Viedokļi

Vai ledus ir izkustējies? Konkurences pārkāpuma nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Autore - Māra Stabulniece, zvērināta advokāta palīgs, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Tomēr spēkā esošais regulējums acīmredzami nav pierādījis savu efektivitāti, jo līdz šim Latvijā ir zināmas tikai pāris lietas, kurās civilprocesuālā kārtībā tiesā ir prasīta zaudējumu atlīdzināšana uz konkurences normu pārkāpuma pamata. Pagaidām tikai vienā no lietām (AS PKL Flote pret Rīgas Brīvostas pārvaldi, lieta Nr.C04293109) tiesa ir piespriedusi zaudējumu atlīdzību un tikai 3% no prasītāja pieprasītās summas, turklāt šajā lietā vēl gaidāms galīgais kasācijas instances spriedums.

Iemesli minētajam galvenokārt ir saistāmi ar prasītāja grūtībām pierādīt pārkāpumu (prettiesisku rīcību) un konkrēto zaudējumu apmēru, kas savukārt ir cieši saistīts ar prasītāja ierobežotajām iespējām iegūt pierādījumus.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ES Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts konkurences tiesību pārkāpums un kurš stājies spēkā, ir saistošs nacionālajai tiesai un tā vairs nevar atkārtoti vērtēt, vai pārkāpums (prettiesiskā rīcība) ir notikusi. Attiecībā uz Latvijas Konkurences padomes vai tiesas nolēmumu, ar kuru konstatēts konkurences pārkāpums, šādas prezumpcijas nav. Līdz ar to prasītājam atbilstoši regulējumam jābūt gatavam atkārtoti pierādīt, ka konkurences pārkāpums ir noticis. Tas savukārt ir praktiski neiespējami, ņemot vērā, ka prasītājam ir apgrūtināta pieeja pierādījumiem, kas satur komercnoslēpumu un nav publiskoti, taču bija Konkurences padomes rīcībā, pieņemot lēmumu. No otras puses gan jāpiemin, ka ar gaidāmo Augstākās tiesas Senāta spriedumu minētajā AS PKL Flote lietā, iespējams, judikatūrā tiks nostiprināta atziņa, ka arī Konkurences padomes lēmums ir pamats prezumpcijai, ka pārkāpums ir noticis, kas ir saistoša vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Vienlaikus nupat Ministru kabineta komitejā ir izskatīti un tuvākajā laikā Saeimā tiks iesniegti 2013.gada beigās Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Konkurences likuma grozījumi.

Paralēli citiem ne mazāk būtiskiem jautājumiem, šie grozījumi paredz izmaiņas arī Konkurences likuma 21.pantā, nosakot, ka:

- Jebkura persona, kura ir cietusi zaudējumus Konkurences likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt pienācīgu atlīdzību, kas nodrošina šai personai tādu stāvokli, kāds tai būtu bijis, ja pārkāpums nebūtu izdarīts, un kas ietver faktisko zaudējumu, kā arī zaudētās peļņas, ieskaitot procentus, atlīdzību.

- Ja pārkāpums izpaužas kā vertikālā vienošanās (vienošanās starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos) ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu vai par tirgus sadali attiecībā uz pircējiem vai teritoriju, vai karteļa vienošanās, tiek prezumēts (ar iespēju atspēkot), ka šādi konkurences tiesību pārkāpumi ir radījuši kaitējumu un ka cena ir paaugstināta par 10 procentiem.

- Aizliegtās vienošanās dalībnieki atbild solidāri par nodarīto kaitējumu. Iecietības programmas dalībnieks atbild tikai dalīti.

Minētie grozījumi tādējādi būtiski atvieglotu prasītāju iespējas pierādīt pārkāpuma esamību un konkrēto zaudējumu apmēru. Šajā kontekstā gan vērā ņemams apstāklis ir tas, vai Konkurences padomes lēmums ir stājies spēkā (vairs nav pārsūdzams). Ja lēmums ir pārsūdzēts, līdz tiesas galīgajam nolēmumam vispārējās jurisdikcijas tiesu nesaista Konkurences padomes konstatēta pārkāpuma prezumpcija un prasītājam nāksies pašam atkārtoti pierādīt pārkāpuma esamību, saskaroties ar jau minētajām pierādījumu iegūšanas grūtībām. Ne velti par spīti Konkurences padomes aicinājumiem tikai viens auto pircējs ir interesējies par iespējamo zaudējumu piedziņu Volkswagen dīleru karteļa lietā (par dalību iepirkumos), kurā 2014.gada nogalē pieņemtais Konkurences padomes lēmums šobrīd ir pārsūdzēts tiesā. Kā rāda pieredze citās lietās, tai skaitā Latvijas banku vienošanās lietā (par komisijas maksām par banku sniegtajiem pakalpojumiem), kurā Konkurences padomes lēmums tika pieņemts 2011.gada sākumā, var paiet pat vairāki gadi līdz galīgā tiesas sprieduma pasludināšanai. Tādējādi praksē nereti Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšana no sodītā tirgus dalībnieka viedokļa cita starpā ir veids, kā atlikt iespējamās zaudējumu prasības.

Tikmēr ES līmenī tiek virzīti krietni ambiciozāki mērķi, uz kuru fona izmaiņas Konkurences likuma 21.pantā skatāmas tik vien kā «iesildīšanās» iecerētajam privāto tiesvedību «maratonam».

2014.gada 26.novembrī stājās spēkā Direktīva 2014/104/ES par noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva).

Direktīva regulē un atrisina tādus centrālos jautājumus kā: Kurš var celt prasību pret kuru? Kā vieglāk iegūt nepieciešamos pierādījumus? Vai tiesa var pieprasīt pierādījumus no jebkuras personas un institūcijas? Vai prasītājs var paļauties uz Konkurences padomes lēmumu, kurā konstatēts pārkāpums, kā pierādījumu, ka pārkāpums, kas radījis zaudējumus, ir noticis? Kurā brīdī zaudējumu prasība var tikt iesniegta?

Cita starpā arī Direktīva paredz prezumpciju, ka konkurences iestādes vai tiesas nolēmums, kurā konstatēts konkurences tiesību pārkāpums ir saistošs nacionālajai tiesai (nevar lemt pretēji), izskatot zaudējumu prasību.

Tāpat svarīgs, tomēr strīdīgs jauninājums Direktīvā, ir vieglāka piekļuve pierādījumiem. Atbilstoša pamatojuma gadījumā tiesa var pieprasīt jebkurai trešajai personai (t.sk. konkurences institūcijai) sagatavot nepieciešamos pierādījumus. Paredzams, ka šādas tiesības radīs sarežģītu situāciju visām iesaistītajām pusēm attiecībā uz to, kādus pierādījumus drīkst pieprasīt, kādā mērā tie ir sniedzami, vai tos var nesniegt, vai konkrētais pierādījums ir nepieciešams konkrētās prasības pierādīšanai vai nē (piemēram, pieprasījums var būt informācijas ievākšana pēc nejaušības principa (angl. «fishing expedition»), t.i., mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas nav saistīta ar konkrēto prasību) u.c.

Prasību var celt pret likumpārkāpējiem solidāri, proti, visu zaudējumu atlīdzības summu var piedzīt no viena uzņēmuma (ar noteiktiem izņēmumiem attiecībā uz iecietības programmas dalībniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem).

Vienlaikus atbildētājs var pierādīt, ka prasītājs ir nodevis saviem klientiem visu vai daļu no pārkāpuma izrietošās pārmaksas un ka tādējādi tas nav cietis zaudējumus, kurus piedzīt no atbildētāja. Tomēr šīs atbildētāja tiesības visticamāk radīs sarežģījumus, ja gan tiešie, gan netiešie pircēji iesniedz prasību, bet to dara dažādās dalībvalstīs. Ja tā notiek, tad kura tiesa būs tiesīga izlemt, vai pārmaksa ir nodota tālāk, vai nē?

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka noilgums ir vismaz 5 gadi no pārkāpuma izbeigšanās brīža un brīža, kad cietušajai personai ir bijusi iespēja atklāt, ka tai ir nodarīts kaitējums pārkāpuma rezultātā, un identificēt pārkāpēju (praksē pārsvarā gadījumu, kad tiek publicēts konkurences institūcijas nosodošs lēmums). Noilguma termiņš tiek apturēts, ja par konkurences institūcijas lēmumu ir uzsākta tiesvedība. Tādējādi cietušās personas var nolemt nogaidīt līdz publiskās tiesvedības beigām pirms zaudējumu atlīdzināšanas prasības iesniegšanas.

Paredzams, ka Direktīva visticamāk iedrošinās arvien vairāk tirgus dalībniekus un patērētājus prasīt zaudējumu atlīdzināšanu Eiropā. Lai gan Direktīva galvenokārt ir paredzēta tam, lai kompensētu zaudējumus, kas radīti ar ES konkurences tiesību pārkāpumu, pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka Direktīva veicinās arī prasību celšanu par Latvijas Konkurences likuma pārkāpumiem.

Dalībvalstīm Direktīva ir jāievieš līdz 2016.gada 27.decembrim. Nacionālais regulējums, kas ievieš Direktīvu, tiks pilnībā piemērots zaudējumu piedziņas procesiem tiesā, kas būs ierosināti pēc 2016.gada 27.decembra, un daļēji tiem procesiem, kas būs ierosināti pēc 2014.gada 26.decembra, bet pirms 2016.gada 27.decembra. Šis noteikums tiek piemērots attiecībā uz visiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tai skaitā tiem, kas ir notikuši pirms Direktīvas pieņemšanas.

Vienlaikus arī pirms ieviešanas nacionālajos normatīvajos aktos Direktīva visticamāk kalpos kā nozīmīgs avots spēkā esošo konkurences normu (gan procesuālo, gan materiālo) interpretēšanai zaudējumu piedziņas lietās nacionālajās tiesās.

Lai gan Direktīvā ir paredzēta zināma dalībvalstu rīcības brīvība attiecībā uz tās ieviešanu, vairums Direktīvā ietverto noteikumu sniedz visai precīzas norādes uz konkrēto normu vienotu formulējumu visās dalībvalstīs.

Kontekstā ar sagaidāmajiem regulējuma grozījumiem Latvijā (un citās ES dalībvalstīs) tirgus dalībniekiem būtu jāsāk jau šobrīd gatavoties potenciālajai zaudējumu prasību plūsmai un veikt atbilstošus pasākumus ar to saistīto risku novēršanai vai tieši otrādi – izmantot jaunā regulējuma radītās priekšrocības savu interešu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būveksperti: Daugavas stadiona ledus halli nedrīkst izmantot konstrukciju pārslodzes dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP: Konkurences pārkāpēju disciplinēšanā būtiska loma ir zaudējumu atlīdzības prasītāju aktivitātei

Žanete Hāka, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1. novembrī, stājas spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, ar ko turpmāk ir atvieglota konkurences tiesību pārkāpumā radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšana. Tādējādi Latvija ir pilnībā ieviesusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences pārkāpumos radīto zaudējumu atlīdzību, informē KP.

Jebkura persona – gan patērētāji, gan uzņēmumi –, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā turpmāk paredz vienkāršotu un efektīvu mehānismu, kā cietušie varēs lūgt uzņēmumiem, kurus Konkurences padome ir sodījusi par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, kompensēt to rīcības dēļ radītos zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt, vēršoties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Grozījumi paredz, ka pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, tādējādi būtiski atvieglojot iespēju cietušajiem pierādīt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lielākais projekts - attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā

Linda Zalāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Sasniegt «nekurieni» Grenlandes ledus cepurē

Iesaka: Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors, bloga adventures.lv autors; Rakstu sagatavojusi: Linda Zalāne, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkurences pārkāpumos cietušajiem atvieglota iespēja prasīt zaudējumu atlīdzību

Žanete Hāka, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Konkurences likuma grozījumus par zaudējumu atlīdzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja no tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas (leniency programme) ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia izsolē pārdota ledus halle Rīgā, Brīvības gatvē 333 par izsoles cenu 1,1 miljonu eiro, informē Hiponia.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, kuriem konkurējot, izsoles sākumcena tika pārsniegta par 100 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar izsoles noteikumiem esošajam halles nomniekam, kā arī zemes īpašniekam divu mēnešu laikā ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties ledus halli par izsolē noteikto cenu.

Ledus halle tika pārdota atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsolē tika piedāvāts iegādāties aprīkotu un funkcionējošu ledus halli Rīgā, Brīvības gatvē 333, kas atrodas Latvijas Sporta akadēmijas teritorijā. Ledus halles ekspluatācija uzsākta 2006. gadā. Izsolē piedāvātā lietu kopība ietver nekustamo īpašumu – 2-stāvu ledus halli un kustamo mantu. Ledus hallē tiek veikta saimnieciskā darbība. Halles kopējā platība ir 4021,7 m2, ledus laukuma izmēri 58m x 28m. Ledus halles tribīnes aprīkotas ar 320 sēdvietām un papildus stāvvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ziema slidotājus nelutina

Kristīne Stepiņa
, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paredz ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu

Žanete Hāka, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkurences padome efektivizēs savu darbību

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā Konkurences padome (KP) apstiprināja iestādes Lietu prioritizācijas stratēģiju, informē KP.

Tās mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizsardzību, iestādes darbību primāri vēršot uz tādu konkurences pārkāpumu atklāšanu, kas ir patiesi nozīmīgi sabiedrībai.

Darbojoties ierobežotu resursu apstākļos, ir būtiski tos izmantot efektīvi – tā, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, kas skar lielākās sabiedrības daļas intereses un var ietekmēt plašu tirgus dalībnieku loku. Lai to panāktu, KP ir izstrādājusi Lietu prioritizācijas stratēģiju, kurā definēti kritēriji, pēc kuriem turpmāk tiks vērtēta pārkāpuma lietu ierosināšanas pamatotība un apsvērtas iespējas konkurences tiesību pārkāpumus risināt ar piemērotākajām un rezultatīvākajām metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem būs jārēķinās ar naudas sodu

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personām, kuras atrodas uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami, varēs piemērot administratīvo sodu. Ieviest administratīvo atbildību personām, kuras pārkāps pašvaldību noteikto aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus iekšzemē vai jūras piekrastē, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie otrdien, 12.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro.

«Lai arī dažas pašvaldības jau patlaban savos saistošajos noteikumos paredzējušas iespēju sodīt cilvēkus, kuri uz ledus kāpj paaugstinātas ledus bīstamības periodā, jaunais regulējums ļaus problēmu risināt kompleksi valsts līmenī. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem, kuri riskē ar savu dzīvību. Turklāt viņu glābšanas operācijas prasa ievērojamus valsts dienestu resursus,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā uz vairākām Rīgas ūdenstilpēm izveidojusies noturīga ledus kārta, pašvaldība šajās vietās atcēlusi aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz ledus. Pagaidām aizliegums ir atcelts uz Bābelīša ezera, Velnezera, Gaiļezera un Dambjpurva ezera, informē Rīgas dome.

Saglabājoties aukstam laikam un nostiprinoties ledus segai, jau tuvākajās dienās, visticamāk, tiks papildināts to ūdenstilpju sarakts, uz kuru ledus varēs atrasties, tostarp, uz zemledus makšķernieku iecienātā Ķīšezera krasta zonas ledus. Par to tiks ziņots atsevišķi.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka simtprocentīgi drošs ledus nemēdz būt, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem jebkurā gadījumā. Viņš arī aicina zemledus makšķernieku apzinīgāko daļu iesaistīties sabiedrības izglītošanā un nepalikt vienaldzīgiem, redzot citu žibulētāju vai iedzīvotāju pārgalvīgu rīcību, īpaši uzmanot bērnus, lai tie vieni paši neatrastos uz ūdenstilpju ledus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas laikā sala zaudēja teju divas gigatonnas ledus.

Ledāju kušana jūnijā ir diezgan neparasta parādība, jo parasti straujākās kušanas posmi ir jūlijā, vēsta CNN.

Tikmēr Dānijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Stefens Olsens, pētot ledus kušanu Grenlandē, fotogrāfijā (skatīt galerijā) iemūžinājis iespaidīgu ainu – suņu pajūgs pārvietojas nevis pa ierasto ledu, bet ūdeni.

Žurnāls Nature publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka pasaules ledāji laikā no 1961.gada zaudējuši vairāk nekā deviņus triljonus tonnu ledus, pasaules jūras līmeni paaugstinot par 27 milimetriem.

Pētījumā secināts, ka ledāji laikā no 1961. līdz 2016.gadam zaudējuši 9625 gigatonnas ledus.

Vislielākie ledus zudumi bijuši Aļaskā, kas seko ledāji Grenlandes ledus segas malā un ledāji Andu dienvidos. Ievērojams daudzums ledus zudis arī ledājos Arktikā Kanādā un Krievijā, kā arī Svalbārā.

Komentāri

Pievienot komentāru