Finanses

Reirs: VID vadītājai ir jāiestrādājas un vairāk uzmanības jāpievērš negodprātīgiem uzņēmumiem

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājai Ievai Jaunzemei vēl ir jāiestrādājas, tomēr vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši negodprātīgiem uzņēmumiem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijas (FM) resora ietvaros notikusi dienesta pārbaude par publiski izskanējušo informāciju, kā arī publiskās sanāksmēs izskanējušiem faktiem saistībā ar iniciatīvu virzību nodokļu maksātāju sloga mazināšanai. Izvērtējot situāciju, FM komisija rosināja Reiram paust mutisku aizrādījumu VID vadītājai par pretrunīgas informācijas sniegšanu.

Reirs, kurš patlaban atrodas atvaļinājumā, atzina, ka viņš ar komisijas atzinumu nav iepazinies, tāpēc patlaban atturējās atbildēt - izteikt vai neizteikt mutisku aizrādījumu. Vienlaikus ministrs norādīja, ka VID darbā ir nepieciešami uzlabojumi.

«Es līdz šim publiski neesmu izteicies kritiski par VID darbu, jo iestādes vadītājai ir nepieciešams laiks, lai iestrādātos un nāktu klajā ar plānotajām izmaiņām VID darbā. Tomēr ir daudzas lietas, kas mani neapmierina, piemēram, attieksme pret klientiem, kad, tiek veiktas represijas, nevis sniegts pakalpojums. Bet šis viedoklis nav saistīts ar FM komisijas atzinumu,» pauda Reirs.

Ministrs arī stāstīja, ka Jaunzemei ir jādod laiks, lai saprastu, ka viņa ir sākusi darbu jaunā jomā, kas pieprasa veidot citas attiecības, tostarp publiskās attiecības.

«VID darbība tiek monitorēta katru dienu un katru dienu ir kādas problēmas. Ir uzņēmēji, kuri vēlētos labāku attieksmi. Bet sapulcēs esmu sapratis, ka Jaunzemei ir piedāvājums, kā to risināt. No VID klientu apkalpošanas jau ir atstādināti cilvēki, kas liecina, ka uzlabojumi būs,» norādīja finanšu ministrs.

Reirs pauda uzskatu, ka VID ir svarīgi veidot klientiem draudzīgus pakalpojumus un iestādei būtu jāpievērš lielāka uzmanība negodprātīgiem uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka šā gada maijā, aizvadot pārbaudes laiku VID ģenerāldirektores amatā, FM veica Jaunzemes darba izvērtējumu. Vērtējumā tika uzteiktas Jaunzemes kompetences, kas vērstas uz kontaktu veidošanu un sadarbību.

«Pozitīvi novērtēta viņas līdzšinējā pieredze un vēlme iedzīvināt pārmaiņas, bet turpmāk jākoncentrējas tieši uz VID attīstības virzieniem, kā arī līdz gada beigām jāapstiprina VID stratēģija,» sacīja FM pārstāvis.

Tāpat ziņots, ka Jaunzeme VID ģenerāldirektora amatā darbu sāka šogad 11.februārī. VID vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Jaunzeme iepriekš bija Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja, kā arī bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat Jaunzeme sešus gadus vadīja Konkurences padomi, bet pirms tam bija padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Jaunzeme arī četrus gadus bija ģenerāldirektore Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Kļūdains IIN parāds daļai pensionāru radies novecojušas programmatūras dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novecojušas programmatūras dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā pensiju datu apstrāde daļai pensionāru izrādījusies kļūdaina, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti nepatiesi aprēķini, Db.lv informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.

«Pensiju un pabalstu izmaksām tiek apstrādāts milzīgs datu apjoms, un esošā programmatūra ir novecojusi. Katru gadu mainoties likumdošanai, programmatūras kodā jāpievieno jaunas izmaiņas. Tādējādi ir augsts risks, ka, neraugoties uz rūpīgu testēšanu, programmatūrā ar rasties rodas kļūdas, kuras vēlāk jālabo. Tā tas, diemžēl šoreiz ir noticis,» Db.lv skaidro VSAA Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Māris Veģeris.

VSAA plāno nomainīt datu apmaiņas ar VID tehnoloģisko risinājumu tuvāko gadu laikā, tam paredzēti 700 000 eiro. Plānots mainīt visu risinājumu.

VSAA kļūdainas datu apstrādes rezultātā VID ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID aizdomās par koruptīvām darbībām aiztur piecu personu grupu

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) aizturējusi organizētu personu grupu, turot šos cilvēkus aizdomās par koruptīvām darbībām ilgstošā laika periodā saistībā ar iepirkumiem VID vajadzībām.

Runa ir par telpu nomāšanu VID vajadzībām dažādos Latvijas reģionos un to, kādā veidā šie iepirkumi ir notikuši. Kopumā aizturētas piecas personas, no kurām trim piemērots aizdomās turamā statuss, bet divas ir personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Viens no aizturētajiem ir VID darbinieks - šī persona pašreiz ir atstādināta no pienākumu pildīšanas VID un atalgojumu nesaņems. Šai personai pašreiz piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, nosakot drošības naudu 25 000 eiro apmērā.

Savukārt cits no organizētās grupas dalībniekiem ir bijušais VID darbinieks, kurš jau ir aizturēts (šobrīd atrodas apcietinājumā) saistībā ar kukuļošanas gadījumu, par ko plašsaziņas līdzekļi tika informēti šā gada jūnijā, kad VID IDP, veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algām populāros ēdināšanas uzņēmumos

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API.

VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza norāda: "Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu."

EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir realizēts OpenApi 3.0 standartā, saglabājot esošo EDS dokumentu un pārskatu datu struktūru un saturu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada janvārī testa režīmā sāk darboties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virtuālais asistents Toms, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Toma uzdevums būs atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, kuri šobrīd visbiežāk tiek uzdoti VID nodokļu konsultantiem. Patlaban Toms ir apguvis pamatzināšanas par tiem, taču viņa turpmākais mācīšanās process būs cieši saistīts ar iespēju praktizēties.

Tādēļ publiskās testēšanas periodā līdz pat 2020. gada 14. janvārim iedzīvotāji varēs ne tikai sazināties ar Tomu par nodokļu tēmām, bet arī sūtīt savu vērtējumu un ieteikumus uz e-pasta adresi [email protected]

Virtuālais asistents ir izstrādāts Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformā Hugo.lv sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru un valodas tehnoloģiju uzņēmumu Tilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Arī zemeņu tirgotājiem noderētu elektroniskā kvīts

Jānis Rancāns, Blue Bridge Technologies valdes priekšsēdētājs, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē valdībā atbalstītās izmaiņas kvīšu atskaitē ģimenes ārstiem būtiskipalielina administratīvo slogu, norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājas.

Kā skaidroja LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, līdz šim ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) norādot izrakstīto kvīšu numurus. Tomēr pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču kārtībā paredz, ka EDS jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu.

Veide norādīja, ka šāda kārtība rada milzīgu slogu ģimenes ārsta praksē, kurā parasti strādā ārsts un viena vai divas māsas. Grāmatveža pienākumus līdz šim pildījuši paši ģimenes ārsti, un, palielinoties slogam, samazinās laiks, ko ģimenes ārsts varēs veltīt saviem pacientiem vai pavadīt mācībās, piebilda LĢĀA prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē šī gada martā uzsākts kriminālprocess par sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - hašiša kontrabandu lielā apmērā, informē VID.

Veicot Krievijas pilsoņa vadīta transporta līdzekļa muitas kontroli, radās pamatotas aizdomas, ka transportlīdzeklī varētu tikt pārvadātas aizliegtas vielas. Automobilis tika novirzīts padziļinātai muitas kontrolei. Tas tika skenēts un to arī pārbaudīja VID kinologs ar narkotisko vielu meklēšanas darba suni.

Kontroles gaitā tika konstatēts, ka transportlīdzekļa aizmugurējā triecienabsorbējošajā iekārtā paslēpti 17 brikešu formas iepakojumi. Turpinot pārbaudi, tika atklāts, ka arī zem transportlīdzekļa vadītāja un pasažiera sēdekļa paslēpti vēl 63 brikešu formas iepakojumi.

Procesa ietvaros izņemtā viela tika nosūtīta uz VID Muitas laboratoriju ķīmiskās ekspertīzes veikšanai. Ekspertu atzinums apstiprināja aizdomas, ka transporta līdzeklī atrastā narkotiskā viela ir hašišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakļaujot visus uzņēmējus un daļu iedzīvotāju automātiskiem sodiem par savlaicīgu deklarāciju neaizpildīšanu, ir risks nonākt pretrunās ar Latvijas Satversmi un vispārējām cilvēktiesībām

Saeimas Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē 25. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atklāja, ka VID sarunu robotam būs vārds Toms, tomēr nepateica, kā dēvēs programmu, kura ģenerēs soda kvītis aizmāršīgiem uzņēmējiem divas dienas pēc deklarācijas termiņa. Ja viss ritēs, kā dienestā iecerēts, tad tieši Tomu rās par VID darbiem un nedarbiem.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka jautājumu par iedzīvotāju automātisku sodīšanu pagājušajā nedēļā skatīja Saeimas Juridiskā komisija, kur debates arī iesākās un deputāte Juta Strīķe aicināja sasaukt kopsēdi ar Budžeta komisiju, lai viestu skaidrību un vienotos par to, kas ir pieļaujams, bet kas nav. «Pašreizējais likumprojekts groza gan soda apmērus, gan paredz aizstāšanu – brīdinājums par deklarācijas neiesniegšanu nav paredzēts, bet uzreiz ir naudas sods. Ir paredzēts, ka naudas sods tiks iekasēts no otrās dienas,» 25. septembra apvienoto komisiju sēdi ievadīja J. Strīķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme izvērtēs VID iepirkumu, kurā uzvarējis par nodokļu parādiem kritizēts uzņēmējs

Db.lv, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus informēšanas kampaņai par nodokļu reformu 2019. gadā. Iepirkumā uzvarējusi kompānija «Alpha Baltic Media», ar kura vadītāju saistītie citi uzņēmumi esot parādā valstij vairāk nekā pusmiljonu eiro, informē LNT ziņas.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi publisku vēstuli, kurā pausts sašutums, ka konkursā uzvarējis uzņēmums, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Lauris Špillers ir saistīts ar virkni uzņēmumu (SIA «Serviod», SIA «Baltic Media» un SIA «Medialead group»), kuri vēl februāra sākumā bija parādā valstij vairāk nekā 607 tūkstošus eiro. LRA LNT Ziņām norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju, uzņēmumam «Alpha Baltic Media» pašam nodokļu parādu neesot un iepirkuma nosacījumiem tas formāli atbilstot, taču apšaubīja, vai VID iepirkumā izvirzīti pienācīgi kritēriji. «Jāpārskata kritēriji, pēc kuriem izvēlas iepirkumos uzvarētājus, jo nevar būt tā, ka tirgum tiek dots signāls - tas nekas, ka parādi, nodibinot jaunu uzņēmumu, tu vari visu sākt no sākuma un piedalīties sacensībā par publiskiem līdzekļiem,» norādīja LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība: Šogad nozare nodokļos samaksās par 16,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozare šogad valsts budžetā katru mēnesi ir iemaksājusi vidēji par 13% vairāk nodokļu nekā pērn, liecina jaunākie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati.

Tādēļ Latvijas Restorānu biedrība (LRB) prognozē, ka 2019. gadā nozare nodokļos samaksās par 16,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn un 38 miljoniem vairāk nekā 2017. gadā, norāda LRB vadītājs Jānis Jenzis.

Papildus ieņēmumus valsts var novirzīt pazeminātā PVN (12%) restorāniem ieviešanas kompensēšanai.

«Restorānu nozare ir savu solījumu turējusi - notiek strauja nozares pašsakārtošanās. Jau pašlaik nozares samaksāto nodokļu pieaugums kompensē iespējamo PVN ieņēmumu kritumu par aptuveni 25 miljoniem eiro gadā, ieviešot pazemināto PVN 12% apmērā. Tāpēc mēs sagaidām, ka arī politiķi turēs pirms vēlēšanām dotos solījumus un ar darbiem, nevis vārdiem, apliecinās atbalstu nozarei,» uzsver Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs vērtēs VID rīcību Kinfield slēgšanā

Zane Atlāce - Bistere, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nedrīkst mazināt cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs, kurš pirmdien, 27.maijā tiksies ar slēgtā restorāna Kinfield īpašnieci Kristīni Rožkalni, informē Saeimas Preses dienests.

«Iepazīstoties ar gadījumu, kurā Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ir bijusi par pamatu restorāna Kinfield slēgšanai, rodas jautājums, vai valsts ar šādu rīcību nemazina iedzīvotāju interesi nodarboties ar uzņēmējdarbību? Īpaši jauno cilvēku, kuri ir gatavi riskēt un vēlas īstenot savas idejas,» uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs. Pirmdien, 27.maijā, komisijas priekšsēdētājs tiksies ar restorāna «Kinfield» īpašnieci Kristīni Rožkalni.

J.Vitenbergam kā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam esot svarīgi rast atbildi uz jautājumu, vai tiešām Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija ir patiesa, skaidro deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izaicinājums – pierādīt kriptovalūtas iegādes vērtību

Anda Asere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas kopš šī gada ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse norāda, ka jau iepriekš nodokļu likumos gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu inspektoriem bija iespējams vērtēt pieminētos ienākumus pēc būtības. Proti, ja persona regulāri nodarbojas ar kriptovalūtas pārdošanu vai ģenerē virtuālo valūtu, tad tās darbība var tikt pielīdzināta saimnieciskai darbībai un attiecīgi arī maksājams nodoklis. Ja tas ir neregulārs ienākums, tad par to maksājams nodoklis kā no kapitāla pieauguma. «Fakts, ka par katru sīkāko gadījumu likumdevējiem ir vēlme pielikt klāt atsevišķu pantu, vien norāda uz kontrolējošo iestāžu nespēju vērtēt situācijas pēc būtības. Taču ir pozitīvi, ka tagad par ienākumu no kriptovalūtas ir arī konkrēta rakstiska norma,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no šī gada 10.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē - apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1.

Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti - izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni.

Kā pirmais šī gada 10.jūnijā darbu atsāks VID Rīgas klientu apkalpošanas centrs Talejas ielā 1, Rīgā. Citās Latvijas pilsētās VID klientu apkalpošanas centri klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski, pirms tam izvērtējot Rīgas klientu apkalpošanas centra pieredzi drošas un atbilstošas vides nodrošināšanā.

Apmeklējot VID klientu apkalpošanas centru, dienests lūdz apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus - ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Tāpat dienests aicina atlikt VID apmeklējumu, ja jūtamas elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,971 miljardu eiro, kas ir par 52,294 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk par plānoto, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada 11 mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 402,455 miljoniem eiro jeb 4,7%. VID norādīja, ka šogad 11 mēnešos lielākais pieaugums bija darbaspēka nodokļiem - par 0,45 miljardiem eiro jeb 10,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2019.gada 11 mēnešos veidoja 3,181 miljardu eiro, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,712 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk, nekā plānots.

Pēc VID skaidrotā, lielākais ieņēmumu pieaugums šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, bija no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar apstrādes rūpniecību vai tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. To veicināja gan darba ienākumu, gan nodarbināto skaita pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru