Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Divi vadošie Jaunā laika ministri – finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars - pagaidām pauž diametrāli pretējus viedokļus par premjera Valda Dombrovska (JL) iepriekš solīto PVN samazināšanu tūrismam no 21 uz 10 procentiem.

E.Repše uzskata, ka, ņemot vērā FM vakar publiskotos aprēķinus PVN samazināšanai tūrismam, nodokļa samazināšana «kategoriski» nav atbalstāma, jo FM aprēķini liecina, ka tas radītu būtisku kaitējumu valsts budžetam. E.Repšes skatījumā nozares pārstāvju iepriekš teiktais, ka budžeta ieņēmumi tāpēc nesamazinātos, jo PVN likmes samazināšanu kompensētu tūristu skaita pieaugums, ir «pilnīgi safantazējumi». E.Repše uzskata, ka premjers iepriekš izsakot atbalstu šādai samazināšanai tā ir reaģējis, jo uz viņu Saeima izdarījusi «populistisku spiedienu». E.Repšes skatījumā V.Dombrovskis tagad, kad ir zināmas FM aplēses par nodokļa samazināšanas ietekmi uz budžetu, nevajadzētu atbalstīt nodokļa izmaiņas. E.Repše arī uzsvēra, ka vienošanās dokumentos ar aizdevējiem ir solījums nesamazināt nodokļus un, ja Saeima tomēr pieņemtu šādas izmaiņas, tad tās būtu pretrunā ar «vienošanās burtu un garu».

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

PVN likmes samazināšana tūrismam atbalstīta pirmajā lasījumā un atzīta par steidzamu.

Tautas partijas deputāti aicināja likumprojektu, kas samazinātu PVN likmi tūrismā no 21% uz 10% aicināja atzīt par steidzamu. Tas nozīmē, ka grozījumus parlaments skatīs divos, nevis trīs lasījumos.

Dienu pēc Tautas partijas izstāšanās no koalīcijas, tā panākusi šī likumprojekta steidzamību ar Saskaņas centra un LPP/LC deputātu atbalstu. Vairums JL un TB/LNNK deputātu balsojumā atturējās.

Savukārt par pašu likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja visi deputāti, vien dažiem parlamentāriešiem atturoties.

DB jau rakstīja, ka vairāk nekā pirms mēneša LPP/LC iesniedza Saeimā priekšlikumu samazināt PVN likmi tūrismam no 21% līdz 10%. Līdz šim atbalstu šim ierosinājumam paudusi Tautas partija, bet vienotu nostāju valdību veidojošajām partijām neizdevās panākt.

Saeimas budžeta komisija, skatot priekšlikumu par PVN likmes samazināšanu tūrismam, otrdien to atbalstījusi un virzīs balsojumam Saeimā 1.lasījumā.

Db jau rakstīja, ka šādu priekšlikumu vairāk nekā pirms mēneša parlamentā iesniegusi LPP/LC. Koalīciju veidojošās partijas vairākās tikšanās nav spējušas vienoties par kopīgu nostāju šajā jautājumā. Atbalstu tam ir paudusi TP.

Arī otrdienas Saeimas komisijā pret PVN likmes samazināšanu tūrismam iebilda Einara Repšes (JL) vadītā Finanšu ministrija (FM), tomēr to atbalsta ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Viņš gan aicināja jautājumu atlikt, norādot, ka tas ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Latvija jau ir lūgusi aizdevējiem 400 miljonus latu novirzīt ES struktūrfondu līdzfinansējumam, tādēļ A.Kampars uzskata, ka jautājumu par PVN likmes samazinājumu aizmuguriska virzīšana apdraudētu «vēl svarīgāku vienošanos».

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji šogad spiesti samazināt cenas, īpaši dārgākie un greznākie viesu nami, kur cenas kritušās par aptuveni 40 %.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Līdz ar to nevar gaidīt, ka samazinātais PVN tūrismam ļaus cenas lauku viesu namos pazemināt vēl vairāk, atzina A. Ziemele. Tomēr lielajos sarīkojumos, piemēram, pārrobežu semināros, samazinātais nodoklis ļaujot uzvarēt konkursos pierobežas viesu namu īpašniekiem. Nesen šādu konkursu uzvarējis lauku uzņēmējs Valkas rajonā, izkonkurējot igauņu piedāvājumu.

Tomēr, neraugoties uz tūristu skaita samazināšanos Eiropā, ko ietekmējusi gan krīze, gan dabas katastrofas, lauku tūrismam esot arvien vairāk piekritēju. Piemēram, Vācijā, ar veselības uzlabošanu un atpūtu laukos saistītais tūrisms aizņem ap 30% nozarē. Latvijā, uzsvēra asociācijas vadītāja, lauku tūrismam ir liela perspektīva un tas ir arī ļoti nozīmīgs, jo ir daudzviet vienīgais uzņēmējdarbības veids, kas ļāvis izdzdīvot krīzē lauku iedzīvotājiem. Līdz ar to par lielākajām vērtībām Latvijas lauku attīstībā uzskatāmas dabas vērtības, neapbūvētas piekrastes joslas un dabiskā fauna un flora, kas pievelk ārvalstu tūristus.

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Jau kopš brīža, kad Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība izšķīrās par PVN likmju palielināšanu līdz 21%, nerimst runas, ka šāds solis ir bijis pārsteidzīgs, ekonomiski neizsvērts, turklāt būtiski mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atsevišķās nozarēs.

Šobrīd varētu šķist, ka vismaz daļas uzņēmēju kritiskie izteikumi par pārāk augsto PVN ir sasnieguši politiķu ausis. Proti, Saeimā tiek virzīts jautājums par PVN samazināšanu tūrisma nozarei līdz 10%. Nav šaubu, ka šāds solis uzlabotu tūrisma nozarē strādājošo kompāniju situāciju, tomēr notiekošais šajā jomā liek aizdomāties par to, cik atbildīgi Latvijā tiek veidota nodokļu politika.

Pēdējā laikā arvien vairāk dažādi finanšu speciālisti, kā arī politiķi izsakās par nepieciešamību reorganizēt nodokļu politiku valstī kopumā, lielāko sloga daļu pārceļot no tā saucamajiem darbaspēka nodokļiem uz pārējiem maksājumiem, tādējādi stimulējot ekonomiku. Diemžēl šajā jomā sekmes Latvijā ir aptuveni tādas pašas, kā ar strukturālajām reformām — visi runā, ka vajag, bet realitātē mēs saņemam histērisku, nepārdomātu izdevumu griešanu un nodokļu likmju celšanu. Nav redzēts kaut viens nopietns pētījums, ka PVN samazināšana tieši tūrisma nozarei varētu dot izšķiroši pozitīvu stimulu Latvijas ekonomikai kopumā. Vienkārši sakot, rodas jautājums, kāpēc gan tik aktīvi tiek lobēts jautājums par PVN samazināšanu tūrismam, nevis, piemēram, pārtikai, medicīnai, mašīnbūvei vai kam citam?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Dienās šobrīd saņemam ap 100 iesniegumu, bet vakar bija jau ap 200 iesniegumu," informēja VID vadītāja.

Jaunzeme arī atzīmēja, ka nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir viens no kopumā trim atbalsta pasākumiem, ko piedāvā VID, lai uzņēmēji spētu pārvarēt krīzi.

VID piedāvā arī paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu - ja ierasti nodokļa atmaksu var saņemt reizi gadā, šobrīd VID atmaksās nodokli katru reizi, kad tiks saņemts pieteikums. "Ja uzņēmums līdz šim ir bijis risku sarakstā, tad mēs šos riskus turpināsim pārbaudīt, lai negodīgie uzņēmumi nevarētu iedzīvoties uz krīzes rēķina," uzsvēra Jaunzeme.

Savukārt trešais un apjomīgākais atbalsta pasākums ir dīkstāves kompensāciju izmaksa. "Aicinu uzņēmējus sekot līdzi "Latvijas Vēstnesim", jo tuvākajā laikā tiks publicēti noteikumi un arī saraksts ar nozarēm, savukārt mums jau ir sagatavotas speciālas formas, kas būs jāaizpilda Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS)," minēja VID vadītāja.

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020.gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.

"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.

Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.

Finanšu ministrs Einars Repše rosina noteikt 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ādas izstrādājumiem – apģērbam, apaviem u.c.

Ministrs šādu priekšlikumu iesniedzis Saeimas Budžeta komisijai, kas drīzumā PVN likumu skatīs trešajā lasījumā.

Kā ziņots, otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi šajā likumā, kas paredz PVN samazināšanu tūrismam.

E.Repše norāda, ka ādas apstrādes nozare Latvijā ir stratēģiski svarīga joma, kuras konkurētspēja Eiropas tirgū būtu jāveicina. Ministrs uzdevis saviem padotajiem veikt aprēķinus par ietekmi uz budžetu, ko radītu ādas izstrādājumu neaplikšana ar PVN.

Atbalstu šim ierosinājumam jau izteikuši mēbeļu ražotāji, amatnieki, kažokādu tirgotāji, kā arī apvienība Vēja brāļi.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Viena no alternatīvām PVN paaugstināšanai varētu būt sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita samazināšana, DB norāda DnB Nord Bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš gan skaidro, ka būtu grūti pateikt, kas vairāk ievainotu iedzīvotāju noskaņojumu – mērens cenu kāpums visiem vai ziņas par darbinieku atlaišanu un vismaz īslaicīgs bezdarba pieaugums.

«No ilglaicīgas izaugsmes viedokļa skatoties, štatu samazināšana, ja tā nepasliktina pakalpojumu kvalitāti, ir pareizā izvēle. Neapgalvošu, ka tās visas var izmantot jau tūlīt, dažos gadījumos vajadzīgi sākotnēji ieguldījumi, piemēram, apvienojot profesionālās skolas, bet šādas iespējas ir jāizmanto. Domāju, ka budžetā ir jāparedz virzība uz izglītības un veselības sistēmu optimizāciju, konkrētus lēmumus pieņemot vēlāk gada gaitā,» savu viedokli pauž eksperts.

Koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojušās atbalstīt PVN likmes samazināšanu viesnīcām un tūrisma mītnēm, pēc koalīcijas partiju tikšanās sacīja Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis.

DB jau rakstīja, ka vairāk nekā pirms mēneša LPP/LC iesniedza Saeimā priekšlikumu samazināt PVN likmi tūrismam no 21% līdz 10%. Līdz šim atbalstu šim ierosinājumam paudusi Tautas partija, bet vienotu nostāju valdību veidojošajām partijām neizdevās panākt.

Priekšlikums guvis deputātu atbalstu Saeimas Budžeta komisijā, skatot virzīšanai pirmajam lasījumam.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka koalīcijas partiju vienošanās paredz neakceptēt ierosinājumus attiecībā uz citām nozarēm, kas saistīti ar PVN likmes samazināšanu. «Nedrīkst radīt sniega bumbas efektu, kas raisītu nopietnu problēmu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.»

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Ja Tautas partija (TP) tuvākajās dienās nesagaidīs saprātīgus risinājumus no premjera Valda Dombrovska vairākās jomās, tā sola atbalstu konkrētām iniciatīvām saskaņot ar opozīcijas partijām.

Par to liecina TP paziņojums. «Situācijā, kad valstī pieaug bezdarbs, cilvēki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, uzņēmumi bankrotē un ekonomika kopumā stagnē, Ministru prezidentam un Finanšu ministram jāspēj atrast sevī spēks atzīt, ka līdzšinējā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas politika nenes viņu solītos rezultātus. Mēģinājums risināt valdības maksātspējas problēmas uz pensionāru rēķina ir izgāzies,» tā TP.

Ienākumu avotam pensiju izmaksām jābūt reālam, un tam jābūt saistītam ar reāliem tautsaimniecības aktivizēšanas pasākumiem, norādīts paziņojumā. Mums jārīkojas tāpat kā Vācijai un citām ES dalībvalstīm, kuras izeju no krīzes nodrošina samazinot nodokļus. Jau iepriekš vairākkārt paustajai TP nostājai, ka nodokļu paaugstināšana krīzes laikā ir kļūda, kas var dārgi maksāt Latvijas ekonomikai kopumā, pēdējās dienās ir pievienojusies opozīcijā esošā LPP/LC un to bijis spiests atzīt arī finanšu ministrs Einars Repše.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvas valdība tūrismam ir samazinājusi nodokļu likmes, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

To rādot zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par nodokļu klimatu Baltijas valstīs 2011. gadā. «Diemžēl runas par kopēju nodokļu politiku Baltijā ir tikai ilūzija, kura darbos neapstiprinās, kā rezultātā lielākā zaudētāja būs Latvija,» secina advokātu biroja partneris Jānis Zelmenis.

Savu teikto viņš pamato ar to, ka Igaunijā PVN standartlikme ir 20%, Latvijā tā ir 22%, Lietuvā 21%, turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme visaugstākā ir Latvijā - 25%, Igaunijā - 21%, bet Lietuvā - 15%. «Diemžēl Valgā (zemāki PVN un IIN) preces maksās lētāk nekā Valkā, un nav jābūt finanšu ģēnijam, lai saprastu, ka Latvijas pusē esošam veikalam tikpat kā nav iespēju izkonkurēt 50 m tālākesošo Valgas tirgotāju,» uzsver J. Zelmenis. Viņš prognozē, ka daudzi cilvēki, kuri dzīvo Igaunijas pierobežā, iepirksies ziemeļu kaimiņvalstī un tādējādi stutēs tās budžeta ieņēmumus, kā arī nodarbinātību un līdzīgi rīkosies arī Lietuvas pierobežā dzīvojošie.

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Publiskotajā vēstulē premjeram un partiju Saeimas frakcijām LPIA pauž viedokli, ka šāda rīcība «grautu Latvijas ekonomiku, kā arī apdraudētu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu, jo būtiski ierobežotu iedzīvotāju iespēju saņemt objektīvu un daudzpusīgu informāciju».

Asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis atsaucas uz Eiropas laikrakstu izdevēju asociācijas (ENPA) memorandu, kur uzsvērts, ka visiem pilsoņiem jābūt nodrošinātai iespējai iegādāties laikrakstu par viszemāko cenu. «Tas ir iespējams tikai tad, ja PVN likme tiek saglabāta viszemākajā – nulles līmenī,» vēstulē premjeram un partijām raksta LPIA. Šobrīd presei piemērota samazinātā PVN likme, kas ir 10%.

LPIA brīdina, ka PVN samazinātās likmes likvidācija sagrautu reģionālo drukāto mediju pastāvēšanu, kā arī būtu smags trieciens nacionālajai presei. Lēmums paaugstināt nodokli no 10% uz 21% vissmagāk ietekmētu tieši sociāli mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas - pensionārus, bezdarbniekus, maznodrošinātas personas, kas vairs nespēs iegādāties preses izdevumus. Valdības piedāvātā alternatīva - neapliekamā minimuma palielināšana - nekādi neietekmētu šo cilvēku pirktspēju, uzskata G. Līcis.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Pārtikas produktu cenas, neraugoties uz iedzīvotāju dzīves līmeni nepalielināšanos, pieaug un celsies vēl vairāk! Šāda veida apgalvojumi pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā ir dzirdēti ne reizi vien, un tie ir vērtējami no dažādiem aspektiem.

Vispirms jau jāteic, ka tie pārtikas pārstrādātāji, kam nepatīk skaļi bļaustīties, bet kas neatsakās parunāties, kā mēdz teikt, neoficiāli, ir atzinuši - līdzšinējais cenu kāpums dažādu iemeslu dēļ ir ekonomiski pamatots, taču visas runas par nākotni vismaz par piena produktiem gan vairāk ir augsnes sagatavošana tam, ka noteikta daļa biznesa vienkārši grib dzīvot labāk, kas ir pašsaprotami. Citiem vārdiem sakot, turpmākā cenu kāpuma ekonomiskais pamatojums ir stipri vien diskutabls. Arī pašreizējie klusētāji, neslēpj - nu, ja visi cels cenas, tad mēs jau nu arī… Un pamatojuma tam it kā netrūks - problēmas Krievijā, ANO atbildīgās institūcijas sanāk uz apspriedēm par šo cenu jautājumu pasaulē utt. Taču tas ir tikai viens rakurss, no kura var paraudzīties uz šo jautājumu, jo minētajām runām vairāk vai mazāk seko vēl arī cita polemika, proti, ja pārtikai tiktu piemērota samazinātā PVN likme, cenas, iespējams, varētu arī nepalielināt.

Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē panākta vienošanās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi viesnīcām un tūrisma mītnēm, kā arī pagarināt periodu, kas paredz 10% PVN likmi presei, vēsta Diena.lv.

Citus priekšlikumus koalīcijas padome saistībā ar PVN nav atbalstījusi. Parasti vairāk nekā stundu ilgā Koalīciju sadarbības padomes sēde pirmdien bija salīdzinoši īsa. Tā bija pirmā pēc Tautas partijas lēmuma pamest valdību.

Šoreiz uz to bija ieradies arī kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš attiecās pamest valdību un nolēmis izstāties no TP, parasti viņš reti apmeklēja koalīcijas sanāksmes.

Kopumā deputāti grozījumiem likumā Par pievienotās vērtības nodokli bija iesnieguši 13 priekšlikumus, liecina aģentūras LETA informācija. Deputāts Kārlis Leiškalns (TP) rosina noteikt, ka recepšu medikamentiem vispār nebūtu jāmaksā PVN, Oskars Kastēns (LPP/LC) savukārt rosina samazināto likmi 10% apmērā piemērot pakalpojumiem kafejnīcās un restorānos, bet apvienības Saskaņas centrs frakcija iesniegusi priekšlikumu recepšu medikamentiem piemērot 5% PVN likmi.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.