvienoties, kā rezultātā Aizdevums.lv kļūs par GF Bankas Latvijas filiāli un mainīs savu zīmolu uz GF Banka.

Pārmaiņas paredzēts īstenot nākamā gada laikā pēc abu valstu regulatoru apstiprinājuma saņemšanas.

Aizdevums.lv valdes priekšsēdētājs Artūrs Ilziņš norāda: “Latvijā būs vēl viena banka, kas ietver plašāku banku pakalpojumu piedāvājumu klientiem, kā arī filiāles reģionos visā Latvijā. Jebkura uzņēmuma attīstībā pienāk brīdis, kad ir nepieciešamas pārmaiņas, lai augtu un attīstītos. Aizdevums.lv pievienošanās GF Bankai nesīs pozitīvas pārmaiņas, turpmāk klientiem piedāvājot vēl labākus finanšu risinājumus vēl labākā kvalitātē, paverot plašākas iespējas gan kredītu tirgū, gan depozītu tirgū ilgtermiņā. Pārmaiņu procesā liksim lielu uzsvaru uz klientu servisu, nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību un arī turpmāk piedāvājot dažāda veida aizdevumus klātienē un tiešsaistē.”

Eiropā vadošā platforma ilgtermiņa investēšanai privātajiem investoriem Mintos šodien paziņo par jaunas finansējuma piesaistes kārtas uzsākšanu, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti Mintos darbības un regulatīvā pamata stiprināšanai, uzņēmumam turpinot gatavoties ECB bankas licences pieteikuma iesniegšanai saskaņā ar tā ilgtermiņa stratēģiju.

Investīcijas tiks novirzītas arī Mintos produktu klāsta paplašināšanai, kā arī digitālās un mobilās pieredzes turpmākai pilnveidošanai. Šīs iniciatīvas apliecina Mintos apņemšanos izveidot drošu, pārredzamu un daudzveidīgu investīciju platformu privātajiem investoriem visā Eiropā.

Pašlaik Mintos apkalpo gandrīz 700 000 reģistrētu lietotāju un pārvalda aktīvus aptuveni 800 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums koncentrējas uz ilgtspējīgu izaugsmi, atbilstību regulatīvajām prasībām un ilgtermiņa investoru mainīgo vajadzību apmierināšanu arvien digitālākā investīciju vidē.

Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka pakāpeniski tiks ieviesta iekāpšana lidmašīnā, vadoties pēc noteiktām grupām, lai visiem ceļotājiem nodrošinātu raitāku un ērtāku iekāpšanu.

Sākot no 6. oktobra, iekāpšana airBaltic lidojumos tiks veikta, balstoties grupu principā, un tās būs norādītas katra pasažiera iekāpšanas kartē.

Šīs sistēmas mērķis ir mazināt drūzmēšanos iekāpšanas sektoros un nodrošināt mierīgāku lidojumu sākumu. Pasažieriem atliks tikai pārbaudīt savu grupas numuru iekāpšanas kartē un iekāpt lidmašīnā, kad tiks nosaukta viņu grupa.

Laura Vecvanaga-Puķīte, airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju vecākā viceprezidente, norāda: “Jaunā sistēma nodrošina lielāku skaidrību un mierīgāku atmosfēru iekāpšanas sektoros. Aicinot pasažierus iekāpt lidmašīnā, vadoties pēc skaidri noteiktām grupām, tiks samazināta drūzmēšanās, paātrinot iekāpšanu lidmašīnā, tādējādi arī palīdzot mūsu apkalpei. Agrā iekāpšanas iespēja joprojām ir pieejama klientiem, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, un ģimenēm ar maziem bērniem. Kad pasažieri iekāpšanas laikā seko grupai, kas norādīta iekāpšanas kartē, mēs varam veikt iekāpšanu efektīvāk un nodrošināt reisu laicīgu izlidošanu.”