Baltijā strādājošā Quelle tiešais mātes uzņēmums nav neviena no Vācijā sanācijai pakļautajām Quelle struktūrvienībām, tāpēc Baltijas valstīs kompānijā darbu turpinās tāpat kā iepriekš, informē Quelle OÜ.

Baltijas Quelle mātes uzņēmums ir Quelle International Ltd, kas ir reģistrēta Lielbritānijā. Sanācijas procedūrās iekļautās kapitālsabiedrības, kas atrodas ar Quelle OÜ vienā koncernā, ir tiesiski patstāvīgas, tāpēc notiekošais Vācijā neizsauks Baltijas Quelle OÜ sanāciju ne tiešā, ne saistītā veidā.

«Quelle OÜ turpina Baltijā savu ikdienas saimniecisko darbību bez jebkādām pārmaiņām, tas nozīmē gan pasūtījumu pieņemšanu, gan, protams, arī preču piegādi klientiem. Quelle klientiem nekas nemainīsies,» paskaidroja Quelle OÜ rīkotājdirektore Mari Rahumägi.

Db.lv jau vēstīja, ka Quelles glābšana ir izgāzusies un Vācijā šim uzņēmumam draud slēgšana. Tūkstošiem līdzstrādnieku var zaudēt savu darbu. Tomēr šo notikumu attīstību varēja paredzēt pēc tam, kad vasarā maksātnespēja tika pieteikta Quelle mātesuzņēmumam Arcandor. 50 milj. eiro lielais kredīts gan ļāva Quelle izdzīvot līdz šim brīdim un uzsākt sarunas ar iespējamiem investoriem. Tās gan izrādījušās nesekmīgas.

Par bankrotējušu atzītā Vācijas preču pasta piegādes kompānija Quelle paziņojusi, ka tā pārtrauc darbu Baltijas valstīs, raksta balticbusinessnews.com.

Sakarā ar šo lēmumu Igaunijā Quelle no darba atlaidīs visus 82 darbiniekus, pastāstījusi Quelle Estonia vadītāja Mari Rahumegi. Viņa teica, ka uzņēmums turpinās meklēt investorus, bet, ņemot vērā, ka Quelle zīmolu iegādājās Otto, pagaidām vēl nav zināms, ar kādu zīmolu uzņēmums turpinās darbību.

Viņa paskaidroja, ka Vācijas preču pasta piegādes kompānijas Quelle bankrota dēļ Quelle Estonia zaudējusi visus piegādātājus.

Quelle Estonia apgrozījums pērn bija 485 miljoni Igaunijas kronu (21.8 miljoni latu), bet peļņa bija apmēram 100 tūkstoši kronu (4500 latu).

Quelle OÜ pēdējā brīdī Igaunijā ir atradusi sev un citiem lielākiem Quelle Eiropas meitas uzņēmumiem investoru.

Ziemeļeiropas vadošā pasta un e-mārketinga grupa Halens Group ir pārņēmusi Quelle operācijas Čehijā, Polijā, Slovākijā un Igaunijā, kas vada arī Quelle pasta pārdošanu Latvijā un Lietuvā.

Quelle OÜ gan neturpinās savu darbību zem līdz šim izmantotā Quelle zīmola, kura lietošanas tiesības pagājušā gada novembrī pārpirka Otto Grupp, bet gan sāks pārvaldīt Halens un Cellbes pasta pakalpojumus.

«Mums ir liels prieks paziņot par šo apvienošanos, kas ir galvenais elements mūsu izaugsmes stratēģijā. Tas palīdz ievērojami veicināt mūsu ilgtermiņa mērķi paplašināt savu darbību Austrumeiropā. Šī apvienošanās stiprina mūsu pozīciju Baltijas reģionā, kurā mēs esam bijuši veiksmīgi jau daudzus gadus. Tas arī palīdzēs mums paātrināt paplašināšanos Čehijā, Polijā un Slovākijā,» norāda Halles Holding rīkotājdirektors Gunnars Raimans.

Noslēdzies darījums, kurā viens no pasaules lielākajiem pasta sūtījumu uzņēmumiem Otto Group pārņēmis maksātnespējīgo pasta sūtījumu uzņēmumu Quelle Krievijā, liecina Otto Group sniegtā informācija.

Otto Group norāda, ka Quelle iegāde Krievijā ļauj kompānijai kļūt par lielāko spēlētāju Krievijas tirgū un dod attīstības iespējas arī citās valstīs. Otto Group darījumā pārņēmis arī Quelle zīmolu un tiesības uz to arī Vācijā un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

Iegūtā preču zīme ļaus Otto Group izmantot arī lielāko daļu interneta domēnu, logotipus, attēlus u.c. Otto Group nodrošinās to, ka Quelle Krievijas uzņēmuma likvidācijas procesā Quelle Deutschland darbība netiks apdraudēta.

Quelles glābšana ir izgāzusies un Vācijā šim uzņēmumam draud slēgšana. Tūkstošiem līdzstrādnieku var zaudēt savu darbu, raksta Spiegel.

Uzņēmuma vadība uz notikušo reaģējusi ar dusmām un sarūgtinājumu, nodēvējot ar Vācijas tradicionālo uzņēmumu notikušo par milzu katastrofu. Tomēr šo notikumu attīstību varēja paredzēt pēc tam, kad vasarā maksātnespēja tika pieteikta Quelle mātesuzņēmumam Arcandor. 50 milj. eiro lielais kredīts gan ļāva Quelle izdzīvot līdz šim brīdim un uzsākt sarunas ar iespējamiem investoriem.

(Foto: AFP/SCANPIX)Diemžēl tās bija nesekmīgas, un tagad arī preču piesūtītājs pa pastu Quelle ir savu beigu priekšā. Iemesls, kāpēc ar vairāk nekā 15 potenciālajiem investoriem neizdevās vienoties, bija faktorings, proti, finansējuma nodrošināšana preču pārsūtīšanai pa pastu. Neizdevās vienoties arī par preču izplatīšanas kārtību. Līdz šim Quellei bija ap 1450 pārdošanas vietas, kas savāca pasūtījumus un zināmu preču klāstu glabāja savās noliktavās.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Bārmeņu biedrība Lords of Liquids nolēmusi pārspēt pasaules rekordu domino šotu šovā.

Domino šots notiks 11. jūnijā 23.00 , tirdzniecības centrā Dauga, Ogrē. Domino šotu šova būtība ir balstīta uz domino kauliņu gāšanās principa – pirmā krītošā šota glāze pagrūž katru nākamo glāzi, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā apgāžas visas ar krāsainu dzērienu pildītās glāzes. Taču viss nav tik vienkārši – mazās šotu glāzes ir saliktas uz lielāku kokteiļu glāžu malām, tā, lai, tās gāžoties, katra ar plunkšķi iekristu savā kokteiļa glāzē un izveidotu kokteili. Šī trika sarežģītākā daļa ir tā sagatavošana – glāžu pieliešana un to novietošana vajadzīgajā pozīcijā tā, lai neviena mazā glāze neiekristu lielajā priekšlaicīgi vai arī nebūtu pārāk stabila un nepārtrauktu ķēdes reakciju. Šobrīd zināmais domino šotu šova pasaules rekords ir 1007 kokteiļi. Par godu tirdzniecības centra Dauga gada jubilejai bārmeņu biedrība Lords of Liquids nolēmusi veidot Dauga World Record Team un pārspēt rekordu tikai par četriem kokteiļiem, lai savu un Latvijas vārdu pasaules rekordu grāmatās ierakstītu ar apaļu ciparu 1111. Tik liela domino šova veiksmīgai norisei ir vajadzīgas ne vien 2222 divu dažādu veidu glāzes, bet arī 300 litri kokteiļu sastāvdaļu.

Katalogu preču pārdevējs Quelle pirms savas slēgšanas rīko nebijušu izpārdošanu— noliktavas jāatbrīvo no 18 miljoniem preču, raksta Welt.

Db.lv jau ziņoja, ka viens no lielākajiem katalogpreču tirgotājiem Quelle Vācijā ir nonācis maksātnespējas statusā un līdz šī gada beigām to paredzēts slēgt. Līdz ar to noliktavas jāatbrīvo no precēm triecientempā. Eksperti preču pārdošanas iespējas vērtē labi, ieņēmumus lēšot uz 200-300 milj. eiro.

Jau ziņots, ka Latviju apkalpojošā Quelles pārstāvniecība atrodas Lielbritānijā un sola turpināt darbību tāpat kā līdz šim. Pēc Latvijas Pasta datiem Quelle līdz šim pārsūtīto paku skaita ziņā bijis visvairāk apkalpotais no visiem katalogiem, kas piedāvā preču iegādi pa pastu.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

ASV picēriju ķēde Domino's Pizza ir paziņojusi, ka gatavojas uz mēness atvērt restorānu. Ar šo iniciatīvu nākusi klajā picēriju ķēdes Japānas nodaļa.

Kompānija aprēķinājusi, ka picērijas celšana uz mēness izmaksās aptuveni 22 miljardus ASV dolāru. No šīs summas aptuveni 7,3 miljardi tiks veltīti, lai uz zemes pavadoni, transportētu 70 tonnas smagus celtniecības materiālus un picu pagatavošanas iekārtas. Materiālus uz mēnesi plānots nogādāt 15 raķetēs.

Topošās picērijas ēku, kas tiks izveidota kupola formā, izstrādās Japānas būvuzņēmums Maeda Corp. Paredzēts, ka kupola diametrs būs 26 metrus un ēkā mitināsies arī picērijas darbinieki.

«Par šo projektu mēs sākām domāt jau pagājušajā gadā, tomēr vēl neesam izlēmuši, kad restorāns varētu atvērties,» laikrakstam The Daily Telegraph pastāstīja Domino’s Japānas nodaļas pārstāvis.

Eiropa dara visu, kas ir tās spēkos, lai nepieļautu Grieķijas maksātnespēju, paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Kanclere arī brīdināja, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas izraisīs «domino efektu» un no tā nepieciešams izvairīties, raksta Bloomberg Businesweek.

Atbildot uz Vācijas radiostacijas jautājumu, vai Grieķijas maksātnespēja sagraus eirozonu, A. Merkele atbildēja: «Mēs izmantojam visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai to nepieļautu. Mums ir jāizvairās no visiem neprognozējamajiem procesiem, kas attiecas uz eiro».

Uzsverot, ka Eiropa piedzīvojusi «vēsturiskus izaicinājumus», kanclere norādīja, ka jādara viss, lai saglabātu eirozonu neskartu, «jo pretējā gadījumā mēs ātri vien piedzīvosim domino efektu».

«Septiņpadsmit dalībvalstu lielajā eirozonā mēs varam saglabāt stabilu eiro tikai tādā gadījumā, ja novēršam neprognozējamus procesus. Tāpēc mūsu galvenā prioritāte ir izvairīšanās no nekontrolētas Grieķijas maksātnespējas, jo tā ietekmēs ne tikai Atēnas,» klāstīja A. Merkele.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Austrumeiropā ekonomikas atjaunošanās notiks ļoti lēni, bet riski saglabāsies, īpaši Krievijā, Ukrainā, Latvijā un Ungārijā, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs, ziņo Reuters.

Maijā ERAB ir pārskatījusi minētā reģiona ekonomisko prognozi 2009. gadam un tagad ziņo, ka 2009. gadā Austrumeiropā vidēji ekonomika saruks par 5.2 %. Taču oktobrī atkal paredzēts pārskatīt šo prognozi. Viņš arī norādīja, ka Austrumeiropā ir jāturpina īstenot dažādas atbalsta programmas. Viņš arī piebilda, ka lielākajā daļā valstu, izņemot Lietuvu, ekonomikas lēnām stabilizējas. Savukārt par «karstajiem punktiem» ekonomikā viņš nosauca Ukrainu, Latviju un Ungāriju.

Ekonomists gan norādīja, ka visticamāk ERAB uzlabos prognozi Austrumeiropā 2010. gadam. Maijā ERAB bija prognozējuši, ka 2010. gadā Austrumeiropā ekonomiskā izaugsme būs 1.4 %.

Ē. Berglofs norādīja, ka valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro, vajadzētu «piebremzēt» savas ambīcijas šajā jautājumā.

Globālā finanšu krīze līdz šī gada beigām nabadzībā varētu «iedzīt» 11 miljonus Austrumeiropas un Centrālāzijas iedzīvotāju, savukārt vēl 23 miljoni šī reģiona iedzīvotāji varētu nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Tā liecina Pasaules Bankas jaunākais ziņojums.

Tajā norādīts, ka mājsaimniecības Austrumeiropā visvairāk cietušas no kredītu tirgus saspīlējuma, pieaugošajām cenām un bezdarba līmeņa palielināšanās. Pētījumā tiek lēsts, ka aizvien vairāk mājsaimniecības Austrumeiropā varētu pieteikt maksātnespēju, nevarot tikt galā ar saviem hipotekārajiem kredītiem.

Agrāk notikušo krīžu laikā, cilvēki varēja atrast papildus darbu, vai doties pelnīt uz ārvalstīm, taču pašreizējās krīzes raksturs šādas alternatīvas ir padarījis gandrīz neiespējamas, teikts ziņojumā.

Pasaules Banka norāda, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir vidēji liels un kur patlaban ir vislielākā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, būs vērojams vislielākais nabadzības pieaugums.