Rīgas un Jūrmalas TOP 10 Latvijas TICu skatījumā: 1. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga) 2. “Nemo“ ūdens atrakciju parks (Jūrmala) 3. “Lido“ atpūtas komplekss (Rīga) 4. Melngalvju nams (Rīga) 5. Zooloģiskais dārzs (Rīga) 6. Vecrīga (Rīga) 7. Jūrmalas pludmale (Jūrmala) 8. Pēterbaznīca ar skatu torni (Rīga) 9. Doma baznīca (Rīga) 10. Brīvības piemineklis (Rīga) ---------------------------------------------------------- 11. Ķemeru Nacionālais parks (Jūrmala) 12. Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris (Rīga) Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome

Latvijas tūrisma objektu TOP 10 pēc TICu vērtējuma: 1. Aglonas bazilika /Preiļu raj. / Latgale 2. Ventspils ar atrakcijam /Ventspils /Kurzeme 3. Rundāles pils /Bauskas raj. / Zemgale 4. Turaidas muzejrezervāts /Rīgas raj. / Vidzeme 5. Pokaiņu mežs /Dobeles raj. / Zemgale 6. "Lido" atpūtas komplekss /Rīga 7. Līgatnes mācību un atpūtas parks /Cēsu raj. / Vidzeme 8. “Nemo” ūdens atrakciju parks /Jūrmala 9. Zviedru cepure /Tukuma raj. / Kurzeme 10. Latgales keramiķu darbnīcas / Latgale --------------------------------------------------- 11.Tērvetes dabas parks /Dobeles raj. / Zemgale 12. Vecrīga / Rīga 13.Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs /Rīga 14.Krustpils pils /Jēkabpils /Latgale Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas TKIC

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Latgales 2002. gada populārāko tūrisma objektu TOP 10 1. Aglonas bazilika, Preiļu raj. 2. Dabas parks ,,Daugavas Loki” Krāslavas, Daugavpils raj. 3. Rāznas ezers, Rēzeknes raj. 4. Krustpils pils, Jēkabpils 5. Latgales keramiķu darbnīcas 6. Mākoņkalns, Rēzeknes raj. 7. Dinaburgas pilsdrupas, cietoksnis, Daugavpils 8. Līvānu stikla fabrika ar muzeju, Līvāni 9. “Untumi” – zirgu izjādes, Rēzeknes raj. 10. “Jasmuiža” – Raiņa muzejs, Preiļu raj. ----------------------------------------------------- 11. Sauleskalns, Krāslavas raj. 12. Latgales Māra, Rēzeknes pilsēta 13. F.Trasūna "Kolnasāta", Rēzeknes raj. 14. Velnezers, Krāslavas raj. 15. Ludzas pilsdrupas, Ludzas raj. Dienas Biznesa un Eiropas reģionālā tūrisma institūta aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Balvu TIC Daugavpils TIC Jēkabpils TIC Krāslavas TIC Ludzas TIC Rēzeknes TIC Preiļu TIC

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

Ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, Finanšu ministrija (FM) meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu, informēja FM pārstāvji.

Trešdien FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), un kurā izskatīja pašvaldības sagatavoto 2024.gada budžeta projektu un pārrunāja iespējamo valsts atbalstu pašvaldības finanšu situācijas risināšanai.

Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Rēzeknes dome nav izvēlējusies uzņēmumu, kam uzticēt Rēzeknes autoostas operatora funkcijas, pietiekami caurspīdīgi, lēmis Senāts, liekot pirmās instances tiesai Rēzeknē pārskatīt savu līdzšinējo lēmumu un vēlreiz izskatīt a/s Rēzeknes autobusu parks iesniegto prasību.

A/s Rēzeknes autobusu parks un citus vietējos reģionālos un starppilsētu pasažieru pārvadātājus uztrauc Rēzeknes domes vēlme uzticēt autoostas operatora funkcijas ar nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Marno J saistītam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoostai.

A/s Rēzeknes autobusu parks ir satraucies, ka tas varētu veicināt reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadājumu novadā apdraudējumu vai autobusu biļešu cenas palielināšanos nākotnē.

Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas.

Tas nozīmē, ka pēc operatora licences izsniegšanas SIA Rēzeknes autoosta Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, teikts a/s Rēzeknes autobusu parks paziņojumā, kurā ir uzsvērts, ka līdz šī gada vidum pilsētas autoostas pakalpojumu izmaksas bija mazākas nekā vidējās Latvijā.

Rēzeknes pilsētas dome šonedēļ ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta Nr.5.6.2.0/16/I/018 Industriālo teritoriju tīklojuma izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novados īstenošanu, informē pašvaldībā.

Projekta mērķis ir, balstoties uz komersantu vajadzībām, komercdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras sakārtošana privāto investīciju apjoma pieaugumam un uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Viļānu novados, reģenerējot degradētās teritorijas.

Projekta galvenās darbības ir Rēzeknes pilsētas Maskavas, Noliktavu un Varoņu ielu pārbūve 3,1 km kopgarumā, Viļānu pilsētas Centrālās un Tevenānu ielas pārbūve 1,643 km kopgarumā; Rēzeknes novada pašvaldības ceļu pārbūve Verēmu, Griškānu, Sakstagala, Stoļerovas, Lūznavas, Maltas, Ozolaines, Feimaņu, Ilzeskalna un Mākoņkalna pagastos 19,181 km kopgarumā; ūdens un kanalizācijas tīklu pārbūve un izbūve atsevišķajos ielu posmos Rēzeknes un Viļānu pilsētā; zemesgabalu rekultivācija 3,9 ha kopplatībā Rēzeknes pilsētā investīciju piedāvājumam.

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Darbu sācis Rēzeknes Biznesa portāls www.rezekne.lv, kas tapis Eiropas Savienības programmas Phare 2000 projekta «Rēzeknes Biznesa centra izveidošana» ietvaros. Tas ir pirmais Interneta portāls, kas pilnībā pieder Rēzeknes domei un ir uzskatāms par pamatu topošajam Rēzeknes pilsētas portālam. Rēzeknes domes uzņēmējdarbības informācijas portāla galvenais uzdevums ir nodrošināt pieeju visai publicētajai informācijai, kas saistīta ar uzņēmējdarbību Rēzeknē. Informācija būs noderīga ne tikai uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, biznesa organizāciju pārstāvjiem, valstiskām un nevalstiskām organizācijām, bet arī iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Pašlaik Biznesa portālā ir deviņas sadaļas, kurās apkopota informācija par pašvaldības saistošajiem noteikumiem, aktualitātēm, ar uzņēmējdarbību saistītiem pakalpojumiem, Rēzeknes reģiona uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Tajā arī ievietota informācija par biznesa vidi, īstenotajiem un realizējamiem projektiem, projektu konkursiem. Interneta portāla redaktore Diāna Zirniņa pastāstīja, ka Rēzeknes Biznesa portāla redakcija turpinās strādāt pie portālā ievietotās informācijas aktualizēšanas un papildināšanas. Nākotnē paredzams izveidot jaunas sadaļas un portāla apmeklētājiem būs pieejams kartogrāfiskais materiāls par pilsētas ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām. Vienlaicīgi turpinās darbs pie Rēzeknes pilsētas portāla izveides, kas informācijas ziņā būs daudz apjomīgāks un piedāvās plašāku informāciju par pašvaldības darbu un Rēzeknes pilsētu. Ideja par Rēzeknes Biznesa portāla izstrādi radās pirms trim gadiem, strādājot pie Rēzeknes Biznesa centra izveides projekta. Portāla izveide bija atbilstoša konkursa vadlīnijām (uzņēmējdarbības atbalsts) un Rēzeknes pilsētas ekonomiskās attīstības stratēģijai. Patiecoties tam tika iegādāts pilsētas portāla izstrādei piemērots aprīkojums un programmnodrošinājums. Pašlaik Rēzeknes dome ir jau atguvusi domēnu www.rezekne.lv, kas tagad ir pašvaldības īpašums. Līdz ar to vairs neradīsies situācijas, kad kādu citu Interneta portālu varētu maldīgi uzskatīt par pašvaldības oficiālo mājas lapu. 2003. gadā noritēja darbs pie portāla koncepcijas, prasību specifikācijas un dizaina izstrādes, bet 2004. gadā uzsākts darbs pie tā satura.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par naudas soda un tiesisko pienākumu uzlikšanu SIA Rēzeknes autoosta, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasījusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā, informē KP.

Par konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja SIA Rēzeknes autoosta naudas sodu 4026,53 eiroapmērā.

KP pārkāpuma lietu pret SIA Rēzeknes autoosta uzsāka pēc SIA Norma-A saņemtā iesnieguma. Pasažieru pārvadātājs norādīja uz SIA Rēzeknes autoosta noteikto maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā, kas ir lielāka nekā citām autoostām tuvējā reģionā, tādējādi rosinot aizdomas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm.

Lietas izpētes laikā KP secināja, ka SIA Rēzeknes autoosta, 2013. gada vasarā kļūstot par autoostas nomnieku, bez objektīva un skaidra pamatojuma iekļāvusi dažādas izmaksas pārvadātāju iebraukšanas maksas aprēķinā, tādējādi nepamatoti paaugstinot 2014. un 2015. gada maksu par iebraukšanu autoostā.

Vidzemes tūrisma objektu TOP 10 2002. gadā: 1. Līgatnes mācību un atpūtas parks Cēsu raj. 2. Šaursliežu bānītis Gulbene-Alūksne Gulbenes un Alūksnes raj. 3. Skaņā kalna parks Valmieras raj. 4. Vidzemes akmeņainā jūrmala Limbažu raj. 5. Cēsu vecpilsēta Cēsu raj. 6. Turaidas muzejrezervāts Rīgas raj. 7. Araišu ezerpils Cēsu raj. 8. Cesvaines pils Madonas raj 9. Senlatviešu (Uldevena) pils Ogres raj. 10. Gaiziņkalns un apkārtne Madonas raj. ----------------------------------------------------------- 11. Brīvdabas muzejs "Otes dzirnavas" Alūksnes raj. 12. Sietiņiezis Valmieras raj. 13. Valmiera (Sv. Sīmaņa baznīca, aptieka) Valmieras raj. 14. Kokneses pilsdrupas Aizkraukles raj. 15. Bīriņu pils Limbažu raj. Db-online rīkotajā aptaujā piedalījās sekojoši tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC Aizkraukles TIC Cēsu TIC Gulbenes TIC Limbažu TIC Madonas TIC Ogres TIC Valkas TIC Valmieras TIC

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, šodien atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts.

Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Rēzeknes pilsētas dome apstiprināja pilsētas pašvaldības agentūras «Rēzeknes biznesa centrs» (RBC) attīstības plānu, kas nosaka tā stratēģiju un darbības prioritātes līdz 2008. gadam. «Rēzeknes biznesa centra» uzdevums ir veicināt reģiona sociālo un ekonomisko attīstību, nodrošināt reģiona uzņēmējiem un iedzīvotājiem inovatīvus biznesa attīstības risinājumus, sekmēt uzņēmēju, izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības atbalsta institūciju un Rēzeknes domes struktūru savstarpējo sadarbību reģiona attīstībā. Pašvaldības agentūras RBC izveidi pašvaldība apstiprināja šī gada septembrī, bet reorganizācijas rezultātā Ekonomikas un attīstības plānošanas pārvalde kļuva par RBC ekonomikas un attīstības nodaļu. Agentūrā RBC ir 7, 5 štata vietas. Rēzeknes biznesa centrs tika izveidots, realizējot ES Phare 2000 programmas «Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latgales un Zemgales reģionā» finansēto projektu «Rēzeknes biznesa centra izveidošana». Projektu izstrādāja Rēzeknes dome, bet sadarbības partneri ir Rēzeknes rajona padome un Rēzeknes augstskola. Projekta kopējais budžets bija 665 000 eiro (gandrīz 500 000 eiro ES finansējums). Projekta realizācijas rezultātā ir iegūtas RBC telpas, rekonstruēta sēžu zāle un aprīkota ar modernām iekārtām semināru un konferenču organizēšanai. Projekta ietvaros domes un sadarbības partneru — Rēzeknes augsskolas un rajona pdomes darbinieki piedalījās dažādos semināros, kā arī izstrādāts Rēzeknes biznesa portāls (būs pieejama informācija par uzņēmējdarbības notikumeim un aktualitātēm, utt.).

Izbeigt nomas līgumu un uzlikt SIA Latgales enerģija pienākumu atdot aktīvus var tikai ar tiesas spriedumu, uzskata SIA Latgales enerģija valdes loceklis Intars Bērziņš.

I. Bērziņš Db.lv skaidro, ka SIA Latgales enerģija ar masu saziņas līdzekļu starpniecību ir uzzinājusi, ka ar Rēzeknes pilsētas domes 14.07.2008. lēmumu tai ir uzlikts pienākums nodot pašvaldībai piederošajām AS Rēzeknes siltumtīkli un SIA Rēzeknes enerģija tās nomā nodotos aktīvus. Šos aktīvus SIA Latgales enerģija ir saņēmusi nomā no AS Rēzeknes siltumtīkli siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai Rēzeknē, norāda I. Bērziņš.

SIA Latgales enerģija uzskata, ka minētais domes lēmums ir nelikumīgs, jo dome, pieņemot lēmumu, ir rīkojusies ārpus savas kompetences. Kā zināms, izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā ir iesniegts AS Rēzeknes siltumtīkli prasības pieteikums par ilgtermiņa nomas līguma, uz kura pamata aktīvi tika nodoti SIA Latgales enerģija nomā, izbeigšanu. Tādējādi pati Rēzeknes dome kā AS Rēzeknes siltumtīkli vienīgais akcionārs ir atzinusi, ka līguma izbeigšana un no tās izrietošā aktīvu atdošana atpakaļ AS Rēzeknes siltumtīkli ir civiltiesiskā kārtībā risināms strīds. Tādējādi izbeigt nomas līgumu un uzlikt SIA Latgales enerģija pienākumu atdot aktīvus var tikai ar tiesas spriedumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.

Pieņemtais "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar Satversmi likumu varēs izsludināt ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas.

Valdība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

VARAM norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

22.februārī Rēzeknē atklās mūsdienīgu jauno produktu attīstības laboratoriju plastmasas produktu prototipēšanai, Db.lv informēja Rēzeknes domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šādi aprīkots prototipēšanas centrs faktiski būs vienīgais Baltijā (tuvākā šāda veida laboratorija atrodas Viļņā, tomēr Rēzeknē izveidotā to apsteidz tehnoloģiju ziņā). Izmantojot laboratorijas pakalpojumus, uzņēmēji spēs uzlabot esošo produkciju un izstrādāt kardināli jaunus produktus.

"Latgales reģiona rūpniecības uzņēmumiem jāiet līdzi laikam un jādomā par nākotni. Savukārt nākotne pieder augstajām tehnoloģijām. Vairāku uzņēmumu ražoto produkciju nepieciešams modernizēt. Izmantojot prototipēšanas centra pakalpojumus, uzņēmējiem būs iespējams uzlabot atsevišķas konstrukcijas, detaļas un produkcijas dizainu", ir pārliecināts Rēzeknes Domes Attīstības pārvaldes "Rēzeknes Biznesa centrs" vadītājs Māris Igavens.

Zviedru telekomunikāciju koncerns Telia pieteicis skarbus taupības soļus savā maģistrālo tīklu uzņēmumā Telia International Carrier (TIC). Jaunais koncerna izpilddirektors Anders Igels (Anders Igel) paziņojis, ka pārtraukšot darba attiecības ar 400 no 800 TIC darbiniekiem, pārsvarā ārpus Zviedrijas. Tikšot arī norakstīti 6 miljardi kronu no TIC pamatlīdzekļiem un rezervēti 3.5 miljardi kronu t.s. pārstrukturēšanās izmaksām A. Igels teica, ka taupības mēri nepieciešami lai atgrieztu TIC pelnītspēju šodienas skarbos un nestabilos starptautiskās telekomunikāciju jaudas tirgus apstākļos. Turpmāk kompānija koncentrēšot visas pūles uz Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu. TIC Latvijas meitas uzņēmuma Telia Latvia izpilddirektors Pers Oke Šjēblums (Per Ake Sjöblum) Db sacīja, ka taupības mēri Telia uzņēmumus Latvija būtiski neskaršot. «Telia Latvia, kas piedāvā interneta pakalpojumus uzņēmējiem un privātpersonām, vairs nebūs saistita ar TIC un to pakļaus kādai citai Telia koncerna nodaļai,» viņš teica. Savukārt otrā TIC meitas uzņēmumā SIA Datatel, kas pārdod starptautisko datu un balss pārraidi vairumā operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, «nav ko samazināt, jo mēs esam tikai divi,» P. Šjēblums pasmējās. Telia Latvia strādā 34 personas un viņu darbvietas taupības mēri neskaršot.