Transports un loģistika

Rīgas ostā ieviesti stingri drošības pasākumi; Tallink pārstāj kursēt

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Preču un kravu plūsma ar autotransportu Rīgas brīvostā tiek nodrošināta, vienlaikus līdz minimumam samazinot personu fizisku saskarsmi iebraukšanas kontrolpunktos," informē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Plašāka informācija par visiem Rīgas brīvostā šobrīd ieviestajiem drošības pasākumiem pieejama Rīgas brīvotas mājas lapā.

No šodienas tiek pārtraukta pasažieru prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Svētdienas rītā Rīgas ostā atgriezās prāmis "Romantika", savukārt šorīt pl.11.00 Rīgas ostā tiks pietauvots arī otrs "Tallink Grupp" prāmis "Isabelle". Abi kuģi līdz tālākiem lēmumiem paliks Rīgas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Japānā uz kruīza kuģa koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem

LETA--AP, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajām Latvijas ostām būs vienotas prasības ostu maksai, kā arī atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais noteikumu projekts.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" izstrādāti, pamatojoties uz Ostu likumu. Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka Latvijas lielajām ostām paredzētas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības ostu maksai, to atvieglojumiem un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta regulai šie noteikumi neattiecas uz mazajām ostām.

Ostu likums paredz, ka ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. SM skaidro, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta regulas ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami atbilstoši ostas komercstratēģijai un investīciju plānām un - attiecīgā gadījumā - ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. SM arī norāda, ka attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonas simboliskais pieaugums un izčākstējošais optimisms

Jānis Šķupelis, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio2You: Visiem spēkiem ceram noturēties

Monta Glumane, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādi ir galvenie ceļotāju riski saistībā ar koronavīrusa epidēmiju?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Agris Auce, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar Covid-19 inficējusies Latvijas iedzīvotāja ceļojusi no Itālijas

LETA, 03.03.2020

Preses konference par Latvijā pirmo pacientu, kuram diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība "Covid-19".

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru