Jaunākais izdevums

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

"Krīze piespieda realizēt idejas, kas iepriekš šķita tik absurdas, ka nekad nenostrādās. Paralēli īstenojām trīs akcijas – iespēju pabarot zirgu, doties ar to pastaigā vai adoptēt," viņa teic. L. Broduža uzsver, ka krīzes smagumu palīdz iznest "Dabas zirgi" komanda, kas, lai arī pie samazināta atalgojuma, strādāja vēl vairāk un azartiskāk, nenogurstoši ģenerēja idejas, realizēja tās dzīvē, kā arī pastāvīgie klienti, kuri palika uzticīgi uzņēmumam.

Lielākoties staļļos ir problēma – ko iesākt ar zirgu mēsliem. Agrāk "Dabas zirgi" tos nelielos apjomos pārdeva privātpersonām, tomēr ne tuvu visus, bet atlikušos bez atlīdzības atdeva bioloģiskajai zemnieku saimniecībai. Tagad, nolemjot publiski tos piedāvāt un reklamēt, izrādījās, ka par mēsliem ir liela interese no cilvēkiem, kam ir piemājas dārzi un kuri vēlas saimniekot videi draudzīgi. "Šogad pārdevām 2/3 mēslu, tas mums lielā mērā palīdzēja izlīst no nodokļu parāda mīnusiem. Burkāni "izvilka" ikdienas maksājumus, bet mēsli – nodokļu parādu. Palikusi vēl tikai maza astīte," priecājas L. Broduža.

"Adoptē zirgu" nozīmē, ka cilvēks izvēlas kādu konkrētu zirgu, par ko vēlas rūpēties, samaksā 50 eiro un četras reizes mēnesī var braukt ciemos un to apčubināt – doties pastaigā, saķemmēt utt. "Dabas zirgi" komanda cilvēku tam apmāca, bet L. Broduža uzsver, ka šajā gadījumā zirgam mugurā nekāpj un izjādēs nedodas. "Gribam iemācīt, ka ar zirgiem ir citi komunikācijas veidi ne tikai jāšana. Mēs nevaram pelnīt, liekot zirgiem strādāt vēl vairāk. Ar svešiem cilvēkiem zirgi var doties izjādēs tikai trīs stundas nedēļā, citādi tie kļūst agresīvi vai apātiski. Protams, ar pastāvīgo jātnieku var pavadīt vairāk laika kopā," viņa norāda.

"Dabas zirgi" piedāvā arī iespēju uzaicināt zirgu uz uzņēmuma video konferenci. Pagaidām pēc šī pakalpojuma ir vismazākā atsaucība, bet L. Broduža apzinās, ka uzņēmums pārāk maz darījis, lai to popularizētu. Lai uzņēmumi sāktu pirkt šo pakalpojumu, par to daudz jāstāsta, lai rastos izpratne, ko tas īsti nozīmē un kāpēc zirgam vajadzētu piedalīties šādā konferencē. "Visas šīs idejas radās, meklējot scenārijus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem strādāt," viņa saka.

Uzņēmums jau ilgāku laiku ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas biedrs un šajā laikā ir iesniedzis pieteikumu arī tam, lai tiktu iekļauts Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā. "Šobrīd koncentrējamies uz attīstību un renovējam zirgu novietni, jo beidzot tam ir laiks. Iepriekš visi resursi tika ieguldīti pasākumu organizēšanā un dažādos ikdienas darbos, bet tagad atrodas laiks tam, kam nekad nepietika," viņa saka.

"Dabas zirgi" piedalījās hakatonā "CrisisLab", kur studenti izstrādāja prettriecienu krīzei. Tur studentu komanda izstrādāja risinājumu, lai netradicionālos veidos palīdzētu dzīvniekiem. L. Broduža atzīst, ka sākumā bija noskaņota nedaudz skeptiski, jo viņas pieredze darbā ar studentiem liecina, ka viņi ir aizrautīgi un enerģiski, bet nereti zināšanu bāze ir nepietiekama. Liels bija viņas pārsteigums, ka komandā visi studenti bija vismaz maģistra programmu līmenī, tostarp cilvēki, kuri strādā pie saviem doktora darbiem un ar lielu pieredzi un interesi par tūrisma nozari.

"Rezultāts ir pārsteidzošs. Nevienā komitejā, kur man ir bijis jāaizstāv projekts par finansējumu, neviens mani nav tā tirpinājis, kā studenti šajā hakatonā. Tagad reizi nedēļā sazvanāmies, vienojamies par konkrētiem darbiem, atbildību utt. Ja izdosies realizēt iecerēto, tas būs mans sapņu piepildījums un izdosies palīdzēt daudziem zirgiem. Ir dažādi inovatīvi veidi, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt. Veiksmīgā dalība hakatonā ir vēl viens apliecinājums, ka drīkst darīt citādāk, nekā sabiedrība pieņēmusi redzēt," saka L. Broduža.

"Dabas zirgi" pastāv jau desmit gadus un uzņēmuma sociālais mērķis ir rūpēties par zirgu labturību. "Mēs nevaram atrisināt zirgu problēmas tos glābjot – to neviens nevar apmaksāt, jo zirgu rehabilitācija pēc vardarbības ir darbs, par ko neviens nav gatavs maksāt. Tāpēc mēs cenšamies neļaut situācijai nonākt līdz tam, ka zirgiem nepieciešama rehabilitācija. Strādājam ilgtermiņā un informējam sabiedrību par zirgu fiziskajām un emocionālajām vajadzībām, kādas slodze tiem ir piemērota. Vardarbība pret dzīvniekiem ir dažāda – arī nepiemērots inventārs vai nesavlaicīga medicīniskās palīdzības sniegšana," saka L. Broduža. Ja ar laiku kaut viens cilvēks no desmit atteiksies no izjādes ar zirgu, ja tam šķitīs, ka zirgs slikti jūtas vai nav labi aprūpēts, tas būs liels sasniegums. Tas izjāžu vietu saimniekiem liks aizdomāties – uzņēmējas skatījumā zirga labturība ir ne vien tā saimnieka, bet arī sabiedrības atbildība.

L. Broduža darbā ar zirgiem iesaista arī cilvēkus no sociālā riska grupām, mēģinot iemācīt rūpēties par zirgiem, vienlaikus caur šo procesu mācot rūpēties par sevi. "Riska grupu pārstāvji bieži vien paši ir cietuši no vardarbības, tāpēc, esot kopā ar zirgiem, saprotot, ka abu pušu pieredzes ir līdzīgas, ir daudz vieglāk izjust līdzcietību, uzņemties atbildību, atrast sevi motivāciju darba veikšanai" viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja pielāgot savu biznesu atbilstoši mērķa tirgum un resursiem, kas tobrīd ir pieejami, uzskata Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle.

Jebkuram uzņēmējam ir jāspēj novērtēt procesus no malas, atzīt kļūdas un mainīt virzienu, ja tas ir nepieciešams, uzskata S.Kotlere, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes pamatā ir arī atklātībai. Katrā darbībā uzņēmējam ir jābūt godīgam gan pret savu komandu, un klientiem, gan pret investoriem un sadarbības partneriem, spriež Nectaro vadītāja, uzsverot, ka biznesiem Latvijā nav jābaidās kļūt lielākiem. Uzņēmējiem ir jāizvirza augstākas ambīcijas un jāuzņemas lielāki riski, tā radot jaunas iespējas sava biznesa attīstībai, norāda S.Kotlere.

Izvēlas citu virzienu

Mana kaislība ir zirgi, tāpēc jau kopš bērnības sapņoju par savu rančo, kurā dzīvotu desmitiem zirgu, atminas S.Kotlere, piebilstot, ka šis sapnis nav zudis joprojām. “Šobrīd tas ir atlikts no kad izaugšu liela uz kad būšu pensijā. Patiesībā, jau kopš bērnības labprāt esmu uzņēmusies vadīt un organizēt pasākumus, kā arī komunicēt ar lielākām cilvēku grupām. Līdz ar to nedomāju, ka mana nonākšana augstas konkurences korporatīvajā vidē ir pārsteigums kādam, kurš mani pazina bērnībā,” teic S.Kotlere, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas Preiļos, vēlējās savu laimi izmēģināt Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labdarības veikalu tīklam Otrā Elpa jauna vadītāja

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru