Jaunākais izdevums

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Esmu analizējis netveramo faktoru kopumu. Reizēm gadās apmeklēt brīnišķīgu restorānu ar labu interjeru un garšīgu ēdienu, bet, iznākot ārā, ir sajūta, ka nebija tik labi, lai atgrieztos. Savukārt citā reizē, ejot ārā pa durvīm, jau plānoju nākamo apmeklējumu. Taču, kad runāju par to ar galdabiedriem, secinām, ka mums neatnesa ēdienu visiem reizē, kaut ko aizmirsa un bija ilgi bija jāgaida rēķins, bet viesmīlis tik forši pajokoja, ka tas izdzēsa visas pārdomas,» saka Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents. Viņam ir plaša pieredze restorānu biznesā, attīstot dažādus projektus, starp kuriem ir gan veiksmīgi, gan mazāk sekmīgi piemēri (vīna bārs Garage, Ostas skati u.c.)

Restorāna Vincents direktors Raimonds Tomsons uzskata, ka spēja ilgi būt tirgū saistīta ar vairāku apstākļu sakritību vai kopumu. Pirmkārt, jebkura restorāna galvenais dzinējspēks ir šefpavārs. Tam jābūt cilvēkam ar ambīcijām, kurš daudz ceļo, nedzīvo komforta zonā, tiecas uz ko jaunu, seko līdzi tendencēm un ar savu harizmu un profesionalitāti spēj apburt ne vien viesus, bet arī iedvesmot un motivēt komandu. Otrkārt, komanda, kas kopā ar šefpavāru strādā ar viskvalitatīvākajiem produktiem, kā arī profesionāli darbinieki zālē, kuri spēj sniegt kvalitatīvu apkalpošanu. Treškārt, ne mazāk svarīgs apstāklis ir vieta, kur restorāns atrodas, kā arī interjers un dizains.

«Ir grūti atrast labu darbaspēku, jo īpaši motivētu, disciplinētu un profesionālu, kas būtu ieinteresēts strādāt, sniedzot augstvērtīgu pakalpojumu,» uzsver R. Tomsons.

Restorāni – ilgdzīvotāji

Atsevišķi piemēri

- Andalūzijas suns

- B-Bārs

- Café Osiris

- Čarlstons

- Da Sergio

- Ķiploku krogs

- Lidojošā varde

- Melnie mūki

- Monterosso

- Rozengrāls

- Vincents

- Paddy Whelans

- Pētergailis

- Lāsīte

Avots: DB

Plašāk par restorāniem - ilgdzīvotājiem lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie darba laika ierobežojumi izklaides nozarei Covid-19 izplatības mazināšanai nostādījuši Latvijā šajā jomā strādājošos uzņēmumus nekonkurētspējīgā situācijā ar kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tajās pašās jomās strādājošajiem.

Tādēļ nozares uzņēmēji aicina valdību pagarināt darba laiku, lai uzņēmēji varētu "nostāties uz kājām" un pildīt uzņemtās saistības. "Ceru, ka valdība ieklausīsies," biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Kā vēstīts, noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.

«Pašlaik Lietuvā un Igaunijā strādājošajiem bāriem, naktslokāliem, diskotēkām ir ievērojama konkurētspējas priekšrocība, jo tie var strādāt, cik ilgi vēlas — līdz pēdējam apmeklētājam, savukārt Latvijā spēkā ir valdības noteikts ierobežojums līdz plkst.24,» uz jautājumu par Latvijā strādājošo konkurētspēju salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, atbild J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ nākamie pāris gadi viesnīcām būs izdzīvošanas gadi, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Jenzis atzīmēja, ka viesnīcām šis laiks ir īpaši smags, jo ir liels pastāvīgo izmaksu slogs. Nekustamā un zemes nodokļa apmērs Rīgā ir lielākais no Baltijas valstu galvaspilsētām - apmēram trīs reizes lielāks nekā Viļņā un gandrīz 10 reizes lielāks nekā Tallinā. Viņš atklāja, ka Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ir tikusies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (APP), pārrunājot šo jautājumu, un cer uz pozitīvu sarunu iznākumu - iespējamu nodokļu samazinājumu, atcelšanu vai maksājumu atlikšanu.

RTAB vadītājs pauda cerību, ka, neskatoties uz smago krīzi, tūrisma nozare spēs saglabāt labo, konkurētspējīgo infrastruktūru rudens un ziemas periodā, lai pavasarī un vasarā varētu atsākt darbu. Pēc Jenža sacītā, Ekonomikas ministrija ieplānojusi 100 miljonu eiro jaunas infrastruktūras un objektu radīšanai, lai piesaistītu tūristus nākotnē. "Manuprāt, būtu svarīgi šos līdzekļus pamatā novirzīt esošās infrastruktūras saglabāšanai," pauda Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

RTAB: Pagaidām Latvijā nav novērots liels skaits tūristu no Lietuvas un Igaunijas

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijā nav novērots liels skaits tūristu no Lietuvas un Igaunijas, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

"Vēl lietuviešu un igauņu liela drūzmēšanās nav novērojama," teica Jenzis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji joprojām atceļ arī rezervācijas ceļojumiem vasarā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka izmaiņas ceļojumu paradumos, visticamāk, vēl kādu laiku saglabāsies, tomēr negribētos, lai 2020.gada vasara tiktu pavadīta pilnībā bez ārvalstu viesiem.

Jenzis arī norādīja, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pagaidām ir vēl samērā daudz ierobežojumu. "Tūrisms saistās ar piedzīvojumu, ar daudziem jaukiem pārdzīvojumiem, tomēr šie ierobežojumi paredz diezgan nopietnu distancēšanos," viņš sacīja.

Tāpat RTAB valdes priekšsēdētājs piebilda - tas, cik strauji Latvija atcels ierobežojumus, būs cieši saistīts ar to, vai kaimiņvalstu iedzīvotāji izvēlēsies uz šejieni doties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 uzliesmojumu

LETA, 04.11.2020

Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 vīrusa uzliesmojumu vai kādu jaunu perēkli, jo cilvēki ir atbildīgi un izvērtē nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā arī ēdinātāji ir atbildīgi. Jau martā sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu izstrādātas vadlīnijas viesu apkalpošanai un higiēnas pasākumiem. Jenizs uzsvēra, ka katra ēdinātāja mērķis ir strādāt ilgtermiņā un saglabāt klientu plūsmu.

"Nākot no viesmīlības biznesa, kas saistīts ar cieņu pret cilvēkiem un cilvēku mīlestību, mans personīgais viedoklis ir, ka, ja kaut vienam cilvēkam restorānā, veikalā, aptiekā ir bail no vīrusa un viņš uzskata, ka maskas viņu pasargās, es ar vislielāko prieku uzvilkšu masku. Es domāju, mēs par daudz sociālajos tīklos diskutējam par to, vai vilkt vai nevilkt maskas, tā vietā, lai diskutētu par ekonomikas, katras nozares glābšanu valsts budžeta, aizņemto līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības (ES) piešķirto līdzekļu izlietojumu ekonomikas un katras nozares glābšanai," sacīja Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir noslēgušas vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu.

LRB prezidents Jānis Jenzis šodien piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un informēja deputātus, ka nozares organizācijas ir izstrādājušas ģenerālvienošanās tekstu un apzinājušas nepieciešamo parakstītāju skaitu.

LRB, LVRA, Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRs), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanās parakstīšanu. Arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir būtiski nozares sakārtošanas procesos un ir iekļauti nozares pašsakārtošanās plānā.

"LRB ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar VID, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis," teic J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības nozares restartam rīkos divas Rīgas restorānu nedēļas

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība: Šogad nozare nodokļos samaksās par 16,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozare šogad valsts budžetā katru mēnesi ir iemaksājusi vidēji par 13% vairāk nodokļu nekā pērn, liecina jaunākie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati.

Tādēļ Latvijas Restorānu biedrība (LRB) prognozē, ka 2019. gadā nozare nodokļos samaksās par 16,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn un 38 miljoniem vairāk nekā 2017. gadā, norāda LRB vadītājs Jānis Jenzis.

Papildus ieņēmumus valsts var novirzīt pazeminātā PVN (12%) restorāniem ieviešanas kompensēšanai.

«Restorānu nozare ir savu solījumu turējusi - notiek strauja nozares pašsakārtošanās. Jau pašlaik nozares samaksāto nodokļu pieaugums kompensē iespējamo PVN ieņēmumu kritumu par aptuveni 25 miljoniem eiro gadā, ieviešot pazemināto PVN 12% apmērā. Tāpēc mēs sagaidām, ka arī politiķi turēs pirms vēlēšanām dotos solījumus un ar darbiem, nevis vārdiem, apliecinās atbalstu nozarei,» uzsver Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biedrība valdībā iesniegusi savus priekšlikumus Covid-19 pandēmijas ierobežojumu atbalsta mehānismu izstrādei, kas ietver arī daļēju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma kompensēšanu, kā arī nozarei pēc ārkārtas stāvokļa beigām vismaz uz 18 mēnešiem samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN), aģentūrai LETA pastāstīja Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā gaidāmā apgrozījuma krituma dēļ uzņēmumiem nebūs iespējams segt fiksētās izmaksas, tādēļ risinājums šajā gadījumā būtu tiešais atbalsts apgrozījuma krituma kompensēšanai, piemēram, 75% apmērā no bāzes apgrozījuma periodā no šā gada jūlijam līdz septembrim.

Priekšlikumu par PVN samazināšanu vismaz uz 18 mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī Restorānu biedrība pamato, norādot, ka krīzes ietekme viesmīlības sektorā būs jūtama vēl vismaz 12 mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām, uzņēmumiem būs jāsedz krīzes laikā uzkrātie zaudējumi, jānorēķinās ar sadarbības partneriem par uzkrātajām kreditoru saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu krīzes sekas un nodrošinātu atbalstu tūrisma nozarei, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izveidojis Krīzes vadības padomi un uzsācis darbu pie tūrisma nozares atjaunošanas plāna. Vienlaikus RTAB ir atcēlis visus plānotos mārketinga pasākumus, lai ietaupīto naudu novirzītu nozares atbalsta pasākumu īstenošanai pēc krīzes.

"Saprotot situācijas nopietnību, esam uzsākuši darbu pie jaunā RTAB budžeta, rīcības un finanšu plāna, lai pēc krīzes beigām maksimāli ātri Rīgā atgrieztu tūristus. Mums jāapzinās, ka nākotnē konkurence par pasākumiem un tūristiem būs milzīga. Citas valstis un pašvaldības būs izstrādājušas atbalsta mehānismus nozares uzņēmējiem, lai iespējami ātri atjaunotu iepriekšējo darījumu un atpūtas tūrisma plūsmu. Rīgai ir vitāli nepieciešams sava efektīva stratēģija, un RTAB tādu izstrādās," uzsver RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

RTAB, sev deleģēto funkciju ietvaros, ir apņēmies izstrādāt jaunu nozares atjaunošanas rīcības plānu un budžetu, lai sniegtu maksimālu atbalstu tūrisma nozarē strādājošajiem komersantiem. Tiks pārskatīti visi plānotie pasākumi un mārketinga aktivitātes, uzklausītas nozares akūtās vajadzības, lai iespēju robežās minimizētu tās zaudējumus un maksimizētu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir veikusi aprēķinus, ka saglabājot esošos nodokļu slogu un turpinot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) represijas, tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni un bezdarbnieku rindas papildinās vismaz 11 tūkstoši cilvēku, informē LRB prezidents Jānis Jenzis.

Valsts izmaksātie bezdarbnieku pabalsti varētu sasniegt 20,1 miljonu eiro. Tāpēc LRB aicina politikas veidotājus un lēmumpieņēmējus, kā arī VID apzināties situācijas nopietnību un pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus.

«Pieņemsim, ka VID drastisko kontroles pasākumu rezultātā visi nozares spēlētāji sāk maksāt oficiālas algas. Lai to izdarītu pie esošā nodokļu regulējuma, restorāniem būs nepieciešams pacelt cenas vismaz par 23 %. Savukārt cenu celšana novedīs pie pārdošanas apjomu krituma vismaz par 38 % un situācijas, ka visiem restorāniem klientu nepietiks. Attiecīgi - daļa no restorāniem būs spiesti slēgt savu biznesu un atlaist darbiniekus. Nozare strādās pilnīgi «baltajā» režīmā, bet cena, ko nozare par to samaksās, būs graujoša,» uzsver J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājuma "Rīgas Tūrisma attīstības birojs" (RTAB) valdē iecelts Latvijas restorānu biedrības prezidents un Latvijas Nacionālās kultūras padomes loceklis Jānis Jenzis, informēja Rīgas domē.

Nodibinājumā J.Jenzis pildīs stratēģiskās attīstības direktora pienākumus.

Vienlaikus RTAB dibinātāji izveidojuši Konsultatīvo padomi, kuras mērķis būs sniegt rekomendācijas RTAB darbības jautājumos - definēt prioritātes finansējuma izmantošanā, izvērtēt RTAB stratēģiju un rīcības plānus, kā arī RTAB darbības rezultātus.

Padomes sastāvā darbosies pārstāvji no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), Latvijas Kongresu biroja, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (LTAOA), Latvijas Pasākumu producentu asociācijas, kā aviokompānijas "airBaltic", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Ekonomikas ministrijas un starptautiskās lidostas "Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 12. līdz 25.oktobrim notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļas. Dalību projektā pieteikuši 43 restorāni un to šefpavāri, kas pasniegs rudens veltes visdažādākajās interpretācijās.

"Jūlijā aizvadījām divas Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, kas restorāniem kaut uz brīdi ļāva atgriezties ierastajā ritmā. Jāsaka, ka apmeklētāju skaits bija negaidīti, taču patīkami liels – vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. Tas izdevās, pateicoties gan pašu restorānu, gan tūrisma nozares organizāciju veiktajām aktivitātēm. Tāpēc, turpinot atbalstīt viesmīlības nozari, oktobrī gaidāmās Rudens Rīgas restorānu nedēļas līdzīgi kā vasarā norisināsies ilgāk nekā ierasts - divas nedēļas. Šādu konceptu pozitīvi novērtē gan restorāni, gan apmeklētāji, jo pasākuma norises laika pagarināšana ļauj apkalpot vairāk viesu, kā arī apmeklētājiem doties uz vairākiem restorāniem, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu pašmāju uzņēmējiem," skaidro Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. līdz 13.oktobrim Rīgā norisināsies gadskārtējā Restorānu nedēļa. Tā ir jau sešpadsmitā Live Rīga organizētā Restorānu nedēļa, kurā šoreiz pieteikušies 40 galvaspilsētas restorāni.

Kā ierasts, pasākumā piedalās vairāki desmiti labāko pilsētas restorānu ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā vismaz pusei jābūt Latvijā audzētiem vai ražotiem produktiem. Tāpat ir padomāts par apmeklētājiem ar ēdienu ierobežojumiem.

Šefpavāri priecēs ar tādiem ēdieniem kā kūpināts baklažāns ar pelēko zirņu humusu, cidonijām un sēņu buljona mērci, uz oglēm cepts asaris ar kaņepju sviestu, pasniedz ar marinētu rudens sakņu salātiem, kūpināta sama fileja, cidoniju biezenis, marinētas cidonijas, diļļu emulsija, ogu marmelādes ar lazdu riekstu biskvītu un skuju saldējumu u.c.

Rudens Rīgas restorānu nedēļā piedalās šādi restorāni un kafejnīcas: AC Lounge, Amber, Annas dārzs, Astor, Atelpa, Avalon, B-Bārs restorāns, Bon vivant, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s Pub, Elements, Equus, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Laivu centrs, Mielotava, Mio, Moltto Grill&Wine, Muzeja restorāns, Osta, OZO restorāns, Piramīda, Sokrāts, Steiku Haoss un Tinto. Tāpat arī 3 Pavāru restorāns «Tam labam būs augt!», Bibliotēka No.1 Restorāns, Dome, Entresol, Garage, Gutenbergs terase, Kaļķu vārti, Kolonāde. Mūsu stāsti.., MUUSU, Restorāns 3 un Stage 22.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uz laiku slēgts restorāns 36.līnija

Zane Atlāce - Bistere, Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārais Jūrmalas restorāns "36.līnija" (SIA Lauris Restaurant Service) ir slēgts, liecina informācija restorāna mājaslapā.

Restorāna īpašnieks Lauris Aleksejevs Db.lv apliecināja, ka restorāns slēgts uz laiku, lai vēlāk atgrieztos turpat un turpinātu darbu.

Viņš uzsvēra, ka risina radušos situāciju, lai restorāns atkal tiktu atvērts.

"Vēlamies informēt mūsu restorāna pastāvīgos viesus, mūsu uzticamos piegādātājus – ar kuriem kopā esam pārdzīvojuši krīzes brīžus, kuri vienmēr ir uzticējušies mums un atbalstījuši katrs kā varējis, lojālos darbiniekus – kuri ir uzticīgi mums līdz pēdējam un nav pametuši mūs šajā situācijā, bez kuriem mēs nekad nebūtu sasnieguši savus panākumus un atzinību no vairāku ārzemju valsts tūrisma ceļvežiem, par apstākļiem, kuru ietekmē esam spiesti pret savu gribu aizvērt restorānu. Gribam vērst Jūsu uzmanību, ka esam kopā ar Jums, risinām esošo situāciju un cīnīsimies par mūsu restorānu, darīsim visu, lai nepieviltu savus mīļos viesus un ilggadīgos piegādātājus, kurus vairāk uztveram kā partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare parakstījusi ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālo algu un sociālās garantijas nozarē strādājošajiem.

Tāpat nolemts kopīgi meklēt risinājumus Covid- 19 radītās krīzes laikā.

Ģenerālvienošanos parakstījušas četras puses - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas - Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Viesmīlības sektors patlaban piedzīvo sarežģītāko laiku nozares vēsturē, un tas mudinājis aktīvāk strādāt pie risinājumu meklēšanas.

LSAB prezidente Irēna Liepiņa uzsver, ka līdz ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem būs daudz vieglāk diskutēt par noteikumiem, kas nozarei jāpieņem. "Ģenerālvienošanās palielina darba produktivitāti un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū," norāda I. Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šefpavārs Valters Zirdziņš: Viss vēl ir tikai priekšā

Ilze Žaime, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru