Jaunākais izdevums

Ar augstu varbūtību rudenī gaidāms saslimstības ar Covid-19 ievērojams pieaugums, kura ierobežošanai valdībai būs jāsper nopietni soļi, šodien Covid-19 pandēmijai veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē prognozēja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.

Pašlaik situācija ar saslimstību ir relatīvi laba, bet Latvijā jārēķinās ar to, ka prognozes par rudeni "nav rožainas", norādīja amatpersona.

Valdība 6.jūlijā ir vienojusies par scenāriju rudenim, ka labāk ir rīkoties izlēmīgi un pieņemt stingrus pasākumus uz īsāku laiku, skaidroja PKC vadītāja vietnieks. Savukārt pretēja jeb pakāpeniska pieeja noved pie tā, ka saslimstība nekrītas un sabiedrībai ilgi jāsadzīvo ar ierobežojumiem, norādīja Vesperis.

Vesperis valdības sēdēs ir vadošais ziņotājs par akadēmiskās ekspertu grupas viedokli rīcībai Covid-19 pandēmijā. Arī šodien komisijas sēdē viņš skaidroja ekspertu grupas lomu.

PKC vadītāja vietnieks norādīja, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām eksperti netika uzklausīti jautājumā par tirdzniecības vietu atvēršanu, kas profesionāļu grupas redzējumā notika par strauju un veicināja saslimstības pieaugumu aprīlī un maija sākumā.

Šodien Vesperi, kā arī Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani par ar Covid-19 krīzi saistītiem jautājumiem izvaicāja deputāti Inese Voika (AP), Valērijs Agešins (S), Ralfs Nemiro (KPV LV) un Rihards Kozlovskis (JV).

Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ja rudenī augs saslimstība ar Covid-19, plānotajiem ierobežojumiem jābūt vienkāršiem

LETA, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja rudenī augs saslimstība ar Covid-19, tad plānotajiem ierobežojumiem jābūt vienkāršiem, ceturtdien nozaru ministru un valdības partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš sanāksmē klātesošos informēja par rudenī īstenojamu stratēģiju gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 atkal pieaugs.

Pavļuts uzsvēra, ka stratēģija paredz jau vasarā novērst epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos rudenī, lai, rudenī, piemēram, vakcinēti pakalpojumu sniedzēji apkalpotu vakcinētus klientus. Viņš norādīja, ka visas patlaban pieejamās vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas pret jaunajiem vīrusa paveidiem. "Jāvirzās uz to, ka strādājam vakcinēti, tāpēc ir jāmobilizē sabiedrība un komersanti vakcinēties," uzsvēra Pavļuts.

Vienlaikus ministrs brīdināja, ka gadījumā, ja situācija pasliktināsies, tad nozarēm būs jāgatavojas strādāt ierobežotos apstākļos, rēķinoties ar attiecīgu valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk sagatavotos rudens sezonai, kad potenciāli gaidāms Covid-19 saslimstības pieaugums, kas var izraisīt vēl vienu plaša mēroga ierobežojumu vilni, šobrīd svarīgi darīt visu, lai neatjaunotos pagājušās ziemas epidemioloģiskā situācija, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Tirdzniecības centri uzsver, ka valdībai jāskaidro veidi, kā izvairīties no Covid-19 vīrusa izplatības, tostarp vakcinējoties, tādējādi virzoties uz pūļa imunitāti valstī, kas ļautu rudenī neatgriezties pie plašiem ierobežojumiem. Citu valstu pieredze liecina, ka pūļa imunitātes sasniegšana ļauj ne tikai pasargāt iedzīvotāju veselību, bet arī glābj valsts ekonomiku, jo dod iespēju uzņēmumiem nepārtraukt savu darbību. Tirdzniecības nozare norāda, ka jādara viss iespējamais, lai rudenī neatgrieztos pie apstākļiem, kad valdības neizdarības dēļ atkal nāktos slēgt veikalus visā valstī vai arī tiktu uzspiesta sabiedrības dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Potenciālu saslimstības kāpumu plāno novērst ar apsteidzošiem un straujiem drošības pasākumiem

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav jādomā par jauniem ierobežojumiem, bet par vakcinācijas tempa veicināšanu

LETA, 27.07.2021

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā un citviet pasaulē strauji izplatās Covid-19 izraisošā vīrusa delta variants, patlaban nebūtu jādomā par jaunu ierobežojumu noteikšanu, bet gan par vakcinācijas tempa veicināšanu.

Tā intervijā Latvijas Radio pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu, un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas gaitas klātienē.

Vaicāts, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Būvnieku lietā" nespējām pierādīt kukuļošanu

Agnese Margēviča, Diena, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbība kā tāda vien nav krimināli sodāma, ir jākonstatē, ka šīs bezdarbības rezultātā ir iestājies būtisks kaitējums, respektīvi, sekas. Konkrētajā gadījumā ir jākonstatē, ka tad, ja operatīvie darbinieki būtu izpildījuši, ja ne gluži maksimāli iespējamo, tad pēc iespējas iespējamo tajā laikā, tad kriminālprocess būtu veiksmīgs.

Tā intervijā par to, cik kvalitatīvi izmeklēta krimināllieta par būvnieku iespējamajiem kukuļiem Latvijas augstākajām amatpersonām, laikrakstā Diena Agnese Margēviča iztaujā virsprokuroru Māri Leju.

Fragments no intervijas

Jūs gan jau to esat ieskicējis, bet varbūt vēlreiz - kas bija tie galvenie iemesli, kas lietu pilnībā vai pa epizodēm liedza novest līdz apsūdzību izvirzīšanai un tiesai?

Tas varētu būt, nevis viens iemesls, bet vairāku iemeslu kopums. Pirmkārt, viens no momentiem ir tas, ka noklausītās sarunas pašas par sevi saturiski skāra notikumus, kas jau bija norisinājušies. Otrkārt, arī tās sarunas, kas bija par tekošajiem notikumiem, tolaik, klausoties šīs sarunas, netika uzsākts kriminālprocess vai veiktas kādas citas nozīmīgākas darbības, jo reāli šīs sarunas pārvērtās kriminālprocesā tikai kādu laiku vēlāk, tad, kad tika revidētas jeb pārklausītas iepriekš ierakstītās sarunas. Tātad, ja sarunas skāra laiku no 2015.gada līdz 2018.gadam, tad kriminālprocess tika uzsākts tikai 2018.gada rudenī. Treškārt, kriminālprocesa ietvaros lielākas izredzes uz nozīmīgiem pierādījumiem var būt tādās izmeklēšanas darbībās, kas notiek vai nu slepeni, tas ir, sevišķās izmeklēšanas darbības, vai, kas ir ar pārsteiguma efektu, teiksim, kratīšanas. Nu šeit slepenās izmeklēšanas darbības jau vairs nebija jēgas veikt 2018.gada rudenī, jo tie jau bija pagātnes notikumi. Kratīšanas tika veiktas, bet kratīšanu laikā nozīmīga informācija, nekas principiāli būtisks netika iegūts. Kriminālprocesa ietvaros tradicionāli, ko var darīt, tas ir liecinieku pratināšanas vai dokumentu pieprasīšanas, bet ar tām parasti īpaši korupcijas noziegumos reti kad var rēķināties, ka tiks gūti kādi nozīmīgi pierādījumi, kas nebija zināmi, vai pavedieni, kas nebija redzami no iepriekšējiem materiāliem. Liecības tādas, kādas viņas bija, tādas bija - atzīšanās ne no vienas puses nesekoja, nu un arī dokumentu pieprasīšana, pārbaude neko īpašu nedeva. Kratīšanās iegūto datu nesēju apskatē nekādu nozīmīgu informāciju neguva. Līdz ar to palika tikai tas materiāls, tās sākotnējās sarunas. Nekas cits pierādījumu bāzē būtiski nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Inter Cars Latvija pērn apgrozījis 90 miljonus eiro

Db.lv, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas auto un motociklu rezerves daļu tirgotājs Inter Cars Latvija pērn sasniedzis apgrozījumu 90 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2019. gadā, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

Atbilstoši operatīvajiem un auditētajiem rezultātiem 2020. gadā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir divi miljoni eiro – arī par 8% vairāk nekā 2019. gadā.

"2020. gadā mēs spērām vairākus soļus, kas būtiski palīdzēja uzlabot biznesa sniegumu un konkurētspēju. Pirmkārt, mēs trīs reizes paplašinājām un modernizējām mūsu loģistikas centru Mārupē, kas ļauj mums veidot plašākus preču uzkrājumus, līdz ar to uzlabojas pieejamība un mēs varam ātrāk piegādāt nepieciešamās rezerves daļas mūsu klientiem. Otrkārt, sekojot globālajām tendencēm, mēs nostiprinājām un uzlabojām savu e-komercijas kanālu “IC24.lv”, kur arī pērnā gada otrajā pusgadā redzējām strauju izaugsmi," skaidroja K.Viļumsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir visi priekšnoteikumi straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, uzskata Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā lielveikalu tīkls Rimi Igaunijā ieviesa digitālos čekus, piedāvājot pircējiem atteikties no čeku drukāšanas. Līdzīgu attīstības soli Rimi plāno spert arī Latvijā un Lietuvā, kur šobrīd vēl tiek risināta likumdošanai atbilstoša sistēmas ieviešana, informē uzņēmums.

Digitālie čeki ir būtisks solis Rimi ilgtspējības mērķu īstenošanā, kas palīdz stiprināt klimatneitrālu uzņēmuma darbību, ietaupot čeku drukāšanai nepieciešamos resursus un izvairoties no nevajadzīgu atkritumu radīšanas.

Pirms jaunās sistēmas ieviešanas veiktais pilotprojekts atsevišķos Rimi veikalos Igaunijā liecina – līdz pat 80% pircēju ir gatavi atteikties no drukātajiem čekiem. Sagaidāms, ka rudenī šo risinājumu varētu adaptēt arī Latvijā un Lietuvā, kur pagaidām turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem.

"Latvijā pagaidām digitālie čeki vēl netiek piedāvāti, jo sākotnēji kopā ar kases sistēmas apkalpojošo dienestu un atbilstības pārbaudes institūciju ir jāprecizē ar Ministru kabineta noteikumiem saistītie jautājumi attiecībā uz šāda risinājuma ieviešanu. Tomēr Rimi aktīvi strādā pie šī risinājuma ieviešanas jau šī gada rudenī. Tehniski esam gatavi šādu funkciju Latvijā ieviest un ceram, ka iespējami ātrāk tiks pabeigti visi nepieciešamie procesi, jo atteikšanās no katra papīra čeka ir mazs solis pretī zaļākai rītdienai," stāsta Rimi Digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 30 miljonus eiro, Liepājā taps moderna zivju pārstrādes rūpnīca

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" saņēmis būvatļauju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa otrās kārtas būvniecībai vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Ropažu ielā, Teikā, Rīgā.

Kompleksa būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigt paredzēts līdz 2024.gadam. Kopumā projektā tiks ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro.

"Ņemot vērā iedzīvotāju lielo pieprasījumu pēc pieejamiem, moderniem un ilgtspējīgiem mājokļiem, esmu pārliecināts, ka plānotais "Bonava Latvija" projekts Teikā nepārprotami piepildīs nākamo dzīvokļu īpašnieku gaidas dzīvot komfortablos augstas kvalitātes mājokļos, papildus izbaudot priekšrocības, ko sniedz Teika kā funkcionāli pievilcīga apkaime ar attīstītu transporta plūsmu. Manuprāt, Teika jau sen vairs nav priekšpilsēta, bet pilnvērtīga un dinamiska Rīgas centra daļa ar sakārtotu infrastruktūru un pulsējošu biznesa vidi. Turklāt šīs apkaimes galvenais trumpis ir tās daudzveidība - te satiekas vēsture un mūsdienas. Tāpēc Ropažu ielas projekts noteikti būs aktuāls tiem, kuri vēlas dzīvot pilsētas sirdī, tomēr nedaudz ārpus centra ierastās burzmas," norāda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) no 15. martam līdz 16. aprīlim veiktā ikgadējā Vācijas investoru biznesa aptauja.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas.

Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa. Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ starptautisko aviokompāniju tīrie zaudējumi šogad sasniegs 47,7 miljardus dolāru (39,7 miljardus eiro), nevis 38 miljardus dolāru (31,6 miljardus eiro), kā tika prognozēts decembrī, brīdina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Zaudējumu prognozes palielināšanu IATA skaidro ar grūtībām kontrolēt koronavīrusa paveidus un lēnu iedzīvotāju vakcinēšanu atsevišķos reģionos.

Asociācija arī norāda, ka situācija starp reģioniem atšķiras. Ziemeļamerikas lidsabiedrībām šogad klāsies labāk, nekā gaidīts iepriekš, tām 11 miljardu dolāru zaudējumu vietā ciešot piecu miljardu dolāru zaudējumus, kas skaidrojams ar iekšzemes tirgus atlabšanu.

Taču prognozes Eiropai pasliktinājušās, ņemot vērā lēnu vakcinācijas programmu un ceļošanas ierobežojumu saglabāšanos. Eiropas aviokompānijas šogad zaudēs 22 miljardus dolāru, nevis 12 miljardus dolāru, kā prognozēts iepriekš.

Vienlaikus gaidāms, ka pasažieru plūsma Eiropas lidostas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms krīzes, atgriezīsies vien 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Politika mainās. Darba devēju padara par ķīlnieku

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā atbalstītais un Saeimā vēl akceptējamais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku.

Likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem. Savukārt citās jomās darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu.

Neļaujoties iesaistīties polemikā par vakcīnu kā tādu efektivitāti, kvalitāti utt., šoreiz galveno akcentu gribētos likt uz valsts noteiktajiem spēles noteikumiem un to pieņemšanas veidu. Šķiet, visi labi atceras, ar kādu pārliecību Ministru prezidents Kariņš vēl gada sākumā, turklāt laikā, kad valstī bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, apgalvoja, ka vakcinēšanās būs brīvprātīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai apkopējiem vajadzēs veikt uzkopšanu arī Ministru kabineta sēdes laikā?

Daiga Priede-Kazaka, “Civinity Latvija”, Personāla nodaļas vadītāja, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā "pirmskovida" laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci.

Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā.

Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru