Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 11. martā, Ministru kabinets izskatīs likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju no 2023. gada 1. janvāra. Par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26. februārī saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums, informē Finanšu ministrija.

FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Ievērojot ECB atzinumā izteiktos priekšlikumus, paredzēts tehniski precizēt jauno Latvijas Bankas likumu. Tad šie trīs likumprojekti vienotā paketē kopā ar 24 pavadošajiem likumprojektiem tiks iesniegti Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā būsim gatavi integrācijas procesu laicīgi un precīzi īstenot, lai apvienotā institūcija varētu uzsākt darbu jau no 2023. gada 1. janvāra. Vēlos pateikties mūsu partneriem – Finanšu ministrijai, finanšu nozarei, valdībai un atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – par sekmīgo sadarbību šajā visai tautsaimniecībai būtiskajā jautājumā," akcentē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Lai ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Banka pilnvērtīgi veiktu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas, ļoti svarīgs ir pietiekams laiks sagatavošanās darbiem, kas ar pilnu jaudu var notikt no Latvijas Bankas likuma galīgās pieņemšanas Saeimā. Process ir ļoti sarežģīts un visas Latvijas sabiedrības interesēs ir nodrošināt finanšu un kapitāla tirgus sektora uzraudzības nepārtrauktību un kvalitāti visā integrācijas procesa laikā un pēc tā."

Likumprojekti ir izstrādāti, pamatojoties uz 2020. gada pavasarī veiktu izvērtējumu. Ieguvumu un risku analīze apstiprināja, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots precizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020.gadā bankās veikusi 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā un secinājusi, ka kopumā bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai.

Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020.gadā FKTK par administratīvās lietas rosināšanu vai sankciju piemērošanu bija jālemj tikai atsevišķos gadījumos.

Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu  

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai...

FKTK darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020.gadā bija uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana un Latvijas finanšu sektora dalībnieku un FKTK darba procesā sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā, tostarp rokasgrāmatas un skaidrojuma par pamatkontu izstrāde un publicēšana.

2020.gadā FKTK būtiski mainīja savu pieeju pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz iekšējās kontroles sistēmas elementu padziļinātu izvērtēšanu. Arī 2021.gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku un tās piemērošanas efektivitāti, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.

Ņemot vērā, ka bankas arvien plašāk izmanto klientu neklātienes identifikāciju, FKTK 2020.gadā bankās veikto pārbaužu laikā pārliecinājās par to, kā tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu par neklātienes identifikāciju prasību izpilde, kā arī apzināja labāko praksi un identificēja trūkumus neklātienes identifikācijas piemērošanā. Banku sniegto informāciju FKTK izmantos ieteikumu izstrādē bankām par klientu neklātienes identifikāciju.

Papildus tam bankas FKTK regulāri iesniedz izstrādātās procedūras jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai. FKTK pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedz savas rekomendācijas trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu izveidi un ieviešanu.

2020.gadā FKTK trīs bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā 2.03 milj. eiro apmērā, kā arī noteikusi tiesiskos pienākumus ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi soda naudu AS "Reģionālā investīciju banka" 473 076 eiro apmērā, informē FKTK.

Sods piemērots par FKTK pārbaudē konstatētu nepietiekamu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam, informē FKTK.

FKTK 2019. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka banka atsevišķos gadījumos nav izpildījusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu pārliecināties par finanšu līdzekļu izcelsmi. Banka nebija ieguvusi dokumentus, kas apliecina klientu kontos skaidrā naudā iemaksāto finanšu līdzekļu izcelsmi.

Lai arī minētie pārkāpumi attiecināmi uz atsevišķiem gadījumiem un pēc darījumu izpildes banka ir veikusi būtiskus pasākumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, ņemot vērā skaidras naudas darījuma apmēru un citus konstatētos risku paaugstinošos faktorus, FKTK uzskata par lietderīgu, nepieciešamu un samērīgu par konstatētajiem pārkāpumiem piemērot soda naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK strādā pie izmaiņām, lai bankām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas akcionāriem piemērots 20 000 eiro sods

Db.lv, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS "Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca" akcionāriem Aleftīnai Struļēvičai, Vladimiram Cadovičam, Marijai Ančevskai, Valentinam Istominam un SIA "Namejs 1" piemērojusi soda naudu 20 000 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumu un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz 21.10.2020. (obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas termiņš).

FKTK veiktajā pārbaudē konstatēja, ka Aleftīna Struļēviča, Vladimirs Cadovičs, Marija Ančevska, Valentins Istomins un SIA "Namejs 1" rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS "Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca" pārvaldi un personām kopā pieder vairāk kā 30% balsstiesīgo akciju, un tādējādi minētās personas nav izpildījušas FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS "Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca" akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Aleftīnu Struļēviču, Vladimiru Cadoviču, Mariju Ančevsku, Valentinu Istominu un SIA "Namejs 1" par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 20 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki Olainfarm akcionāri iebilst pret uzņēmuma gada pārskatu un vēršas FKTK

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi Luksemburgas fondam "Duke" izteikt stikla šķiedras ražotāja "Valmieras stikla šķiedra" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, informē FKTK.

FKTK informēja, ka komisija ir atļāvusi "Duke" izteikt "Valmieras stikla šķiedras" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, apvienojot tajā divus akciju atpirkšanas piedāvājumus, jo fonds ir ieguvis 83,14% no "Valmieras stikla šķiedras" balsstiesīgo akciju skaita un akcionāru ārkārtas sapulcē kā vienīgais akcionārs balsoja par kompānijas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 0,54 eiro.

FKTK atzīmēja, ka vienas akcijas atpirkšanas cenas noteikšanā ņemts vērā, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir piemērots tiesiskās aizsardzības process un atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas atpirkšanas cena ir likvidācijas vērtība. Ņemot vērā, ka likvidācijas vērtība ir 0 eiro, "Duke" piedāvā atpirkt akcijas par tuvāko monetāro vērtību, kas atbilst vairākuma akciju paketes iegādes vidējai cenai par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu klasificēt "Citadele banka" AS par nozīmīgu kredītiestādi, uzsākot tās tiešo uzraudzību ar 2021. gada 1. janvāri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas lielākās bankas.

ECB, pārņemot "Citadele banka" AS tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu un ES Regulas Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļu.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības VUM dalībvalsts, un kopš tā laika trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB VUM mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstība mazo banku segmentā būtu vēlama straujāka, jo šobrīd banku sektora izaugsmi vai kritumu pilnībā nosaka četras lielākās bankas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Protams, mēs varam teikt, ka skaitliski mums ir daudz banku. Tajā pašā laikā lielākā daļa no tām ir salīdzinoši mazas bankas, un tektoniskās pārmaiņas tirgū tomēr nosaka četri lielākie spēlētāji. Izaugsme vai samazinājums tirgū ir pilnībā atkarīgs no šī lielā četrinieka," teica Purgaile.

Viņa norādīja, ka arī FKTK vēlētos, lai attīstība mazo banku segmentā notiktu straujāk, lai notiktu konsolidācija, ienāktu kāds lielāks akcionārs ar lielākām ambīcijām, nevis notiktu tikai dabīgā izaugsme pa kādam procentam katru gadu, jo tas radītu lielāku konkurenci arī lielajam četriniekam.

"Pagaidām gan mums uz galda nav nekā tāda, lai mēs varētu teikt, ka redzam šādu perspektīvu, bet mēs uz to ceram," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga nav saņēmusi paziņojumu par bankas "PayRay" plāniem strādāt Latvijas tirgū.

Tādējādi, ja banka ir sākusi Latvijā sniegt finanšu pakalpojumus, to piedāvāšana nekavējoties jāpārtrauc, informē komisijas Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, lai Lietuvā licencēta banka varētu sākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tai ir jāiziet pārrobežu notifikācijas process.

"Līdz šim mēs no Lietuvas uzraudzības iestādes neesam nekādu paziņojumu saņēmuši, tādēļ mums nav informācijas par "PayRay" plāniem - vai tā vēlēsies šeit darboties dibināšanas brīvības vai pakalpojumu sniegšanas ietvaros un kādus tieši finanšu pakalpojumus plāno piedāvāt," sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ja kāda Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī licencēta banka vēlas sniegt jebkādu no finanšu pakalpojumiem citā ES dalībvalstī, to var darīt vienīgi tad, kad ir iesniegta attiecīga notifikācija pārrobežu pakalpojumu darbībai. Ja pakalpojumu sniegšana ir sākta bez attiecīgās atļaujas, tā nekavējoties ir jāpārtrauc. "Jāņem vērā, ka šādu banku uzrauga tās valsts uzraudzības iestāde, kurā šī banka ir licencēta. Ja FKTK konstatē, ka kāda banka sniedz pakalpojumus bez attiecīgas atļaujas, tad par šo faktu informē attiecīgo uzraudzības iestādi," piebilda Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Purgaile: Lai bankas piemērotu individuālos riskos bāzētu pieeju, jāmaina regulējums

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bankas varētu piemērot klientiem individuālos riskos bāzētu pieeju, Latvijā ir jāmaina virkne normatīvu, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

"Pirms gada bija vajadzība pēc iespējas ātrāk izdarīt visu, lai Latviju neiekļautu pelēkajā sarakstā. Tajā brīdī kleita tika pašūta visiem pēc viena izmēra. Šobrīd ir skaidrs, katram tomēr ir cits izmērs, tāpēc jāmaina tas, kas jāmaina un jāskaidro visu, ko var izskaidrot," sacīja Purgaile. FKTK vadītāja norādīja, ka vasarā tika izveidota rokasgrāmata bankām, taču ar to nepietiek un jāmaina vairāki normatīvi, lai bankas varētu piemērot individuālos riskos bāzētu pieeju.

Kā piemērus Purgaile minēja Kredītiestāžu likumu, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

"Piemēram, patlaban liela problēma ir tā, ka likums aizliedz bankām ievērot "konsultē vispirms" principu, jo klientam nedrīkst izpaust nekādu informāciju par bankā notiekošo klienta izpētes procesu. Situācijās, kad bankai būtu iespēja konsultēt klientu, lai tas atsakās no nepareizām shēmām, banka nedrīkst klientam paskaidrot, ko tas dara nepareizi," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jādefinē nozares, uz kurām fokusēt valsts un Eiropas atjaunošanas fonda finansējumu

Db.lv, 03.11.2020

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tiekas ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma viļņi svārsta Latvijas ekonomiku. Kaut arī līdz šim ekonomika ir izrādījusies diezgan izturīga, pandēmijas ierobežojumi turpinās neviendabīgi ietekmēt nozares un uzņēmumus.

Tā, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Rīgas pilī 2.novembrī atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidroja, ka tādēļ valstij ir jāgatavojas šīm svārstībām. LB prezidents norādīja, ka nav jāfokusējas uz to, kā atgriezties ekonomiskajā situācijā pirms Covid-19, bet gan jābūt skatam nākotnē – pasaule ir mainījusies, ir jāiet tālāk.

Diskutējot par ekonomikas attīstības prognozēm, M. Kazāks un Valsts prezidents bija līdzīgās domās, ka valstij ir jāsniedz mērķtiecīgāks atbalsts, īpaši palīdzot nodarbinātajiem apgūt jaunas prasmes un pārkvalificēties labāk atalgotām profesijām.

E. Levits uzsvēra, ka “valdībai ir skaidrāk jādefinē kritēriji un nozares, uz kurām nākamajā desmitgadē tiks fokusēts valsts un Eiropas atjaunošanas fonda finansējums, lai tas stiprinātu Latvijas valsts ilgtspējīgu izaugsmi, ekonomisko noturību un starptautisku atpazīstamību”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

15 punktu plāns finansējuma pieejamības veicināšanai uzņēmējiem

Db.lv, 25.02.2021

Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas diskusijā par finansējuma pieejamības veicināšanu uzņēmējdarbības attīstībai prezentēts 15 punktu nozares plāns jeb svarīgākie veicamie darbi turpmākajos divos gados.

Plānā iezīmēti četri galvenie virzieni – kreditēšana, kapitāla tirgus attīstība, finanšu pratība un ilgtspējīgas finanses.

“Lai arī šobrīd piedzīvojam globāla mēroga izaicinājumus, kas ietekmē lielu cilvēku skaitu, redzam, ka klientu kredītportfelis Latvijā ir ļoti labā kvalitātē un vēlamies dot pamudinājumu uzņēmējiem būt drosmīgākiem. Domājot par uzņēmumu kreditēšanas sekmēšanu, ir skaidrs, ka viens no desmitgades lielākajiem jautājumiem jau klauvē mums pie durvīm – tā ir ilgtspējīga finansēšana un zaļā transformācija. Finanšu nozare vēlas būt spēcīgs atbalsta plecs uzņēmējiem - palīdzēt pārmaiņu procesā un iedrošināt saskatīt izaugsmes iespējas ilgstspējā. Redzam arī, ka jāsāk aktīvs dialogs ar publiskā sektora partneriem, lai laikus nonāktu pie laba sadarbības modeļa. Tāpat nepieciešams vairot arī sabiedrības un uzņēmēju kopējo izpratni par šo jautājumu būtiskumu,” teic Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru