Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

Lielākā daļa Latvijas saldējuma ražotāju tam pievieno augu taukus, taču marķējumā tas redzams ļoti sīkiem burtiem. SIA Rūjienas saldējums vēlas panākt izmaiņas likumos, lai par saldējumu sauktu tikai piena un krējuma izstrādājumus bez augu taukiem, bet pārējos sauktu citādi, piemēram, par aukstajiem desertiem. Šai tēmai veltīta apaļā galda diskusija notika Zemkopības ministrijā.

SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis atzīst, ka uzņēmums savā cīņā ir viens, jo visi pārējie ražotāji augu taukus saldējumam pievieno, samazinot ražošanas izmaksas. Taču Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktore Zanda Matuzale norāda, ka izmainīt tikai Latvijas likumus nav mērķtiecīgi, bet visā Eiropā nekādu ierobežojumu lietot vārdu «saldējums» nav. Turklāt ES Piena produktu regulā ietvertajā piena produktu sarakstā saldējuma nav.

Šobrīd Latvijā likums aizsargā tikai nosaukumus «piena saldējums» un «krējuma saldējums» - ja ir šāds marķējums, tad augu tauku sastāvā nedrīkst būt, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta Piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītāja Una Statkus.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

SIA “Tērvete food” komanda 2022. gadā ir rūpīgi strādājusi pie zīmola “Druvas saldējums” attīstības un vairāku jaunu produktu līniju izveides.

Gada nogalē uzņēmums saņēmis sertifikāciju bioloģisku saldējumu ražošanai un ievieš tirgū pirmos bioloģiskos saldējumus bērniem sadarbībā ar Latvijā plaši zināmo un iemīļoto bērnu seriālu “Tutas lietas”.

Ņemot vērā tendenci iegādāties ne tikai gardus, bet arī pēc iespējas dabīgus un tīrus produktus, kā arī, domājot par ietekmi uz vidi, “Druvas saldējums” produktu klāsts papildināts ar diviem bioloģiskiem produktiem, piedāvājot klasisko vaniļas un šokolādes saldējumu.

“Bioloģiskā saldējuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir strauji pieaudzis, tāpēc, domājot par saldējumu pašiem mazākajiem, pieņēmām lēmumu radīt tieši bioloģiskās izcelsmes produktus, lai nodrošinātu dabiskāko pieeju,” stāsta SIA “Tērvete food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Koncerna Food Union grupā ietilpstošais Igaunijas uzņēmums Premia šā gada maijā izveidojis un laidis pārdošanā zīmolu Saldējums, kas tiek reklamēts kā «saldējums Nr.1 Latvijā» un tiekot izpirkts rekordlielā ātrumā, aģentūru LETA informēja Premia saldējuma zīmolu vadītāja Katrīna Tamma.

Viņa atzina, ka jaunais saldējums tiek ražots Latvijā pēc tradicionāli iecienītā zīmola Karlsons receptes, kas atbilstoši pārdošanas apjomiem ir populārākais saldējums Latvijā.

«Receptūra ir tā pati kas Karlsonam, jo tam ir ļoti labi pārdošanas rādītāji. Tieši tāpēc Igaunijā radījām jauno zīmolu Saldējums, kas tiek pozicionēts kā «saldējums Nr.1 Latvijā»», atzina uzņēmēja.

Viņa arī sacīja, ka igauņi, sentimentālu jūtu vadīti, šo zīmolu jau ir novērtējuši kā vienu no labākajiem, līdz ar to pārdošanas rādītāji pārsniedzot visas prognozes.

«Lai gan jaunums pārdošanā ir pieejams tikai Igaunijā un nosaukums ir latviešu valodā, patiesībā vārdu «saldējums» zina visi igauņi. Cilvēki atceras vēl no padomju laikiem, ka labākais saldējums tika ražots Latvijā, un viņi joprojām par to runā. Tāpēc, ņemot vērā lokālo iedzīvotāju sentimentu, nosaukt jauno zīmolu par Saldējumu bija loģisks lēmums. Cilvēki ir pamanījuši jauno zīmolu, runā par to, kā iznākumā pārdošanas apjomi ir pārsnieguši visas mūsu gaidas,» sacīja Tamma.

Investējot 40 tūkstošus latu, lielākais saldumu ražotājs Baltijā a/s Laima paplašina produktu portfeli, tirgū ieviešot trīs jaunus saldējumus.

Līdz ar to a/s Laima uzsāk darbību pilnīgi jaunā segmentā. «Ņēmām vērā to, ka par retumu kļuvuši saldējumi, kas gatavoti no īsta krējuma bez augu eļļas piedevām. Tagad atkal no īsta krējuma un šokolādes varēs baudīt saldējumus Serenāde, Vāverīte un Laima», jaunos produktus raksturo Laimas mārketinga vadītāja Dace Kokina.

Saldējums tiks ražots sadarbībā ar Premia Foods, kas ir lielākais saldējuma ražotājs Baltijā un dod iespēju ražot saldējumu ar vairākiem pildījumiem un piedevām vienlaicīgi.«Tas bija svarīgs aspekts. Produktu izstrādes gaitā abu uzņēmumu tehnologiem bija jāatrisina grūts uzdevums. Konfekšu Vāverīte un Serenāde garšu un pildījumu integrēt saldējumā. Tas paveikts un Premia modernās tehnoloģijas ļauj to realizēt,» par izstrādes gaitu stāsta Dace Kokina.

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

Rūjienas saldējumā šonedēļ darbu sāk jaunā saldējuma ražošanas līnija, kura pagaidām nodrošina saldējumu vafeļu glāzītēs un testa režīmā ražo saldējumu uz kociņa, kas tirgū būs pieejams jūlijā, informē uzņēmums.

Pašlaik iekārta tiek pielāgota saldējuma ražošanai no dabīga piena un krējuma, jo lielākoties šāda tipa saldējuma iekārtas ir paredzētas ražošanai no augu taukiem – Eiropā saldējums no piena vai saldā krējuma ir retums, pārsvarā tādu gatavo mājās vai mazos ģimenes tipa uzņēmumos.

Ražošanas līnijas izveidē investēti 250 tūkstoši eiro, un tās atklāšanas mērķis ir pilnveidojot Rūjienas saldējums sortimentu un attīstīt dabīgā saldējuma programmu. Tā paredz ražot saldējumu no vietējas izcelsmes izejvielām, tas ir, izmantot Latvijā audzēto govju pienu, nevis aizvietot ar lētajiem augu taukiem. Jau ziņots, ka visu saldējuma šķirņu ražošanā Rūjienas saldējums jau kopš pašiem pirmsākumiem izmanto tikai pienu un saldo krējumu.

Šobrīd ražotājiem pārtikas produktu sastāvā nav obligāti jānorāda, kādi tieši augu tauki ir izmantoti, līdz ar to zem šāda nosaukuma var būt gan rapšu, gan palmu eļļa, taču decembrī būs izmaiņas un augu tauku veids būs jāatklāj, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai cilvēki būtu lietas kursā, kāda tieši augu eļļa ir izmantota pārtikas produktu ražošanā, no decembra ražotājiem savās produktu etiķetēs būs jānorāda konkrēti augi, no kuriem eļļa ir iegūta. To paredz Eiropas Savienības regula (Nr.1169/2011). Tas arī izskaudīs esošo situāciju, kad daļai pārtikas produktu uz etiķetes ir norāde «augu tauki», tomēr tālāk nav paskaidrots, vai zem šī nosaukuma slēpjas rapšu, saulespuķu vai palmu eļļa. Šobrīd spēkā esošā direktīva nosaka to, ka ražotājiem nav obligāti jānorāda eļļas veids. Tādējādi daļa pārtikas ražotāju sniedz pilnīgu sastāvdaļu sarakstu, tostarp norādi, ka produkts satur ne tikai augu eļļu, bet konkrētu eļļas veidu, piemēram, rapšu, olīveļļu, palmu eļļu, citi aprobežojas ar nosaukumu «augu tauki». Uz DB jautājumu, vai par pārtikas kontroli atbildīgajam Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir informācija, cik pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa, cik produktos izmantota, piemēram, rapšu eļļa, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidru atbildi nesniedza, sacīdama, ka «PVD nav nekāda statistikas pārvalde,» tomēr atzina, ka Latvijā pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa, kas pārsvarā tiek izmantota konditorejas izstrādājumos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka PVD ievēro prasības un likumdošanu, un PVD inspektori seko līdzi tam, kā tās tiek pildītas praksē. Nākotnē būs izmaiņas, kas vērtējamas pozitīvi, un PVD sekos līdzi izpildei.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Rūjienas saldējums gatavojas uzsākt eksportu uz ASV tirgu, un patlaban pāri okeānam ir aizceļojis pirmais Latvijā ražotā Rūjienas saldējuma konteiners, Db.lv atklāja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Pirmais konteiners, kas aizceļojis uz ASV, ir ar Rūjienas saldējuma preču zīmi, tomēr nākotnē, realizējot lielākus apjomus, plānots izstrādāt citu zīmolu, ar ko Rūjienas saldējuma ražojumi tiktu pārdoti ASV tirgū. Patlaban amerikāņiem tiks piedāvāti plombīra, šokolādes un kļavu sīrupa saldējumi vafeļu glāzītēs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs neatklāj, par cik varētu tikt palielināts uzņēmuma apgrozījums un cik lieli apjomi varētu tikt realizēti ASV tirgū. Tāpat pagaidām komercnoslēpums ir SIA Rūjienas saldējums ASV sadarbības partneris.

«Sadarbības partnera pamatnosacījums ir, lai saldējums būtu dabīgs produkts un tā sastāvā būtu piens un krējums,» norādīja I. Miezis. ASV tirgū Rūjienas saldējums būs tā saucamajā mainstream segmentā, cenšoties piedāvāt to par līdzīgu cenu, kā citi saldējuma ražotāji. Šobrīd premium segmentā nereti tiek pozicionēti nevis tie produkti, kas to patiesi pelnījuši, bet tie, kas iegulda lielus līdzekļus mārketingā un reklāmās, uzskata I. Miezis. «Tie, kas «nozombē» patērētāju ar reklāmām, arī tiek pie labākā kumosa, parasti tie ir lieli spēlētāji,» uzskata SIA Rūjienas saldējums vadītājs. Patlaban liela daļa tirgotāju cenšas darīt visu, lai samazinātu cenu, tomēr esam centušies nesekot šai tendencei, neizmantojot lētākās augu tauku izejvielas. Jau iepriekš I. Miezis DB pauda, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad plāno piesaistīt kopumā sešus jaunus realizācijas tirgus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

«Šobrīd mums ir 14 eksporta valstis, bet plānojam to skaitu palielināt līdz 20,» teica «Rūjienas saldējuma» valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka uzņēmums šogad iecerējis sākt realizēt produkciju NVS un Eiropas valstīs, kur iepriekš «Rūjienas saldējums» produkti nebija pieejami. Tā kā līgumi vēl nav noslēgti, konkrētus tirgus viņš pagaidām neatklāja.

Miezis piebilda, ka jaunajos tirgos uzņēmums plāno izplatīt saldējuma bumbiņas «Mini Melts», kā arī realizēt zīmola «Rūjienas saldējums» pamata produkciju. Jaunajos ārvalstu tirgos būs pieejami tādi paši produkti, kādus uzņēmums realizē arī vietējā tirgū. «Īpaši nepielāgojam produktus konkrētiem tirgiem. Pielāgojam vienīgi iepakojumus, bet speciāli produktus konkrētiem tirgiem neražojam. Nav arī bijis pieprasījums kaut ko specifisku ražot,» teica Miezis.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2013.-2015.gadam.

Rīcības plāna mērķis ir panākt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Augu aizsardzība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ražu ieguvei un līdz ar to arī valsts konkurētspējai, skaidro ZM. Rīcības plānā ir iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un laika grafiks to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Plāns paredz pasākumus un uzdevumus augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas un atļauju piešķiršanas sistēmas uzlabošanai, augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un lietošanas uzraudzības stiprināšanai, novēršot nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un lietošanu Latvijā.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» 2018. gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 2,322 miljoniem eiro un atsācis pelnīt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn palielinājies par 78,3%. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 402,5 tūkstoši eiro.

SIA «Rūjienas saldējums» izdevies būtiski palielināt apgrozījumu un peļņu, pateicoties 2016.gadā uzsāktā «Mini Melts» saldējuma bumbiņu ražošanai. Uzņēmums «Mini Melts» saldējumu eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī Ukrainu, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

SIA «Rūjienas saldējums» ienākumi no saldējuma pārdošanas Latvijā 2018. gadā bija 1,170 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 45% salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt ienākumi no eksporta bija 1,152 miljoni eiro, kas bija 2,3 reizes vairāk nekā 2017. gadā. 2018. gada beigās uzņēmumam bija noslēgti sadarbības līgumi par produkcijas eksportu 2019.gadā uz 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Saldējuma ražotāja SIA "Rūjienas saldējuma" kopējās investīcijas šogad un nākamgad sasniegs aptuveni divus miljonus eiro, pastāstīja "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka prognozētās investīcijas ir aptuvenas, jo iekārtu iepirkumi vēl nav noslēgušies, un uzņēmums vēlas atrast pēc iespējas kvalitatīvāku, bet ne dārgu piedāvājumu. Uzņēmums turpmāk plāno investēt jaunās iekārtās, kuras "Rūjienas saldējums" sācis ražot un veidot sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī plānota iekārtu nomaiņa un telpu izbūve Rūjienā.

Uzņēmums katru gadu investē dažādos projektos, tostarp procesos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtspējību un nedod uzreiz acīmredzamus rezultātus, bet sadārdzina ražošanas procesu, piemēram, uzņēmums pirms dažiem gadiem izvietoja ūdens attīrīšanas iekārtas, lai attīrītu ūdeni pirms tā laišanas pilsētas kanalizācijā, kas palielināja izdevumus, skaidroja Miezis.