Jaunākais izdevums

Pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati (kalendāri izlīdzināti salīdzināmās cenās). Neliels apgrozījuma pieaugums vai saglabāti apjomi vērojami arī lielākajos tirdzniecības centros, kur lielāko lomu pieauguma kaldināšanā spēlē tieši nepārtikas segments, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākie apgrozījuma pieaugumi sasniegti Rīga Plaza un Valleta tirdzniecības centros.

Nākotnē pārmaiņas gaida divus Galactico centrus – Alfas paplašināšanas darbus plānots sākt šā gada agrā rudenī, savukārt Origo paplašināšanas darbu nulles cikla sākšanu, kurš ietver būvlaukuma sagatavošanu, komunikāciju pievadi u.c., Linstow Center Management izziņoja īsi pirms Līgo svētkiem (būvlaukuma sagatavošanu veic SIA Skonto būve).

Arī Olimpia jau ilgāku laiku atrodas pārmaiņu griežos, rekonstrukcijām ieilgstot vairāk, nekā bijis plānots, tomēr šobrīd veiksmīgi strādā Olimpia pirmais stāvs, centram palīdzējusi Sport Direct ienākšana. Pavasarī ir iznomātas lielas platības outlet tipa veikaliem. Ir vairākas idejas, kas saistītas ar mazumtirdzniecības turpmāku attīstību.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs vērtē – lai arī Domina deva priekšroku otram ārvalstu mazumtirgotājam, vietējie Mego un top! ir gana tuvu tam, lai atvērtu savus veikalus lielajos tirdzniecības centros.

Plašāk par mazumtirdzniecības nozari lasāms 26. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse Latvijas tirdzniecības centru vārdā vērsusies pie Konkurences padomes ar iesniegumu, kurā aicināts izvērtēt Ministru kabineta noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iesniegumā skaidrots, ka spēkā esošās normas tieši ietekmē un ierobežo konkurenci, ļaujot brīvi darboties tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem, bet izslēdzot no tirgus gan mazumtirgotājus, gan telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Spēkā esošie ierobežojumi ir nesamērīgi un epidemioloģiski nepamatoti, un to rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest ne tikai uzņēmēji, bet arī visi Latvijas patērētāji.

Valsts aktīvi apkaro uzņēmēju vēlmi strādāt 

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu...

Iesniegumā Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vērš uzmanību uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kuros noteikti vairāki ierobežojumi mazumtirgotāju darbībai tirdzniecības centros (ēkas ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 1500 m2 un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji). Šādās ēkās darboties ļauts tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem, bet analoģisks aizliegums attiecībā uz mazumtirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, nepastāv. Šādi apstākļi, kā norāda NĪAA, rada nevienlīdzīgu konkurenci mazumtirgotāju starpā un būtībā izslēdz no tirgus telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Turklāt šādi ierobežojumi arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus – arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem.

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem 

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam...

"Nav objektīva un saprātīga pamata, kāpēc mazumtirgotāju darbība tirdzniecības centros un ārpus tiem tiek regulēta atšķirīgi. Epidemioloģiski drošu vidi pircējiem ir iespējams nodrošināt gan lielākās, gan mazākās tirdzniecības vietās – to skaidri esam pierādījuši, kopā ar Rīgas Stradiņu universitātes pētniekiem veicot CO2 līmeņa mērījumus tirdzniecības centru telpās. Tie uzrādījuši ļoti labus gaisa kvalitātes rādītājus, apliecinot, ka no epidemioloģiskā viedokļa tirdzniecības centri ir droša vieta. Tomēr tiem aizvien ir liegta iespēja pilnvērtīgi atsākt darbību, tādējādi tiek kropļota konkurence nozarē, kā arī dota nesamērīga priekšrocība tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem – viņi turpina darbu samazinātas konkurences apstākļos un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem var pavērties iespējas paaugstināt preču cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest patērētājs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas," iesniegumā norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lielie iepirkšanās centri uzsāk tirdzniecību ielās 

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu...

Gaisa kvalitātes mērījumus ir veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim. Tie apliecina, ka mazumtirdzniecība lielajos tirdzniecības centros ar labām gaisa ventilēšanas iespējām ir epidemioloģiski droša. Mērījumos iegūtie oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa rādītāji tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Tas pierāda, ka tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta, tādēļ, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tiem būtu jāļauj strādāt, un konkurences ierobežošana, atsaucoties uz sabiedrības veselības interesēm, šajā gadījumā ir absolūti nepamatota, norādīts iesniegumā.

Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group) ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro 2 metru distanci . Oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators – britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās (jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem no pirmdienas, 8.februāra, tiek atcelti tirgojamo preču ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Tādējādi no 8.februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēs sniegt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Vienlaikus no pirmdienas, 8.februāra, pilnīgi visās tirdzniecības vietās būs jāievieš "drošas tirdzniecības" koncepcija, paredz veiktie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, turklāt tirgotājam būs jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Lai atvieglotu aprēķinu kārtību un kontroles procesu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, noteikumi paredz, ka tirgotājam pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jāuzrāda būvju kadastrālās uzmērīšanas lieta, kurā ir iekļauta informācija par ēkas sastāvā esošās tirdzniecības vietas platību vai citus dokumentus, kas dod iespēju pārliecināties par tirdzniecības vietas platību.

Jaunais regulējums arī paredz, ka iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Iepirkties bez groza vai ratiem būs aizliegts.

Jaunajā regulējuma ir ietverta jauna tirdzniecības centra definīcija, proti, tās ir ēkas ar kopējo platību vismaz 1500 kvadrātmetri un tajās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Tirdzniecības centros maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centru īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums nodrošināt, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirdzniecības centra ieejām un izejām. Tāpat tirdzniecības centros jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības centrā tiek ielaisti tikai pa vienam, kā arī jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Līdzīgas prasības noteiktas arī tirgus pārvaldītājam - būs jānodrošina vienam apmeklētājam tirgus paviljonā ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, pie tirgus ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kā arī jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirgus paviljona ieejām un izejām.

Tirgus pārvaldītājam arī jānodrošina, ka apmeklētāji tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Visās tirdzniecības vietās būs jāieceļ atbildīgā persona, kas organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietā.

Regulējums arī paredz, ka tirgotājiem būs aizliegts ārpus tirdzniecības vietām reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir īsāki par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku. Minētais ierobežojums neattieksies uz preču atlaidēm.

Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī kontroles tiesības būs Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikali, kas tirdzniecības centros joprojām būs atvērti arī brīvdienās

Lelde Petrāne, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 vīrusa izplatības risku, ierobežojot cilvēku uzturēšanos publiskās vietās, valdība 24. martā veica grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, var darboties tikai atsevišķi veikali.

Tie ir: pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, būvniecības veikali un dārzkopības preču veikali.

Līdz ar to no šīs nedēļas uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku ir noteikts tirdzniecības centru darbības ierobežojums, paredzot, ka brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un svētkus dienās tirdzniecības centros darbojas tikai tādas tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, higiēnas un saimniecības preces, kā arī būvniecības un dārzkopības preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sekojot idejai: Frizētava ar numuriņu sistēmu tirdzniecības centros

Laura Mazbērziņa, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži kā bankā; nākotnē uzņēmums vēlētos būt vairākos tirdzniecības centros.

Friziersaloni HairRiga šobrīd ir raduši mājvietu divos Rīgas iepirkšanās centros - Olimpia un Rīga Plaza, tomēr uzņēmumu SIA HairRiga Sun un SIA HairRiga īpašniece Ilva Banka-Okorie atklāj, ka nākotnē viņa vēlētos atvērt HairRiga arī tirdzniecības parkā Alfa vai Spice.

Koncepts kā nevienam

Abos HairRiga friziersalonos administratora vietā strādā robots – numuriņu izsniedzējs. Pirmais robots tika ieviests 2017. gadā līdz ar jauno friziersalonu Rīga Plaza, bet kopš šā gada marta šī sistēma darbojas arī Olimpia.

I. Banka-Okorie nav dzirdējusi, ka kādam citam salonam būtu šāds koncepcija, skaidrojot, ka HairRiga princips ir līdzīgs kā bankā, jo ir dzīvā rinda ar numuriņu sistēmu. Iestāties rindā jeb iegūt savu kārtas numuru var arī mājaslapā – tiešsaistē, piesakoties uz konkrētu datumu un laiku. Numuriņu iekārtā investēti 3,5 tūkstoši eiro. I. Banka-Okorie ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas, jo būtiski palielinās friziersalona efektivitāte. Ierodoties friziersalonā, cilvēks paņem savu numuriņu. Gaidot savu kārtu, viņš var izstaigāt veikalus, paēst vai izdarīt kaut ko citu. Pienākot rindai, salona klients mobilajā tālrunī saņemt ziņu ar norādi, ka var ierasties HairRiga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.aprīļa varēs darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir līdz 7000 kvadrātmetru, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tāpat klātienē varēs tiks organizēta ielu tirdzniecība, kā arī darboties varēs veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka atsevišķi veikali nevarēs strādāt tajos tirdzniecības centros, kuri ir vismaz 7000 kvadrātmetrus lieli un tajos ir vismaz pieci dažādi tirgotāji. Tādējādi no tā izriet, ka tādi veikali kā, piemēram, "Depo" un "Ikea" no 7.aprīļa drīkstēs strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VUGD, veicot pārbaudes 135 sabiedriskās vietās, konstatē 40 ugunsdrošības prasību pārkāpumus

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar neseno ugunsgrēku Krievijas tirdzniecības centrā un sabiedrības satraukumu par ugunsdrošību tirdzniecības centros Latvijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veiks neplānotās ugunsdrošības pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros visā Latvijā, vēsta VUGD mājaslapā pieejamā informācija.

Tuvāko dienu laikā VUGD amatpersonas izlases kārtībā veiks neplānotās pārbaudes tirdzniecības centros ar atpūtas vietām, piemēram, bērnu rotaļu istabām, kinoteātriem, batutiem, kartingiem, kuru ietvaros tiks pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pievēršot pastiprinātu uzmanību evakuācijas ceļu un izeju atbilstībai un pieejamībai, ēku ugunsaizsardzības sistēmām, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Kopumā 2017.gadā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem aptuveni 2% bija izcēlušies publiskās ēkās. VUGD šādās ēkās, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 200 cilvēkiem, tai skaitā arī tirdzniecības centros, plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic ne retāk kā reizi trīs gados. Līdztekus valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros VUGD amatpersonas objektos veic arī neplānotās ugunsdrošības pārbaudes, kur objektu atbildīgās personas netiek informētas par šādu pārbaužu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikums vērt vaļā visus veikalus ir bezatbildīgs, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Nākamnedēļ aicinās atvērt visus veikalus  

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē...

Pavļuts šādu priekšlikumu nodēvēja kā bezatbildīgu. "Tas nav virziens, kurā doties. Nedrīkst šādi operēt ar sabiedrisko domu, jo ir skaidrs, ka nevar vērt vaļā pilnīgi visu tirdzniecību," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts secināja, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valdībai jāmācās "runāt vienā valodā".

Vitenbergs iepriekš atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli.

"Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo vairāk ar to "grozīsieties" pilsētā, jo "saldāks" būs degvielas patēriņš. Tā ir galvenā pašuzlādes "Hyundai Kona hybrid" priekšrocība.

Korejiešu "Hyundai" jeb precīzāk "Hyundai & KIA" alianse šobrīd ir viena no aktīvākajām t.s. zaļo modeļu ražotājām, kas strauji tuvojas japāņu "Toyota" modeļu hibridizācijas apmēriem. "Hyundai Kona hybrid" ir labs veids, kā, piemēram, ortodoksālajiem dīzeļmotoru faniem mainīt reliģisko piederību. "Hyundai Kona" un dīzeļmotoru cienītājiem cits nekas neatliks, jo "Kona" modelim turpmāk dīzeļmotori vairs netiks piedāvāti. Saprecinot iekšdedzes spēka agregātu ar elektromotoru, ir radīts atraktīvs un baudāms kokteilis, kas atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, pilsētā, būs pat ievērojami ekonomiskāks par dīzeli.

Kāpēc jāpērk

Ja darba nedēļa saistīta ar pārvietošanos pilsētas vai tās apkārtnes robežās, tad "Hyundai Kona hybrid" ir perfekts sabiedrotais. Budžeta klases krosoveram ne par lielu, ne par mazu, turklāt krosovera virsbūvei ar augstāk sēdi, tālāk redzi konceptu lielāki riteņi un atbilstošs virsbūves attālums līdz ceļa virsmai ir lietas, kas noderēs ne tikai pilsētā, bet izbraucienā ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?

Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 7.aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

8.februārī tikām iepazīstināti ar Drošas tirdzniecības konceptu, kura ieviešana, efektivitāte un ievērošana tika un joprojām tiek kontrolēta ik dienu. Mums ir vairāk vietas katra klienta 25 kvadrātmetriem, nekā mazā veikaliņā, kura vienīgā ventilācija ir atvērtas durvis. Savukārt Galleria Riga ventilācijas sistēma nodrošina ļoti labu gaisa apmaiņu. Vēl būtiskāk ir tas, ka mums ir visi nepieciešamie resursi drošas tirdzniecības vides uzturēšanai un kontrolei.

Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Mūsu klients ciena savu laiku. Mūsu klients zina, ko grib, kas viņam ir nepieciešams, un prot to ātri atrast. Mēs, Galleria Riga, esam šeit, jo mūsu klientam ir svarīgākas lietas, ko darīt - ne stundām izklaidēties starp veikalu plauktiem. Mūsu klients vēlas nopirkt sezonas apavus tad, kas tie ir nepieciešami, nevis nedēļām gaidīt piegādi uz pakomātu vai gaidīt uz ielas, kad apavus atnesīs uz preču saņemšanas punktu. Mūsu klients labprātāk maltīti ieturētu kādā no āra terasēm, nevis uz ielas vai automašīnā. Mūsu klients grib stiprināt veselību un garu, sportojot mūsu plašajā sporta klubā. Jāpiebilst, valdība jau pirms laba laika atļāva ceļot uz ārzemēm, piebilstot, ka tas nav vēlams. Nu tad, lūdzu, ļaujiet cilvēkiem iepirkties savā apkaimē, nevis plānot un īstenot garu ceļojumu sabiedriskajā un starppilsētu transportā uz kādu veikalu, kas ir atvērts!

Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī Galleria Riga ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.

No lielajiem tirdzniecības centriem tiek prasīta nekavējoša un precīzi koordinēta rīcība, ieviešot un uzturot visus ierobežojumus, kas netiek vispār apspriesti - gluži pretēji, bez ierunām godprātīgi tiek un tiks pildīti. Tomēr joprojām valdība mūs nedzird. Piekrītam kolēģiem nozarē - iespējams, par mums ņirgājas, bet tā īsti smiekli nevienam vairs nenāk. Ministru kabineta 7.aprīļa lēmums daudzus atvēra, bet ne mūs. Mūs tas vēl vairāk aizver. Mēs, tirdzniecības centrs Galleria Riga, atbilstam visiem kritērijiem pat vairāk nekā daudzi, kuriem šobrīd ir ļauts strādāt. Kāpēc šāda netaisnība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā arī nomas atbalsta piešķiršanu, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru – Domina Shopping, Origo, Galleria Riga, Sāga, Ozols, Dauga, Sky&More, Via Jurmala Outlet Village un Valleta – pārstāvji šodien nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020. gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu mēnešu piespiedu pārtraukuma, kad valstī noteiktās ārkārtas situācijas un citu ierobežojumu dēļ daudziem veikaliem darbība bija liegta, 7.aprīlī tie drīkstēja atsākt darbu un pircēju rindas pie tiem netrūka.

Sociālajos tīklos cilvēki dalās gan ar fotogrāfijām, gan iespaidiem par novērotajām rindām pie daudziem apģērbu veikaliem gan Rīgā, gan citās pilsētās.

Jau vēstīts, ka no trešdienas var darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, savukārt tirdzniecības centros esošajos veikalos, kuri nedrīkstēja strādāt jau iepriekš, no trešdienas nav ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana. To paredz valdības 1.aprīlī pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

Attālināti iegādāto preču izsniegšana joprojām nav aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Tāpat klātienē var tikt organizēta ielu tirdzniecība, kā arī var darboties veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem arī turpmāk ļauts strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības un optikas preču veikaliem, kā arī aptiekām, grāmatnīcām un pakalpojumu sniegšanas vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetros, no šodienas ir jābūt uzstādītai elektroniskajai apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtai, pavēstīja Ekonomikas ministrijā.

Tā ir vienīgā drošas tirdzniecības koncepta prasība, kas stājas spēkā šonedēļ. Pārējās prasības tirdzniecības vietās stājās spēkā pagājušajā nedēļā.

Jau vēstīts, ka valdība 5.februārī vienojās, ka no pirmdienas, 8.februāra, būs pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas

LETA, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par otrdien valdībā lemto.

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8.februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to - paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros.

Komentāri

Pievienot komentāru