Finanses

Rasti resursi 168,4 miljonu eiro apmērā nozaru prioritāšu finansēšanai

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Valdība 11.oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2023., 2024. un 2025. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Izdevumu pārskatīšanas process šogad tika iedalīts divos pamatvirzienos – veikt nozaru budžeta finansēšanas analīzi un turpināt vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Pašreizējā energoresursu cenu krīzē un pieprasījuma sarukuma apstākļos tautsaimniecības izaugsmi kontrolēt nav viegli, turpretī mēs varam kontrolēt savu izdevumu pārskatīšanu. Finanšu ministrijas skrupulozā un produktīvā darba rezultātā atrastie līdzekļi palīdzēs nākamā gada budžeta sagatavošanā. Iesāktais darbs budžeta pārskatīšanai ir jāturpina.”

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem 

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu...

Veiktās izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2023. gadam rasti finanšu resursi 168,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 156,3 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, savukārt 12,1 miljons eiro – kopējās fiskālās telpas palielināšanai.

Būtiska loma izdevumu pārskatīšanas procesa sekmīgai norisei arī šogad bija nozaru ministrijām, kuru patstāvīgi veiktā izdevumu pārskatīšana rezultējās ar apjomīgiem finanšu resursiem, kurus ministrijas varēs novirzīt nozarei svarīgu prioritāšu īstenošanai. Vienlaikus ministriju izdevumi tika analizēti, izvērtējot to budžetā ietverto darbības rezultatīvo rādītāju finansējuma aptveri. Tāpat potenciālais finanšu resurss rasts, izvērtējot ministriju ieņēmumu atlikumus.

Nozaru politikas analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties starptautiskajiem veselības norēķiniem, kompensējamo zāļu sistēmai un laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem, izvirzot uzdevumus šo darbības jomu efektivitātes uzlabošanai. Tāpat analizēts tika Zemkopības ministrijas resors, vēršot uzmanību uz tās padotības iestāžu reģionālo struktūrvienību un klientu apkalpošanas centru ģeogrāfisko pārklājumu.

Padziļinātāk tika vērtēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls, analizējot gan esošo centru darbību, gan arī aplūkojot to nākotnes attīstības iespējas.

Attālinātā darba īpatsvara pieaugums veicinājis pārmaiņas arī valsts pārvaldes ietvaros. Attiecīgi tika vērtēta iestāžu izmantotā nekustamā īpašuma (biroja telpu) Rīgā platība un uzturēšanas izmaksas, kā arī vērtētas iespējas optimizēt izmantojamo telpu platību, vienlaikus aicinot ministrijas turpināt nekustamā īpašuma noslodzes izvērtējumu.

Savukārt VARAM izvērtēja valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu, nosakot turpmāk veicamos darbus šīs jomas pilnveidē un uzlabošanā.

Šogad izdevumu pārskatīšanā FM sagatavoja priekšlikumus pašvaldību budžeta procesa pilnveidei, uzsverot nepieciešamību pilnveidot budžeta plānošanas uzskaiti un efektivizēt iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzības mehānismus.2022. gads ir septītais gads kopš FM ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām tiek veikta izdevumu pārskatīšana, sagatavots informatīvais ziņojums par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un sniegti priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā. Izdevumu pārskatīšanas process katru gadu pilnveidojas un, analizējot budžeta izdevumus un sasniegtos rezultātus, ilgtermiņā tiek rasti ekonomiskāki valsts politikas īstenošanas veidi, kā arī veicināta iecerēto rezultātu efektīva sasniegšana, rodot iekšējos resursus nozaru pieteikto prioritāšu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs: Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš pauda pārliecību, ka, pārskatot energokompāniju administratīvās izmaksas, tarifus varētu samazināt. "Es esmu pārliecināts, ka tas ļautu samazināt tarifus," teica Reirs

Tostarp Reirs norādīja, lai spriestu par šo jautājumu, nākamajā nedēļā sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde.

"Aicināšu uzņēmējus un arī arodbiedrības, kas ir mūs sociālie partneri, atrast mehānismu, kā izvērtēt šo uzņēmumu administratīvās izmaksas. (..) Cik tur iekšā ir peļņa? Varbūt, divus gadus peļņu nevajag. Kāpēc mums, piemēram, vajadzīga peļņa "Rīgas siltumam" vai "Latvenergo", ja par to summu var samazināt tarifu?," sacīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, 2023.gada sākumā būs spēkā tā dēvētais tehniskais valsts budžets, pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens.

Tehnisko budžetu veidotu gan ar pērn pieņemto vidēja termiņa budžeta likumu tolaik izveidotais 2023.gada vidēja termiņa budžets, gan arī papildu izdevumi, kas tiktu piešķirti vienošanās īstenošanai par pedagogu atalgojuma pieaugumu, ukraiņu bēgļu atbalstam un, iespējams, kādām citām neatliekamām vajadzībām, kuras vēl tiks izvērtētas, skaidroja Ašeradens.

Paredzēts, ka tehniskais budžets tiks noteikts ar finanšu ministra rīkojumu, atzīmēja JV politiķis.

Ašeradens norādīja, ka nākamā valdība pēc apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023.gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.

Kā iepriekš līdzīgi informēja Finanšu ministrijā (FM), tiek strādāts pie risinājumiem, lai nodrošinātu to, kam jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, piemēram, grozījumos Darba likumā paredzētais minimālās algas kāpums līdz 620 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atlūgumu iesniedzis VID Nodokļu un muitas policijas ilggadējais direktors Podiņš

LETA, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) pieprasījumu izmaksāt finansiālo atbalstu no Atveseļošanas fonda (AF) 201 miljona eiro apmērā, atskaitot priekšfinansējumu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Finanšu ministrijā (FM) informē, ka iesniegts pieprasījums par 231 miljonu eiro, no kura atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma. Turpmāk no katra Latvijas iesniegtā pieprasījuma tiks atskaitīti 13%, līdz saņemtais priekšfinansējums būs atmaksāts.

Pirmdien, 20.jūnijā, plkst.9 finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) FM tiekas ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV), lai pārrunātu AF plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu 231 miljona eiro apmērā. Pēc tikšanās, plkst.10 FM Preses telpā klātienē notiks preses brīfings, kurā Reirs un Dombrovskis informēs medijus par sanāksmē pārrunāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs uzdod Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām taupīt enerģiju

Db.lv, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzdevis visām Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām īstenot energotaupības pasākumus, tajā skaitā atteikties no fasāžu dekoratīvās izgaismošanas.

“Publiskajam sektoram ir jārāda piemērs, kā taupīt enerģiju. Kopīgi rīkojoties, ir iespēja mazināt enerģijas patēriņu,” norāda finanšu ministrs J.Reirs.

Rezolūcija ir izdota, lai taupītu enerģiju un solidāri pārvarētu gaidāmās apkures sezonas grūtības, kuras Krievijas brutālā kara un īstenotās energoresursu šantāžas ietekmē izraisījušas enerģijas cenu kāpums pasaulē.

Valsts pārvaldei uzdod gatavoties enerģijas taupības pasākumiem  

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ar rezolūciju ir uzdevis visiem ministriem...

Tāpat ministrs aicina iestāžu vadītājus un darbiniekus izvērtēt un pārrunāt ikdienas paradumus, sekmēt izpratni par energoefektivitāti un veicināt gudru energoresursu pārvaldību un lietošanu gaidāmajā apkures sezonā.

Augsto elektrības cenu dēļ Vīnē ierobežos apgaismojumu 

Pielāgojoties augošajām elektroenerģijas cenām, Vīnes pašvaldība nolēmusi ierobežot pilsētas...

Finanšu ministrijas pakļautības iestādes ir Valsts kase, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs.

Spānijā stājas spēkā ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam 

Spānijā trešdien stājušies spēkā jaunie ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam,...

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībās: Attīstības finanšu institūcija “Altum”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”, valsts akciju sabiedrība “Valsts Nekustamie īpašumi”, Valsts SIA "Latvijas proves birojs", akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”.

Finanšu ministrija saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju līdz 2022. gada 19. augustam iesniegs informāciju Ekonomikas ministrijai par resora iestāžu un kapitālsabiedrību līdz šim paveikto un plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā, kā arī par prognozēto siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta vajadzībām paredzētās degvielas un dabasgāzes ietaupījuma apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labklājība uz parāda

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 26.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru