Foto

Reta savvaļas zirgu suga - gandrīz pilsētas centrā

Dienas Bizness, 14.05.2014

Foto: Raitis Puriņš, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dienai izrādījis teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars, novēroto atstāsta laikraksts. Savvaļas zirgi tur ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. E. Nordmanis lēsis, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās.

Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi tur nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pa Papes–Rucavas ceļu joprojām ganās savvaļas zirgi un govis

Dienas Bizness, 23.01.2015

Fotogrāfijā redzams, ka viens no zirgiem pārplēsis aizmugurējo cisku uz dzeloņstieplēm.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aktīvā atpūta: Māksla būt zirgā

Kristīne Stepiņa, 15.04.2015

Zirgu staļļa un atpūtas vietas Zirgzandales īpašniece Sandra Zaiceva.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PVD sāk meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, uzsākta šodien, 5.maijā un turpināsies divas nedēļas, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Tā kā jau divus gadus nav konstatēts trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem un no 2013.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, vakcinācija tiks veikta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, teritorijās, kas atrodas 70-100 km attālumā no robežas.

PVD aicina šīs teritorijas iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturoša vakcīna Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi - 20 līdz 25 vakcīnas uz 1 km2, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Dienas Bizness, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Ir sākusies ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezona, kad daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un citu savvaļas velšu pārdošanas. Ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, atgādina VID.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Militārisms un dabas aizsardzība var sadzīvot

Dienas Bizness, 06.07.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Dienas Bizness, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Liellopiem krīze, briežiem – iespēja

Raivis Bahšteins, 11.07.2016

Dainis Paeglītis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Briežu dārzu bizness nav atspēries uz maksas medību tramplīna, bet potenciāls ir; galvenais ienākumu avots – dzīvu dzīvnieku eksports, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan augumā par dambriežiem ievērojami raženāko un gaļīgāko staltbriežu skaits ik gadu kāpj aptuveni par tūkstoti un aug arī saimniecību skaits, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku audzēšanu, tomēr nozare ir neliela. Ik gadu klāt nāk aptuveni piecas jaunas savvaļas dzīvnieku saimniecības. Tomēr pašlaik visi Latvijā esošie aptuveni simt savvaļas dzīvnieku audzētāji kopā nespētu apmierināt pat viena nopietna ārvalstu sadarbības partnera pasūtījumu pēc briežu gaļas. To apgalvo biedrības Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (BLSDAA) valdes priekšsēdētājs un briežu dārza Saulstari vadītājs Dainis Paeglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Straupes zirgu pasta komplekss atkal būs pieejams

Lelde Petrāne, 16.08.2016

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā.

Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura saglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.

Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā.

Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atdzīvināta Straupes zirgu pasta stacija

Kristīne Stepiņa, 19.09.2016

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Pēc renovācijas apmeklētājiem ir pieejama Straupes zirgu pasta stacija, pirmo dzīvību tajā ienesis Straupes lauku labumu tirdziņš

Straupes zirgu pasta kompleksa restaurāciju uzņēmušās privātpersonas Aija un Guntis Āboltiņi – Āboliņi, kuriem piederošā SIA Brasla to iegādājās 2014. gadā un piecos gados plāno pilnībā atjaunot. Šobrīd renovēts viens no diviem zirgu staļļiem 250 m2 platībā un pasta stacijas pagalms, kurā divas reizes mēnesī pulcējas teju 80 tirgotāji un vairāk nekā 3000 apmeklētāji.Visa kompleksa atjaunošana izmaksās aptuveni divus miljonus eiro.

«Teritorija ir plaša, turklāt tā nav mainījusies pēdējo divsimt gadu laikā. 1841. gada plāns precīzi sakrīt ar nupat digitāli uzmērīto. 3000 m2 19. gadsimta sākuma autentiskais pagalma bruģējums ir unikāls atklājums un vērtība, tiesa nav tik ērti staigājams kā no jauna bruģētie celiņi,» Dienas Biznesam saka G. Āboltiņš – Āboliņš. Sākotnēji tika plānots lēnām, secīgi atjaunot ansamblī ietilpstošās ēkas. «Šobrīd ir sajūta, ka esam nedaudz aizsteigušies notikumiem priekšā, un līdz ar tirdziņa ienākšanu ir jārūpējas ne tik vien par restaurācijas darbiem, bet arī par apmeklētājiem, kuri sagaida tasi siltas tējas vai kafijas. Darām visu, lai pēc iespējas ātrāk tas viss būtu iespējams,» sola uzņēmējs. Līdz nākamā gada pavasarim tiks izstrādāts restaurācijas projekts kantora ēkai. Tā varētu tikt izmantota kafejnīcas un viesu nama ierīkošanai. Savukārt pārējās ēkās iespējams attīstīt vietas tirdzniecībai, amatnieku darbnīcām un arī nelielai ekspozīcijai par Zirgu pasta vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

InCell pabeidzis veterinārmedicīnas šūnu transplantācijas produkta izstrādi

Anda Asere, 02.12.2016

Foto: InCell

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes darbinieku veidotais uzņēmums InCell pabeidzis inovatīva šūnu transplantācijas produkta sporta zirgu cīpslu un saišu traumu ārstēšanai izstrādi

SIA InCell līdzīpašniece Anna Ramata-Stunda stāsta, ka cīpslu un saišu traumas sporta zirgiem ir bieži sastopamas. Pēc tām ir līdz pat deviņu mēnešu garš atlabšanas periods, kura laikā jāatsakās no treniņiem un dalības sacensībās, turklāt pēc šādu traumu ārstēšanas bieži notiek atkārtoti cīpslu un saišu plīsumi. Gan laikietilpīgā ārstēšana, gan paaugstināts atkārtotu traumu risks būtiski samazina sporta zirgu spēju piedalīties sacensībās, rada ievērojamas dīkstāves izmaksas, samazina zirga tirgus vērtību. SIA InCell izstrādātais šūnu transplantācijas produkts ievērojami samazina cīpslu un saišu ārstēšanas laiku, turklāt veicina funkcionālu elastīgu audu atjaunošanos, kavē rētaudu veidošanos, samazinot atkārtotu traumu rašanās risku, viņa apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru