Karjera

Puse strādājošo turpina veikt darba uzdevumus arī atvaļinājumā

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Katrs ceturtais jeb 25% strādājošo aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka atvaļinājuma laikā atbildēja uz telefona zvaniem, 12% veica darbu ar datoru, tikpat, 12%, vismaz reizi atvaļinājuma laikā atgriezās darbā, lai veiktu kādu uzdevumu, turklāt 2% atvaļinājumu pārtrauca un atgriezās darbā.

Atgriežoties no atvaļinājuma, gandrīz 17% jeb katrs sestais apgalvo, ka nejūtas atpūties, 56% jūtas daļēji atpūtušies, bet 28% atklāja, ka pēc atvaļinājuma ir pilnībā atpūtušies. Salīdzinoši lielāks skaits strādājošo, kuri pēc atvaļinājuma nejūtas atpūtušies, ir vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem.

Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumu jau izmantojuši, visbiežāk to pavadījuši Latvijā, 53%, ārzemēs 18%, bet 29% atzina, ka atvaļinājumu plāno, lai to izdotos pavadīt gan atpūtai Latvijā, gan ārpus tās.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja norisinājās no šā gada 25. jūlija līdz 12. augustam interneta vidē un tajā piedalījās 961 respondents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Vēju paradīzes saimnieks: Atpūtnieks vairs nav impulsīvs

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valts Videnieks Pāvilostā nonāca kā jau daudzi rīdzinieki – sava vaļasprieka vindsērfinga dēļ.

Šī Kurzemes mazpilsēta ir viena no labākajām vietām Latvijā, kur nodarboties ar vindsērfingu. Tolaik Valts strādāja lielā, starptautiskā uzņēmumā Telia, 30 reizes gadā devās komandējumos. Sāka domāt, kā varētu pavadīt vairāk laika Pāvilostā, atvēra viesnīcu Vēju paradīze un beigu beigās secināja, ka jādzīvo šeit pastāvīgi.

Laivas stāv šķūnī

Uzņēmējdarbību Pāvilostā Valts sāka attīstīt 2002. gadā. Pēc Vēju paradīzes atvēra kafejnīcu Laiva, nodarbojās ar koka elektrolaivu būvi, vizināja ar tām tūristus, īrēja. Atpūtniekiem piedāvājums ļoti patika, taču pasākums ir ļoti sezonāls un vajadzīgi meistari, lai peldlīdzekli katru gadu sagatavotu darbam, un cilvēks, kas veiktu izbraucienus. Darbinieku resursa trūkuma dēļ tagad šajā virzienā vairs nestrādā un laivas stāv šķūnī. Tiesa, arī viesnīcas un kafejnīcas darbs ir ļoti sezonāls. Sākumā mēģināts strādāt visu gadu, tagad to vairs nedara. Ziemā štatu sarakstā paliek divi cilvēki, vasarā ir 15–20 darbinieku. «Jāsavāc kodols, kas katru gadu atgriežas, pārējos meklējam no jauna,» pieredzē dalās Valts. Pārsvarā darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, jo nodrošināt dzīvesvietu būtu sarežģīti. Sezonālam darbam atsaucīgi ir vecāko klašu skolēni, studenti, pedagogi, kam vasarā garais atvaļinājums. Vēl darbinieku vidū ir cilvēki, kas ziemā strādā ārzemēs un vasarā atgriežas Latvijā. Vēju paradīzē ir maiņu darbs, un vismaz pusi laika iespējams pavadīt mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

KadagiPiens cīnās par pastāvēšanu

Ilze Žaime, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrei aizdomas, ka vecāki vasarā «uz bērnu rēķina» nepamatoti izmanto slimības pabalstus

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) radušās aizdomas, ka vasaras mēnešos vecāki «uz bērnu rēķina» nepamatoti izmanto slimības pabalstus.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja ministre, izmaksāto slimības pabalstu skaits nemitīgi aug, īpaši pieaug mazo bērnu saslimšanas gadījumu skaits vasarā, kad ir slēgti bērnudārzi.

Pēc ministres sacītā, pastāv jautājums, kādēļ šo pabalstu skaits pieaug tieši šajā laikā. «Acīmredzot arī vecākiem nav, kur šos bērnus likt. Un tas, iespējams, tiek izmantots kā papildu apmaksāts atvaļinājums,» sacīja Petraviča.

Viņa gan atzina, ka šis jautājums vēl ir jāanalizē kopā ar veselības ministri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 26. marta Veselības ministrijas rīkojumu Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts šobrīd sniedz zobārstniecisko palīdzību tikai akūtos gadījumos, kas radījis apgrozījuma kritumu par vismaz 85%.

Institūta 446 darbinieki ir neziņā par valsts atbalstu ārkārtas situācijā. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem dīkstāves pabalsts nav paredzēts, biznesa portālam db.lv norāda Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane.

Valsts noteikto ierobežojumu dēļ Stomatoloģijas institūtā šobrīd tiek pieņemti tikai akūtie pacienti bērnu un pieaugušo zobārstniecībā un mutes, sejas un žokļu ambulatorā ķirurģijā. Ortodontijā tiek pieņemti problemātiskie pacienti. Vienā darba dienā akūto pacientu pieņemšanā 4 stundu maiņās ir nodarbināti aptuveni 18 ārsti, dienā pieņemot aptuveni 100 pacientus.

Palielinātā daudzumā strādā viss nepieciešamais atbalsta personāls - zobārstniecības māsas, sterilizāciju darbinieki, sanitāri, kas palīdz uzturēt epidemioloģisko un sanitāro normu ievērošanu. Jāatvēl lielāks starplaiks telpas dezinfekcijai pēc katra pacienta. Darbu turpina pacientu reģistratores, jo atcelto vizīšu skaits ir liels, pacienti vēlas saņemt informāciju par izmaiņām, iespējām pārplānot vizītes, stāsta I. Lielmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik daudz laika pavada viedierīcēs

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju konkrēti zina savus viedierīču lietošanas paradumus, kas viņiem ikdienā traucē, tikai 25% mēģina savus ieradumus mainīt, noskaidrots mobilo sakaru operatora «Tele2» un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Turklāt vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka paši nekontrolē un precīzi nezina, cik daudz laika ikdienā tie pavada dažādās viedierīcēs.

Iedzīvotāji, kas apzinājušies viedierīču un interneta negatīvo aspektu ietekmi uz savu dzīvi, izmēģinājuši dažādus pasākumus šīs ietekmes mazināšanai. Kā liecina aptauja, starp populārākajām aktivitātēm ir atsacīšanās no viedierīču izmantošanas pie pusdienu vai vakariņu galda (37% iedzīvotāju to praktizē ikdienā), lietotņu jeb aplikāciju izdzēšana, jo tās prasījušas pārāk daudz uzmanības (29%), paziņojumu jeb notifikāciju atslēgšana (28%), e-pastu ignorēšana pēc darba laika un brīvdienās (26%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ar likuma izmaiņām cenšas iet līdzi laikam

Anda Asere, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Darba aizsardzības likumā papildinās to ar attālinātā darba definīciju

Šā gada 18. septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ir plānots skatīt grozījumus Darba aizsardzības likumā, papildinot to ar attālinātā darba definīciju un paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, informē Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Šaškevičs.

Attālinātais darbs, likuma izpratnē, attiecas ne tikai uz darbu ar datoru, bet arī jebkuru citu darbu, kas tiek veikts ārpus uzņēmuma ietvariem (telpām), piemēram, kādu lietu izgatavošana vai apstrāde darba devēja uzdevumā. «Par attālināto darbu tiek uzskatīts tikai tas, kuru darba rakstura dēļ ir iespējams veikt ārpus uzņēmuma teritorijas, un darba devējs ar nodarbināto ir par to savstarpēji rakstiski vienojušies. Šāda vienošanās tiek noslēgta vai nu par pastāvīga, vai arī regulāra attālināta darba veikšanu,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Džemmas Skulmes gleznu izsolē pārdod par 2200 eiro

Monta Glumane, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Maratonu nevar noskriet sprintā

Anda Asere, 22.11.2019

“Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska, “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un bērnu grāmatu “Hello Ruby” autore Linda Liukasa (Linda Liukas)

Foto: Jussi Hellsten

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu pasaulē ir posms, kad nepārtraukti jāstrādā, lai apsteigtu laiku un izveidotu stabilus pamatus, bet pienāk brīdis, kad jāpāriet tādā tempā, lai spētu saglabāt izaugsmi

Tā jaunuzņēmumu konferences “Slush” laikā bērnu grāmatu “Hello Ruby” autores Lindas Liukasas (Linda Liukas) moderētajā diskusijā atzina ēdienu piegādes platformas “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska. Runājot par to, kāpēc uzsākuši biznesu, K. Ovaska atklāti teic, ka viņam nepatīk pieņemt padomus no citiem un viņš netic, ka kaut kas ir neiespējams. Savukārt M. Kūsi sevi neuzskata par dibinātāju vai uzņēmēju, bet gan drīzāk par vadītāju. Pie tā viņu novedusi zinātkāre. “Man nekad nav bijis svarīgi būt dibinātājam. Mums bija vīzija produkta līmenī un mēs vienkārši to īstenojām. Līdz šim vairāk esam balstījušies intuīcijā, bet tagad mums jāmācās vairāk balstīties uz datiem,” viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairs nekādu «tāpēc, ka es tā teicu»

Žanna Upeniece, If Apdrošināšanas Personāla daļas vadītāja, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir divi galvenie vadītāju veidi. Tādi, kuri visus lēmumus pieņem darbinieku vietā, un tev kā darbiniekam ir viegli saprast, kāda ir tava loma un nozīme uzņēmumā. Un ir tādi, kuri liek domāt, piedalīties, ierosināt un radīt spožas idejas. Šie, otrie, vispirms darbiniekam var likt apmulst. Tomēr izrādās, ka tieši šādus vadītājus darbinieki mūsdienās meklē arvien vairāk.

Abu veidu vadītāji dara labāko, ko spēj, un pēc labākās sirdsapziņas. Abi ietekmē to, kā viņu darbinieki attīstās kā profesionāļi. Kādēļ darbinieki vairāk meklē vadītājus, kuri iedrošina? Un kā kļūst par šādu vadītāju?

Mēs savās komandās daudz diskutējam – atkal un atkal vēlamies uzzināt viedokļus, ieteikumus un idejas. Mūsu kolēģi nemaz vairs nebūtu apmierināti ar vadītājiem, kuri vienmēr zina, kā ir labāk. Viņi meklē vadītājus, kuri iesaista, iedrošina, jautā un – vissvarīgākais – uzklausa. Tas redzams arī darba intervijās – vienalga, kāds ir izvēlētais amats, cilvēki vēlas piedalīties arī radīšanas, ne tikai izpildes procesā. Mūsu uzņēmumā tā jau ir ierasta kārtība, kas sakņojas ilgstošās Ziemeļvalstu vienlīdzīgas un demokrātiskas darba vides tradīcijās. Bet ko tas nozīmē citu uzņēmumu vadītājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Izsolē par 14,8 miljoniem dolāru iegādājas Simpsonu tēmai veltītu mākslas darbu

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsoļu nama Sotheby’s šonedēļ notikušajā izsolē Ķīnā par 14,8 miljoniem dolāru pārdots mākslas darbs, ko iedvesmojis ASV animācijas seriāls Simpsoni.

Mākslas darba autors ir ASV mākslinieks KAWS. Iepriekšējais viņa radītais darbs tika pārdots par 2,6 miljoniem dolāru. KAWS, kura īstais vārds ir Braiens Donelijs, ir izbijis ielu mākslinieks, kura darbi izpelnījušies nozīmīgu interesi Honkongā.

Pirms tam viņa darbs Untitled (Kimpsons #3) tika pārdots par 2,6 miljoniem dolāru un to iegādājās kāds jauns Ķīnas iedzīvotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Samsung» klēpjdators, kurā ielādēti seši spēcīgi vīrusi, otrdien kā mākslas darbs tika pārdots izsolē Ņujorkā par vairāk nekā 1,3 miljoniem ASV dolāru.

Ķīniešu mākslinieks Guo Oduns radīja šo mākslas darbu ar nosaukumu «The Persistence of Chaos» («Haosa neatlaidība») kā simbolu vienam no pasaules visbiedējošāko draudu veidiem.

2008.gadā ražotais melnais klēpjdators «Samsung Netbook», kuram ir 10 collu ekrāns un kas ir darbināms ar tagad novecojušu operētājsistēmu «Windows XP», ārēji nav nekas īpašs.

Tomēr tā atmiņā ir ielādēti seši bīstamākie datorvīrusi: «I LOVE YOU» no 2000.gada, «Sobig» no 2003.gada, «MyDoom» no 2004.gada, «DarkTequila» no 2013.gada, «BlackEnergy» no 2015.gada, un bēdīgi slavenākais no visiem – divus gadus vecais izspiedējvīruss «WannaCry».

Šis mākslas darbs ir spēcīgs simbols draudiem, ko visai pasaulei var radīt vienkāršs klēpjdators. Guo informēja, ka šie seši Trojas zirgu, datortārpu un ļaunatūras paveidi jau ir nodarījuši pasaulei kaitējumu vismaz 95 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālas nozīmes objektu būvniecība pagaidām turpinās

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru