Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

No radošās darbības nedēļas esam izauguši par centralizētu un laikā mazāk ierobežotu iniciatīvu. Sapratām, ka varam sasniegt vairāk, ja rīkojam rūpīgāk mērķētus pasākumus ar izglītojošu funkciju, varbūt mazākā mērogā, bet ilgākā laika termiņā un noteikti iesaistot reģionus. Starptautiskās organizācijas – Gētes institūts, Britu padome, Francijas Kultūras institūts, Dānijas Kultūras institūts – no "radi!" atbalsta grupas kļuvušas par sadarbības partneriem. 2010. gadā mums bija vajadzīgs ārvalstu ekspertu skatījums, lai palīdzētu šo iniciatīvu uzsākt un iedzīvināt, mums noderēja viedoklis no ārpuses, kas ļāva pašiem ieraudzīt to, kas Latvijā ir vēsturiski klātesošs: radošums un kultūra ir dziļi iesakņoti mūsu dzīvē, tikai mēs ļoti bieži nemākam tos nosaukt vārdā un saistoši pasniegt. Šodien mums ir pietiekami daudz labo stāstu, ar kuriem dalīties. Cits jautājums – vai mums vienmēr pietiek ambīciju un ticības saviem spēkiem.

Radošās darbības nedēļas un nu jau iniciatīvas "radi!" pieredzē viens no lieliskākajiem brīžiem bija kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" izstrāde – nozīmīgs radošo industriju pamatdokuments, kas tapa Kultūras ministrijā un ir spēkā vēl šodien. Tāpat ļoti vajadzīga un veiksmīga ir izrādījusies dizaina domāšanas ieviešana valsts pārvaldē 2016. gadā, kas šobrīd jau sasniegusi sniega bumbas efektu un no atsevišķām valsts augstāko amatpersonu apmācībām izvērtusies par valsts pārvaldes darbinieku un ierēdņu apmācību programmām. Ievērojami augusi arī dizaina nozīme Latvijā vispār, un 2018. gadā piedzīvojām Latvijas Dizaina centra atklāšanu.

... un izaicinājumi, kas kavē radošo industriju attīstību

Šobrīd nebūt nav viegls laiks, bet ceru, ka pierādīsim latviešu sīkstumu un izturību. Žēl, ka mums regulāri jāizmanto šīs īpašības, tomēr labi, ka mums tādas piemīt. OECD septembrī publicēja jaunāko pētījumu par Covid-19 ietekmi uz kultūras un radošajām industrijām Eiropā, un tajā secināts, ka šī joma ir otra visvairāk cietusī nozare uzreiz aiz tūrisma. Lai gan ir atsevišķi atbalsta mehānismi, kas tika radīti šajā laikā nozares atbalstam, tomēr tie viennozīmīgi neaptver visus radošajā sektorā strādājošos.

Vēl vairāk, liels drauds radošajām industrijām šobrīd un to attīstībai nākotnē ir briestošās izmaiņas nodokļu politikā. Mēs ļoti ceram gan uz Kultūras ministrijas, gan Finanšu ministrijas izpratni, bet vienlaikus saskaramies ar kādu būtisku problēmu. Minētais OECD pētījums izgaismo vairākus izaicinājumus industrijā, taču visskumjākais ir tas, ka Latvija vispār nav pieminēta nevienā tabulā, un tas ir tikai tāpēc, ka Centrālā statistikas pārvalde līdz pat šim brīdim nav atradusi veidu, kā apkopot datus par radošo industriju nozarē nodarbinātajiem. Tādu datu trūkums kavē mūsu nozari pamatot savu viedokli un aizstāvēt savas intereses ministrijās. 2014. gadā Kultūras ministrija secināja, ka radošajās industrijās ir nodarbināti 5,3% no kopējā nodarbināto skaita. Domāju, ka pēdējos gados šis skaitlis ir ja ne gluži dubultojies, tad noteikti krietni audzis, taču mums trūkst datu, kas to pierādītu.

Radošo industriju pārstāvji visbiežāk ir mikrouzņēmēji, autoratlīdzību saņēmēji, nevalstiskās organizācijas, kas visvairāk cietīs no gaidāmajām nodokļu izmaiņām. Taču ārkārtas situācijā pieredzējām, cik ļoti svarīga un vajadzīga cilvēkiem ir kultūra. Mēs esam pieraduši pie viegli pieejamas kultūras, bez tās mēs kļūstam vienveidīgi. Tieši tas, manuprāt, mūs atšķir no citām dzīvām būtnēm – mums piemīt spēja radīt, dalīties tajā, ko esam radījuši, un priecāties par citu radīto.

Secinājumi un skats nākotnē

Viens no būtiskākajiem secinājumiem, ko "radi!" pieredze ļauj izdarīt, – lai radošās industrijas spētu attīstīties, jāiegulda nozares profesionāļos. Tāpēc nākamgad sadarbībā ar Ziemeļu dimensijas kultūras partnerību Latvijā norisināsies iniciatīvas "radi!" akadēmija, pulcējot radošo industriju ekspertus un nozares pārstāvjus uz piecu dienu apmācību ciklu dažādās Latvijas vietās.

Diendienā runājot par to, kas sākotnēji daudziem šķiet dziļi teorētisks, bet ar laiku kļūst praktiski pielietojams, 10 gadi mums iemācījuši, ka svarīga ir ticība saviem spēkiem un dalīšanās ar labo praksi jebkurā līmenī – ģimenē, darbavietā, skolā, pašvaldībā, sabiedrībā. Mēs visi esam atbildīgi par vidi, kurā dzīvojam. Valstij ir jārada sakārtota sistēma, kurā var funkcionēt, vajadzības gadījumā saņemt atbalstu. Bet labās lietas ir jāīsteno pašiem un par tām ir jāstāsta pašiem. Nav jāizgudro jauns velosipēds. Mums ir fantastisks kultūras mantojums, ļoti mūsdienīgas, inovatīvas starpnozaru lietas, ko varam rādīt un lepoties, un nevajag baidīties būt pirmatklājējiem, kaut arī pārējie noķers jūsu idejas varbūt pēc 3–4 gadiem.

Vēl viena šī laika pozitīvā iespēja ir apsēsties, piebremzēt, plānot, meklēt iedvesmu, mācīties, tīkloties. Izcili ārvalstu eksperti nekad nav bijuši tik viegli sasniedzami kā šobrīd. Tomēr mūsu galvenais uzdevums nākamajos divos gados būs spēt reaģēt uz izaicinājumiem, ko nesīs aktuālā situācija pasaulē un Latvijā. Radošums mūsdienās ir viena no pieprasītākajām prasmēm. Tā ir spēja domāt pat ne tik daudz "ārpus kastes", cik kasti nemaz neredzēt un domāt kopsakarībās. Mums vairs nav tik svarīgi iepludināt Latvijā ārvalstu intelektuālo kapacitāti, jo mums pašiem ir daudz, ar ko dalīties. Jautājums ir par mūsu ambīciju stiprināšanu. Mums ir jāmācās noticēt sev, saviem spēkiem un vienkārši parādīt to pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) turpinās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61, Rīgā jeb Tetera nama izsoli, saglabājot Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju tās 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsolē sākuma cena tiks samazināta likuma noteiktajā ietvarā, informē VNĪ nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Otrā Tetera nama izsole noslēdzās 21. oktobrī. Interese par Tetera Nama iegādi joprojām ir saglabājusies. VNĪ turpina pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par dzīvokļu īres nama attīstības plāniem.

Izsole drīzumā turpināsies Tiesu administrācijas izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir vienīgais veids kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 vēsturiskās ēkas platības aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzejs, bet 8000 m2 plašajā nama daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Lai nodrošinātu to, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes muzeja telpas paliek sabiedrībai pieejamas, muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām nostiprinātas zemesgrāmatā un tās jaunajam ēkas īpašniekam būs saistošas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecpiebalgas novada SIA "ApiMI" visvairāk lepojas ar propolisa un bišu vaska aplikācijām, ko izmantot siltumterapijā.

Šīs aplikācijas izgatavotas no "Oeko-Tex" sertificēta kokvilnas auduma un Piebalgā ievākta propolisa un bišu vaska, kas tiek iestrādāti starp šī auduma slāņiem. "Siltumterapijas apvienojumā ar fizioterapiju un medikamentiem ir pielietojamas vairāku atveseļošanās procesu veicināšanā: bronhu izsildīšanai, locītavu un muguras sāpju mazināšanai, saspringtu muskuļu atslābināšanai, kā arī gaisa uzlabošanai telpās. Mūsu aplikācijas ir unikāls produkts un jaunums ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tas ir ne vien daudzfunkcionāls un vairākkārt lietojams, bet arī piemērots dažādiem vecumiem, drošs un tīrs līdzeklis, kas nācis no dabas," biznesa portālam db.lv stāsta Madara Radziņa, SIA "ApiMI" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Multikulturālā darba vide kā uzņēmuma dzinējspēks

Benita Petravičūte, "Huawei" Personāldaļas vadītāja, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esat aizdomājušies, cik lielu sava mūža daļu mēs pavadām darbā? Zinātnieku aprēķini liecina, ka darbā pavadām aptuveni trešdaļu sava laika, tādēļ darba videi ir būtiska ietekme uz mūsu kopējo labsajūtu, panākumiem un motivāciju.

Pārmaiņas, kas notiek uzņēmumos globalizācijas procesu ietekmē, kļuvušas par vienu no raksturīgākajām laikmeta pazīmēm – arvien vairāk saskaramies ar multikulturālu darba vidi. Globālajos uzņēmumos vienkopus darbojas ne vien kaimiņvalstu profesionāļi, bet arī eksperti no visas pasaules.

Viens no šādiem multikulturālas darba vides piemēriem ir "Huawei" Baltijas biroji.

Kultūras daudzveidība uzņēmumā ir tā dzinējspēks

Tādu kultūras daudzveidību, kādu varam novērot mūsdienu biznesa vidē, līdz šim vēl nebijām pieredzējuši. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma "Huawei" Latvijas pārstāvniecība ikdienā sadarbojas ar kolēģiem gan no Eiropas, gan citām pasaules valstīm. Skaidrs, ka tas nodrošina ne vien plašāku skatījumu uz tirgus norisēm, daudzveidīgāku pieredžu apmaiņu un radošākus risinājumus ikdienas darbā, bet arī rada neizbēgamus izaicinājumus. Iekšēji uzņēmumā esam izstrādājuši vairākus paņēmienus, lai veiksmīgi tiktu ar tiem galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latviju starptautiskajā komunikācijā plānots pozicionēt kā radošuma lielvalsti

Db.lv, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembra valdības sēdē tika izskatīts un apstiprināts informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi”, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprināto valdības deklarāciju.

Saskaņā ar valdības apstiprināto ziņojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) turpmāk būs koordinējošā loma darbā pie vienotā valsts tēla izstrādes.

Prezentējot paveikto vienotā valsts tēla izstrādē, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka šobrīd joprojām nepastāv vienota un koordinēta pieeja Latvijas valsts ārējās komunikācijas stratēģijai.

“Ir identificēti vairāk nekā 24 esoši, savstarpēji nesaistīti Latvijas identitāti raksturojoši zīmoli, kas rezultātā rada neviennozīmīgu priekšstatu par mūsu valsti un to, ko mēs spējam piedāvāt. Vienota valsts tēla ieviešana ir īpaši nozīmīga Latvijas uzņēmējiem starptautiskajā tirgū, kur produkta izcelsmes valsts atpazīstamība un pozitīvas asociācijas spēj sniegt būtisku pienesumu to konkurētspējas stiprināšanā,” norāda Ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas prasmes būs pieprasītas rītdienas darba tirgū?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru