Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Saistībā ar pretenzijām pret Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, kvalitāti, maija vidū Latvijā ieradīsies Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori, kuri pārbaudīs virkni zivju pārstrādes uzņēmumu, apstiprināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja uzņēmumi vēlas eksportēt uz muitas ūnijas un citām valstīm, jārēķinās, ka šo valstu inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes. Neviens nevar šādu inspekciju aizkavēt,» atzina Dūklavs.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe informēja, ka dienests šodien ir saņēmis oficiālu vēstuli no Rosseļhoznadzor par to, ka 18.maijā Latvijā ieradīsies Krievijas dienesta inspektori.

Vēstulē Krievijas dienests arī informē, ka zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudēs līdzās Krievijas inspektoriem piedalīsies arī inspektori no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas.

Detalizētāku informāciju par pārbaužu norisi un inspektoru skaitlisko sastāvu Krievijas dienests sola sniegt vēlāk.

Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Kā ziņots, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma Rosseļhoznadzor oficiālu paziņojumu, ka noteikts pagaidu aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai tika dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemtu par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Paralēli negatīvajām sekām, ko radījusi ģeopolitiskā situācija un valūtu svārstības, bažas par zivju pārstrādes nozares nākotni rada arī Rosseļhoznadzor inspektoru vizīte uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumus (zivju konservu un preservu ražotājus) Krievijas embargo tieši neskar, tomēr pastarpinātas sekas, tostarp vietējo valūtu devalvācija NVS, kā arī ASV dolāra stiprums, kas sadārdzināja izejvielas, atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz visu nozari. Turklāt šobrīd vairāki uzņēmumi, kas uz Krieviju eksportē šprotes, gaida oficiālo paziņojumu par aizliegumu Latvijas produkcijas eksportam, kas būs smags sitiens nozarei. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver, ka gaidāmais aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet pieļauj, ka tam ir saistība ar Latvijas prezidentūru ES padomē.

Vētī Rosseļhoznadzor

Pēc pagājušajā nedēļā veiktajām pārbaudēm Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori galīgo ziņojumu iesūtīs divu līdz trīs nedēļu laikā, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības daļas eksperts Andris Vaiders.

Saskaņā ar oficiālo informāciju Krievijas dienests divu līdz trīs nedēļu laikā apkopos un izvērtēs inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesniegs Latvijas PVD ziņojuma projektu, sacīja Vaiders.

Viņš arī norādīja, ka PVD sagatavos savus komentārus ziņojumam un pārsūtīs tos Krievijas kolēģiem.

Pēc tam divu mēnešu laikā Krievijas dienests sagatavos galīgo ziņojumu, tikai tad PVD lems un piemēros nepieciešamās papildu darbības, lai arī turpmāk nodrošinātu sekmīgu Latvijas uzņēmumu eksportu uz Muitas ūnijas dalībvalstīm," atzina PVD ierēdnis.

Jautāts, vai, reaģējot uz iepriekšējām Krievijas dienestu pretenzijām, PVD jau piemēro stingrāku kontroli konservu ražotājiem, viņš atbildēja izvairīgi.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis apliecinājumu no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, aģentūrai LETA sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests šodien telefonsarunā apstiprināja, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, taču gala lēmums tiks pieņemts tikai pēc tam, kad tiks pabeigts ziņojums par zvejas produktu apstrādes uzņēmumu inspekcijās konstatēto, norādīja Meistere.

Pēc viņas teiktā, saskaņā ar Rosseļhoznadzor pausto, gala ziņojuma sagatavošana prasīšot vēl dažas nedēļas. Pēc tam Krievijas dienests informēs PVD par inspekcijās konstatēto, pieņemto lēmumu un no tā izrietošajām turpmākajām darbībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas.

Ik gadus miljoniem zivju mazuļu tiek palaisti lielajā dzīvē jeb Latvijas ūdenstilpēs, lai nodrošinātu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamos ūdeņos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna nolūks ir arī mazināt antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmēt ilgspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Nākošajā plāna izpildes termiņā no 2014. līdz 2016. gadam plānots papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu zivju resursus, ielaižot 5,76 milj. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Tiks pilnveidota publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūra un palielināta iekšējo ūdeņu zivsaimnieciskā produktivitāte, katru gadu ielaižot 30-46 milj. zivju kāpuru un mazuļu. No 2014. līdz 2016.gadam plānots nodrošināt Daugavas baseina zivju resursu pavairošanu, kompensējot HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 milj. kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, tāpat tiks nodrošināts zivju resursu atražošanas efektivitātes zinātniskais novērtējums.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu caur Krieviju, vēsta Krievijas mediji.

«Pilnīgi iespējams, ka ieviesīsim ierobežojumus Baltijas valstu zivju un zivju produkcijas tranzītam uz Kazahstānu,» aģentūra Interfax citē dienesta vadītāja Sergeja Dankverta sacīto.

Pēc Dankverta sacītā, Krievijas teritorijā varot nonākt zivis no Norvēģijas, kas tiek noformētas kā Baltijas valstu ražojums.

«Shēma ir zināma: šādas zivis Latvijas un Igaunijas uzņēmumi noformē kā savu ražojumu. Pēc tam mašīnas ar produkciju, kas it kā paredzēta Kazahstānai, paliek Krievijā, bet dokumenti kravām tiek noformēti Kazahstānā,» apgalvoja Rosseļhoznadzor vadītājs.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Baltkrievija aizliegusi Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, piektdien paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija.

Ministrijas rīkojums nozīmē, ka Latvijā un Igaunijā ražotos zivju konservus «nevar vest no Baltkrievijas uz Krieviju», vēsta aģentūra BELTA.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti «turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem».

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no šodienas aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas.

«Ierobežojumus nosakām no 4.jūnija,» trešdien paziņojis šā dienesta vadītājs Sergejs Dankverts. «Līdz dienas beigām nosūtīsim vēstniecībām visus materiālus, tostarp pārskatu par šo valstu uzņēmumu inspekcijas rezultātiem,» viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Savukārt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis aģentūrai LETA trešdienas vakarā sacīja, ka oficiāls paziņojums par aizlieguma stāšanos spēkā vēl nav saņemts. «Pats esmu ārzemēs, bet kolēģi mani informēja, ka Krievijas dienests noteicis aizliegumu. Oficiālu apstiprinājumu gan vēl neesam saņēmuši, līdz ar to nav zināms, vai aizliegums attiecas tikai uz pieciem maija beigās pārbaudītajiem uzņēmumiem vai arī uz visu nozari,» sacīja Balodis.

Tā kā Ķīnas tirgus Latvijas zivju konservu ražotājiem ir jauns un neapgūts, tikai pēc aptuveni diviem gadiem kļūs skaidrs, vai šis tirgus var būt alternatīva Krievijas tirgum, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Ziņa par atļauju sākt eksportu ir laba, bet jāņem vērā, ka tas mums ir pilnīgi jauns tirgus, šprotes šajā tirgū nav bijušas. Tas, kā Ķīnas tirgū veiksies konservu ražotājiem, kļūs skaidrs pēc aptuveni diviem gadiem, sacīja Šmits.

Viņš norādīja, ka sākotnējās indikācijas par Ķīnas tirgu ir labas, jautājums ir par to, vai Latvijas zivju konservu ražotāji varēs pārdot savu produkciju un vai varēs to pārdot ar peļņu.

Droši vien, ka daļa ķīniešu būs gatavi ēst šprotes, taču tirgus nišas iekarošana atšķiras gadījumā, ja sūtām tur jau ierastu produktu, vai arī piedāvājam kaut ko pilnīgi jaunu, skaidroja Šmits.

Par zivju pārstrādātāja AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgo valdes locekli iecelts Renārs Konstantinovs, kurš arī reģistrēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgais valdes loceklis bija Ivo Stanne, savukārt uzņēmuma patiesā labuma guvējs nebija reģistrēts.

Tāpat mainīta uzņēmuma padome. No amatiem atbrīvoti padomes priekšsēdētājs Bislans Abdulmuslimovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Endele, kā arī padomes loceklis Valerijs Onja.

AS «Ventspils zivju konservu kombināts» padomē iecelti Andris Feldmanis un Raimonds Geislers (abi ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu), Valdis Marķitāns iecelts par padomes locekli, savukārt Juris Ziemelis ir vienīgais no līdzšinējiem padomes locekļiem, kas atkārtoti apstiprināts savā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Rosseļhoznadzor liegums ievest zivju konservus Krievijā nozarei ir smags trieciens, runā ne tikai par darbinieku atlaišanu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Drīz būs pagājis mēnesis, kopš Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor izsludināja aizliegumu visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju. Kaut gan labu laiku runāts par jaunu tirgu meklēšanu, to zivrūpniecības nozarē izdarīt nav viegli. Latvijas šprotes Krievijā tiek uzskatītas par kultūrvēsturisku produktu, un citās valstīs mīlestību pret tām iekarot ir ļoti grūti.

Kaut gan kā oficiālais produkcijas lieguma iemesls tiek minēts paaugstināts benzopirēna daudzums produkcijā, nozare signālu sapratusi – šis lēmums ir saistīts ar sankcijām, jo produkcija netiek ņemta pat no kuģiem, kas zvejo okeānā un no benzpirēna stāv pa gabalu.

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.