Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Uldis Leiterts, datu vizualizācijas iesācējuzņēmuma infogr.am vadītājs

«Ja kādam ir doma sākt ko jaunu – kālab ne 2016. gadā? Ja cilvēkam ir ideja, par ko viņš ir domājis ilgi, nākamais gads varētu būt sirsnīgi labs brīdis, kad nebaidīties to darīt. Nākamajā gadā es gribētu redzēt kompāniju, kam ir potenciāls kļūt par latviešu vienradzi – uzņēmumu, kas novērtēta par miljardu dolāru.

Lai sāktu ko jaunu, nevajag daudz laika – no ļoti agras idejas, kad domājām, vai un kas tas varētu būt, līdz brīdim, kad palaidām infogr.am publiski un ieguvām pirmos lietotājus, pagāja pusgads, bet no brīža, kad reāli sākām strādāt pie produkta un publicējām to, pagāja apmēram divas nedēļas.

Pērn 1. jūlijā ieviestā stimula – pētniecības un attīstības tēriņiem ļaujot piemērot koeficientu 3 un par šo summu samazināt peļņas nodokli – efektu vēl nemana, pusgads ir pārāk īss atskaites laiks , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos. Jāņem vērā, ka par 2014. gadu visi uzņēmumi, it īpaši lielie, bilances vēl nav iesnieguši, un tas nozīmē, ka kopējās investīcijas tieši P&A būs lielākas par nepilniem 13 milj. eiro. Tomēr SIA Lursoft dati rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi vismaz pērn nav atspoguļojuši un varbūt arī nav veikuši ieguldījumus P&A un nav centušies šādiem tēriņiem izmantot koeficienu 3 un samazināt ar peļņas nodokli apliekamo ienākumu apmēru. Izskan arī viedoklis, ka seši mēneši tomēr ir bijis pārāk īss laiks, lai varētu spriest par šīs nodokļa atlaides efektivitāti, ja bieži vien tiek izmantota nogaidīšanas taktika, proti – paskatīsimies, kā sokas pionieriem, kuri veic ieguldījumus P&A un arī piemēro šo atlaidi, vai ir kādas domstarpības vai jautājumi no nodokļu administrācijas.

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Vai investors, iegādājoties Liepājas metalurgu, nezināja, kādas ir elektrības cenas un to veidošanās principi, vai uzņēmuma biznesa plāns balstījās uz Latvijas valdības šantāžu?

Meklējot pareizo investoru, valdības ausis savulaik izrādījās nejutīgas pret aizrādījumiem, ka Ukrainas kompānijas KVV Group dzīvesgājumā ir nesmuks fakts par kāda metalurģijas uzņēmuma neveiksmīgu restartu Ukrainā. Uz ko, pērkot dziestošo Liepājas uzņēmumu, cerēja valdības uzticības kredītu iemantojusī kompānija, apzinoties gan elektroenerģijas izmaksas, gan vairāk vai mazāk prognozējamo tērauda tirgus situāciju?

Tātad, pat gribot, šo darījumu nevar uzskatīt par kaķi maisā, par ko tagad taisīt lielas acis. Jājautā, kādas ir KVV Liepājas metalurgs tiesības tagad prasīt valstij lētāku elektrību. Savukārt jaunās (vai apmaisītas vecās) valdības uzdevums būs atsijāt patiesības graudus šajā Liepājai un valsts tautsaimniecībai skumjajā stāstā, cenšoties saskatīt patieso situāciju uzņēmumā.

Saeima šodien apstiprināja Guntu Razāni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Par viņas apstiprināšanu šajā amatā nobalsoja 78 Saeimas deputāti, pret - septiņi. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Finanšu sektors visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, piedzīvo pārmaiņu un reizē arī iespēju laiku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunāko tehnoloģiju attīstības tempus. Nozares efektīva uzraudzība un regulējumi ir būtiski priekšnosacījumi, lai finanšu sektors sniegtu lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai. Svarīgi atsijāt graudus no pelavām, lai rastu labākos risinājumus. Ar prieku pievienošos FKTK kolektīvam, cerot, ka ar savu redzējumu un darbību stiprināšu iestādes turpmāko sniegumu, nozares ilgtspēju, drošību un sekmīgu integrāciju Rietumu finanšu sistēmā, norāda jaunievēlētā FKTK priekšsēdētāja vietniece.

Lai gan vairums advokātu strādā godprātīgi, tomēr sabiedrība uzskata, ka advokātiem ir slikta reputācija un viņi rīkojas neētiski, tā intervijā DB norāda ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts un partneris Filips Kļaviņš.

Birojs tāpat kā laikraksts Dienas Bizness, šogad atzīmēs savu 25 gadu pastāvēšanu. Tik tikko pieņemts lēmums apvienoties zem viena jumta ar ZAB Glimstedt, kas, pēc F. Kļaviņa teiktā, ļaus birojam straujāk attīstīties. Tāpat viņš uzsver, ka ir pienācis laiks advokātu starpā sākt runāt par ētikas jautājumiem, tādējādi parādot šo profesiju citā gaismā.

Fragments no intervijas

Kā ir mainījusies uzņēmējdarbība un tiesiskā vide Latvijā?

Uzņēmēji 90. gados te bija vakuumā. Jebkurš varēja pamēģināt jebko. Jebkura ideja bija pirmā. Vienkārši bliez uz priekšu un pamēģini, sanāk, vai nē bez lielas plānošanas. Visi bija pirmie Latvijā. Tagad ir cita pasaule, ir jāplāno rūpīgi un ir liela konkurence visās jomās. Ir grūti atrast jaunu nišu, kur kāds jau nestrādātu. Runājot par tiesisko vidi, ar likumiem 90. gadu sākumā bija traki, jo postpadomju tukšumā likumu faktiski nebija. Mūsu birojs toreiz lietas regulēja līgumos. Proti, ja likumos kaut kas nebija iestrādāts, tad tas bija jāieraksta līgumos, tā veidojot attiecības ar partneriem. Tāpēc iestāšanās Eiropas Savienībā ieviesa organizētību. Ja Latvija būtu darījusi visu uz savu roku, būtu liels haoss daudzu gadu garumā. Pēc tam Latvija atkal sāka slīdēt atpakaļ sliktajos ieradumos - samilza birokrātijas un korupcijas problēmas. Līdz ar iestāšanos OECD, atkal no ārpuses nāca stimuls sakārtot savu māju. Nedaudz gan žēl, ka jau atkal šis impulss nāca no ārpuses.

Politiska mazspēja atsijāt graudus no pelavām legālo taksometru biznesu tur trauksmes stāvoklī, ko pārtrauktu saprātīgas nodevas ieviešana par katru taksometru

Aptuveni 45 miljoni eiro. Tik liela summa šķir legālā taksometru biznesa gada apgrozījumu Latvijā, kas ir 10 miljoni eiro, no kopējā nozares apgrozījuma, ko eksperti lēš aptuveni 55 miljonus eiro lielu, legālajiem pieskaitot arī mijkrēšļa ekonomikas aizsegā sniegtos taksometru pakalpojumus. Pēdējie tātad jāatzīst par tirgus līderiem pat tad, ja aprēķini par nelegāļu daļu nav precīzi.

Tā kā joprojām nav izdevies ieviest normālu un esošajai situācijai adekvātu regulējumu, pēc pašas taksometru nozares paustā, tur valda deviņdesmito gadu likumi. Tas nekas, ka atšķirībā no pēcpadomju gadiem taksometru vadītāji tagad stūrē vairāk vai mazāk pieklājīga izskata un tehniskā stāvokļa automašīnas un to saloni pēc cigarešu dūmiem varbūt vairs nesmird, tomēr aiz salīdzinoši jēdzīgās ārienes notiek netīri cīniņi par vietu, teritoriju un pasažieru dibeniem.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Man ir ļoti žēl, ka mana tēva Valērija Maligina vārds pēdējās nedēļās publiskajā telpā izskan negatīvā kontekstā. Viņš noteikti nebūtu vēlējies, ka mūsu ģimene nokļūtu apstākļos, kad personīgais labums tiek likts augstāk par visas ģimenes interesēm. Tieši tāpēc šajā — atsevišķu ieinteresēto pušu radītās destrukcijas vairošanā — piedalīties nevēlos. Patlaban ir būtiski atsijāt svarīgo no nesvarīgā, patiesību no spekulācijām un izdomājumiem.

Man kā bāriņtiesas ieceltai mantojuma aizgādnei galvenais uzdevums ir nodrošināt mantojuma pārvaldību un vērtības saglabāšanu līdz brīdim, kad tas nonāks mantinieku īpašumā. Man rūp AS «Olainfarm» un citu tēva izveidoto uzņēmumu vērtības saglabāšana un palielināšana. Tas ir tas, ko viņš būtu vēlējies un kas ir visu iesaistīto pušu patiesajās interesēs. Tāpēc manas darbības ir un būs vērstas šajā virzienā.

AS «Olainfarm» nesen publicēja koncerna konsolidētos finanšu rezultātus, kas parāda, ka 2017. gadā uzņēmums ir sasniedzis apgrozījuma rekordu — 122 milj. eiro. Peļņa saglabājās 2016. gada līmenī, sasniedzot 11,63 milj. eiro. Gads uzņēmumam vērtējams kā labs, lai arī to ietekmēja ārēji faktori, piemēram, Krievijas rubļa svārstības gada sākumā.

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro.

Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības.

Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo tiesāšanos tiesāšanās pēc un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā kopumā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks atslogota Augstākā tiesa, kas šādas lietas patlaban skata kasācijas kārtībā, liecina Tieslietu ministrijas prognozes.

86% no 2017. gadā veiktajiem 141 sākotnējiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību, turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums par kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu (ICOs, Initial Coin Offerings) investīciju atdevi.

Pētījums parāda, ka 2017. gadā 141 veikto kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu portfeļa kopējā vērtība laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2. septembrim ir zaudējusi 66%, bet 43 no šiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem konkrētajā laika periodā ir zaudējuši vairāk nekā 90%.

Turklāt, EY pētījums atklāj, ka tikai 29% no 2017. gadā veikto kriptovalūtu sākotnējo piedāvājumu projektiem tirgū ir ieviesuši reālu kriptovalūtas produktu vai vismaz tā prototipu, kas ir tikai par 13% vairāk nekā to skaits 2017. gadā. Proti, 71% no visiem investoriem izsludinātajiem kriptovalūtu projektiem, par kuriem piesaistītas investīcijas tirgū, patiesībā nav vispār nekāda produkta piedāvājuma.

No 170 Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem katrs var atrast vismaz vienu, ko izvēlēties, taču ir svarīgi atdot savu balsi par gudriem un spējīgiem cilvēkiem.

Vidējam Latvijas vēlētājam par vēlēšanām parasti ir divi komentāri – «nav, par ko balsot» pirms vēlēšanām un «ārprāts, kas tur ievēlēti» pēc vēlēšanām. Kvantitātes ziņā gan šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās izvēles netrūkst – 170 pretendenti no 14 vēlēšanu sarakstiem ļauj atrast katram vēlētājam vismaz vienu kandidātu, ja arī ne visu sarak-

stu, par ko savu balsi atdot, un tas jau ir izteikts pluss, lai vēlēšanās vispār piedalītos. Arī fakts, ka Latviju Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvēs tikai astoņi deputāti un «ko tad tie var ietekmēt» nav arguments, lai šīs vēlēšanas ignorētu, jo gana daudz ES valstīm, starp kurām ir arī Somija, Dānija un Īrija, ir tikai nedaudz vairāk EP deputātu nekā Latvijai. Savukārt četrām ES valstīm – Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai – deputātu EP ir vēl mazāk nekā Latvijai. Līdz ar to valsts izmērs un deputātu skaits vēl pats par sevi nav iemesls, lai sajustos kā Eiropas nomale. Globāli raugoties, mūsdienu situācijā neviena Eiropas valsts atsevišķi vairs nav uzskatāma par vērā ņemamu spēlētāju, turpretim visa Eiropa kopā pasaulei tomēr liek ar sevi rēķināties. Tāpēc ir vērts pie šīs kopības piederēt un baudīt šīs savienības labumus.

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis un būs labs naudas ieguldīšanas veids sava kapitāla vairošanai. Kad man vaicā, vai tagad ir īstais brīdis iegādāties dzīvokli kā investīciju, atbildu, ka gandrīz visi brīži ir labi. Protams, atskaitot nekustamā īpašuma nozares dižkrīzes vai ilgstošu ekonomikas lejupslīdi.

Jaunajā projektā pirms desmit gadiem iegādāts dzīvoklis uz šo brīdi jau būtu atmaksājies – ja 2015. gadā par divistabu dzīvokli bija jāsamaksā ap 60 tūkstošiem eiro, šodien tā cena ir ap 100-110 tūkstošiem, turklāt visu desmit gadu laikā dzīvokļa īpašnieks varēja gūt ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas, sedzot ikmēneša maksājumus par hipotekāro aizdevumu ar visiem procentiem. Kas būtu jāņem vērā, izvēloties dzīvokli kā investīciju, lai ieguldītā nauda nopelnītu pēc iespējas vairāk?

Veiksmes nosacījumi

Nekustamā īpašuma tirgus ir īpaši jutīgs pret norisēm ekonomikā – globāli un arī lokāli. Ja pasaules ekonomika attīstās, visdrīzāk labi klājas arī Latvijai, un aug nekustamā īpašuma cena (ir lielāks pieprasījums pēc jauniem mājokļiem). Ja attīstības “lēciens” ir vērojams kādā pilsētā vai pat pilsētas rajonā, piemēram, atverot jaunu ražotni vai biroja ēku, nekustamā īpašuma cenas tam seko, jo jauno uzņēmumu darbiniekiem būs vajadzīgi dzīvokļi, un vēlams, lai tie būtu darba vietas tuvumā. Te jāņem vērā vēl citi ietekmes faktori, piemēram, transporta tīkls, demogrāfiskās tendences, konkrētās valsts vai pilsētas pievilcīgums investīcijām, studējošo skaita dinamika un citi. Rīga šādā kontekstā ir bijusi un aizvien ir pievilcīga vieta, jo te durvis ver jauni uzņēmumi, aug studējošo skaits, attīstās publiskā transporta tīkls.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.