Pēc maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora lēmuma pārdot uzņēmumu pa daļām vairākās izsolēs, var teikt, ka metalurģijas nozare Latvijā un Baltijā pārstāj eksistēt, sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

«Žēl, ka nav paveicies ar investoriem, taču jāņem vērā, ka arī situācija pasaules tirgos nav vienkārša. Metalurģija nav lēts process un Eiropas ražotāji izmaksu ziņā nekad nespēs konkurēt ar Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumiem. Lielas izmaksas ir ne tikai mums, bet visā Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ),» skaidroja Rantiņš, piebilstot, ka, piemēram, Latvijā viena elektroenerģijas megavatstunda vēl pērn bija par 28% dārgāka nekā Igaunijā.

Rantiņš piebilda, ka «KVV Liepājas metalurga» pārdošana pa daļām nozīmē, ka līdzšinējā ražošana tur vairs netiks atjaunota. «Metalurģijas uzņēmumu nevar saskaldīt pirmreizinātājos,» sacīja Rantiņš. Viņš arī norādīja, ka maz ticams ir pieļāvums, ka kāds investors pa daļām iegādājas visu uzņēmumu un tādējādi atjauno ražošanu.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

Lai noskaidrotu situāciju ar kvalificētiem speciālistiem un perspektīvo pieprasījumu mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, ar ES līdzfinansējumu tiek veikts šīs nozares cilvēkresursu audits. «Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbapsēku,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka jau trūkst kvalificētu speciālistu, it īpaši situācijā, kad, modernizējoties uzņēmumiem, tiek uzstādītas programmvadības ražošanas iekārtas. «Tie speciālisti, kas vajadzīgi nozarei, ir nepieciešami arī citās, piemēram, komunālajā saimniecībā,» uzsver V. Rantiņš. Viņš norāda, ka tieši minēto iemeslu dēļ asociācija vēlas noskaidrot situāciju —ne tikai kāda tā ir no cilvēkresursu viedokļa konkrētajā nozarē, bet arī visā tautsaimniecībā un tādējādi iegūt atbildi uz jautājumu kādi speciālisti ir vajadzīgi. Bez tam šobrīd nozarei trūkst inženieru, bet jaunatne īpaši neraujas apgūt šo profesiju, tāpēc vajag izstrādāt jauniešu piesaistīšanas stratēģiju, un šis pētījums arī, pēc V. Rantiņa domām, varētu sniegt noteiktas atbildes uz šo jautājumu. «Latvijai ir vajadzīgi vairāk inženieri, konstruktori un pētnieki, it īpaši situācijā, kad tirgū jāpiedāvā izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro asociācijas vadītājs. Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārsvarā ražo vidēji zemu un zemu tehnoloģiju produkciju. Salīdzinājumam mašīnbūves un metālapstrādes nozares īpatsvars 16 % no Latvijas rūpniecības, kamēr ES — vidēji 40 %. Lai palielinātu ražošanas apjomu, jāceļ darbinieku produktivitāte, jāražo dārgāki produkti. Šis atzinums tiek pamatots ar to, ka darba ražīgums 2000. gadā Latvijā bija 7 reizes zemāka nekā vidēji ES. Pievienotā vērtība uz vienu darbinieku Latvijā pēc 2000. gada datiem bija tikai 8000 eiro/gadā, kamēr ES 48 400 eiro. Projekta ietvaros tiek strādāts ne tikai ar nozares uzņēmējiem un mācību iestādēm, bet arī ar pašvaldībām, lai sajūgtu kopā reģionu attīstības vīzijas ar nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, tā sagatvošanas iespējām mācību iestādēs utt., skaidro V. Rantiņš. Viņš cer, ka projekta rezultātā izstrādātā komunikāciju stratēģija ietekmēs nozares attīstību visā Latvijā līdz 2014. gadam. Projekta «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija startēja uz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. No kopējām projekta izmaksām — 42 680 Ls lauvas tiesu — 32 010 Ls segs Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums, bet pārējo — 10 670 Ls — maksās paši nozares uzņēmēji, skaidro V. Rantiņš. Viņš uzskata, ka projekts laus apzināt reālo situāciju un perspektīvas, ko prognozē, nozares uzņēmēji, pašvaldības, izglītības iestādes, un sniegs atbildes, kādi speciālisti un cik daudz ir nepieciešami, lai nozare sekmīgi attīstītos.

Uzņēmēji izvēlas dažādus ceļus, kā paplašināt ražošanu, ieviest modernas tehnoloģijas, celt darba ražīgumu, apgūt jaunu izstrādājumu ražošanu un iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Tā ir katra atsevišķa uzņēmuma vadītāja un īpašnieka izvēle, kā attīstīt kompāniju,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš atzīst, daļa nozares uzņēmēju ir pieteikuši savus modernizācijas vai ražošanas paplašināšanās projektus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, savukārt citi par izdevīgāku dažādu apsvērumu dēļ izvēlas citus ceļus. «Nenoliedzami, katram izaugsmes modelim —ar vai bez ES līdzfinansējuma ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās puses,» secina V. Rantiņš. Viņš norāda, ka uzņēmēji, kas ir pieteikušies uz ES līdzfinansējumu savu iecerēto projektu realizācijai, to īstenošana izmaksā uz pusi lētāk, taču vienlaikus jārēķinās, ka ir vajadzīgs samērā ilgs laiks, kamēr pieteiktais projekts tiek izvērtēts un saņem atļauju to īstenot. «Šajā laikā bieži vien pieaug visdažādākās izmaksas, kā rezultātā projekts sadārdzinās, un tieši uz uzņēmēja rēķina,» skaidro V. Rantiņš. Tieši garais pieteiktā projekta izskatīšanas laiks, iepirkumu procedūra, viņaprāt, ir galvenie aspekti, kuri daļai uzņēmēju liek atmest ar roku pretendēšanai uz ES struktūrfondu atbalstu. Tiesa, neraugoties uz minētajām ēnas pusēm, daudziem it īpaši nelielajiem nozares uzņēmumiem ar vietējo kapitālu ES struktūrfondi ir teju vai vienīgā iespēja īstenot savu iecerēto projektu uz strauji izaugt, norāda V. Rantiņš. Tie uzņēmumi, kuriem ir turīgas mātes kompānijas (it īpaši ārzemju kompānijas) var atļauties izaugsmes projektus Latvijā īstenot bez ES struktūrfondu atbalsta, vēl daļa, kuriem nav problēmas aizņemties naudu Latvijas komercbankās, izmanto šo iespēju un pat ātrāk nekā tie, kuri piesakās uz ES struktūrfondiem, realizē savus plānus.

Lai arī kopumā metālapstrādes un mašīnbūves nozare uzrāda pieaugumu teju vai visās jomās, tomēr ne visi spēj noturēties. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzskata, ka vislielākais risks palikt aiz borta ir uzņēmumiem, kuriem zems darba ražīgums un kuri ražo tikai un vienīgi izstrādājumus ar zemu pievienoto vērtību un tātad to arī realizācijas cenu, turklāt tie nespēj arī piesaistīt ES līdzfinansējumu kādu projektu realizācijai. «Nekad nebūs tā, ka nemitīgi nozarē rodas jauni spēlētāji un neviens to nepamet,» atzīst V. Rantiņš. «Katram ir savi iemesli, kāpēc notika tā, tomēr vismaz pagaidām vairāk ir strauji augošu jaunpienācēju nekā to, kuri pamet šo nozari,» uzsver V. Rantiņš. Viņš arī norāda, ka vismaz daļa kompāniju, kuras pirms pāris gadiem teju vai daudzi uzskatīja par bezperspektīvām, šobrīd ir strauji uzlabojušas savus darbības rādījājus — atraduši jaunus tirgus, jaunus pircējus un jaunus izstrādājumus. Kā pozitīvus piemērus asociācijas vadītājs min Rīgas vagonbūves rūpnīca, Rīgas kuģubūvētava, Daugavpils lokomotīvju remontrūpnīca utt. «Šo sarakstu varētu vēl turpināt, un tas tikai pierāda, ka perspektīva ir, ja vien to saskata un mērķtiecīgi strādā,» uzsver V. Rantiņš.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzīst, ka ar izmaksu samazināšanas jautājumiem jau līdz šim būtiski ir nodarbojušies nozares lielie ražotāji, taču caur «uguni un ūdeni» šis process būs jāiziet arī nelielajiem. «Izmaksu samazināšanai jau līdz šim lielākoties «lielās astes ir nocirstas», un tagad tiek meklētas «blusas»,» tā situāciju redz V. Rantiņš. Viņš atzīst, ka Latvijas uzņēmēji ir bagāti ar izdomu un tāpēc tiek izmantoti gan attīstīto valstu uzņēmumos jau aprobēti un tur veiksmīgi sevi parādījušie, gan arī citur nelietoti risinājumi ko un kā un uz kā rēķina ietaupīt. Kā aizgūtos risinājumus no vecajām ES dalībvalstīm V. Rantiņš min specializāciju, starpnieku izskaušanu tirdzniecības ķēdēs, tādējādi savus izstrādājumus visbiežāk tieši pārdodot rūpnieciskajiem patērētājiem. Proti, vietējie uzņēmēji noskatījuši, ka vecajās ES valstīs daudzas ražotnes (ja vien tās nav pārceltas uz lētākajām Austrumeiropas vai Āzijas valstīm) strādā pusautomātiskā režīmā, kur uzskaite, kvalitātes kontrole, darba plānošana notiek bez cilvēka tiešas līdzdalības. Tomēr šāda vīzija ir tikai sapnis daudziem Latvijas rūpniekiem, jo vajag līdzekļus, lai to īstenotu, kuru pašiem lielākoties nav. Kā vēl viena iespēja ietaupīt esot — neveidot milzīgus izejvielu un gatavo izstrādājumu krājumus, tādējādi neiesaldējot jau tā tik ļoti trūkstošos apgrozāmos līdzekļus. «Tiesa, normas robežās var censties atlikt maksājumus kādiem darījumu partneriem, taču ilgstoši «stiept gumiju» nevajadzētu, jo tā var ne tikai zaudēt reputāciju, bet arī konkrēto sadarbības partneri un iekļūt tā dēvētajās neuzticamo partneru datu bāzēs, no kurām ārā tikt nemaz nav tik vienkārši — gluži kā sasmelt izlietu ūdeni,» tā ekspertu piedāvāto risinājumu atlikt kādus maksājumus tik ilgi, kamēr kreditori ir gatavs gaidīt, komentē V. Rantiņš.

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

«Nozarē ik gadu novērojams produkcijas izlaides uz vienu darbinieku pieaugums (ja 2001. gadā tie bija tikai 12 260 Ls, 13 800 Ls — 2002. gadā, 15 200 Ls — 2003. gadā, bet 2004. gadā - jau 19.900 Ls,» informē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka 2005. gadā šis darba ražīguma kāpums būs ievērojams, jo šogad uzņēmumi ir jau realizējuši modernizācijas projektus ar ES līdzfinansējumu. Pie tam daudzu uzņēmumu projekti ir realizācijas stadijā, un tāpēc reālie rezultāti būs tikai 2006.gadā vai pat vēl vēlāk, atzīst V. Rantiņš. Turklāt vairāki uznēmumi ir investējuši, negaidot uz ES līdzfinansējumu, piemēram, a/s Severstaļlat, a/s Liepājas Metalurgs utt. Diemžēl, neraugoties uz šo darba ražīgumu pieaugumu, V. Rantiņš atzīst, ka joprojām darba ražīguma ziņā būtiski atpaliekam no vecajām ES dalībvalstīm. Lai arī ārvalstu uzņēmēji metālapstrādē un mašīnbūvē pēdējā gada laikā ir veikuši būtiskus ieguldījumus un izvietojuši savas ražotnes Latvijā, tomēr to ietekme būs redzama pēc pāris gadiem. Turklāt ārvalstu ražotņu pārcelšana uz Latviju ir palielinājusi pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem un līdz ar to - arī viņu darba samaksu.

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

2008. gadā mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas ražošanas apjomi un ienākumi varētu būt pieauguši par 10 — 12 % salīdzinājumā ar 2007. gadu un sasnieguši 1.24 miljardus Ls, bet eksports — 732 milj. Ls apmērā (646 milj. Ls — 2007.g.).

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis RantiņšTo prognozē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš atzīst, ka pērnā gada I un II ceturksnis bija ļoti labs, III ceturksnī jau tika izjusts pieprasījuma un arī realizācijas cenu kritums, bet IV ceturksnis jau ir bijis slikts, tomēr neraugoties uz to 2008. gads tiks noslēgts ar pieaugumu salīdzinājumā ar 2007. gadu faktiskajās cenās.

"Šaubos, vai tuvāko gadu laikā spēsim saražot produkciju vairāk nekā 1 miljarda Ls apmērā, ja vien Latvijā netiks uzbūvētas kādas lieljaudas ražotnes," prognozē V. Rantiņš.

Piecos gados a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas palielinātu gan ražošanas apjomus, gan ienākumus.

Uzņēmumā šobrīd paralēli teju vai visos ražošanas iecirkņos vienlaicīgi norit gan ražošana, gan darbi jaunu iekārtu uzstādīšanai, kā arī veco darbgaldu modernizācijai.

Pārapbruņojas

«Ir grūti vienlaicīgi ražot un veikt tehnisko pārapbruņošanos,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis. Viņš norāda, ka pērn ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas ap 5 milj. eiro, ja vien iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši paredzētajos termiņos. «Plānojam ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākie ieguldījumi ne tikai ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, lielākie ieguldījumi nozares ražotnēs visā Baltijā,» uzsver G. Uspenskis. Jaunas iekārtas paredzēts uzstādīt visos iecirkņos, gan liešanas cehā, gan elektromašīnu un tām nepieciešamo detaļu ražotnē, kā arī aparatūras un metālapstrādes cehos. «Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotājam Baltijā,» ieceri atklāj G. Uspenskis. Pēc tam kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding, tam parādījusies otrā elpa, liecina apgrozījums, kas 2007. g. salīdzinājumā ar 2006. g. audzis par 10 milj. Ls jeb 75 %.

Pagājušajā gadā tika atklāta «AKG» grupas radiatoru ražotne, turklāt perspektīvā, ja Latvijā būs labvēlīgi apstākļi, Vācijas kompānija «AKG» varētu paplašināt pašreizējo 12 milj. eiro vērto radiatoru ražotni, skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs V. Rantiņš. Savukārt mašīnbūves detaļu ražotājs SIA «Leax Baltix», ieguldot nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, pērn paplašināja mašīnbūves detaļu ražotni, kas ļaus kāpināt gan kompānijas ražošanas apjomus un ienākumus, kā arī palielinās kopējos ražošanas un eksporta rādītājus visai valstij. Tāpat metālapstrādes un metāla tirdzniecības a/s «Severstaļlat», investējot nedaudz vairāk par 1 miljonu eiro, ir uzstādījis otru cauruļu ražošanas līniju, būtiski kāpinot ražošanas apjomu. Savu darbu Ventspilī ir sākusi «Bucher Automotive» mašīnbūves ražotne — komplektē ielu tīrāmās mašīnas. «Tie ir tikai daži piemēri, kur 2005. gada investīciju augļi būs redzami vēlāk — 2006. gadā.» Viņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Turklāt darbu uzsākušass vairākas ražotnes, kuras pērn tika būvētas, kā rezultātā, pēc asociācijas vadītāja domām, pieaugs ne tikai ražošanas, bet arī eksporta apjomi. V. Rantiņš uzskata, ka sava nozīme nozares izaugsmē būs arī uzņēmēju piesaistītajam ES struktūrfondu finansējumam, kura rezultāti būs redzami tuvāko gadu laikā. Minēto iemeslu dēļ arī V. Rantiņš uzskata, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksporta īpatsvars varētu būt lielāks par līdzšinējo. «Nozare ir un tuvākajos gados būs viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm,» uzsver asociācijas priekšsēdētājs.

Kā galvenās problēmas, kuras apdraud nozares tālāko izaugsmi, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš min kvalificēta darbaspēka trūkumu, jo jau šobrīd ir vakances vairāku tūkstošu strādājošo apmērā. Asociācijas vadītājs atcerējās gadījumus, kad uzņēmums nav varējis izpildīt pasūtījumu tikai tāpēc, ka trūcis darbinieku. Vai vēl vairāk — kāds uzņēmums saslēdzis tik daudz līgumu par piegādēm uz ārvalstīm, ka vietējiem pircējiem attiecīgais izstrādājums jāgaida 2 — 3 mēneši. Daļu no šim vakancēm aizstās programmvadības darbgaldi, tomēr tie nevar aizstāt inženierus, un vēl jo vairāk konstruktorus un citus augstas klases speciālistus, skaidro V. Rantiņš. Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieauguši nozares uznēmēju ieguldījumi, it īpaši tehnoloģijās, ko rāda ari ilgtermiņa ieguldījumu pieaugums, tomēr tehnika pilnībā cilvēku aizstāt nevar. V. Rantiņš cer, ka jaunā valdība veicinās izglitības ieguvi inženierzinātnes, kas savus augļusgan reāli varētu dot tikai pēc 3 — 5 gadiem. Izaugsme turpināsies: «Nozare jau jopš 1999. gada pēc kārtas uzrāda strauju pieaugumu, un arī pašreizējie pieauguma skaitļi liek secināt, ka arī tuvāko gadu laikā šī nozare turpinās strauju izaugsmi.»

«Uzņēmējiem ir būtiski, kas notiek konkrēto izstrādājumu tirgū ārzemēs, jo tur toni nosaka daudzkārt lielāki uzņēmumi un Latvijas kompānijām ir jāpiemērojas izvirzītajām tirgus prasībām,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņaprāt, šajā situācijā ar optimismu nākotnē var raudzīties ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā, kā arī mašīnbūves uzņēmēji, kuri ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Abas pēdējās uzņēmēju kategorijas ir daudz labāk aizsargātas pret iespējamo izejvielu — metāla cenu un citu pašizmaksas posteņu pieaugumu, skaidro V. Rantiņš. Nozares uznēmēju pulku pērn palielināja vairāku ārvalstu kompāniju izveidotās ražotnes Latvijā, arī šogad, pēc V. Rantiņa teiktā, šis process ir turpinājies. Tāpat daļa nozares uzņēmumu nomainījuši īpašniekus. Ir arī gadījumi, kad Latvijas uznēmējs no ārzemniekiem nopērk to Latvijā izveidoto metālapstrādes ražotni. «Ceru, ka īpšnieku maiņas tikai dos jaunu impulsu šīm kompānijā, it īpaši, ka daudzois šādas maiņas ir vērtējamas tiaki ar plusa zīmi, jo pieaudzis ražošanas apjoms, apgrozījums, investīcijas,» uzsver V. Rantiņš.

Lai arī šobrīd Latvijā ražošanas izmaksas un darba algas ir zemākas nekā vecajās ES dalībvalstīs, brīva darbaspēka kustības apstākļos algas būs jāceļ, tāpēc ilgstoši noturēties, tikai pateicoties zemākām darbaspēka izmaksām, nebūs iespējams, atzīst Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Tieši tāpēc, viņaprāt, uzņēmēji jau līdz šim ir meklējuši visdažādākās iespējas, kā samazināt savas izmaksas, kas ļautu pieaugošu ražošanas izmaksu (energoresursu, darba algu) apstākļos ne tikai «nenoiet pa burbuli», spēt piedāvāt saražoto par konkurētspējīgām cenām, bet arī nopelnīt, lai varētu ieguldīt uzņēmuma izaugsmē. Lai palielinātu algas, ir vai nu jāražo produkcija ar augstāku pievienoto vērtību un jāatsakās no lēto izstrādājumu ražošanas, vai arī tie jāpasūta izgatavot vēl lētāku valstu ražotājiem, vienu iespēju redz V. Rantiņš. Otra iespēja — ražotņu modernizācija, tostarp izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, šo projektu īstenošanu padarītu teju vai uz pusi lētāku. «Tādējādi ar mazāku nodarbināto skaitu uzņēmums var saražot vairāk, un tas ļauj nopelnīt jaunam kvalitatīvam lēcienam, kā arī piešpricēt strādājošo algām,» pārliecināts par receptes iedarbību ir V. Rantiņš.

Neraugoties uz Finanšu un Labklājības ministrijas iebildumiem, vairāku pasākumu ieviešana būs jāvērtē kontekstā ar 2009. g. valsts budžetu.

Negrib mazināt UIN bāzi

Vislielākos iebildumus pret vairāku pasākumu iekļaušanu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā pauda Finanšu ministrijas (FM) speciālisti - valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš un Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece. Viņi iebilda pret to, ka FM tiek uzdots līdz šī gada 30. jūnijam sagatavot priekšlikumus par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kā arī UIN atlaižu paredzēšanu par investīcijām inovācijās. Tāpat FM ir iebildumi pret ierosinājumiem neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli komersantu izdevumus, kas saistīti ar darbaspēka piesaistīšanu un uzņēmēju priekšlikumiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas uzlabošanu. «Četri no plāna pasākumiem attiecas uz ar UIN apliekamās bāzes samazināšanu. Pie 15 % UIN likmes efektīvā nodokļa bāze jau pašlaik ir 10 %, bet jauni atvieglojumi ir iespējami tikai tad, ja atsakās no esošajiem,» tā D. Robežniece, piebilstot, ka, ieviešot jaunus UIN atvieglojumus, Latvija varētu «nonākt zemu nodokļu valsts statusā». Tāpat, viņasprāt, akceptējami nav arī plānā iekļautie pasākumi, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksas nosacījumu izmaiņām, jo, tos ieviešot, Valsts ieņēmumu dienestam tikšot liegta iespēja pārbaudīt PVN atmaksu pieprasījumu pamatotību.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums nesadarboties ar Reformu partiju (RP), ir tās nevēlēšanās veikt straujas pārmaiņas un labot pieļautās kļūdas, savu lēmumu nesadarboties ar partiju skaidroja bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Sarunā ar Latvijas radio viņš norādīja, ka gadījumos, ja vajadzīga nopietna ārstēšana, nedrīkst atrunāties, ka ārstēsies ar zāļu tēju. M. Bondars atzina, ka RP nepieciešamas trīs veidu pārmaiņas – strukturālas pārmaiņas, pārmaiņas cilvēkos un kosmētiskas pārmaiņas. Ja nav iespējams veikt kosmētiskas pārmaiņas – atgriezt sabiedrības uzticību, tad tādas pārmaiņas M. Bondaru neinteresējot, norādīja ekonomists.

«Ja partijas reitings nokrīt no 22% līdz 3%, tad acīm redzot kādam ir jābūt atbildīgam par to. Kādam par to ir jāparāda ar signāliem, ka viņi atkāpjas vai paiet malā, vai dara kaut ko citu,» sacīja M. Bondars.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Valdībai ātrāk jātiek skaidrībā par holdingfonda pārvaldītāju, citādi ražotāji ilgi neredzēs 200 milj. eiro atbalstu.

Patlaban risinās cīņa starp Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošo Latvijas garantiju aģentūru (LGA) un Finanšu ministrijai (FM) pakļauto Hipotēku banku par to, kura būtu atbilstošākā pārvaldītāja holdingfondam, ar kurā paredzētiem finanšu instrumentiem 2007. - 2013. gadam atvēlēti 200 milj. eiro. Šie līdzekļi pamatā iecerēti ražošanas un eksporta uzņēmumu atbalstam, tā LGA vadītāja Lita Kalniņa. Db jau rakstīja (21.03.), ka runa bija par trīs iespējamiem holdingfonda menedžeriem, no kuriem viens varētu būt arī Eiropas investīciju fonds (EIF), kas gan būtu dārgi. L. Kalniņa pastāstīja, ka par pārvaldītāju tiks izvēlēta nacionālā institūcija. EM ir sagatavojusi MK noteikumus "Kārtība, kādā piešķir ES fondu līdzfinansējumu ieguldījumu fondam", saskaņā ar kuriem fonda funkcijas tiktu deleģētas LGA. "Ja runā par skatījumu, tad ne atbalstu, ne neatbalstu," tā Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, norādot, ka, gatavojot jautājumus par to, ka holdingu turēs LGA, būtu vēlams izskatīt opciju menedžera funkciju uzticēt Hipotēku bankai. Pastāv aizdomas, ka EM iecere var arī nerealizēties, jo FM, kas noteikumu virzīšanas laikā var sniegt savus priekšlikumus, apskata arī Hipotēku banku kā menedžeri holdingfondam. Galīgais lēmums ir valdības rokās. "No vienas puses, LGA dara, bet nezina, priekš kam, jo, ja koncepcijā ierakstīs Hipotēku bankas vārdu, mēs būsim brīvi," pieļauj LGA vadītāja.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat, investējot 1 milj. eiro, nolēmis izveidot armatūras izstrādājumu ražotni Lietuvā.

"Šobrīd visi dokumenti ir iesniegti a/s Severstaļlat meitas uzņēmuma Lietuvā Armet reģistrācijai šīs valsts Uzņēmumu reģistrā," stāsta a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs. Viņš norāda, ka tas ir a/s pirmais meitas uzņēmums - ražotājs aiz Latvijas robežām. Sākotnēji Armet nodarbosies tikai ar metālu tirdzniecību, bet trīs mēnešu laikā tiks uzstādītas armatūras izstrādājumu ražošanai nepieciešamās iekārtas un uzsāka šīs produkcijas ražošana Lietuvas tirgum. "Lietuvā celtniecības tirgus, kurā nepieciešami armatūras izstrādājumi, ir lielāks nekā Latvijā un līdz ar to ir liels pieprasījums pēc šāda veida izstrādājumiem, it īpaši nemitīgi augoša tirgus apstākļos," skaidro A. Gogunovs. Viņš norāda, ka līdz šim armatūras izstrādājumi no Latvijas ražotnes - no a/s Severstaļlat meitas kompānijas SIA Armatūras servisa centrs - uz Lietuvu, ja arī notikušas kādas piegādes, tad ne lielos apmēros. Turklāt a/s Severstaļlat Lietuvas tirgū ir jau pārstāvēta ar vairākiem metāla izstrādājumiem un produktiem, bet tagad šis piedāvājumu klāsts tikšot būtiski palielināts.