Citas ziņas

Rēzeknē, Viļānos un Rēzeknes novadā plānots izveidot 207 jaunas darbavietas

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Projekta ietvaros plānots pārbūvēt Maskavas ielas posmu

Foto: no Rēzeknes Attīstības pārvaldes arhīva

Jaunākais izdevums

Rēzeknes pilsētas dome šonedēļ ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta Nr.5.6.2.0/16/I/018 Industriālo teritoriju tīklojuma izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novados īstenošanu, informē pašvaldībā.

Projekta mērķis ir, balstoties uz komersantu vajadzībām, komercdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras sakārtošana privāto investīciju apjoma pieaugumam un uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Viļānu novados, reģenerējot degradētās teritorijas.

Projekta galvenās darbības ir Rēzeknes pilsētas Maskavas, Noliktavu un Varoņu ielu pārbūve 3,1 km kopgarumā, Viļānu pilsētas Centrālās un Tevenānu ielas pārbūve 1,643 km kopgarumā; Rēzeknes novada pašvaldības ceļu pārbūve Verēmu, Griškānu, Sakstagala, Stoļerovas, Lūznavas, Maltas, Ozolaines, Feimaņu, Ilzeskalna un Mākoņkalna pagastos 19,181 km kopgarumā; ūdens un kanalizācijas tīklu pārbūve un izbūve atsevišķajos ielu posmos Rēzeknes un Viļānu pilsētā; zemesgabalu rekultivācija 3,9 ha kopplatībā Rēzeknes pilsētā investīciju piedāvājumam.

Projekta ilgums: 21 mēnesis un tā plānotie iznākuma rādītāji ir 207 jaunas darba vietas, papildus piesaistītas nefinanšu investīcijas 10 714 170,66 eiro apmērā un degradēto teritoriju samazinājums par 37,84 ha; t.sk. Rēzeknes pilsētas plānotie iznākuma rādītāji ir 71 jauna darba vieta, papildus piesaistītas nefinanšu investīcijas 4 327 583,66 eiro apmērā un degradēto teritoriju samazinājums par 21,41 ha; Viļānu novada plānotie iznākuma rādītāji ir 27 darba jaunas vietas, papildus piesaistītas nefinanšu investīcijas 1 617 046,33 eiro apmērā un degradēto teritoriju samazinājums 8,1 ha; Rēzeknes novada plānotie pašvaldības iznākuma rādītāji ir 109 jaunas darba vietas, papildus piesaistītās nefinanšu investīcijas 4 769 540,67 eiro apmērā un degradēto teritoriju platības samazinājums par 8,33 ha.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 11 795 780,07 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 10 026 413,06 eiro, valsts budžeta dotācija 492 625,54 eiro un pašvaldību finansējums 1 276 741,47 eiro. Projekta finansējuma saņēmējs ir Rēzeknes pilsētas dome, projekta sadarbības partneri Rēzeknes novada pašvaldība, Viļānu novada pašvaldība, SIA Rēzeknes ūdens, SIA Viļānu namsaimnieks.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole: Rēzeknes rīcībā budžeta un finanšu vadībā nav ievēroti tiesību akti

Db.lv, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

LETA, 26.07.2023

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību.

Avots: Rēzeknes pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknei pieņemot bezdeficīta budžetu, FM pieļauj piecu miljonu eiro aizdevumu

LETA, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, Finanšu ministrija (FM) meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu, informēja FM pārstāvji.

Trešdien FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), un kurā izskatīja pašvaldības sagatavoto 2024.gada budžeta projektu un pārrunāja iespējamo valsts atbalstu pašvaldības finanšu situācijas risināšanai.

Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Āfrikas cūku mēri pirmo reizi konstatē Pušas un Taurenes pagastos

LETA, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, šodien atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts.

Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - SIA AM Energy solution Vecumnieku novadā, SIA Briedis būve Saldus novadā un SIA Barkavas enerģija vienai elektrostacijai Madonas novadā.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA AM Energy solution un SIA Briedis būve atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank un Latvijas graudaudzētāju Kooperatīvā sabiedrība „VAKS” ir vienojušies par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā. Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos.

Projekta laikā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu - kā piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai. Tas ietver graudu krišanas skaitļa novērtēšanas iekārtas, graudu, rapša un pākšaugu paraugu ņemšanas iekārtu komplektu, kā arī pagarinot esošo dzelzceļa pievedceļu, lai palielinātu graudu pārkraušanas jaudas.

Pirmapstrādes kompleksa “Grozu kalte” kapacitātes palielināšanas projekts, kas atrodas Viļānos, Rēzeknes novadā, tiek realizēts kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljonus eiro veido aizdevums starp Swedbank un KS “VAKS”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.

Pieņemtais "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar Satversmi likumu varēs izsludināt ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas.

Valdība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

VARAM norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pieaug rēķinu apmaksas pakalpojuma pieprasījums Maxima veikalos

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot piedāvājumu ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai, "Maxima Latvija" veikalos iedzīvotājiem šobrīd ir iespēja veikt maksājumu par 246 uzņēmumu pakalpojumiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinājumam 2018. gadā "Maxima" veikalos varēja apmaksāt 104 uzņēmumu rēķinus.

"Attīstot rēķinu apmaksu, mūsu veikali kļūst par kompleksiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot visu ikdienas saimniecībai nepieciešamo vienuviet, kas ir īpaši svarīgi Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tā kā pēdējā gada laikā pieprasījums šim pakalpojumam turpina strauji pieaugt, mēs pilnveidojam šo pakalpojumu, ieviešot jaunās paaudzes skenerus, kas nu jau 70% veikalu ļauj rēķinus noskenēt arī no viedierīcēm, padarot rēķinu apmaksu videi draudzīgāku" saka "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Šobrīd jau 20 Latvijas pašvaldību rēķinu apmaksu var veikt "Maxima" veikalos. Kopš 2019. gada februāra vidus NĪN apmaksas iespējas ir ieviestas Babītes novadā, Ludzas novadā, Bauskas novadā, Ikšķiles novadā, Salaspils novadā, Jelgavas novadā, Cēsu novadā, Ādažu novadā, Ķekavas novadā, Alūksnes novadā, Pļaviņu novadā, Kuldīgas novadā, Preiļu novadā, Kokneses novadā, Jēkabpils novadā, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceltas OIK atļaujas vēl divām AER koģenerācijas elektrostacijām

Rūta Lapiņa, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām - SIA «Pellets Energy» stacijai Talsu novadā un SIA «E Seda» stacijai Strenču novadā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.

«Ekonomikas ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. AER elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 milj.eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru