Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

AKKA/LAA mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Savukārt, salīdzinot ar vidējo tarifu līmeni ES dalībvalstīs, redzams, ka Latvijā uzņēmumiem atkarībā no to lieluma par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā par 50-100% vairāk. Salīdzinājumu starp ES dalībvalstīm KP veica, izmantojot pirktspējas paritātes indeksu, kas ļauj objektīvi salīdzināt valstis, kuru iedzīvotājiem ievērojami atšķiras ienākumu līmenis.

Īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākajiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmēru augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem.

AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, ar lēmumu KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan Līguma par ES darbību pārkāpums.

Pirmo reizi KP konstatēja, ka AKKA/LAA ļaunprātīgi izmanto savu tirgus varu, 2008.gada nogalē. Toreiz KP secināja, ka gada maksa par muzikālo darbu publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, un AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa, atzina par nepamatotu. Pēc KP lēmuma AKKA/LAA tarifikācijas principus mainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Radio Skonto AKKA/LAA būs jāmaksā 3% no gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas programmu veidošanā

LETA, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences Padomes (KP) piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA 45,6 tūkstošu latu apmērā uzlikts par tādām darbībām, kuras naudas izteiksmē autoriem no kopējās 2012. gadā iekasētās atlīdzības veido 5,5 – 6%, sacīja AKKA/LAA vadītāja pienākumu izpildītājs Imants Belogrīvs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka kopējā visu tiesību īpašnieku vārdā iekasētā summa pērn sasniegusi 4,15 miljonus latu. No šīs summas – 5,5 – 6% (249 tūkstoši latu) ir tā daļa, kas ir iekasēta no veikaliem saskaņā ar tarifiem.

I. Belogrīvs norādīja, ka AKKA/LAA turpina iepazīties ar KP lēmumu, taču jau šobrīd biedrība uzskata to par nepamatotu un pārsūdzēs to tiesā.

«Mūsu ieskatā valsts iestāde šinī gadījumā piemērojusi kardināli atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, pieņemot lēmumu attiecībā uz AKKA/LAA un LaiPA, kura ir blakustiesību subjektus pārstāvošā organizācija. Mums liekas nesaprotami, ka KP atkāpjas no pašas definētajiem principiem, kurus AKKA/LAA, izstrādājot tarifus, piemēroja un īstenoja dzīvē, vadoties no iepriekšējiem KP lēmumiem. Vērtējot sodu apmēru, mums tas liekas nesamērīgs tāpēc, ka soda aprēķināšanas principi mainījušies neilgā laika posmā,» sacīja I. Belogrīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasarā tradicionāli palielinās ne vien izklaides pasākumu pieejamība, bet arī ar to rīkošanu saistīto pārkāpumu skaits, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija, vēsta laikraksts Diena.

Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm laikrakstam atklājusi, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu.

«Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidrojusi I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norādījusi I. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AKKA/LAA: Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs

Zanda Zablovska, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Uz solījumiem balstītā Latvijas likumdošanas sistēma

Dienas Bizness, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(79).jpg

Mazajiem birojiem nākotnē nevajadzēšot maksāt par mūzikas atskaņošanu. It kā... Proti, lai beidzot būtu skaidrība, kuram un par ko īsti ir jāmaksā autortiesību atlīdzība, Saeimā tika nolemts atvērt Autortiesību likumu, lai paredzētu, ka atlīdzība tiek iekasēta tikai no tiem uzņēmumiem, kas, atskaņojot mūziku, no tā gūst labumu.

Nonākot šim jautājumam līdz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, cita starpā notikusi spriešana par to, vajadzētu vai nevajadzētu iekasēt šo atlīdzību no mazajiem birojiem. Brīdī, kad tā dēvētās autoraizstāvju organizācijas AKKA/LAA pārstāvji paziņojuši, ka neiekasēs atlīdzību no tiem mazajiem birojiem, kuri, atskaņojot mūziku, negūst labumu, diskusijas par šo tēmu faktiski arī beigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk izņem mūzikas licences

Dienas Bizness, 18.06.2015

Telpaugu apmaiņas punktam Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez licences piesprieda sodu, rezultātā 2013. gada martā tas tika slēgts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandalozā gadījuma, kad kafejnīcai Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izsniegtās licences piesprieda 500 latu lielu sodu, kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk kārto licences jautājumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne – ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada būtiskākās konkurences uzraugu lietas - energobūvnieku, AKKA/LAA un Latvijas Gāzes pārkāpumi

NOZARE.LV, 26.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) kā šā gada būtiskākās izskatītās lietas nosauc 26 energobūvnieku aizliegtu vienošanos, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un AS Latvijas Gāze pārkāpumus.

KP pārstāve Inita Kabanova atzina, ka šogad KP par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu piecu gadu garumā kopumā 322 iepirkumos sodīja 26 energobūvniecības uzņēmumus. Tiem tika piemērots naudas sods kopumā 2 011 557 latu apmērā.

«Šī ir līdz šim plašākā Latvijā konstatētā aizliegtas vienošanās shēma, un šajā lietā KP piemēroja iestādes pastāvēšanas laikā bargākos sodus. Attiecīgi uzņēmumiem, kas piedalījās visvairāk pārkāpuma epizožu - kartelizētajos iepirkumos -, tika piemērots sods 7,8% apmērā no to iepriekšējā gada neto apgrozījuma,» skaidroja Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Mazie biroji un autobusu šoferi izsprūk no maksas par autora darbu atskaņošanu

Madara Fridrihsone, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, tajā nosakot, ka par ar autortiesībām aizsargāta darba publisku atskaņošanu uzskatāma tā atskaņošana « vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Saskaņā ar Kultūras ministrijas interpretāciju, šāda norma nozīmē, ka, piemēram, nelielu biroju darbiniekiem un sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem nebūs jāmaksā par ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanu.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas noteic, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru par, piemēram, mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāņem vērā tiešo komerciālo labumu, kas tiek gūts attiecīgā izmantojuma rezultātā.

Jau ziņots, ka šomēnes Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Tiesāties mīlošie zobārsti un pārāk neizdevīgie mazie biroji

Dienas Bizness, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs domājām, domājām un izdomājām, ka vēl nedaudz jāpadomā... Tā var formulēt Saeimas deputātu darbu attiecībā uz tā dēvēto autortiersību nodevas likumu.

Proti, pērn tika nospriests, ka pašreizējais formulējums likumdošanā saistībā ar to, kam, kādos gadījumos un cik daudz jāmaksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu vai, vienkāršāk sakot, mūzikas klausīšanos ir pārāk neskaidrs, un tāpēc ir vajadzīgi likumdošanas grozījumi. Gada laikā izdarīto šajā jomā pat ar lielu piespiešanos nevar nosaukt par progresu. Tiesa gan, deputāti ir tikuši līdz attiecīgā normatīvā akta trešajam lasījumam, taču daļa no viņiem atzīst, ka pašiem nav ne jausmas, ko viņi tur ir salēmuši. Bet, tā kā veselu gadu it kā ir strādāts, un šajā sakarā atsēdēto laiku parlamentāriešiem pamest kaķim zem astes gluži negribas, likumu nolemts virzīt uz priekšu tādu, kāds tas ir, paredzot, ka tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Neprofesionāli un bezatbildīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

AKKA/LAA: līgums ar Spotify par darbību Latvijā ir noslēgts

Sanita Igaune, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AKKA/LAA ir noslēgusi līgumu ar mūzikas straumēšanas pakalpojumu sniedzēju Spotify, izsniedzot tam licenci par darbību Latvijā. Tādējādi šobrīd arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja likumīgi izmantot Spotify pakalpojumus, Db informē AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Līgumu par autoru muzikālo darbu izmantošanu interneta vietnē Spotify noslēdza ar četrām autortiesību organizācijām no Lietuvas, Igaunijas, Islandes un Latvijas. Šīs autoru biedrības sarunās ar Spotify pārstāvēja autortiesību organizācija NCB, ar kuru AKKA/LAA ir kopīga nodaļa, skaidroja R. Briģis.

Spotify Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās likumīgu pieeju straumēšanas režīmā ap 20 miljoniem dziesmu, tai skaitā gan neatkarīgu izdevēju, gan lielo ierakstu kompāniju, gan atsevišķu latviešu mākslinieku darbiem, kas jau šobrīd atrodami Spotify.

Saskaņā ar līguma noteikumiem Spotify Latvijā piedāvā vairākus mūzikas izmantošanas plānus, tai skaitā mūzikas straumēšanu tiešsaistē bez maksas, kā arī maksas Unlimited un Premium versijas, kurās, nesaskaroties ar reklāmu, mūziku iespējams straumēt ar labāku skaņas kvalitāti un neierobežotu piekļuvi katalogam arī ārvalstīs un mobilajos telefonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AKKA/LAA biedri turpmāk varēs saņemt atlīdzību arī par saviem darbiem YouTube

Dienas Bizness, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir parakstījusi līgumu, kas biedrības pārstāvētajiem dziesmu autoriem un komponistiem turpmāk ļaus saņemt autoratlīdzību par savu reģistrēto darbu izmantojumu interneta vietnē YouTube.

Kā norāda AKKA/LAA, noslēgtā vienošanās ir būtisks solis autoru un autordarbu lietotāju attiecību sakārtošanā, jo nodrošinās Youtube lietotājiem iespēju legāli izmantot vietnē pieejamos mūzikas darbus gan audio, gan video ierakstos.

Darbu izmantojuma un autoratlīdzību administrēšanas procesu nodrošinās Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra (NCB), ar kuru AKKA/LAA sadarbojas, licencējot muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

NCB jeb Nordisk Copyright Bureau ir Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra, kas apvieno Ziemeļvalstu un Baltijas autortiesību organizācijas, kuras administrē muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ledus ir izkustējies? Konkurences pārkāpuma nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Autore - Māra Stabulniece, zvērināta advokāta palīgs, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Zobārsti, visticamāk, izvairīsies no licenču iegādes mūzikas atskaņošanai

Sanita Igaune, Māris Ķirsons, 16.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobārstniecības kabineti, visdrīzāk, izvairīsies no licenču iegādes mūzikas atskaņošanai.

Tendence ņemt licenci par mūzikas atskaņošanu darba telpās šajā gadā ir pieaugusi, DB norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis, to skaidrojot ar AKKA/LAA zemajiem tarifiem par mūzikas izmantojumu biroja telpās, jo, piemēram, par biroju līdz pieciem cilvēkiem ir jāmaksā 5 Ls gadā.

«Finanšu iestādes, apdrošinātāji, publisko pakalpojumu sniedzēji, arī veselības iestādes u. c. ņem licences par uzgaidāmajām, klientu apkalpošanas telpām jau konstanti un ilgstoši neatkarīgi no publiskajām debatēm par autortiesībām. Ja tiks pieņemta pašreizējā piedāvātā redakcija, šāds pienākums saglabāsies. Turpretī par mūzikas atskaņošanu tieši zobārstu kabinetos individuāli praktizējošiem komersantiem, kuri atskaņo mūziku tikai sev, licence, visdrīzāk, nebūs nepieciešama,» klāstīja R. Briģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mazie biroji pēc grozījumiem Autortiesību likumā varēs izvairīties no licenču iegādes mūzikas klausīšanās jomā.

Kultūras ministrijas (KM) ieskatā licences nebūs jāiegādājas tiem uzņēmumu birojiem, kuros strādā viens darbinieks, kā arī birojiem, kuru darbinieki ir savstarpēji pazīstami pretstatā, piemēram, lielām ražošanas telpām, kur mūzika tiek atskaņota skaļruņos un kur darbinieku starpā nav personisku attiecību, DB skaidroja Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis.

Šobrīd vislielākais strīda ābols mūzikas klausīšanās jomā ir licenču nepieciešamība birojos. Problēmas samaksāt par licenci mūzikas klausīšanās jomā nav lielajiem, bet mazajiem uzņēmumiem, Saeimas komisijas sēdē norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Šobrīd viedokļi par gadījumiem, kuros būtu nepieciešama attiecīgā licence, deputātu un nozaru pārstāvju vidū dalās, tāpēc viņam ir lielas pārdomas, vai policisti būs informēti par regulējumu. Turklāt, ja tiek pasliktināta dzīve uzņēmējiem, tad negatīvas sekas ir tautsaimniecībā kopumā, brīdināja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija veikusi pārbaudi iekšlietu ministra mātei piederošā kafejnīcā

LETA/Monta Glumane, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Hokeja federācijai mūzikas atskaņošana spēļu starplaikos nav pa kabatai

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru