Citas ziņas

Radio Skonto AKKA/LAA būs jāmaksā 3% no gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas programmu veidošanā

LETA, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Senāts toreiz spriedumu, ar kuru tika daļēji apmierināta gan AKKA/LAA prasība, gan Radio Skonto pretprasība, pārējā daļā atstāja negrozītu.

Kā ziņots, prasība tiesā tika iesniegta par autortiesību aizsardzību un naudas kompensācijas piedziņu. AT 2009.gada 17.decembrī AKKA/LAA prasīto 137 996 latu kompensācijas vietā piedzina 34 656 latus kā kompensāciju par autortiesību pārkāpumu par 1999., 2000., 2003., 2005.gadu. Tāpat tika piedzīta 616 latu valsts nodeva, tādējādi kopumā pavisam piedzīti 35 273 lati.

Pēc Radio Skonto iesniegtās pretprasības AT 2009.gadā atzina par noslēgtu licences līgumu 2005.gada aprīļa redakcijā uz laiku līdz 2010.gada 31.decembrim.

Tikmēr 2007.gada 18.septembrī Rīgas apgabaltiesa, kas lietu izskatīja pirmajā instancē, arī daļēji apmierināja gan AKKA/LAA prasību, gan Radio Skonto šajā lietā iesniegto pretprasību. Apgabaltiesa no Radio Skonto par aģentūras pārstāvēto darbu izmantošanu bez atļaujas AKKA/LAA prasīto 137 996 latu kompensācijas vietā piedzina kopumā 35 273 latus.

Pēc Radio Skonto iesniegtās pretprasības apgabaltiesa atzina par noslēgtu licences līgumu 2005.gada aprīļa redakcijā uz laiku līdz 2008.gada 31.decembrim un noteica, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

LETA jau ziņoja, ka tiesā iesniegtajā prasībā AKKA/LAA lūdza piedzīt kompensāciju par tās pārstāvēto autoru muzikālo darbu izmantošanu laikā no 1999. līdz 2000.gadam un par laiku pēc 2003.gada. Savukārt Radio Skonto AKKA/LAA izvirzīto prasību nosauca par nepamatotu. Raidorganizācija norādīja, ka par strīdus laika periodu, par kuru atlīdzību lūdz piedzīt aģentūra, kopumā ir samaksāts 37 391 lats.

Paskaidrojumos tiesai tika norādīts, ka Radio Skonto ir Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedrs un tieši šai asociācijai uzticēts veikt pārrunas ar AKKA/LAA par tādiem licences līguma nosacījumiem, kas būtu izdevīgi ne tikai autoru aģentūrai, bet arī Radio Skonto. Radio uzskata, ka AKKA/LAA noteiktie atlīdzības tarifi ir pārāk augsti.

AKKA/LAA prasībā bija norādījusi, ka Radio Skonto bez aģentūras atļaujas savā programmā izmantojusi un 2006.gadā turpinājusi izmantot autoru darbus gan ar tekstu, gan bez teksta, nesaņemot tam atļauju un nemaksājot atlīdzību. Aģentūra norādījusi, ka pārstāv 3000 Latvijas autoru un noslēgusi līgumus ar 86 ārvalstu organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

AKKA/LAA mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences Padomes (KP) piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA 45,6 tūkstošu latu apmērā uzlikts par tādām darbībām, kuras naudas izteiksmē autoriem no kopējās 2012. gadā iekasētās atlīdzības veido 5,5 – 6%, sacīja AKKA/LAA vadītāja pienākumu izpildītājs Imants Belogrīvs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka kopējā visu tiesību īpašnieku vārdā iekasētā summa pērn sasniegusi 4,15 miljonus latu. No šīs summas – 5,5 – 6% (249 tūkstoši latu) ir tā daļa, kas ir iekasēta no veikaliem saskaņā ar tarifiem.

I. Belogrīvs norādīja, ka AKKA/LAA turpina iepazīties ar KP lēmumu, taču jau šobrīd biedrība uzskata to par nepamatotu un pārsūdzēs to tiesā.

«Mūsu ieskatā valsts iestāde šinī gadījumā piemērojusi kardināli atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, pieņemot lēmumu attiecībā uz AKKA/LAA un LaiPA, kura ir blakustiesību subjektus pārstāvošā organizācija. Mums liekas nesaprotami, ka KP atkāpjas no pašas definētajiem principiem, kurus AKKA/LAA, izstrādājot tarifus, piemēroja un īstenoja dzīvē, vadoties no iepriekšējiem KP lēmumiem. Vērtējot sodu apmēru, mums tas liekas nesamērīgs tāpēc, ka soda aprēķināšanas principi mainījušies neilgā laika posmā,» sacīja I. Belogrīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Radio Skonto ievērojami auguši zaudējumi

Žanete Hāka, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radio Skonto neto apgrozījums pērn palielinājies vien par 0,1% un sasniedzis 1,114 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto finanšu gadu, izveidoto uzkrājumu dēļ, Radio Skonto noslēdza ar zaudējumiem 60,657 tūkstošu eiro apmērā, iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi bija 7,461 tūkstoši eiro.

Kompānijas vadība norāda, ka uzņēmuma darbība pārskata gadā bija mazāk veiksmīga kā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar uzkrājumu veidošanu AKKA/LAA.

Nākotnē Radio Skonto vadība plāno turpināt attīstību, piesaistīt jaunus, stabilus klientus reklāmas jomā un noturēt esošo klausītāju skaitu.

Radio Skonto valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Laimonis Ivars Embrekts, savukārt uzņēmuma valdes locekle ir Baiba Ābele. Radio Skonto kapitāldaļu īpašnieki ir SIA RS Media (74,94%) un Guntis Indriksons (25,06%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasarā tradicionāli palielinās ne vien izklaides pasākumu pieejamība, bet arī ar to rīkošanu saistīto pārkāpumu skaits, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija, vēsta laikraksts Diena.

Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm laikrakstam atklājusi, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu.

«Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidrojusi I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norādījusi I. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Uz solījumiem balstītā Latvijas likumdošanas sistēma

Dienas Bizness, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(79).jpg

Mazajiem birojiem nākotnē nevajadzēšot maksāt par mūzikas atskaņošanu. It kā... Proti, lai beidzot būtu skaidrība, kuram un par ko īsti ir jāmaksā autortiesību atlīdzība, Saeimā tika nolemts atvērt Autortiesību likumu, lai paredzētu, ka atlīdzība tiek iekasēta tikai no tiem uzņēmumiem, kas, atskaņojot mūziku, no tā gūst labumu.

Nonākot šim jautājumam līdz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, cita starpā notikusi spriešana par to, vajadzētu vai nevajadzētu iekasēt šo atlīdzību no mazajiem birojiem. Brīdī, kad tā dēvētās autoraizstāvju organizācijas AKKA/LAA pārstāvji paziņojuši, ka neiekasēs atlīdzību no tiem mazajiem birojiem, kuri, atskaņojot mūziku, negūst labumu, diskusijas par šo tēmu faktiski arī beigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Radio Skonto piemērots kārtējais nodrošinājums

Žanete Hāka, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Radio Skonto piemērots kārtējais nodrošinājums, liecina Lursoft dati.

Piemērots aizliegums pārreģistrēt Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas, kā arī piederošajām kapitāldaļām reģistrēt jaunas komercķīlas. Radio Skonto patlaban ir aktīvi vēl divi nodrošinājumi, kas reģistrēti pagājušā gada augustā un šā gada aprīlī.

2014. gads Radio Skonto bijis veiksmīgs, kā liecina finanšu rādītāju uzlabojums. Uzņēmuma neto apgrozījums pieauga līdz 1,658 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 100,134 tūkstošus eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pagājušajā gadā nodokļos nomaksāja 232,90 tūkstošus eiro.

1993. gada februārī dibinātā Radio Skonto kapitāldaļas savā starpā patlaban dala SIA RS Media, kam pieder 74,94% uzņēmuma un Guntis Indriksons, kam pieder atlikušie 25,06% uzņēmuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTV valdes vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk izņem mūzikas licences

Dienas Bizness, 18.06.2015

Telpaugu apmaiņas punktam Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez licences piesprieda sodu, rezultātā 2013. gada martā tas tika slēgts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandalozā gadījuma, kad kafejnīcai Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izsniegtās licences piesprieda 500 latu lielu sodu, kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk kārto licences jautājumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne – ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkārtoti mēģinās pārdot Guntim Indriksonam piederošās Radio Skonto kapitāldaļas

Žanete Hāka, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī notiks atkārtota Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsole, liecina paziņojums Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Kopumā tiks izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu. Izsole notiks 15. oktobrī, un kapitāldaļas izsolīs zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Tāpat šajā datumā tiks izsolītas G. Indriksonam piederošās 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress Travel kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums – 4368 lati.

Iepriekš abu uzņēmumu kapitāldaļu izsole notika aprīlī, taču tajā tās neizdevās pārdot.

Db.lv jau rakstīja, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Indriksonam piederošās radio Skonto kapitāldaļas iegādājies Lero Aeroholding Limited

Žanete Hāka, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notikušajā Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsolē augstāko cenu piedāvājusi AS Lero Aeroholding Limited, informēja zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Nosolītā summa ir 351,9 tūkstoši latu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma normām summa jāsamaksā divu nedēļu

laikā no izsoles dienas, skaidro H. Rūtena.

Db.lv jau rakstīja, ka kopumā tika izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu.

Jāatzīmē, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Mazie biroji un autobusu šoferi izsprūk no maksas par autora darbu atskaņošanu

Madara Fridrihsone, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, tajā nosakot, ka par ar autortiesībām aizsargāta darba publisku atskaņošanu uzskatāma tā atskaņošana « vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Saskaņā ar Kultūras ministrijas interpretāciju, šāda norma nozīmē, ka, piemēram, nelielu biroju darbiniekiem un sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem nebūs jāmaksā par ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanu.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas noteic, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru par, piemēram, mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāņem vērā tiešo komerciālo labumu, kas tiek gūts attiecīgā izmantojuma rezultātā.

Jau ziņots, ka šomēnes Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

AKKA/LAA: līgums ar Spotify par darbību Latvijā ir noslēgts

Sanita Igaune, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AKKA/LAA ir noslēgusi līgumu ar mūzikas straumēšanas pakalpojumu sniedzēju Spotify, izsniedzot tam licenci par darbību Latvijā. Tādējādi šobrīd arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja likumīgi izmantot Spotify pakalpojumus, Db informē AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Līgumu par autoru muzikālo darbu izmantošanu interneta vietnē Spotify noslēdza ar četrām autortiesību organizācijām no Lietuvas, Igaunijas, Islandes un Latvijas. Šīs autoru biedrības sarunās ar Spotify pārstāvēja autortiesību organizācija NCB, ar kuru AKKA/LAA ir kopīga nodaļa, skaidroja R. Briģis.

Spotify Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās likumīgu pieeju straumēšanas režīmā ap 20 miljoniem dziesmu, tai skaitā gan neatkarīgu izdevēju, gan lielo ierakstu kompāniju, gan atsevišķu latviešu mākslinieku darbiem, kas jau šobrīd atrodami Spotify.

Saskaņā ar līguma noteikumiem Spotify Latvijā piedāvā vairākus mūzikas izmantošanas plānus, tai skaitā mūzikas straumēšanu tiešsaistē bez maksas, kā arī maksas Unlimited un Premium versijas, kurās, nesaskaroties ar reklāmu, mūziku iespējams straumēt ar labāku skaņas kvalitāti un neierobežotu piekļuvi katalogam arī ārvalstīs un mobilajos telefonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada būtiskākās konkurences uzraugu lietas - energobūvnieku, AKKA/LAA un Latvijas Gāzes pārkāpumi

NOZARE.LV, 26.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) kā šā gada būtiskākās izskatītās lietas nosauc 26 energobūvnieku aizliegtu vienošanos, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un AS Latvijas Gāze pārkāpumus.

KP pārstāve Inita Kabanova atzina, ka šogad KP par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu piecu gadu garumā kopumā 322 iepirkumos sodīja 26 energobūvniecības uzņēmumus. Tiem tika piemērots naudas sods kopumā 2 011 557 latu apmērā.

«Šī ir līdz šim plašākā Latvijā konstatētā aizliegtas vienošanās shēma, un šajā lietā KP piemēroja iestādes pastāvēšanas laikā bargākos sodus. Attiecīgi uzņēmumiem, kas piedalījās visvairāk pārkāpuma epizožu - kartelizētajos iepirkumos -, tika piemērots sods 7,8% apmērā no to iepriekšējā gada neto apgrozījuma,» skaidroja Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AKKA/LAA biedri turpmāk varēs saņemt atlīdzību arī par saviem darbiem YouTube

Dienas Bizness, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir parakstījusi līgumu, kas biedrības pārstāvētajiem dziesmu autoriem un komponistiem turpmāk ļaus saņemt autoratlīdzību par savu reģistrēto darbu izmantojumu interneta vietnē YouTube.

Kā norāda AKKA/LAA, noslēgtā vienošanās ir būtisks solis autoru un autordarbu lietotāju attiecību sakārtošanā, jo nodrošinās Youtube lietotājiem iespēju legāli izmantot vietnē pieejamos mūzikas darbus gan audio, gan video ierakstos.

Darbu izmantojuma un autoratlīdzību administrēšanas procesu nodrošinās Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra (NCB), ar kuru AKKA/LAA sadarbojas, licencējot muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

NCB jeb Nordisk Copyright Bureau ir Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra, kas apvieno Ziemeļvalstu un Baltijas autortiesību organizācijas, kuras administrē muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Tiesāties mīlošie zobārsti un pārāk neizdevīgie mazie biroji

Dienas Bizness, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs domājām, domājām un izdomājām, ka vēl nedaudz jāpadomā... Tā var formulēt Saeimas deputātu darbu attiecībā uz tā dēvēto autortiersību nodevas likumu.

Proti, pērn tika nospriests, ka pašreizējais formulējums likumdošanā saistībā ar to, kam, kādos gadījumos un cik daudz jāmaksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu vai, vienkāršāk sakot, mūzikas klausīšanos ir pārāk neskaidrs, un tāpēc ir vajadzīgi likumdošanas grozījumi. Gada laikā izdarīto šajā jomā pat ar lielu piespiešanos nevar nosaukt par progresu. Tiesa gan, deputāti ir tikuši līdz attiecīgā normatīvā akta trešajam lasījumam, taču daļa no viņiem atzīst, ka pašiem nav ne jausmas, ko viņi tur ir salēmuši. Bet, tā kā veselu gadu it kā ir strādāts, un šajā sakarā atsēdēto laiku parlamentāriešiem pamest kaķim zem astes gluži negribas, likumu nolemts virzīt uz priekšu tādu, kāds tas ir, paredzot, ka tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Neprofesionāli un bezatbildīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Radio Skonto uzsāk apraidi Daugavpilī

Dienas Bizness, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēmusi atbalstīt programmas Radio Skonto reģionālā tīkla paplašināšanu Daugavpilī un tās reģionā imzntojot frekveci 106,1 MHz. Šobrīd norisinās tehniskie darbi, lai Daugavpils un tās apkārtnes iedzīvotājiem vasarā būtu iespēja šo radiostaciju.

Ir pagājuši 22 gadi kopš Radio Skonto ir sācis savu darbību un beidzot mūs varēs arī dzirdēt Daugavpils pilsētā un tās reģionā ne tikai internetā, bet arī FM skalā, atzīst mārketinga projektu vadītājs Uldis Zeile.

Radio Skonto raida kopš 1993. gada 15. decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsolīs Guntim Indriksonam piederošās Radio Skonto kapitāldaļas

Elīna Pankovska, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū zvērinātu tiesu izpildītāja Helga Rūtena plāno izsolīt vairāku uzņēmumu kapitāldaļas, kas pieder uzņēmējam, Latvijas Futbola federācijas prezidentam Guntim Indriksonam, liecina informācija Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas mājaslapā. Kopumā izsludinātas trīs izsoles.

Pirmajā izsolē tiks piedāvāti 17 993 G. Indriksonam piederošās SIA Radio Skonto kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums it 17,99 tūkst. Ls. Izsole notiks 16. aprīlī.

Dienu vēlāk iecerēts izsolīt 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress travel kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4,36 tūkst. Ls. Savukārt 18.aprīlī plānota SIA Skonto apsardzes dienests 21 kapitāldaļas izsole, kur vienas kapitāldaļas cena noteikta 20 Ls, līdz ar to kopējais novērtējums ir 420 Ls.

Jāmin arī, ka pagājušā gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim Normundam Lakučam piedzina 89,4 tūkst. Ls parādu G. Indriksona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gudrona dīķa sanācija tiks pabeigta, par spīti nesaskaņām ar uzņēmēju.

Kā otrdien Latvijas Radio teica Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova, ja dienests nespēs vienoties ar uzņēmumu Skonto Buve, iespējams, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu.

Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildus finansējumu, nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts. Uzņēmums pats esot rosinājis izmaiņas līgumā, paredzot, ka trešo gudrona slāni nevis izsmels, bet iekapsulēs konkrētajā vietā. Taču vēlāk, uzņēmums paziņoja, ka gudrona īpašības neļauj to darīt un ir jāizsmeļ viss gudrons.

Kā ziņots, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien izvērtēs Inčukalna sērskābo gudrona dīķu attīrīšanas projekta izpildes progresu, aicinot atbildīgās amatpersonas skaidrot sanācijas darbu veicēja lūgumu piešķirt projektam papildu finansējumu 11 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Hokeja federācijai mūzikas atskaņošana spēļu starplaikos nav pa kabatai

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija veikusi pārbaudi iekšlietu ministra mātei piederošā kafejnīcā

LETA/Monta Glumane, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru