Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 11. martā, Ministru kabinets izskatīs likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju no 2023. gada 1. janvāra. Par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26. februārī saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums, informē Finanšu ministrija.

FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Ievērojot ECB atzinumā izteiktos priekšlikumus, paredzēts tehniski precizēt jauno Latvijas Bankas likumu. Tad šie trīs likumprojekti vienotā paketē kopā ar 24 pavadošajiem likumprojektiem tiks iesniegti Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā būsim gatavi integrācijas procesu laicīgi un precīzi īstenot, lai apvienotā institūcija varētu uzsākt darbu jau no 2023. gada 1. janvāra. Vēlos pateikties mūsu partneriem – Finanšu ministrijai, finanšu nozarei, valdībai un atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – par sekmīgo sadarbību šajā visai tautsaimniecībai būtiskajā jautājumā," akcentē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Lai ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Banka pilnvērtīgi veiktu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas, ļoti svarīgs ir pietiekams laiks sagatavošanās darbiem, kas ar pilnu jaudu var notikt no Latvijas Bankas likuma galīgās pieņemšanas Saeimā. Process ir ļoti sarežģīts un visas Latvijas sabiedrības interesēs ir nodrošināt finanšu un kapitāla tirgus sektora uzraudzības nepārtrauktību un kvalitāti visā integrācijas procesa laikā un pēc tā."

Likumprojekti ir izstrādāti, pamatojoties uz 2020. gada pavasarī veiktu izvērtējumu. Ieguvumu un risku analīze apstiprināja, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut AS “AB City” izteikt AS “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ir pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.

FKTK informē AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā iesaistītos, ka Administratīvajā apgabaltiesā ierosinātajā lietā, pamatojoties uz pieteicēju Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 2021. gada 14. jūlija lēmumu, 2021. gada 24. augustā tiks izskatīti lietas dalībnieku lūgumi par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Ņemot vērā situācijas steidzamību un ievērojot radušos jautājumus par pieteikuma iesniegšanas ietekmi uz akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi, FKTK bija tiesā iesniegusi lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, jo FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā FKTK lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs. FKTK lūdza šo lūgumu izskatīt steidzamības kārtībā līdz 2021. gada 17. augustam, kas ir noteiktais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas procedūra ir apturēta, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgusi Administratīvo tiesu atļaut "AB City" turpināt un pabeigt procedūru, pavēstīja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Šteinberga 26.jūlijā ir pieņēmusi "Olainfarm" mazākuma akcionāru Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 14.jūlija lēmuma, ar kuru "AB City" atļauts izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, atcelšanu un ierosinājusi administratīvo lietu. To plānots izskatīt rakstveida procesā.

Jansone skaidroja, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs, vērtējot, piemēram, no "Olainfarm" mazākuma akcionāru, kuri izvēlējās izmantot piedāvājumu, viedokļa. Tāpēc ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam, norāda regulators.

"Ņemot vērā minēto, FKTK ir iesniegusi lūgumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot, ka pārsūdzētā lēmuma darbība tiek daļēji atjaunota, atļaujot "AB City" turpināt un pabeigt iesākto "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas procedūru attiecībā uz tiem "Olainfarm" mazākuma akcionāriem, kuri izvēlēsies izmantot pārsūdzētajā lēmumā atļauto piedāvājumu," pauda Jansone.

"Olainfarm" Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvis Auce pavēstīja, ka, kaut arī "Olainfarm" akciju obligātais atpirkums ir apturēts līdz brīdim, kamēr Administratīvā apgabaltiesa izskata biedrības pārstāvju prasību par pagaidu aizsardzību, FKTK un "Olainfarm" valde par to nav sniegusi publisku informāciju.

Pēc Auces vēstītā, atbilstoši likumam "Olainfarm" valdei par šo faktu, ka obligātais atpirkums ir apturēts, vajadzēja informēt biržu "Nasdaq Riga".

"Manuprāt, šādi tiek maldināti gan citi mazākuma akcionāri, gan arī konkurējošā piedāvājuma izteicēji. Tāpat nav skaidrs, kā šī obligātā akciju atpirkuma apturēšana ietekmēs kopējo procesa termiņu," pauda Auce.

Viņš informēja, ka piektdien, 6.augustā, FKTK arī ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā, lai atjaunotu obligātā atpirkuma procedūru. Taču šis lūgums ar tiesneša lēmumu atstāts bez virzības, apgalvo Auce.

"Neskatoties uz to, Administratīvā apgabaltiesa ir noteikusi, ka mazākuma akcionāru lūgums par pagaidu aizsardzību izskatīs rakstveida procesā šā gada 24.augustā, tomēr FKTK nevēlas gaidīt šo lēmumu. Tā vietā tiek tērēts administratīvais resurss, lai panāktu speciālo regulējumu no tiesas, lai obligātais atpirkums varētu turpināties, kamēr paralēli tiesā tiek skatīta mazākuma akcionāru prasība. Saprātīgi un loģiski būtu sagaidīt šo tiesas lēmumu," uzskata Auce.

Vienlaikus Auce informēja, ka viņš jau ceturtdien, 5.augustā, ir lūdzis Administratīvo apgabaltiesu lietu izskatīt steidzamības kārtā līdz 16.augustam, lai "Olainfarm" akcionāriem nerastos materiāls kaitējums sakarā ar apstrīdētā prettiesiska administratīvā akta izpildi.

Pēc Auces paustā, FKTK vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un izmeklēt informāciju, ko jau ilgstoši pauž gan mazākuma akcionāri, gan citi investori. Proti, ka joprojām nav skaidrs, uz kā pamata "Repharm" grupa ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" - 30,84% akciju balsstiesību.

"Viena no "Olainfarm" valdes loceklēm, proti, Signe Baldere-Sildedze, kas ir nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas aizbildne, vairākkārt publiski ir paudusi pretrunīgu informāciju kontekstā ar "Repharm" teikto. Februārī "Repharm" ziņoja par vienošanos ar Annu Emīliju Maliginu par tiesību iegūšanu uz 21,97% "Olainfarm" akciju pirkumu un balsstiesību iegūšanu, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" meitasuzņēmumu SIA "Farma Fund". Vienlaikus Baldere-Sildedze februārī izplatīja paziņojumu, ka "Repharm" melo par akciju iegādi ar mērķi sagrābt "Olainfarm"," norādīja Auce.

Viņš arī atgādināja, ka vēl augusta sākumā Sildedze-Baldere savā publiskajā viedoklī apgalvojusi - "viena no "Olmafarm" īpašniecēm jau 2019.gada 30.oktobrī bija noslēgusi līgumu, ar kuru tiesības noteiktā termiņā iegūt no akcijām izrietošās balsstiesības nodeva SIA "Farma Fund"".

"Mani pārsteidz, ka pēc šādiem izteikumiem FKTK nerodas interese izmeklēt faktiskos apstākļus. Pārdot divas reizes vienu un to pašu parasti nevar, taču divas reizes nopirkt vienu un to pašu, ja pārdevējs, iespējams, maldina, gan var," piebilda Auce.

Baldere-Sildedze, būdama "Olainfarm" ievērojamas akciju daļas pārvaldniece, ir agrāk publiski nosaukusi "Repharm" grupas pārstāvjus par meļiem un noliegusi, ka "Repharm" kontrolētajai "Farm Fund" ir kādas tiesības uz Annas Emīlijas Maliginas akcijām, bet tagad apgalvo pilnīgi pretējo, izbrīnu pauž Auce.

"Atbilstoši publiski izskanējušai informācijai par Valērija Maligina testamentu, mantinieki savas akcijas nedrīkst pārdot piecus gadus pēc viņa nāves. Šis ir termiņš vēl nav pagājis. Šis aizliegums neatteicas uz "Olmafarm" piederošajām akcijām, ar kurām var rīkoties valde," skaidroja Auce.

Viņš arī norādīja, ka FKTK faktu, ka obligātais akciju atpirkums ir apturēts, var izziņot tikai tām pusēm, kas ir prasījušas to apturēt un attiecīgi citām iesaistītajām pusēm.

"Mūsu ieskatā iesaistītās puses ir visi "Olainfarm" akcionāri. Protams, var sausi pildīt likumu, taču tad tikpat sausi vajadzētu pieiet citiem aspektiem šajā lietā, piemēram, publiskot informāciju, kas ir FKTK rīcībā un apliecina, ka "Repharm" uzņēmumu grupa ir ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" leģitīmā un caurskatāmā veidā," piebilda Auce.

Jau ziņots, ka 19.jūlijā sākās "Repharm" grupas uzņēmuma "AB City" izteica zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas noslēgsies 17.augustā plkst.16, bet piedāvājuma rezultāti tiks paziņoti līdz 24.augustam, kad arī paredzēts veikt norēķinus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 9,26 eiro.

FKTK padome 14.jūlijā atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

FKTK informēja, ka "AB City" uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ir ieguvusi no "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 30,85% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma prospektā minēts, ka "AB City" akciju atpirkšanai būs nepieciešami 90 194 335,34 eiro, jo atpirkšanai varētu tikt piedāvātas 9 740 209 "Olainfarm" akcijas.

Paralēli Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko "Olainfarm" akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Black Duck Invest" paziņojumā medijiem iepriekš norādīja, ka "Repharm" kontroli "Olainfarm" pārņēmusi pretlikumīgi un "Black Duck Invest" turpinās aizstāvēt savas tiesības Latvijas un Čehijas tiesās, lai panāktu ar "Olmafarm" noslēgtā "Olainfarm" akciju iegādes darījuma izpildi.

Tāpat "Black Duck Invest" paziņojusi, ka FKTK lēmums atļaut "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu ir prettiesisks, un kompānija to apstrīdēs. Uzņēmuma pārstāvji savu nostāju pamato ar to, ka piedāvājuma pamatā ir iecere, kas daļēji balstās uz tādu akciju balsstiesībām, kas iepriekš esot tikušas pārdotas "Black Duck Invest".

Holdingkompānija "AB City" reģistrēta 2018.gadā, tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav norādīti, bet uzņēmuma padomē strādā "Repharm" līdzīpašnieki Andrejs Leibovičs, Jānis Oskerko un Aleksandrs Livšics. Savukārt "AB City" valdē ir "Repharm" līdzīpašnieki Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājā 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Savukārt "Repharm" ir veselības aprūpes jomā strādājošu Latvijas uzņēmumu grupa, kas apvieno "Sentor Farm aptiekas" (zīmols "Mēness aptieka"), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija", "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "Recipe Plus". "Repharm" uzņēmumu grupa ir izveidota 2009.gadā. 2019.gadā "Repharm" koncerna apgrozījums bija 283,008 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 34,56 miljoni eiro.

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK definējusi tirgus dalībnieku sagaidāmo nostāju un rīcību ilgtspējas jomā

Db.lv, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, lai skaidrotu finanšu sektora uzrauga ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldības jomā, informē FKTK pārstāvji.

FKTK īsteno finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību, pamatojoties uz riskos balstīto pieeju, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to ilgtspējas riski ir kļuvuši par svarīgu aspektu FKTK uzraudzības aktivitātēs. Daudzi tirgus dalībnieki jau ir sākuši darbu pie ilgtspējas risku novērtēšanas un ieviešanas risku pārvaldības ietvarā, tomēr vēl ir daudz mājasdarbu, kas visiem ir jāpaveic, lai virzītos tuvāk Eiropas un globālajiem ilgtspējas mērķiem, uzsver FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

2021.gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība. 2021.gadā FKTK aktīvi piedalījās dialogos ar tirgus dalībniekiem par ilgtspējas veicināšanu Latvijas finanšu un kapitāla tirgū, iedrošinot tirgus dalībniekus ieviest ilgtspējas principus gan to biznesa modeļos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestādēs identificētas piecas ES sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas

LETA, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši arī 33 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 22.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

"Pēdējās nedēļas laikā iesaldēto līdzekļu apmērs pieaudzis nedaudz. To ietekmē arī nodokļu maksājumi un algu izmaksas, kas, pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas saskaņā ar FKTK vispārējo saskaņojumu, ir atļauta," atzīmēja FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots precizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā bankās saistībā ar sankcijām pret Krieviju iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz piektdienas, 18.marta, dienas beigām bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK vēstītā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 30 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norādīja, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

"Iesaldēto līdzekļu apmērs nākotnē, visticamāk, pieaugs, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," uzsvēra FKTK pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā bankās saistībā ar sankcijām pašlaik iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz piektdienas, 11.marta, dienas beigām bija iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK vēstītā, Latvijas bankās ir identificētas divas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 26 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norādīja, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

"Iesaldēto līdzekļu apmērs nākotnē, visticamāk, pieaugs, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," uzsvēra FKTK pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020.gadā bankās veikusi 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā un secinājusi, ka kopumā bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai.

Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020.gadā FKTK par administratīvās lietas rosināšanu vai sankciju piemērošanu bija jālemj tikai atsevišķos gadījumos.

Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu  

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai...

FKTK darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020.gadā bija uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana un Latvijas finanšu sektora dalībnieku un FKTK darba procesā sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā, tostarp rokasgrāmatas un skaidrojuma par pamatkontu izstrāde un publicēšana.

2020.gadā FKTK būtiski mainīja savu pieeju pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz iekšējās kontroles sistēmas elementu padziļinātu izvērtēšanu. Arī 2021.gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku un tās piemērošanas efektivitāti, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.

Ņemot vērā, ka bankas arvien plašāk izmanto klientu neklātienes identifikāciju, FKTK 2020.gadā bankās veikto pārbaužu laikā pārliecinājās par to, kā tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu par neklātienes identifikāciju prasību izpilde, kā arī apzināja labāko praksi un identificēja trūkumus neklātienes identifikācijas piemērošanā. Banku sniegto informāciju FKTK izmantos ieteikumu izstrādē bankām par klientu neklātienes identifikāciju.

Papildus tam bankas FKTK regulāri iesniedz izstrādātās procedūras jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai. FKTK pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedz savas rekomendācijas trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu izveidi un ieviešanu.

2020.gadā FKTK trīs bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā 2.03 milj. eiro apmērā, kā arī noteikusi tiesiskos pienākumus ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju līdz 25.marta dienas beigām bija iesaldēti apmēram 55 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Iepriekšējā nedēļā kopējās iesaldētās summas būtisku palielinājumu veido iesaldētie vērtspapīri," skaidroja komisijā. Nedēļu iepriekš - līdz 18.marta dienas beigām - Latvijas bankās bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, tādējādi nedēļas laikā iesaldētajai summai palielinoties par 37,5 miljoniem eiro.

Pēc FKTK minētā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norāda, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," piebilda komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Purgaili apstiprina Latvijas Bankas padomes locekles un prezidenta vietnieces amatā

LETA, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili Latvijas Bankas padomes locekļa un prezidenta vietnieka amatā.

Par Purgaili nobalsoja 69 deputāti, 15 "Saskaņas" deputāti nobalsoja pret, bet vēl vairāki politiķi - pamatā no opozīcijas - izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Purgailes pilnvaras stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Tāpat Saeima Latvijas Bankas padomes locekles amatā apstiprināja FKTK padomes locekli Kristīni Černaju-Mežmali. Arī Černajas-Mežmales pilnvaras stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Tāpat Saeima Latvijas Bankas padomes locekles amatā apstiprināja Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāju, agrāko Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieci un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ilzi Posumu. Amata pienākumus Posuma sāks pildīt 2022.gada 2.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank ļauts pārņemt daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "PrivatBank" nodot AS "Industra Bank" īpašumā AS "PrivatBank" kredītiestādes uzņēmuma daļu, atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam, informē FKTK pārstāvji.

Darījuma rezultātā "Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

"Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" sadarbību ar aptuveni 5800 klientiem, no kuriem 300 ir juridiskas personas un 5500 privātpersonas. Darījumā pārnesamo kredītu apjoms veido aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apjoms pārsniedz 57 miljonus eiro. Pāreja tiks īstenota 2022.gada 20.augustā, norāda "Industra Bank" pārstāvji.

Tuvākajās dienās katru klientu personīgi informēs par klientu informācijas un līgumu pārcelšanas praktisko norisi, nosūtot vēstuli pa pastu, internetbankā, pa e-pastu kā arī ar īsziņu palīdzību. Aktuālā informācija par pāreju izvietota arī abu banku tīmekļa vietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi "Signet Bank" un "Expobank" apvienošanos, informē FKTK.

FKTK padome atļāvusi "Signet Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju "Expobank". Līdz ar to no pirmdienas abu banku darbība tiek apvienota vienā kredītiestādē, kas pēc visu juridisko darbību veikšanas strādās ar "Signet Bank" nosaukumu.

"2018.gadā bankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, sāka biznesa modeļa maiņu un FKTK prognozēja, ka viens no šī segmenta banku darbības attīstības virzieniem ir konsolidācija. Esam gandarīti, ka "Signet Bank" un "Expobank" ir spējušas veikt šādu soli, lai saglabātu abās bankās esošo pieredzi un turpmāk nodrošinātu konkurētspējīgāku biznesa modeli, stiprinot Latvijas banku sektoru," norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā AS "Repharm" mātes uzņēmums “AB City” gatavs turpināt iegādāties mazākuma akcionāriem piederošās “Olainfarm” akcijas, informē "AB City" pārstāvis zvērināts advokāts Rihards Mors.

“Ar šo apņemšanos mēs vēlamies kliedēt iespējamo nenoteiktību “Olainfarm” sakarā, un apliecināt mūsu nodomus ilgtermiņā. Lai realizētu šo darījumu, esam rezervējuši līdzekļus 90 miljonu eiro apjomā,” skaidro “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko.

Šā gada 21.jūlijā divi AS “Olainfarm” mazākuma akcionāri Agris Auce un Mārcis Judzis, kuriem kopā pieder niecīga daļa no AS “Olainfarm” apmaksāto pamatkapitālu veidojošajām akcijām, ir vērsušies tiesā, apstrīdot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu, ar kuru “AB City” tika atļauts izteikt AS “Olainfarm” akciju obligāto atpirkumu.

Šie paši divi AS “Olainfarm” akcionāri izplatīja informāciju, ka uzsāktais AS “Olainfarm” akciju obligātais atpirkums, kam ir jānoslēdzas 2021.gada 17.augustā, ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi soda naudu AS "Reģionālā investīciju banka" 473 076 eiro apmērā, informē FKTK.

Sods piemērots par FKTK pārbaudē konstatētu nepietiekamu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam, informē FKTK.

FKTK 2019. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka banka atsevišķos gadījumos nav izpildījusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu pārliecināties par finanšu līdzekļu izcelsmi. Banka nebija ieguvusi dokumentus, kas apliecina klientu kontos skaidrā naudā iemaksāto finanšu līdzekļu izcelsmi.

Lai arī minētie pārkāpumi attiecināmi uz atsevišķiem gadījumiem un pēc darījumu izpildes banka ir veikusi būtiskus pasākumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, ņemot vērā skaidras naudas darījuma apmēru un citus konstatētos risku paaugstinošos faktorus, FKTK uzskata par lietderīgu, nepieciešamu un samērīgu par konstatētajiem pārkāpumiem piemērot soda naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru