Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), veicot tematiskās pārbaudes tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, konstatēja dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu neievērošanu.

Pārbaužu laikā kopumā konfiscēta gandrīz tonna augļu, ogu un riekstu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, un kārumi nodoti Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam.

VID inspektori Rīgas Centrāltirgū veica 11 tematiskās pārbaudes lauksaimniecības produkcijas, pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības vietās un kafejnīcā. Pārbaužu laikā deviņos gadījumos tika konstatēti dažādi ar tirdzniecības noteikumu neievērošanu saistīti pārkāpumi.

Pārbaudes laikā inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir pārdošanā esošo preču izcelsme, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, pavaddokumentu žurnālu, kā arī to, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Pēc 18 tematisko pārbaužu veikšanas vairākos Rīgas tirgos Valsts ieņēmumu dienests (VID) konfiscējis 464,5 kilogramus dārzeņu un 197 kilogramus augļu, kas nodoti Rīgas Nacionālajam Zooloģiskajam dārzam.

Kopumā pagājušajā ceturtdienā, 10. maijā, VID veica 18 tematiskās pārbaudes vairākos tirgos Rīgā, kuru laikā konstatēja 13 dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu. VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematiskās pārbaudes Rīgas Centrāltirgū, Zemnieku tirgū jeb Nakts tirgū un Maskavas ielas 250a tirgū.

Pārbaudes laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Pārbaudes laikā Rīgas Centrāltirgū Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki konfiscējuši vairāk nekā tonnu augļu un dārzeņu

1. jūlijā VID veica tematisko pārbaudi Rīgas Centrāltirgū. Tās laikā veiktas 11 tirdzniecības vietu pārbaudes un visos gadījumos konstatēti pārkāpumi, par ko sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Kopumā tika konfiscēti 921.8 kilogrami augļu un 200.8 kilogrami dārzeņu.

Lai īstenotu pārbaudi, vairāk kā 20 VID inspektori vienlaicīgi pienāca pie 11 dažādiem tirdzniecības stendiem Rīgas Centrāltirgū, un, tēlojot ierastus pircējus, aptaujāja pārdevējus par piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem un veica kontrolpirkumus.

Pēc pirkuma veikšanas VID darbinieki uzrādīja dienesta apliecību un pilnvarojumu un pārbaudīja preču pavaddokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, elektroniskā kases aparāta tehnisko pasi un žurnālu, līgumu ar apkalpojošo dienestu un citus dokumentus. Pēc tam, kad atklājās, ka pircējs ir bijis VID inspektors, divi tirgotāji devās prom un pameta savu preci. Tāpat rīkojās arī virkne tuvējo tirgotāju, kad saprata, ka tiek veikta pārbaude.

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Pārtika veterinārā dienesta (PVD) tematisko pārbaužu laikā Rīgas Centrāltirgū konfiscētā bezsaimnieka manta – gandrīz tonna dārzeņu un augļu – nodoti Rīgas sociālās aprūpes centriem Stella – Marris un Mežciems.

VID informē, ka kopumā pārbaudes veiktas 18 dažādās tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū. Pārbaudes laikā inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, tirdzniecības vietā esošā elektroniskā kases aparāta lietošanas noteikumu ievērošanu, kā arī to, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu.

17 tirdzniecības vietās VID inspektori konstatēja, ka tiek tirgoti augļi un dārzeņi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, bet vienā- maznozīmīgi pārkāpumi kases aparātu lietošanā. Uzzinot, ka pircējs ir VID inspektors, 17 gadījumos pārdevēji atstāja tirdzniecības vietu un neatgriezās, neuzrādot dokumentus, kas ir nepieciešami, lai veiktu tirdzniecību tirgus teritorijā. Rezultātā prece tika atzīta par bezsaimnieka mantu un pieņemti lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā par augļu un dārzeņu konfiskāciju.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Pārkāpumi AS Rīgas centrāltirgus teritorijā notiekošajā Zemnieku jeb Nakts tirgū ir sistēmiski. Lai cīnītos ar tiem, ir jāpalielina Rīgas centrāltirgus atbildība, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas centrāltirgus tikpat kā nekontrolē, kas notiek nakts tirgū. «Netiek prasīti dokumenti, netiek prasīts vai tiek izmantoti kases aparāti,» sacīja Balodis.

Rīkojot pārbaudes šajā tirgū, kurā vairāk notiek vairumtirdzniecība, «vienmēr ir iespējas kaut ko izņemt», norādīja PVD vadītājs. «Vai nu nav dokumentu, vai dokumenti ir viltoti. Kases aparātu un čeku klātbūtne ir reta parādība,» sacīja Balodis.

Runa esot par nezināmas izcelsmes produktiem, kuru izcelsme, visticamāk, ir Polija.

Regulāri reidi esot tikai viens veids, kā cīnīties ar šo problēmu. PVD jau vērsušies pie Rīgas domes ar aicinājumu noteikt pastiprinātu atbildību Rīgas centrāltirgum kā šīs tirdzniecības vietas īpašniekiem. PVD rosina, ka tirdzniecības vietas īpašniekam, izsniedzot atļauju tirgoties, būtu jāpārbauda dokumentācija, kā arī būtu nepieciešams, lai tiktu liegts tirgoties tiem, kas reiz jau pieķerti pārkāpumos.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Valsts policija Rīgā, Ģertrūdes ielā kādas dzīvojamās ēkas bēniņos atradusi trīs kilogramus trotila, informē Valsts policijas pārstāvji.

Šodien neilgi pirms pulksten 16.00 policija saņēmusi izsaukumu uz kādu dzīvojamo ēku Ģertrūdes ielā. Notikuma vietā policijas darbinieki atklāja, ka remotdarbu laikā ēkas bēniņos atrastas, iespējams, trotila briketes, kuru kopējais svars varētu būt trīs kilogrami.

Lai novērstu apkārtējo iedzīvotāju iespējamo apdraudējumu, policija evakuējusi ēku un uz dažām minūtēm bloķēja satiksmi ap ēku, taču šobrīd apdraudējums ir novērsts un transporta kustība ir atjaunota.

Par notikušo Rīgas Centra iecirkņa darbinieki ir uzsākuši kriminālprocesu, kura ietvaros tiks veiktas vairākas ekspertīzes, kā arī tiks skaidrota trotila izcelsme un iespējamais īpašnieks.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Aizvadītajā gadā Latvijā uz vienu cilvēku vidēji tika radīti 304 kilogrami sadzīves atkritumu, kas ir viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Lielākais sadzīves atkritumu apjoms uz vienu cilvēku pērn radīts Kiprā (760 kilogrami), Luksemburgā (678 kilogrami), Dānijā (673 kilogrami) un Īrijā (636 kilogrami).

Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija radījušas attiecīgi 381 un 311 kilogramu sadzīves atkritumu uz vienu cilvēku. Aizvadītajā gadā ES vidēji uz vienu cilvēku tika radīti 502 kilogrami atkritumu.

Lielākā daļa Latvijā radīto atkritumu – 91% nonāca izgāztuvēs, bet tikai 9% tika pārstrādāti. Atkritumu īpatsvars, kas nonāca izgāztuvēs, augstāks par Latviju pērn bija tikai Bulgārijā (100%), Rumānijā (99%) un Lietuvā (94%).

Visaugstākais aktritumu pārstrādāšanas īpatsvars pērn bija Beļģijā (40%), Slovēnijā (39%) un Zviedrijā (36%). Lietuvā pārstrādāti tika 4% sadzīves atkritumu, bet Igaunijā – 14% sadzīves atkritumu. Pērn vidēji ES pārstrādāti tika 25% sadzīves atkritumu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.

Pagājušajā gadā SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca strādājusi ar 9,489 miljonu eiro apgrozījumu, saglabājot to 2012.gada līmenī, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, apgrozījuma rādītāju, ņemot vērā tendences Baltijas valstu būvmateriālu tirgos, var novērtēt kā labu rezultātu. 2013.gadu SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca noslēgusi ar 696,169 tūkstošu eiro peļņu. Iepriekšējā gadā uzņēmuma peļņa bija 413 tūkstoši eiro.

No kopējā apgrozījuma 58,84% pērn veidojuši ieņēmumi no eksporta uz Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Uzņēmuma publicētā informācija liecina, ka tā lielākais eksporta tirgus ir Lietuva, kas devis trešo daļu no kopējā neto apgrozījuma. Šogad SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca cer saglabāt apgrozījumu 2013.gada līmenī.

Pagājušajā gadā mājsaimniecības visvairāk tērējušas tādiem uztura produktiem kā gaļa un gaļas izstrādājumi - izdevumi tiem vidēji mēnesī sasniedza 13 latus uz katru mājsaimniecības locekli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pienam, piena produktiem un olām pagājušajā gadā tērēti desmit lati, maizei un graudaugu izstrādājumiem - astoņi lati, savukārt dārzeņiem tērēti tikai septiņi lati mēnesī uz vienu ģimenes locekli.

Saskaņā ar apsekojuma rezultātiem 2012.gadā viens iedzīvotājs vidēji patērēja 48 litrus piena, 14 kilogramus siera un biezpiena, 188 olas, kā arī 20 kilogramus svaigas cūkgaļas, 21 kilogramu desu izstrādājumu un kūpinājumu, 12 kilogramus svaigas mājputnu gaļas.

Kartupeļu patēriņš bija 84 kilogrami, svaigu tomātu un gurķu - 21 kilograms gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli. No augļiem visvairāk tika lietoti āboli - 14 kilogrami, citrusaugļi - deviņi kilogrami un banāni - pieci kilogrami. Savukārt svaigu zivju patēriņš bija septiņi kilogrami gadā.

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Tas ir lielākais novāktās ražas apmērs Igaunijas vēsturē.

Pagājušajā gadā Igaunijā novāktas 625 500 tonnas kviešu, 458 100 tonnas miežu un 49 600 tonnas rudzu. Vidējā viena hektāra graudaugu raža bija 3669 kilogrami, kviešiem tā bija 3988 kilogrami no hektāra, miežiem - 3641 kilograms, bet rudziem - 3211 kilograms.

Ar graudaugiem apsētā platība 2014.gadā bija lielākā pēdējo gadu laikā.

2014.gadā Igaunijā ar graudaugiem bija apsēti 332 900 hektāri, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Kviešu lauku platība bija 154 400 hektāri, kas bija gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā 2013.gadā. Miežu lauku platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 5% un pērn bija 125 800 hektāri, bet rudzi tika iesēti 15 400 hektāros, kas bija par trešo daļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Mežotnes pilī notika gada noslēguma konference Lauku tūrisma spēks: uzņēmēju, pašvaldību un vietējās kopienas sadarbība, kuras dalībniekus sveica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Konferencē no Latvijas Valsts prezidenta rokām Zaļo Sertifikātu saņēma 14 saimniecības: Brīvdienu māja SĪPOLI, viesu māja GUNGAS, lauku māja BINCĀNI, brīvdienu māja ŠĶIPERI, brīvdienu māja EZERA SONĀTE, lauku sēta INDĀNI, viesu māja GARĪKAS, brīvdienu māja KLAJUMI, brīvdienu māja MEŽA SKUĶI, viesu māja CEĻMALAS, brīvdienu māja BALDONES DRAUGU PIRTS, kempinga mājas LAIMES MĀJA, brīvdienu māja PIZĀ un brīvdienu māja JAUNBRENGUĻI.

Kopumā Latvijā ir pavisam 76 Zaļā Sertifikāta lauku tūrisma saimniecības.

Zaļais Sertifikāts ir vides kvalitātes zīme lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro «zaļas» saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu tūrisma piedāvājumu. Kritēriji ir stingri, un sertifikāta piešķiršanu apstiprina īpaša vides un tūrisma ekspertu komisija, kas darbojas Vides Ministrijas pārraudzībā.

Turpinot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā par mākleres slepkavību aizturēta vēl viena persona un atrastas sprāgstvielas un detonatori, informēja Valsts policija.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) darbinieki sadarbībā ar LR Ģenerālprokuratūras darbiniekiem, turpinot lietas izmeklēšanu, saistībā ar 1955.gadā dzimušas mākleres pasūtījuma slepkavību, kas notika 2002.gada 20.novembrī Rīgā, Sesku ielā, ievietojot spridzekli pastkastītē mājas kāpņu telpā, izņēma sprāgstvielas un detonatorus.

Jau iepriekš tika ziņots, ka šā gada 10.maijā ONAP darbinieki, veicot operatīvās un izmeklēšanas darbības, un izpildot Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras uzdevumu, par 1955.gadā dzimušas mākleres slepkavību pastiprinošos apstākļos, kas tika izdarīta personu grupā un vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, izraisot sprādzienu mājas kāpņu telpā, aizturēja agrāk tiesātos 1968., 1971.gadā dzimušus vīriešus. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka noslepkavotā sieviete un aizturētās personas bija savstarpēji saistītas ar darījumiem nekustamo īpašumu jomā.

Aizsardzības ministrs Vinets Veldre uzdevis veikt padziļinātu pārbaudi NBS bruņojuma un munīcijas uzskaites sistēmā, tostarp par militārajās mācībās izlietoto munīciju. Pārbaude ierosināta pēc tam, kad policija aizdomās par šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju aizturēja četrus vīriešus. Viens no aizturētajiem ir Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona amatpersona.

„Informācija, ka NBS bruņojuma uzskaites un inventarizācijas jomā nav atbilstošas kārtības, tika saņemta jau pavasarī. Toreiz uzdevu attiecīgajām Aizsardzības ministrijas kontrolējošām struktūrām pievērst uzmanību šai informācijai,” norāda V. Veldre.

Aizsardzības ministrs uzskata, ka pirms vairākiem mēnešiem saņemtās informācijas apstiprināšanās vērtējama kā ļoti nopietna un satraucoša. Par notikušo faktu dienesta izmeklēšana tiks veikta arī bruņotajos spēkos.

Šīs nedēļas sākumā aizdomās par nelikumīgu šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju aizturētas 4 personas. Atsavināts liels daudzums nelikumīgi glabātu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu, Db.lv informēja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.