Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

#Turpmāk atkritumu konteineri pirms savākšanas tiks svērti, un jūrmalnieki arī norēķināsies par izvesto atkritumu svaru, nevis tilpumu.

Jūrmalas pašvaldība ievieš jaunu kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, lai veicinātu šķirošanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atkritumu šķirošana joprojām ir aktuāls jautājums visā Latvijā. Lai gan kopumā situācija ir uzlabojusies un aizvien vairāk cilvēku sāk pievērsties atkritumu šķirošanai, lai samazinātu ikmēneša izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu un arī samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, joprojām nešķiroto atkritumu apjomi ir salīdzinoši augsti. Latvijā darbojas dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Tajā investēti gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības fondu, gan privātie līdzekļi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā, dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk un sašķiroto atkritumu, tajā skaitā iepakojuma, apjoms Latvijā aug.

Šogad savu darbību beigs Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, bet pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā plānu 2013.-2020. gadam. Tāpat pašlaik tiek gatavoti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Ne visi pozitīvi vērtē ministrijas aktivitātes. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš atzīmē, ka, pirms ķerties pie jaunā plāna, vajadzētu līdz galam ieviest iepriekšējo. Šobrīd nav skaidrs, ko konkrēti jaunais plāns paredzēs. Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzskata, ka jākliedē sabiedrībā valdošais mīts par depozīta sistēmas un atkritumu šķirošanas pārklāšanos. Tieši šie jautājumi varētu būt ietverti jaunajā plānā. Šobrīd izpratne par efektīvu atkritumu šķirošanu Latvijā vēl esot jāattīsta gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju vidū.

Stīvēšanās par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības iespējām Rīgā draud Latvijai ar vairāku miljonu latu lielām soda naudām.

Jau otro reizi pārsūdzību dēļ izgāzies Getliņu atkritumu poligona rīkotais konkurss par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Rīgas pašvaldības uzņēmuma Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns drīzumā plāno rīkot trešo konkursu rūpnīcas būvniecībai; ja izgāzīsies arī tas, Getliņi gatavi šķirošanas rūpnīcu būvēt paši.

Tikmēr laiks iet un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš - 2015. gads - par obligātu atkritumu sagatavošanu pirms noglabāšanas poligonā, atdalot no tiem pūstošo atkritumu daļu, strauji tuvojas. Ja Latvijas lielākajā pašvaldībā Rīgā atkritumu šķirošana nenotiks, Latvija ES normas izpildīt nespēs, kas rezultēsies miljonos mērāmās soda naudās valsts budžetam, sacīja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Vairāki uzņēmumi pašlaik finišē ar saviem atkritumu šķirošanas projektiem, tomēr par Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcas konkursu skaidrības vēl nekādas, šodien raksta Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem Latvijas atkritumu operatoriem Vides pakalpojumu grupa (bijusī Veolia- red.) nodevusi ekspluatācijā modernu dalīto atkritumu šķirošanas centru Rīgā. «Projekts izmaksāja gandrīz vienu miljonu latu, no kura aptuveni puse bija ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā atkritumu šķirošanas centrā atšķirosim pārsvarā kartonu un plēvi, kas ir otrreiz pārstrādājami materiāli līdz ar to labs pārdodamais resurss. No 65 tūkst.t atkritumu, ko gada laikā savācam Rīgā, šajā centrā līdz gada beigām plānojam atšķirot apmēram 10 tūkst.t,» DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (VPG) valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone. Viņa norāda, ka atkritumu šķirošanā ieguldītās investīcijas ļaus samazināt Getliņos noglabājamo atkritumu apjomu.

Atkritumu apsaimniekošanas politika Lejaskurzemē ir vērsta uz to samazināšanu, ne pārstrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns līdz 2020.gadam ietver 11 pašvaldību teritoriju – visu bijušo Liepājas rajonu, kā arī Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu. Plānā paredzēts viens reģionālais poligons – «Ķīvītes» Grobiņas novadā, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, kā arī trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas, kuras veidotas tā, lai atkritumu apsaimniekošanas cenas būtu aptuveni vienādas, norāda reģionālā atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols. Plāna izstrādes mērķis ir reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi.

Iesaka grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, paredzot, ka visām pašvaldībām būtu jāorganizē atklāti konkursi par atkritumu apsaimniekošanu.

Bieži vien tiek norādīts, ka pašvaldībām nebūtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Tiek pārmests, ka, veidojot savus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus un darbojoties pēc in-house modeļa, iedzīvotājiem ir augstāks tarifs, jo neveidojas konkurence. Konkurences padome (KP) veica apjomīgu pētījumu par atkritumu apsaimniekošanas nozari.

«Starp nozarei satraucošākajiem secinājumiem bija tas, ka vairāk nekā puse pašvaldību ir lēmušas atkritumu apsaimniekošanu uzticēt sev vai blakus esošo pašvaldību kapitālsabiedrībām, īstenojot tā saucamo in-house principu,” uzsver KP loceklis Jānis Račko.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldības ir tiesīgas pakalpojumu sniegšanu uzticēt to piederošām kapitālsabiedrībām bez publiska konkursa. Salīdzinājumā ar pētījumā analizēto laiku, iespējams novērot, ka konkurences situācija ar pašvaldību in-house atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir pasliktinājusies – konkurencei noslēgtas šobrīd arī, piemēram, Daugavpils pašvaldības, kā arī Tukuma un Talsu novada teritorijas. Nozares spēlētāji norāda, ka, iespējams, neliels risinājums būtu grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas obligāti liktu sludināt pašvaldībām atklātus konkursus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas komentāru par situāciju līdz raksta nodošanas brīdim saņemt neizdevās.

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai rekultivētu veco atkritumu kalnu, un vēlāk varētu izveidot biomasas pārstrādes rūpnīcu, aģentūrai LETA pastāstīja Getliņi EKO sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vītola-Barānova.

Savukārt atklātā konkursā «Getliņi EKO» meklē pretendentu, kas aizdevumu sniegtu par 800 000 eiro procentu maksājumu, kas būtu jāmaksā, ja izmanto pilnu astoņu gadu aizdevuma laiku.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija liecina, ka pretendentiem aizdevuma procentu priekšlikumi jāiesniedz līdz šī gada 16.oktobrim.

Kā ziņots, atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» šogad plāno sakārtot teritoriju, lai nākamgad, ja viss noritēs atbilstoši plānam, varētu sākt celt biomasas pārstrādes rūpnīcu.

«Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns atgādināja, ka «Getliņi EKO» līdz 2020.gadam savā teritorijā plāno uzcelt biomasas pārstrādes rūpnīcu ar apmēram 100 000-130 000 tonnu bioloģiskā materiāla pārstrādes jaudu gadā. «Pašlaik norit teritorijas sakārtošanas un sagatavošanas darbi saistībā ar rūpnīcas celtniecību. Esam spiesti veco atkritumu kalnu rakt nost, pārstrādāt šos atkritumus un atbrīvot vietu,» sacīja Stirāns, norādot, ka tas ir šā gada darbs.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien atbalstīja poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanu, veicot poligona teritorijas paplašināšanu.

Paplašināšana plānota, SIA "Getliņi eko" iegādājoties papildu teritorijas poligona "Getliņi" tiešā tuvumā.

Kā norādīts pētījums par "Getliņi eko" attīstības perspektīvām saistībā ar ierobežoto poligona "Getliņi" teritoriju, pēdējo gadu laikā poligonā ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijas teritorijā sadzīves atkritumu poligonos pieņemtā atkritumu apjoma.

Paredzamais poligona "Getliņi" atlikušais darbības laiks ar pašlaik izbūvēto un būvniecībā esošo infrastruktūru, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, paredzamās iedzīvotāju skaita izmaiņas un norādīto faktoru korelāciju ar atkritumu apjomu valstī, ir 6-7 gadi.

Kā atzīts pētījumā, lai gan aprites ekonomikas politika esot vērsta uz poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma ievērojamu samazinājumu, tomēr šīs politikas ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai atvēlētais laiks liek meklēt attīstības perspektīvas termiņā līdz septiņiem gadiem.

Latvijā ir iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo un citu specifisko atkritumu savākšanu, bet ne pārstrādi, jo tas nebūtu ekonomiski un tehniski pamatoti, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par bīstamajiem atkritumiem uzskatāmi tādi atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kuras padara tos bīstamus. Atkritumu bīstamības īpašības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus. Latvijā ir iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo atkritumu savākšanu. Tomēr, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības apmērus, nav iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo atkritumu pārstrādi, jo nav ekonomiski un tehniski pamatoti izveidot pārstrādes iespējas visu veidu bīstamajiem atkritumiem, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ( VARAM) pārstāve Laura Jansone. Viņa skaidro, ka tāpēc daļa bīstamo atkritumu tiek izvesta pārstrādei uz citām Eiropas Savienības (ES) un trešajām valstīm. Lielākā izvesto bīstamo atkritumu plūsma ir svina akumulatori. Tāpat VARAM norāda, ka ES struktūrfondu apguves ietvaros atkritumu apsaimniekošanas komersantiem atklāta konkursa ietvaros būs pieejams līdzfinansējums no ES struktūrfondiem atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstībai.

Apņemoties un sākot pareizi šķirot atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt rēķinu par atkritumu izvešanu līdz pat 20%

Eiropas Komisija (EK) mudina Latviju veltīt lielākas pūles atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šā gada pirmajā pusē iecerējusi sabiedrību izglītojošus pasākums par atkritumu šķirošanu. Lai veicinātu sadzīves atkritumu pārstrādi, sistēma nepārtraukti tiek pilnveidota ar mērķi nodrošināt atkritumu dalītu vākšanu atbilstošā līmenī visā valsts teritorijā un samazināt atkritumu poligonos apglabāto atkritumu apjomu. Tāpat 2017.-2020.gadā tiek ievērojami paaugstināta dabas resursu nodokļa likme atkritumu apglabāšanai, tādējādi veicinot to pārstrādi, nevis apglabāšanu atkritumu poligonos. Atbilstoši VARAM 2015. gadā pasūtītajam pētījumam atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras blīvums bija pietiekams vai tuvu pietiekamam 68 pašvaldībās, bet dalītās vākšanas pakalpojumu kā apmierinošu var novērtēt 31 pašvaldībā. Problemātiskie jautājumi VARAM ieskatā ir nepietiekami attīstīta atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra, it īpaši – Rīgā, nepietiekami sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumi par atkritumu dalīto vākšanu. Iespējams, situācija varētu mainīties, kad Rīgā atkritumu apsaimniekošanā tiks ieviests jaunais publiskās privātās partnerības modelis, kas paredz arī infrastruktūras attīstību. Atkritumu nozares uzņēmumi norāda, ka svarīga ir tieši sabiedrības izglītošana un sapratnes veidošana, ka šķirot atkritumus ir vajadzīgs.

Iedzīvotāju vēlme šķirot atkritumus palēnām pieaug, plānots to veicināt attīstot šķirošanas infrastruktūru pašvaldībās

«Ikviena jauna lieta aizņem laiku, lai tā kļūtu par paradumu – šajā gadījumā – atkritumu šķirošana. Cilvēki, kas paši nav ar spēcīgu zaļo apziņu, iesaistās atkritumu šķirošanā tikai tad, ja viņiem ir ērti to darīt. Tas nozīmē, ka šķiroto atkritumu konteineriem ir jāatrodas tuvu viņa dzīves vietai. Šobrīd ne visā valsts teritorijā iedzīvotājiem ir ērti pieejami šķiroto atkritumu konteineri. Tieši tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd strādā pie Ministru kabineta noteikumiem, kuros būs noteikts šķiroto atkritumu konteineru maksimālais attālums no iedzīvotājiem,» norāda ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Paredzēts arī noteikt nepieciešamo sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.

Getliņi vēlas apiet ES prasību par poligonos noglabājamo pūstošo atkritumu apjomu samazināšanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošais atkritumu poligons SIA Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai. Paredzēts, ka šī konkursa uzvarētājs Getliņos būvēs 7-20 milj. eiro vērtu atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Formālais šī konkursa izsludināšanas mērķis ir ES prasība, kas paredz, ka poligonos jāsamazina biodegradablo jeb pūstošo atkritumu daļa, kas, pēc Getliņu datiem, veido ap 35% no kopējā atkritumu apjoma. ES direktīvā paredzēts, ka metānu izdalošie pūstošie atkritumi, kas ne tikai piesārņo vidi, bet izdalītā metāna dēļ ir arī sprādzienbīstami, nevis turpina atrasties poligonos, bet gan tiek pārstrādāti.